Ņemot vērā virkni ilgstošu un rupju pārkāpumu no parādnieka puses, Swedbank pieņēmusi lēmumu pieprasīt SIA Daudznozaru kompānija Daugava (DK Daugava) atmaksāt bankai aizdevuma līdzekļus.

Kopējās uzņēmuma neatmaksātās saistības bankai ir aptuveni 1,17 miljoni latu. Swedbank jau ir saņēmusi Zemgales apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, ar kuru nolemts uzlikt virkni apgrūtinājumu uz DK Daugava un SIA Piena un maizes nams Daugava aktīviem, kā arī apķīlāt saistīto personu naudas līdzekļus un mantu.

Pašlaik zvērināts tiesu izpildītājs veic minētā tiesas lēmuma izpildi, norādīja Swedbank pārstāvis.

Tiesā banka vērusies pēc ilgstošiem mēģinājumiem vairāk nekā gada garumā atrisināt situāciju un veikt uzņēmuma saistību pārstrukturēšanu. Pēc Svilāna teiktā, banka ilgstoši atbalstījusi uzņēmumu ekonomikas lejupslīdes laikā, lai veicinātu biznesa restrukturizāciju. Tostarp Swedbank sniegusi atbalstu DK Daugavai, lai tā spētu investēt mazumtirdzniecības tīkla izveidē, piešķirot atvieglojuma periodu aizdevumiem vairāk nekā pusgada garumā.

SIA Piena un maizes nams Daugava agrākais nosaukums bijis SIA Wax House un tā vienīgais norādītais darbības veids bija frizieru un skaistumkopšanas salons, informē Swedbank.

SIA Wax House dibināts 2008. gadā un tā juridiskā adrese atradusies Rīgā, Tērbatas ielā 28.

SIA Wax House apgrozījums 2008. gadā bijis 4,65 tūkst. Ls un tas strādājis ar 28,8 tūkst. Ls zaudējumiem. 2009. gadā apgrozījums bijis 15,5 tūkst. Ls, bet zaudējumi 41,58 tūkst. Ls. Taču pērn janvārī SIA Wax House nosaukums mainīts uz SIA Piena un maizes nams Daugava un pēc Swedbank rīcībā esošas informācijas tās apgrozījums gadā pēkšņi uzaudzis līdz aptuveni 1.5 – 2 milj. Ls, aptuveni tikpat, cik DK Daugava, bet peļņa līdz 200 – 250 tūkst. Ls, aptuveni tikpat, par cik palielinājušies DK Daugava zaudējumi.

Daudznozaru kompānija Daugava varētu palielināt savu pamatkapitālu par vienu miljonu latu, ieguldot tajā savas preču zīmes.

Pēc DK Daugava pasūtījuma aģentūra TRIA ROBIT veikusi preču zīmju, kuras tiek izmantotas DK Daugava produkcijas ražošanai, vērtējumu - zīmolu esošā tirgus vērtība ir noteikta 1 068 142 latu apmērā. «Esam veikuši preču zīmju novērtēšanu (kuras DK Daugava ir tiesīga lietot), lai beidzot saprastu paši un pierādītu bankai, cik patiesībā ir vērta kompānija DK Daugava. Ja preču zīmju vērtība vien sasniedz 1 068 142 latu, tad ir loģiski jāsecina, ka viss bizness kopumā nevar maksāt nieka pāris simtus tūkstošu latus, kā to iepriekš it kā bija novērtējusi banka. Būtisks ir fakts, ka zīmola vērtība ir noteikta, ņemot vērā jau esošos apgrūtinājumus,» saka DK Daugava valdes priekšsēdētājs Aigars Vaivars.

Piena pārstrādes uzņēmums SIA Daudznozaru kompānija «Daugava» (Daugava) gatavojas ražot doktordesu, cīsiņus, kā arī sulas, biznesa portālam Nozare.lv sacīja uzņēmuma saimnieks Aigars Vaivars.

