Novembrī sagaidāms otrais lasījums Saeimā par Enerģētikas likuma grozījumiem, kas attiecas uz dabasgāzes tirgus atvēršanu un AS Latvijas gāze sadalīšanu.
AS Latvijas Gāze pozīcija attiecībā uz dabasgāzes tirgus atvēršanu balstās 1997. gadā noslēgtajos uzņēmuma privatizācijas līgumos, kuros stratēģiskie investori apņēmās risināt tālaika uzņēmuma smago finansiālo situāciju, nodrošināt dabasgāzes piegādes un attīstīt uzņēmumu. Savukārt valsts pretim apņēmās nodrošināt uzņēmumam 20 gadus ekskluzīvas gāzapgādes tiesības, kā arī nodrošināt iespēju strādāt kā vertikāli integrētam un nesadalītam uzņēmumam, uzskatot to par visefektīvāko pārvaldes formu. Būtiski minēt, ka valsts līgumos apsolījās nepieņemt politiskus lēmumus attiecībā uz uzņēmumu.
Uzņēmums ļoti labi apzinās, kā pēdējos desmit gados mainījies dabasgāzes tirgus Eiropā, un vienmēr ir rēķinājies ar to, ka 2017. gadā beigsies tā ekskluzīvās gāzapgādes tiesības. Tādēļ uzņēmumam ne šobrīd, ne iepriekš nav bijuši iebildumu pret dabasgāzes tirgus atvēršanu 2017. gada 3. aprīlī, kad beidzas privatizācijas līgumu termiņi.
Tomēr uzņēmumam ir iebildumi pret likuma grozījumos paredzēto prasību ārkārtīgi īsos termiņos nodalīt vienotu pārvades un uzglabāšanas uzņēmumu no pārdošanas un sadales uzņēmuma un pārdot uzņēmuma nodalīto daļu. Uzņēmuma sadalīšana ir vien palīglīdzeklis, lai nodrošinātu funkcionējošu dabasgāzes tirgu. Daudz lielāka nozīme ir piegādes ceļu dažādošanai un pašai tirgus atvēršanai, pret ko uzņēmums neiebilst.
Esošie likuma grozījumi prasa veikt uzņēmuma reorganizāciju (māsas uzņēmuma izveidi) nedaudz vairāk nekā gada laikā, savukārt pārdošanas procedūru paveikt vien deviņu mēnešu laikā. Gadījumā, ja Enerģētikas likuma grozījumi tiks pieņemti šogad, tad visam procesam ir paredzēti 24 mēneši. Salīdzinājumam, Lietuvā šis viss process tika realizēts 40 mēnešos, savukārt Igaunijā jau sešus gadus iepriekš nodalīta uzņēmuma pārdošanas process ilga 31 mēnesi. Jāņem vērā, ka Latvijā situācija ir vēl sarežģītāka, jo jānodala ir ne vien pārvades sistēma, bet arī Inčukalna pazemes gāzes krātuve. Tāpat uzņēmums atrodas biržā, kas prasa ievērot konkrētu procedūru, lai nodrošinātu visiem akcionāriem caurskatāmu un pieņemamu procesu.
Ir būtiski atgādināt, ka vienīgi akcionāri var pieņemt lēmumu par uzņēmuma reorganizāciju, tādēļ valstij jāpiedāvā tādi risinājumi, kas akcionāriem ļauj pieņemt pārdomātus un visiem izdevīgus lēmumus. Šobrīd piedāvātie termiņi ir pretrunā šiem principiem, jo spiež akcionārus pārdot savas akcijas nesaprātīgi ātros termiņos, tādējādi potenciāli radot zaudējumus.
AS Latvijas Gāze aicina Saeimu ņemt vērā faktu, ka tirgus tiks atvērts 2017. gada 3. aprīlī jebkurā gadījumā, kā arī ņemt vērā citu valstu pieredzi, un noteikt, ka uzņēmuma sadalīšana jāpabeidz līdz 2017. gada 1. oktobrim un ka nodalītās daļas jāpārdod līdz 2018. gada 31. decembrim. Šādi termiņi ir realizējami, ja valsts ievēro Direktīvas prasības un ļauj pašam uzņēmumam un tā akcionāriem lemt par pārejas perioda nodalīšanas formu, pieļaujot meitas uzņēmuma izveidi. Pretējā gadījumā termiņi objektīvi ir vēl garāki.
Uzņēmums iebilst arī pret priekšlikumos paredzēto sodu, ja vienotā pārvades un uzglabāšanas operatora nodalīšana un pārdošana netiek veikta likumā paredzētajā laikā. Ekonomikas ministrija rosina piemērot sodu, kas atbilst līdz 10% no vienotā pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora neto apgrozījuma. Šāds sods ir nesamērīgs, jo pastāv virkne objektīvu faktoru, kas var kavēt uzņēmuma pārdošanu.
Trešais būtiskais iebildums attiecas uz gāzapgādes drošības riskiem pēc tirgus atvēršanas. Eiropas valstu pieredze pierāda, ka ir nepieciešams speciāls regulējums, lai nodrošinātu pietiekamus dabasgāzes krājumus, jo tirgotāji un klienti nelabprāt veido dabasgāzes uzkrājumus, kas prasa ilglaicīgu līdzekļu iesaldēšanu un papildus izmaksas par krātuves pakalpojumiem. Eiropas valstis ir saskārušās ar dabasgāzes deficītu šādu iemeslu dēļ.
Latvijas specifika ir tāda, ka patērētāju gāzapgāde ir iespējama vien gadījumā, ja Inčukalna pazemes gāzes krātuvē vasaras sezonā ir iesūknēta dabasgāze Latvijas patērētāju vajadzībām. Šobrīd apkures sezonā 100% Latvijas patēriņa tiek nodrošināti no krātuves. Otra alternatīva ir Lietuvas starpsavienojums, kas pastāvīgi var nodrošināt vien nelielu daļu Latvijas vajadzību, jo šis starpsavienojums tiek izmantots arī Igaunijas vajadzībām un tas var būt rezervēts pretējām piegādēm - no Latvijas uz Lietuvu.
AS Latvijas Gāze ierosina paredzēt trešdaļu Inčukalna PGK jaudas Latvijas patērētāju vajadzībām, kā arī paredzēt kārtību, kā veidot šos krājumus.
