Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu
Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.
Vienīgie reģionā
Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.
Jāseko naudai
Riepu pārstrādes jautājums Latvijā ir sāpīga tēma – oficiāli, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopējais nolietoto riepu apjoms gadā ir vairāk nekā 20 tūkstoši tonnas. Tiesa gan, tas apjoms, kam seko nauda un piešķirts finansējums, lai riepas varētu pēc to izmantošanas savākt, ir mazāk nekā 12 tūkstoši tonnu gadā, un reāli tiek savākts mazāk nekā 8 tonnas gadā, problēmu iezīmē J. Aizbalts. Turklāt nereti riepas tiek savāktas, uzkrātas, taču netiek pārstrādātas.
Runājot par nelegālajiem riepu laukumiem, J. Aizbalts atzīst, ka iepriekšējos gados nav vērojama krasa situācijas uzlabošanās, bet vienlaikus viņš atzīmē, ka jaunā VVD vadītāja E.Baklāne-Ansberga paudusi daudz striktāku nostāju un jau spērusi pirmos soļus, kas liek uz situāciju nākotnē raudzīties cerīgāk.
Lai būtu vērojams progress, jau brīdī, kad cilvēks riepas iegādājas, ir jābūt atvēlētam finansējumam šo riepu savākšanai un pārstrādei nākotnē, taču diemžēl pa ceļam atrodas kāds, kurš šo naudu vēlas izņemt ātrāk, un rezultātā riepas ceļš uz pārstrādi apstājas, atzīst SIA Eco Baltia vide vadītājs, kurš pauž cerību, ka nākotnē tiks sakārtots riepu tirgus, un, ja būs vērojams progress, uzņēmums ir gatavs iegādāties vēl vienu jaunu līniju, dubultojot jaudu. Tādējādi, tirgū strādājot diviem lielajiem riepu pārstrādātājiem Eco Baltia vide un VVV Recycling, Latvijas apjomi tiktu aptverti, taču lieli nolietoto riepu apjomi ir arī citās tuvākajās valstīs - Lietuvā, Igaunijā, Krievijā un citviet, līdz ar to riepu pārstrādei potenciāls nākotnē pastāv.
Latvija gan nav vienīgā valsts, kur vērojamas problēmas riepu apsaimniekošanas jomā - tādas pastāv arī Lietuvā, kur nereti iesaistīti arī Latvijas uzņēmumi. Igaunijā pagaidām nav nevienas riepu pārstrādes kompānijas, taču enerģētikas uzņēmums Eesti Energia nākotnē iecerējis riepas pievienot degslāneklim un ar uzņēmumu SIA Eco Baltia vide jau noslēdzis vienošanos par riepu pārstrādes materiālu piegādēm.
Izmanto ceļu būvē
Riepu pārstrādes materiāli citviet tiek izmantoti dažādiem mērķiem. Austrumeiropā riepu galaproduktu bieži izmanto lauksaimniecībā, Rietumeiropā no šiem izejmateriāliem vairāk tiek ražoti bērnu un sporta laukumi. Savukārt Lietuvā zaļā iepirkuma ietvaros patlaban riepu pārstrādes materiālu izmanto ceļu būvē, pievienojot bitumenam, un līdzīgu praksi īsteno arī Somijā, kur aptuveni 90% riepu pārstrādes materiāla nonāk ceļu būvē, turklāt šī prakse pierādījusi, ka ziemā šī materiāla izmantošana ceļiem nekaitē, tieši otrādi, ceļa segums gumijas dēļ kļūst elastīgāks, skaidro J. Aizbalts. Latvijā pagaidām šāda iniciatīva vēl nav ieviesta, taču Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA) kopā ar citām institūcijām patlaban strādā pie šī jautājuma risināšanas un cer, ka nākotnē arī pie mums varēs vērot līdzīgas norises.
Daudz robu
Tāpat, ņemot vērā nozares nesakārtotību, patlaban LRAA kopā ar valsts institūcijām strādā pie citiem jautājumiem nozares sakārtošanai. «Likumdošanā ir vairāki caurumi, tostarp tādi, kas ļauj izveidot uzņēmumus, kas apsaimnieko laukumus, tie pēc laika likvidējas, uzrodas līdzīgs uzņēmums, turklāt ir pierādāms, ka īpašnieks ir viens un tas pats, taču atbildības iepriekšējam uzņēmumam nav,» skaidro SIA Eco Baltia vide vadītājs.
Nekontrolēts riepu apjoms Latvijā patlaban veido vismaz trešdaļu no kopējiem apjomiem, un nākotnē šis īpatsvars būtiski jāsamazina. «Pie esošās sistēmas trešdaļu no Latvijā pārdotajām riepām neviens nekad nesavāks un nepārstrādās. Lielākā problēma ir sekojoša - daudzās Eiropas valstīs likumdošana paredz, ka riepu ražotājs ir atbildīgs par riepām, sākot no to ražošanas līdz pat pārstrādei, taču Latvijā ir citāda kārtība un ražotājam nav noteikta pietiekami liela atbildība. Rezultātā lielo zīmolu ražotāji, piemēram, Goodyear un Bridgestone noslēdz līgumus ar uzņēmumiem, par primāro kritēriju nosakot zemāko cenu. Latvijā, ja ražotāja atbildības sistēma kaut ko nepareizi izdara, sods tiek piemērots sistēmai, kas noved pie tā, ka ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma īpašnieks aizver kompāniju un vietā atver citu. Citās valstīs, piemēram, Lietuvā, Čehijā, Polijā un citur, atbildība un sods dalīti uz pusēm – pusi soda piemēro ražotāja atbildības sistēmai, bet pusi – ražotājam, kurš to izvēlējās. Tādējādi arī riepu ražotājam ir rūpīgāk jāvērtē sava izvēle, lai nākotnē nenāktos maksāt sodu, skaidro J. Aizbalts. Arī šis jautājums patlaban asociācijas ietvaros tiek risināts, tādēļ J. Aizbalts pauž cerību, ka nākotnē līdzīga prakse tiks ieviesta arī Latvijā.
#1/12
SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
#2/12
#3/12
#4/12
#5/12
#6/12
#7/12
#8/12
#9/12
#10/12
#11/12