«Finiša taisnē ir darbs ar Daugavas desu produktu līnijas palaišanu, kas ir jau pāris gadus lolota iecere. Ekskluzīvi tikai Daugavas veikaliem tiks ražotas augstas kvalitātes Doktordesa, cīsiņi un žāvētā desa. Tie būs tādi ražojumi, kas celti galdā pirms 20 gadiem un kas tiešām ir tikai no gaļas un augstvērtīgām garšvielām, nevis sintētikas. Patlaban Daugavas pārtikas tehnologi izstrādā receptūru,» sacīja A. Vaivars, gan neprecizējot projekta finansiālos apmērus un sadarbības partnerus desu ražošanā, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

A. Vaivars norādīja, ka Daugava patlaban strādā, lai apgūtu Eiropas Savienības fondus un attīstītu sulu ražošanu, tomēr tas ir vēl tālākas nākotnes projekts.

Swedbank bažas par vērtīgāko daudznozaru kompānijas DK Daugava (Daugava) aktīvu nobēdzināšanu bijušas patiesas, norādīja bankas komunikāciju vadītājs Ivars Svilāns, komentējot uzņēmuma vadītāja Aigara Vaivara paustos apgalvojumus saistībā ar tiesvedību pret Daugavu.

Vaivars šodien apgalvoja, ka banka nevēlas atzīt savas kļūdas, tāpēc novilcinot laiku, lai atrastu juridiskas iespējas pasliktināt Daugavas pozīciju tiesvedības procesā. «Veicām preču zīmju novērtēšanu, lai saprastu paši un pierādītu bankai, cik patiesībā ir vērta kompānija Daugava. Ja preču zīmju vērtība vien pārsniedz vienu miljonu latu, tad jāsecina, ka viss bizness kopumā nevar maksāt vien pāris simtus tūkstošu latu, kā to iepriekš novērtējusi banka,» akcentēja Vaivars.

«Tas tikai vēlreiz apliecina, ka bankas bažas par vērtīgāko aktīvu nobēdzināšanu bija patiesas. Vērtību iznešanu ārpus kompānijas un tad ierosinājumu tās atlikt atpakaļ nodēvēt par risinājumu ir demagoģiski. Mēs, protams, esam priecīgi, ka otra puse beidzot ir izrādījusi kādu aktivitāti, un ceram, ka tā beidzot būs konstruktīva un atbildīga. Diemžēl mēs to nesekmīgi gaidām jau vairāk nekā gadu. Tā vietā ir bijusi tikai aktivitāte plašsaziņas līdzekļos,» situāciju novērtēja Svilāns.

Piena pārstrādes uzņēmums SIA Daudznozaru kompānija Daugava (Daugava) un AS Swedbank pēc deviņus mēnešus ilga konflikta panācis oficiālu mierizlīgumu, atklāj uzņēmuma saimnieks Aigars Vaivars.

«Konstruktīvu pārrunu rezultātā esam panākuši abpusēji izdevīgu vienošanos, noslēdzot vienošanos pie esošā aizdevuma līguma, oficiāli nostiprinot sadarbību un pilnībā izbeidzot turpat gadu ilgušo konfliktu. Attiecīgi arī visās trīs tiesvedībās tiks iesniegti izlīgumi. Tas nozīmē, ka uzņēmums turpinās darbu un attīstīsies,» sacīja Vaivars.

Uzņēmējs uzsvēra, ka «Latvijai kašķi nav vajadzīgi ne politikā, ne biznesā, un cerams, ka arī valstī beidzot sāksies racionāls darba process».

Jautāts par uzņēmuma nākotnes plāniem, Vaivars sacīja, ka tuvāko mēnešu laikā Daugava sāks tirgot arī desas un cīsiņus.

http://db.lv/uploads/ck/images/daugavas_swedbanks.jpg

Šāds ir secinājums pēc otrdien Sērenē notikušas DK Daugava valdes priekšsēdētāja Aigara Vaivara un AS Swedbank pārstāvju tikšanās. Kā informē DK Daugava, A. Vaivars tikšanās laikā uzsvēra, ka vēlas turpināt strādāt, attīstīt uzņēmumu, nodrošināt darbvietas, pildīt pienākumu pret valsti un segt saistības ar banku atbilstoši līgumam.

