Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Interneta pakalpojumu sniedzējs Lielbritānijā Sky Broaband liedzis pieeju failu dalīšanās vietnei The Pirate Bay. Pirms tam līdzīgi rīkojušies arī tādi interneta pakalpojumu sniedzēji kā Virgin Media un Everything Everywhere, tomēr The Pirate Bay vēris vaļā failu dalīšanās vietni ar citu IP adresi, vēsta BBC.

Lielbritānijas Augstākā tiesa pieprasījusi interneta pakalpojumu sniedzējiem liegt saviem klientiem pieeju failu dalīšanās vietnei The Pirate Bay, ņemot vērā britu ierasktu nozares pārstāvju (British Phonographic Industry, BPI) sūdzību par to, ka The Pirate Bay pārkāpj autortiesības.

Citi Lielbritānijas interneta pakalpojumu sniedzēji O2 un Talktalk norādījuši, ka joprojām strādā pie The Pirate Bay aizlieguma īstenošanas.

«Mēs esam investējuši miljardiem mārciņu, lai varētu saviem klientiem piedāvāt augstas kvalitātes izklaidi, jo saprotam, cik ļoti to novērtē klienti. Tādēļ ir nozīmīgi, ka tādas kompānijas kā mūsējā kopā ar valdību un citām mediju un tehnoloģiju kompānijām dara visu iespējamo, lai aizsargātu autortiesības,» teikts Sky paziņojumā.

Liepājas muzejā no 12.jūlija līdz 13.augustam skatāma ekspozīcija Salvadors Dalī. Sirreālā materializācija, kuru piedāvā Francijas daudznozaru uzņēmums SARL Amiencom.

Piedāvājums izstādīt pasaulslavenā spāņu mākslinieka Dalī darbus no Francijas kolekcionāru krājumiem nācis pēkšņi, un muzejiem, kas savas izstādes plāno divus gadus uz priekšu, nav bijis viegli tos mainīt. Iespējams, šā iemesla dēļ un arī tāpēc, ka Liepājas muzejs izrādījis patiesu ieinteresētību, Dalī darbu kolekcija nokļuvusi tieši un arī tikai Liepājā, jo nekur citur Latvijā tā netiks izrādīta, pastāstīja muzeja direktore Dace Kārkla. Turklāt Liepājas muzeja ēka ir ļoti piemērota Dalī darbu izstādīšanai, jo būvēta tajā pašā laikmetā, kurā dzīvoja mākslinieks.

Izstādē Salvadors Dalī. Sirreālā materializācija eksponēts ap simts priekšmetu: Dalī grafikas – litogrāfijas, t.i. novilkumi no metāla, un ksilogrāfijas – novilkumi no koka, tāpat bronzas, sudraba, zelta, porcelāna priekšmeti – medaļas, trauki, sīkplastika no Francijas privātkolekcijām.

Liepājas muzejā skatāmo ekspozīciju Salvadors Dalī. Sirreālā materializācija apmeklējuši jau aptuveni trīs tūkstoši cilvēku.

Līdz 22.jūlijam apmeklētāju skaits bija 2951 cilvēks, taču jau no rīta, tiklīdz atver muzeju, sākas apmeklētāju plūsma, db.lv uzzināja Liepājas muzejā. Vislielākais apmeklētāju pieplūdums bijis festivāla Summer Sound laikā, kad pirmajās trīs izstādes dienās to apmeklēja gandrīz 2000 cilvēku un muzejam nācās pagarināt darbalaiku līdz astoņiem vakarā. Savukārt pēdējās dienās vērojamas apmeklētāju grupas, kuras uz Liepāju devušās ar konkrētu mērķi - apskatīt Dalī darbus.

Savukārt 2.augustā muzejā notiks Eiropa City Amrita Hotel restorāna Oskars rīkotās vakariņas, kas iecerēts kā izstādi papildinošs pasākums. Restorāna pavāri sagatavojuši īpašu piedāvājumu, kurā iekļautas gan franču, gan Dalī dzimtenes Spānijas gastronomiskās tradīcijas, ēdieni un vīni. Vakara gaitā muzeja viesi varēs iepazīt spāņu mākslinieka daiļradi Liepājas muzeja gida pavadībā.

