Daugavas potenciāls aktīvas atpūtas nodrošināšanā uz ūdens Rīgā nav pilnībā izmantots.
Šovasar Rīgas iedzīvotājiem un viesiem tiks paplašināts aktīvās atpūtas piedāvājums Daugavā – pa upi varēs braukt ar SUP jeb sērfa dēļiem, kur braucējs izmanto garu airi, lai tiktu uz priekšu, bet Pārdaugavas pusē pie Vanšu tilta ūdenī plānots izveidot piepūšamo atrakciju trasi. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka aktīvās atpūtas iespējas pēdējos gados kļūst daudzveidīgākas, bet piedāvājums varētu būt vēl plašāks. Patlaban Daugavā iespējams braukt ar veikbordu, lidot ar turbīndēli vai doties vairāku kilometru izbraucienā ar laivām, bet pilsētas kanālos atpūtnieki var izvēlēties kaut ko rāmāku – braukt ar katamarānu vai doties pilsētas apskates tūrē ar koka kuģīti.
Veikbords – pieejamāks
«Četrus gadus aktīvi meklēju vietu, kur pilsētā, Daugavas krastā, izveidot veikparku. Pierīgā šādu parku ir daudz, bet Rīgā, kur ir daudz ūdens, šādu iespēju nesakārtoto normatīvu dēļ nebija daudz,» stāsta Rīgas veikparka vadītājs Juris Poļakovs. Pēc Rīgas domes sniegtās informācijas, lai uzņēmējiem būtu iespējams izmantot Daugavas akvatoriju rekreācijai un ūdenssportam, ir jānoslēdz ūdensobjekta daļas nomas līgums. Plānotai darbībai jāatbilst Daugavas akvatorijas (posmā no Rīgas robežas līdz Vanšu tiltam) ekspluatācijas noteikumu prasībām.
Pirms diviem gadiem J. Poļakovs uzvarējis konkursā par vasaras kafejnīcas izveidošanu Lucavsalā līdzās jaunajam bērnu rotaļu laukumam, un tad arī radusies iespēja izveidot veikborda parku. «Tā izveidošana prasa lielas investīcijas – apmēram 100 tūkstošus eiro. Ieguldījām tikai savus līdzekļus. Ja izdosies atpelnīt investīcijas, būs labi. Noteikti šī nozare nav tā, kur ir iespējams daudz nopelnīt,» norāda J. Poļakovs. Šovasar viņš iecerējis izvietot vēl vienu trošu sistēmu iesācējiem un jauniešu veikborda skolas audzēkņiem.
Pēc J. Poļakova ziņām, Latvijā ir vairāk nekā 20 veikborda parku, un tas, viņaprāt, ir daudz. Piemēram, Austrālijā tādu esot tikai četri. «Latvijā veikborda popularitāte pēdējos gados līdzinās slēpošanas bumam, kas aizsākās 90. gados.
Pagājušajā sezonā Rīgas veikparkam esot bijuši vairāk nekā 1000 unikālo apmeklētāju. Iespējams, veibordu iekļaus 2020. gada vasaras olimpisko spēļu (Tokijā) programmā. Ja šāds scenārijs īstenosies, veikbords piedzīvos vēl lielāku popularitāti, spriež uzņēmējs. «Kabeļu veikbords atšķirībā no tradicionālā, kad sportists ar dēli brauc aiz motorlaivas, izmaksu ziņā ir vismaz trīs reizes lētāks. Turklāt tas ir videi draudzīgāks – netiek patērēta degviela un motorlaivas radītais vilnis neizskalo upes krastu,» teic J. Poļakovs.
Paceļas gaisā
Trešo sezonu Daugavā ir iespējams izbraukt ar turbīndēli, kas ļauj pacelties virs ūdens vismaz 12 metru augstumā. «Kad 2012. gadā ieraudzīju, ka kaut kas tāds pasaulē ir izgudrots, sāku domāt, kā to iegādāties, un kā to varētu piedāvāt. Patlaban komercdarbībai esmu iegādājies divus turbīndēļus,» stāsta Turbīndelis.lv valdes loceklis Rolands Vārpa. Pirmās divas sezonas uzņēmums pamatdarbību veicis pie Saules akmens (Swedbank centrālās ēkas), bet šogad iecerējis apdzīvot arī pludmali Ķīpsalā. Pirmajā sezonā uzņēmums apkalpojis 400 cilvēku. Nākamajā sezonā to skaits pieaudzis līdz tūkstotim, tostarp 200 bija ārvalstu viesu. Uzņēmums sācis sadarbību ar tūroperatoriem, kas tā pakalpojumu iekļāvuši izklaides pasākumu programmā, un jau šobrīd veikto rezervāciju daudzums ļauj prognozēt, ka ārvalstnieku skaits šogad varētu dubultoties, lēš R. Vārpa. Jūnijā viņš iecerējis papildināt uzņēmuma pakalpojumu klāstu vēl ar kādu Latvijā jaunu izklaidi – Ķīpsalas pludmalē tiks veidota vairāku piepūšamo atrakciju trase. «Ļoti ceru, ka izdosies izveidot trasi, lai cilvēki var to pieveikt no punkta A līdz punktam B. Šīs piepūšamās atrakcijas lietošanai uz savstarpēji izdevīgiem noteikumiem iedeva kāds darījuma partneris no Bulgārijas. Gan turbīndēļa, gan ūdenī ievietoto piepūšamo atrakciju jomā pagaidām mums konkurentu Latvijā nav,» atzīst uzņēmējs.