Tikšanās laikā Swedbank pārstāvjiem tika izrādīts ražošanas cikls – sākot no piena pieņemšanas, sviesta, biezpiena, siera ražošanu un beidzot ar gatavās produkcijas pakošanu. A.Vaivars pauž cerību, ka Swedbank turēs solījumu nekaitēt DK Daugava biznesam, un cer, ka līdzīga situācija neatkārtosies arī ar citiem Latvijas uzņēmējiem. DK Daugava pieņēma izskatīšanai bankas ierosinājumus, un tie tiks juridiski izvērtēti divu nedēļu laikā.

«Pašlaik ar apšaubāmiem paņēmieniem tiek mēģināts pārņemt biznesu, kas ir pašā veiksmīgākajā attīstības punktā. Ir nevietā bankas argumenti par preču zīmju it kā pretlikumīgu nodošanu citām personām. Zīmols ir mans personiskais intelektuālais īpašums, un tas nekad nav bijis ieķīlāts bankā,» pauž uzņēmuma Daugava valdes priekšsēdētājs Aigars Vaivars.

Jau vēstīts, ka, ņemot vērā virkni ilgstošu un rupju pārkāpumu no parādnieka puses, Swedbank pieņēmusi lēmumu pieprasīt SIA Daudznozaru kompānija Daugava (DK Daugava) atmaksāt bankai aizdevuma līdzekļus. Uzņēmuma saistības pret banku esot aptuveni 1,5 miljoni Ls.

«Jau ilgāku laiku Latvijā norisinās AS Swedbank finanšu terorisms pret Latvijas ražošanas uzņēmumiem. DK Daugava nav vienīgais upuris šīs bankas vērtīgo biznesu sarakstā, jau vairāki uzņēmumi ir novesti līdz maksātnespējai vai ar varu pārņemti. Iespējams, reiderisms ir ierasta prakse Zviedrijas biznesā – noteiktu personu grupu interesēs, taču Latvijā tas ir likuma pārkāpums, par ko pienāktos bankas licences anulēšana. Aicinu Latvijas atbildīgās institūcijas pievērst uzmanību šai bankas patvaļai un pieņemt atbilstošu mērus. Vienlaikus mēs vēlamies aicināt drošības iestādes sekot šai situācijai, lai uzņēmuma pārņemšanā ar varu neciestu darbinieki,» Aigars Vaivars, DK Daugava vadītājs.

Piena pārstrādes uzņēmums DK Daugava, kā arī zīmols Daugava ir pārdots un nonācis ukraiņu investoru īpašumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kā norāda informācijas avots, ukraiņiem pārdota piena pārstrādes rūpnīca, maizes ceptuve Sērene, liellopu ferma Birzes, kā arī piena produktu zīmols Daugava.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Aigars Vaivars no komentāriem pagaidām atturējās.

Kā ziņots, Vaivars jau šā gada februārī atzina - tā kā piena produktu ražošana savulaik perspektīvajam Krievijas tirgum vairs nav aktuāla, par 1,5 miljoniem eiro uzņēmuma DK Daugava akcionāri piedāvā iegādei piena pārstrādes rūpnīcu Sērenē, kurai ir arī Krievijas tirgum derīgais produkcijas sertifikāts.

DK Daugavas akcionāri piedāvā pārdošanā piena pārstrādes rūpnīcu par cenu, kādu rūpnīcai izmaksāja piena pirmapstrādes Tetra Pak aparātu cehs.

SIA Daudznozaru kompānija Daugava (DK Daugava) risina sarunas ar banku Citadele, lai varētu pārkreditēt savas saistības un turpināt normāli strādāt.

DK Daugava līdzšinējais īpašnieks Aigars Vaivars norādīja, ka viņam ir vēlme saistīties ar banku, kurā ir valsts kapitāldaļas, lai Daugava varētu droši strādāt un pildīt savas saistības.

Komentējot problēmas ar Swedbank viņš norādīja, ka pats vien esot vainīgs, jo savulaik «uzķēros uz lētās makšķeres un paņēmu kredītu ar likmi 1,5%,» uzsver A.Vaivars.