Interneta lietotājiem Indijā atkaļ ļauta pieeja video un citu failu dalīšanās vietnei The Pirate Bay, valsts Augstākajai tiesai mainot iepriekš pieņemtos noteikumus par autortiesību aizsardzību internetā, vēsta BBC.

Iepriekšējie noteikumi paredzēja, ka Indijas interneta pakalpojumu sniedzējiem jābloķē pieeja visām tiešsaistes vietnēm, kurās iespējama failu dalīšanās, lai nelegāli nebūtu ieejama «neviena filma».

Jaunie noteikumi nosaka, ka bloķētām jābūt tikai tām interneta adresēm (URL), kurās atrodams pirātisks saturs, bet ne pilnīgi visai mājas lapai.

Šā gada marta beigās Indijas dienvidaustrumu pilsētā Čennai bāzētā pret pirātismu vērstā kompānija Copyrightlabs panāca tiesas rīkojumu, kurš noteica - Indijas interneta pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina, ka to klientiem liegta pieeja vietnēm, kurās nelegāli tiek izplatītas noteiktu Bolivudas filmu kopijas. Šis tiesas lēmums izraisīja hakeru grupējuma Anonymous uzbrukumu vilni daudzām Indijas interneta lapām, ieskaitot valdības departamentu un Indijas Augstākās tiesas tiešsaistes vietnes. Pēcāk interneta hakeru grupa organizēja virkni protestu pret «interneta cenzūru» Indijā.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Parīzē nozagta spāņu mākslinieka Pablo Pikaso glezna atrasta Ņujorkā un nodota Francijas valdībai, ceturtdien paziņoja ASV pārstāvji.

Pagājušā gada decembrī glezna tika nosūtīta no Beļģijas uz ASV. Tā tika deklarēta kā paštaisīta Ziemassvētku dāvana 30 eiro vērtībā.

Patiesībā glezna La Coiffeuse (Friziere) ir vairākus miljonus dolāru vērta, norāda ASV prokuratūra.

Darbu pārķēra muita, un vēlāk to konfiscēja drošības dienesti. «Atrasts pazudis dārgums,» sacīja Ņujorkas advokāte Loreta Linča. «Klajās kontrabandas dēļ glezna konfiscēta. Gleznas konfiskācija izņems to no zagto mākslas darbu melnā tirgus, lai to varētu atdot patiesajam īpašniekam.»

1911.gadā radītā eļļas glezna ir 46 centimetrus augsta un 33 centimetrus plata. Tā atradās Parīzes Nacionālā modernās mākslas muzeja kolekcijā, taču pēdējoreiz publiski tika izstādīta Minhenē.

Pirmdien izsoļu nama Christie’s rīkotajā izsolē jaunu rekordu sasniedza Pablo Pikasso mākslas darbs.

Pablo Pikasso glezna Les femmes d Alger (Version O ) izsolē tika pārdota par gandrīz 179,4 miljoniem ASV dolāru, kas ir vēsturiski augstākā cena, par kādu jebkad pārdots kāds mākslas darbs.

Līdz šim dārgākā izsolē pārdotā glezna bija Frensisa Bēkona Lusjēna Freida trīs studijas, kura Christie’s tika pārdota 2013. gadā par 142,5 miljoniem dolāru.

Tas gan nebija vienīgais vakardienas izsolē sasniegtais rekords – Alberto Džakometi veidotā skulptūra Rādošais cilvēks tika pārdota par 141,3 miljoniem dolāru. Tā pārspēja citas šī mākslinieka veidotās skulptūras rekordcenu, jo 2010. gadā A. Džakometi skulptūra Soļojošais cilvēks sasniedza rekordaugstu atzīmi un tika pārdota par 104,3 miljoniem dolāru.

Parīzes leģendārās Ritz viesnīcas atjaunošanas laikā atrasta glezna, kas patlaban tiek uzskatīta par 17. gadsimta mākslinieka Čārlza Le Bruna darbu, vēsta thelocal.fr. Nevienam neesot bijusi nojauta, ka darbs atrodas šajā vietā.

Tagad gleznu izsolīšot Christie's izsoļu namā. Tiek prognozēts, ka iegūtā summa sasniegs 500 tūkstošus eiro. Tā tikšot novirzīta fondam, kuru izveidojis viesnīcas īpašnieks Muhameds Al Fajeds, pieminot savu mūžībā aizgājušo dēlu Dodi, princeses Diānas draugu.