Tūrē ar laivām
Piedzīvojumu organizācija Lūzumpunkts ceturto sezonu piedāvā izbraucienus ar smailītēm – Rīgas laivas. «Niša bija brīva. Tagad tepat Daugavas otrā krastā ir mūsu konkurents, arī sadarbības partneris laivinieks.lv. Esam iegādājušies desmit laivu, un tas ir optimāls daudzums, lai vienlaicīgi braucienā varētu doties 20–30 cilvēku,» stāsta Lūzumpunkta īpašnieks Māris Lazdiņš. 80% pakalpojuma izmantotāju esot vietējie iedzīvotāji – gan privātpersonas, gan korporatīvie klienti. Maršruts tiekot izvēlēts dažāds – sākot no viena un beidzot ar desmit kilometriem. «Netipiski laivu nomai mums darbīgākais laiks ir darba dienu vakari līdz pat nakts stundām, jo braucienus organizējam arī pa tumsu. Šogad mēģinām vairāk piesaistīt ārvalstu tūristus – mērķējam uz hosteļu apmeklētājiem. Esam nodibinājuši sadarbību arī ar dažām tūrisma kompānijām,» atklāj M. Lazdiņš. Laivu izbraucieni neesot domāti garāmgājējiem, bet gan cilvēkiem, kuri mērķtiecīgi vēlas aktīvi pavadīt brīvo laiku. «Kanāls, kurā ir katamarānu noma un iespēja izbraukt ar koka kuģīšiem, vairāk domāts tūristiem un nejaušiem garāmgājējiem. Tā nav mūsu mērķauditorija,» stāsta M. Lazdiņš. Šajā sezonā uzņēmējs iecerējis paplašināt piedāvājuma klāstu ar SUP jeb sērfa dēļiem, kur braucējs izmanto garu airi, lai tiktu uz priekšu.
Ārvalstu viesi ir galvenā klientūra, apstiprina SIA Kanālu motorlaivu kompānija. Šādi klienti veido 90%. Šim uzņēmumam pieder četri kuģīši, kas kursē pa Rīgas kanāliem, izmetot loku arī pa Daugavu. Pa dienu pārsvarā braucot individuālie ceļotāji, arī nelielas kompānijas, bet vakara stundās – arī lielākas grupas, ko rezervē tūroperatori.
Viesi izbrauc ar kuģīti un piestāj pie Daugavas krastā esošajiem restorāniem, stāsta uzņēmuma izpilddirektore Iveta Skane. Pagājušajā gadā tika pacelta pakalpojuma cena, jo bijis nepieciešams restaurēt kuģīšus. «Atjaunojām kuģīšu fasādi un iekštelpas. Iegādājāmies arī glābšanas vestes un plostus, kā to noteica Jūras administrācijas noteikumi,» atklāj I. Skane. Komercdarbības veikšanai šķēršļu neesot, jo līgums ar Rīgas domi esot noslēgts uz vairākiem gadiem. «Būtu nepieciešams, lai pilsēta attīsta piestātnes. Piemēram, pie Spīķeriem, Rīgas centrāltirgus, kā arī pie Saules akmens, kur kāzinieki labprāt izkāptu, lai nobildētos. Arī tūroperatoriem būtu vieglāk variēt ar maršrutu dažādību,» atzīst I. Skane. Konkurence, pēc viņas teiktā, kanāla kuģīšu segmentā neesot sīva. Kanālā darbojas vēl SIA Jaunā Vecrīga. Abi uzņēmumi nomā piestātnes Bastejkalnā un pie Latvijas Nacionālās operas.
Teorētiski klientu pietiktu vēl kādam uzņēmumam, tomēr kanāls esot pārlieku šaurs un vietām arī sekls, lai šeit kursētu vēl vairāk (arī lielāku) kuģīšu, saka I. Skane. «Šis ir sezonāls bizness, uzņēmumam jādomā nevis kā palielināt kuģīšu skaitu, bet kā papildus nopelnīt. Teorētiski piestātnē mēs varētu pārdot uzkodas un dzērienus, bet tas nav iespējams. Rīgas būvvalde to nepieļauj,» viņa atklāj.
Daugavā par šaurību gan sūdzēties nevar. DB aptaujātie uzņēmēji min vairākas iespējas kā dažādot aktīvās atpūtas iespējas, uz ūdens. «Daugavā noteikti var attīstīt vēja dēļu nomu vai arī cilvēkiem piedāvāt mīksto pūšļu atrakciju, kuru velk motorlaiva. Diemžēl ūdens motociklu noma atkrīt, jo likums liedz ar šo transporta līdzekli pārvietoties bez laivas vadītāja tiesībām,» stāsta Turbīndelis.lv īpašnieks. Savukārt Rīgas veikparka saimnieks norāda, ka Daugavā būtu piemērota vieta, lai attīstītu peldošo viesnīcu biznesu.