Viņš atkārtoti norādīja, ka maksājumi Swedbank veikti laikus, un arī šobrīd nauda kontā ir rezervēta, bet banka to neizmanto. Tiesa problēmas radījusi kredītlīnija.

DB jau rakstīja, ka Swedbank pieņēmusi lēmumu pieprasīt DK Daugava atmaksāt bankai aizdevuma līdzekļus. Kopējās uzņēmuma neatmaksātās saistības bankai ir aptuveni 1,5 miljoni latu. Swedbank jau ir saņēmusi Zemgales apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, ar kuru nolemts uzlikt virkni apgrūtinājumu uz DK Daugava un SIA Piena un maizes nams Daugava aktīviem, kā arī apķīlāt saistīto personu naudas līdzekļus un mantu.

Pieprasījums pēc DK Daugava produktiem šonedēļ audzis par 20 %. Uzņēmuma vadība informē, ka dažos veikalos pat novērotas rindas.

«Acīmredzams, ka cilvēki pauž savu atbalstu mums, gan sūtot vēstules, gan arī vairāk pērkot mūsu produkciju,»informē DK Daugava valdes priekšsēdētājs Aigars Vaivars. Pašlaik DK Daugava produkcija tiek izplatīta 40 Piena un Maizes nama Daugava veikalos.

Jau ziņots, ka pagājušajā piektdienā tika apķīlāta DK Daugava manta. DK Daugava nonākusi konfliktsituācijā ar Swedbank, kas pieprasījusi uzņēmumam atmaksāt kredītu 1,17 miljona Ls apjomā pirms noteiktā termiņa, jo uzņēmums esot veicis virkni pārkāpumu. Uzņēmums pārkāpumus noliedz un otrdien publiski tā darbinieki kopā ar uzņēmuma vadītāju dalīja biezpienu Swedbank darbiniekiem, tādā veidā protestējot pret bankas rīcību un lai uzlabotu bankas ierēdņu atmiņu.

Daudznozaru kompānija (DK) Daugava piedāvā tirdzniecības tīkliem iegādāties 50 % uzņēmuma akciju.

Piena un maizes produktu ražotājas SIA DK Daugava (Daugava) darbība Krievijas krīzes dēļ ir pilnībā apstājusies, tikmēr līdzīpašnieks Aigars Vaivars pārdod savā īpašumā esošās fermas un maizes cepšanas biznesu, turpmāk pievēršoties citai jomai - lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu iznomāšanai.

Vaivars informē, ka tiek pārdotas viņa īpašumā esošās liellopu fermas Birzes, kā arī maizes ceptuve Sērene. Fermu komplekss ar 400 liellopiem tiek pārdots par 875 000 eiro, savukārt ceptuve - par 485 000 eiro.

«Tas ir labs sākums kādam, kas vēlēsies nodarboties ar šo lietu, jo īstenībā būtu jāiegulda četri, pieci miljoni, bet šajā gadījumā piedāvājums ir ļoti labs. Turklāt īpašumi nav apgrūtināti ne ar kredītiem, ne citām saistībām,» sacīja Vaivars.

«Patiesībā lauksaimniecība man nekad nav bijusi ļoti tuva, tomēr 20 gadus šo biznesu vadīju. Tagad gribu radikāli mainīt darbības jomu, turpmāk sniegšu lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus. Tehnika joprojām ir ļoti laba, un jau ir pasūtījumi,» atzina uzņēmējs. Jautāts par pircēju interesi, viņš norādīja, ka tā esot liela.

Ar lauksaimniecību saistītā biznesā esmu vairāk nekā 25 gadus, esmu nomaksājis miljoniem eiro darba algās, miljoniem nodokļos, miljonus kredītiestādēm. Bet kur ir mani miljoni?

To DB intervijā vaicā zīmola Daugava izveidotājs Aigars Vaivars.

Ražošana nenotiek, visi cilvēki atlaisti. Šādi mediji interpretējuši jūsu biznesa situāciju. Kas tieši tiek pārdots un kāpēc?

