Lietuvieši ir gatavi pārdot Latvijai dabasgāzi, bet līdz reālai gāzes tirgus atvēršanai mums vēl ir ejams tāls ceļš
Enerģētika ir viena no tām jomām, kur Latvijas politiķu publiskie paziņojumi ļoti bieži nesaskan ar faktiskajiem darbiem. Nesen ES prezidentūras laikā Latvija izrādīja iniciatīvu Eiropas Enerģētikas savienības izveidē un vismaz vārdos bija ne tikai par kopīgiem ES gāzes iepirkumiem no Gazprom, bet arī bija gatava teju vai virzīt visu Eiropas vienoto enerģētikas politiku. Kur tad aizvirzīja? Līdzīgi tagad ir ar dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola aktīvi tiekas ar Klaipēdas sašķidrinātā gāzes termināļa pārstāvjiem un augstām amatpersonām. Latvijai vajag alternatīvas gāzes piegādes! Izšķirošie likuma grozījumi ir pieņemti – bungu rīboņa un fanfaras. Taču, paskatoties uz realitāti, redzams, ka Enerģētikas likuma grozījumos ir ierakstīts jau labi zināmais fakts, ka Latvijā dabasgāzes tirgus tiks pilnībā atvērts tikai 2017. gada 3. aprīlī.
Protams, Sabiedriskās pakalpojumu regulēšanas komisijas nesen pieņemtie Latvijas gāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi, kas paredz trešo pušu pieeju Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmai, var tikt nosaukti par soli tirgus izveides kontekstā. Tomēr, ja likumā ir iekļautas atsauces uz jau minēto 2017. gada 3. aprīli, tad līdz šim datumam, visticamāk, tā arī nekādas tirgus aktivitātes te nenotiks. Nevienam taču Latvijā negribas nonākt līdz tiesvedībai ar a/s Latvijas gāze akcionāriem. DB 22.09.2015. rakstīja, ka nepastāv tehniski šķēršļi, lai dabasgāzi no Klaipēdas nogādātu Latvijā. Klaipēdas- Kiemēnu gāzes cauruļvads ir uzbūvēts pat ātrāk, nekā sākotnēji tika plānots, un var uzsākt savu darbību jau oktobrī. Lielākais Latvijas dabasgāzes patērētājs a/s Latvenergo vairākkārt ir uzsvēris, ka ir saņēmis no lietuviešiem labu cenas piedāvājumu un labprāt izmēģinātu šādu sadarbību kaut vai ar gāzes testa partiju. Lētāka gāze būtu laba ne tikai Latvenergo, bet arī visiem Latvijas elektrības patērētājiem un OIK maksātājiem. Taču Enerģētikas likumā minētais 2017. gada 3. aprīlis var šīm iecerēm pārvilkt svītru.
Nav pamata šaubīties, ka a/s Latvijas gāze arī šogad būs godam veikusi savu uzdevumu un Latvija bez vērtīgā energoresursa nepaliks. Tāpat var bezgalīgi ilgi spriest par to, vai lētāka ir cauruļvada gāze vai sašķidrinātā. Šai diskusijai pat faktiski nav jēgas, jo tirgus pats šo jautājumu noregulētu. Kāpēc satraukties, ka lietuviešu piedāvājums cenas ziņā varētu būt dārgāks ja mums joprojām ir ilggadējās un stabilas piegādes, ko nodrošina a/s Latvijas gāze? Protams, a/s Latvijas gāze lobijs tirgus atvēršanas jautājumos ir spēcīgs un līdzīgi droši vien censtos izpausties jebkurš uzņēmums.
Taču esošā situācija un pieņemtie lēmumi izgaismo arī dažus citus pašreizējās politiskās varas vājuma elementus. Piemēram, to, ka politiskajā līmenī sabiedrotos vajag ne tikai gāzes tirgus atvēršanā, bet arī, piemēram, bēgļu uzņemšanas jautājumā un tāpēc viena otra pieņemtā likuma redakcija ir tāda, kāda tā ir. Vistraucējošākais šajā sakarā ir populisms – sabiedrībai tiek mēģināts iestāstīt vienu, vienošanās ir panākta par kaut ko citu un rezultātā parasti tiek piedāvāts kaut kāds klibs risinājums, kas situāciju sarežģī vēl vairāk.