Informācija ir izskanējusi nepareizi. DK Daugava pieder tikai piena pārstrādes rūpnīca. Rūpnīca savukārt pieder diviem īpašniekiem – viens ir Vaivars Aigars, kuram pieder 30%, otrs – divi Krievijas pilsoņi kopā ar Krievijas uzņēmumu Gogol-Mogol, viņiem kopā ir 70%. No Krievijas puses DK Daugavas darbība de iure ir pilnībā apturēta jau no rudens, kopš ieviesa embargo, jo tirgus pilnībā apstājās. Esmu arī izstājies no DK Daugava valdes, jo nevēlējos uzņemties saistības, kas varētu rasties pārējo īpašnieku darbības rezultātā. Mana firma Agrofirma Daugava ir noslēgusi līgumu ar piena rūpnīcu par tās izmantošanu, kur Agrofirma Daugava ir izvietojusi savu struktūrvienību un turpina ražot ar tiem strādniekiem, ko krievi atlaida, bet es pieņēmu atpakaļ. Viņi turpina strādāt tajā pašā rūpnīcā un ražo to pašu produkciju. Arī maizi turpinām cept.

Piena pārstrādes uzņēmums SIA Daudznozaru kompānija Daugava un a/s Swedbank panācis izlīgumu, tāpēc nenotiks 1.augustā plānotā nekustamo īpašumu izsole, DB apstiprināja uzņēmuma advokāts Armands Jaunzars.

Viņš arī piebilda, ka DK Daugava un Swedbank nākšot klajā ar kopīgu paziņojumu. DB jau rakstīja, ka šā gada jūnija beigās Zemgales apgabaltiesa izsludināja piena pārstrādes uzņēmuma veikala, ēdnīcas un fermas izsoli.

Izsolāmās fermas Birzes sākumcena bija noteikta 125,7 tūkst. Ls, savukārt otra īpašuma - Gāle, kur ietilpst ēdnīca un veikals, - sākumcena bija 79,8 tūkst. Ls. Abi īpašumi atrodas Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā un to īpašnieks ir Aigars Vaivars.

Jāatgādina arī, ka Rīgas apgabaltiesa jūnijā atcēla DK Daugava valdes priekšsēdētāja A.Vaivara prasību lietā pret Swedbank par ķīlas tiesību izlietošanas apstrīdēšanu, līdz ar to bankai bija iespējas pārdot A.Vaivara īpašumus.

SIA Daudznozaru kompānija Daugava valdes priekšēdētāja amatu pametis viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Aigars Vaivars, liecina Lursoft dati.

Viņa vietā valdes priekšsēdētāja amatā stājies Krievijas pilsonis Stepans Mkhitarijans (Stepan Mkhitarian), kuram pieder 0,78% SIA Daudznozaru kompānija Daugava daļu.

Pērnā gada aprīlī par SIA Daudznozaru kompānija Daugava līdzīpašnieku kļuvis Krievijas piena pārstrādes uzņēmums Gogol-Mogol DVA. Savukārt 2013. gada augustā Gogol-Mogol DVA un Aigaram Vaivaram uzņēmuma dalībnieku sarakstā pievienojās arī Stepans Mkhitarians un Vladimirs Sigarevs. Katram no jaunpienācējiem pieder 0,78% uzņēmuma daļu, savukārt Aigaram Vaivaram pieder 30% uzņēmuma kapitāldaļu, bet Gogol-Mogol DVA – 68,43% uzņēmuma daļu, liecina Lursoft dati.

Piesaistot sadarbības partneri no ārvalstīm, vides uzņēmums SIA E Daugava ir gatavs uzņemt un pārstrādāt SIA Riepu bloki Starta ielā Rīgā uzkrātās riepas, aģentūru LETA informēja E Daugava izpilddirektors Arnis Jumītis.

E Daugava rīcībā nav precīzas informācijas, cik daudz nolietoto riepu uzkrājusi SIA Riepu bloki, taču, atsaucoties uz publiski izskanējušu informāciju, Jumītis pauda, ka tās ir aptuveni 1000 tonnas. E Daugava ir gatava pārstrādāt šādu riepu apjomu, iesaistot pārstrādē ārvalstu partneri.

«SIA E Daugava nolietoto riepu pārstrādi veic pirolīzes iekārtā, kas ir vienīgā šāda veida iekārta Latvijā. Atbilstoši saņemtās atļaujas nosacījumiem, pašreiz gadā pirolīzes iekārtā atļauts pārstrādāt līdz 1500 tonnu nolietoto riepu,» informēja Jumītis, skaidrojot, ka uzņēmums drīkst veikt arī riepu smalcināšanu - līdz 4500 tonnām gadā. Uzņēmuma teritorijā atļauts uzglabāt līdz 6000 tonnām nolietoto riepu.

Daudznozaru kompānijas DK Daugava daļēja pārdošana uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova vadītajai kompānijai AB Holding vietējo piena tirgu neietekmēs, atzina aptaujātie nozares uzņēmēji.

«Daugava ir pārāk mazs spēlētājs, lai sašūpotu tirgu. Šis darījums pierāda likumsakarību, ko vienmēr esmu akcentējis, proti, kapitāla kustība Latvijas tirgū nav izbēgama. Nav svarīgi, no kurienes nāk investors, bet svarīga ir viņa vēlme uzņēmumu noturēt un attīstīt. Turklāt katrs īpašnieks ar savu īpašumu var darīt, ko grib,» norādīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Arī piena pārstādes rūpnīcas Latvijas Piens līdzīpašnieks Uldis Krievārs sacīja, ka izmaiņas tirgū vismaz pagaidām nav gaidāmas.

«Daugavas pārdošana konkurenci tirgū nemainīs. Viņu produkti ir specifiski un neaizņem lielu tirgus daļu. Ļoti labi, ka Daugavas zīmols saglabāsies, produkti veikalā būs un pircēji necietīs,» norādīja Krievārs.

Olympic Casino Latvia (OCL) ir vēris durvis kazino telpām pieczvaigžņu viesnīcā Grand Hotel Kempinski Riga, kā arī spēļu zālei un sporta bāram viesnīcā Radisson Blu Daugava.

Līdz ar jūlijā atvērtajām izklaides vietām, OCL izklaides pakalpojumus sniedz jau trīs Rīgas viesnīcās.

Jūnijā OCL ziņoja par Shangri La tīklā esošā SL Casino Riga (SIA Storm Latvia) aktīvu iegādi viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga telpās. Tas uzskatāms par vienu no vērienīgākajiem pēdējo gadu darījumiem Latvijas azartspēļu un izklaides industrijā. Kazino telpās būs atrodami 10 spēļu galdi, kā arī 24 spēļu automāti.

“Šā gada pavasarī OCL izdevās noslēgt darījumu ar SIA Storm Latvia, pārņemot uzņēmuma aktīvus, kas, pateicoties nelielajam nolietojumam, joprojām ir teicamā stāvoklī. Grand Hotel Kempinski Riga viesnīcā esošais kazino ir daļa no mūsu ilgtermiņa stratēģijas, kurā starp daudziem uzsvariem izceļas divi, proti, skaidrot un iepazīstināt sabiedrību ar kazino kultūru, koriģējot gadu gaitā nostiprinājušos aizspriedumus, kā arī pakāpeniski sagatavoties regulējuma izmaiņām, kas pēc pusotra gada ierobežos spēļu zāļu un kazino darbību Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Ir paveikts liels darbs, pielāgojot telpas, infrastruktūru un procedūras atbilstoši šā brīža epidemioloģiskās drošības prasībām un OCL standartiem, lai rīdzinieki un pilsētas viesi varētu droši izbaudīt pasaules līmeņa kazino izklaidi tepat pie mums Rīgā,” par jauno OCL kazino un iecerēm skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

Rīgas apgabaltiesa nolēmusi aizliegt a/s Swedbank realizēt komercķīlas tiesības pret ieķīlāto SIA DK Daugava mantu.

DK Daugava vadītājs Aigars Vaivars uzsver: «Šis lēmums parāda, ka tiesiskums Latvijā tomēr sniedzas pāri ietekmīgu starptautisko kompāniju visatļautībai. Tiesa ir lēmusi godīgi – rūpīgi izpētot situāciju, nevis automātiski nosliecoties par labu bankai. Ar šo lēmumu AS Swedbank ir aizliegts pārņemt Daugavas komercķīlas priekšmetu savā valdījumā un pārdot to. Šis ir būtisks solis, lai nosargātu mūsu ražotni un neļautu to bankai bez izsoles izpārdot kaut par vienu latu. Tiesas lēmums šajā daļā izpildāms nekavējoties un nav pārsūdzams.»

Rīgas apgabaltiesā DB apstiprināja, ka banka nevar pārņemt savā valdījumā komercķīlas priekšmetu un pārdot to. DK Daugava prasība esot apmierināta daļēji, bet tuvākus paskaidrojumus tiesa nesniedza. Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska skaidro, ka pēc būtības Rīgas apgabaltiesas lēmums attiecas tikai uz vienu noteiktu darbību, proti, pārdot ieķīlāto kustamo mantu bez tiesas starpniecības. Nekādas citas piedziņas darbības minētais tiesas lēmums neierobežo, tieši otrādi, tiesa ir atteikusies apmierināt DK Daugava lūgumu aizliegt bankai veikt citas piedziņas darbības, tajā skaitā vērsties tiesā ar pieteikumiem par ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, viņa uzsver.

Daugavas potenciāls aktīvas atpūtas nodrošināšanā uz ūdens Rīgā nav pilnībā izmantots.

Šovasar Rīgas iedzīvotājiem un viesiem tiks paplašināts aktīvās atpūtas piedāvājums Daugavā – pa upi varēs braukt ar SUP jeb sērfa dēļiem, kur braucējs izmanto garu airi, lai tiktu uz priekšu, bet Pārdaugavas pusē pie Vanšu tilta ūdenī plānots izveidot piepūšamo atrakciju trasi. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka aktīvās atpūtas iespējas pēdējos gados kļūst daudzveidīgākas, bet piedāvājums varētu būt vēl plašāks. Patlaban Daugavā iespējams braukt ar veikbordu, lidot ar turbīndēli vai doties vairāku kilometru izbraucienā ar laivām, bet pilsētas kanālos atpūtnieki var izvēlēties kaut ko rāmāku – braukt ar katamarānu vai doties pilsētas apskates tūrē ar koka kuģīti.

Aizvadītajā diennaktī upēs turpināja celties ūdens līmenis, un paredzams, ka tas turpināsies palielināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Daugavā pie Veļižas ūdens līmenis pieaudzis par 73 cm, bet Daugavā Baltkrievijas teritorijā ūdens līmeņa paaugstināšanās intensitāte nedaudz samazinās un posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis paaugstinājās par 53 - 171 centimetriem.

Daugavā Latvijas teritorijā straujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās aizvadītajā diennaktī novērota posmā no Daugavpils līdz Jersikai, kur ūdens līmenis paaugstinājās par 95 - 196 centimetriem. Arī citās Latgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās: Rēzeknē pie Griškāniem, Dubnā posmā no Višķiem līdz Sīļiem un Laucesā pie Lenderņas par 15 - 24 cm diennaktī. Savukārt Ošā pie Kūleniekiem, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES par 30 - 54 centimetriem.

Paceļoties līdz 7,06 metriem, ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils pārsniedzis kritisko septiņu metru atzīmi, pilsētā sākušas applūst zemākās vietas.

Kā vienas no patlaban apdraudētākajām vietām Daugavpils pilsētas domes civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskuls min mazdārziņus Nometņu ielas rajonā un Grīvas kapus.

Straujā ūdens līmeņa celšanās Daugavā pie Daugavpils ir saistīta ar ledus sastrēgumu, kas Daugavā izveidojies pie Vaikuļāniem Daugavpils novada Līksnas pagastā, skaidroja Ruskuls.

Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts, komentējot situāciju Vaikuļānos, atzīst, ka ledus sastrēgums pamazām sāk skaloties un ir cerības, ka tuvākajā laikā tas tiks pārrauts. Situāciju gan sarežģījot tas, ka Daugava lejpus Nīcgales joprojām nav atbrīvojusies no ledus.