Saskaņā ar ekspertu aplēsēm eļļas glezna ir Le Bruna (1619-1690) darbs, kas tapis vēl pirms viņš kļuva par karaļa Luija XIV oficiālo mākslinieku.

Ēkas, kurā atrodas viesnīca, pirmsākumi meklējami 1705. gadā, un sākotnēji tā bija Francijas augstmaņu ģimenes māja. Tā kļuva par Ritz pēc tam, kad 1898. gadā to iegādājās Šveices viesnīcnieks Cezars Rics.

Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā Labdarības ballē izsolīti Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona, Ilzes Preisas un citu mākslinieku darbi.

Gleznotājas Džemmas Skulmes, kura šā gada 9. novembrī 94 gadu vecumā devās mūžībā, glezna «Tautumeita» tika izsolīta par 1300 eiro, bet glezna «Sēdošā» - par 2200 eiro. Par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai.

Mākslinieka Ivara Heinrihsona glezna «Balerīna» pārdota par 450 eiro.

Savukārt, Ilzes Preisas glezna «Īriss» - par 1000 eiro.

Mākslinieka Jāņa Gunāra Kalnmaļa darbs «Venēcija» - par 700 eiro, Anitas Melderes darbs «Pēcpusdiena» - par 350 eiro, Ditas Lūses darbs «Milano Blue» - par 400 eiro, bet Sarmītes Caunes darbs «Ābeļdārzs» - 500 eiro.

Visi ballē iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Rīgas Latviešu biedrības nama restaurācijai (līdzšinējās ballēs gūtie ziedojumi tikuši izmantoti Jaņa Rozentāla freskas izgaismošanai virs ieejas RLB namā; RLB vestibila un garderobes pārveidei, RLB Karoga mastu un kāpņu margu izveidei, kā arī RLB Kultūrizglītības centra kapitālajam remontam; RLB ieejas durvju restaurācijai, grāmatai «Rīgas Latviešu biedrība trijos gadsimtos» u.c. mērķiem).

Klasiskās mākslas galerijas Antonija rīkotajā 29. mākslas darbu izsolē Latviešu glezniecības meistardarbi šā gada novembrī, kurā tika piedāvāti daudzi darbi ar muzejisku vērtību, sasniegts Latvijā jauns mākslas darbu solīšanas rekords mākslas darbam, kas radīts pēc 1940. gada.

Gleznotāja Jāņa Pauļuka 1943. gadā gleznotais Pašportrets uzsolīts no 12 000 Ls uz 47 000 Ls. Kā biznesa portāls db.lv uzzināja galerijā, gleznas pircējs ir no Latvijas. Tā kā Latvijas mākslas darbiem cenas joprojām ir ļoti zemas, izsolē piedalījušies arī solītāji no Krievijas, kuri palīdzējuši pacelt cenu.

Šajā gleznā mākslinieka bālais, puskailais augums uz tumša fona aizsegts tikai ar paleti, bet izteiksmīgās acis pauž apņēmību. Glezna nes sevī vēstījumu, ne velti šī glezna bijusi vairākkārt reproducēta mākslas grāmatās un izstādīta daudzkārt izstādēs, norāda galerija.

Kopumā esot palielinājusies interese par latviešu mākslas darbiem, tai skaitās arī no Krievijas pircēju puses.

Ņujorkā pirmdien izsoļu namā «Sotheby's» beļģu sirreālista Renē Magrita glezna «Le principe du plaisir» pārdota par 26,8 miljoniem dolāru (23,8 miljoniem eiro), kas ir rekordaugsta summa šī mākslinieka darbiem, pavēstīja izsoles rīkotāji.

Līdz šim rekords piederēja gleznai «La corde sensible», kas Londonā 2017.gada februārī tika pārdota par 17,9 miljoniem dolāru.

«Sotheby's» par pirmdien pārdoto darbu cerēja saņemt 15 līdz 20 miljonus dolāru. Izsolē piedalījušies septiņi kolekcionāri, kas ir neierasti daudz, skaidroja izsoles rīkotāji.

Samaksa par citām gleznām, kas tika izsolītas Ņujorkas rudens izsoļu otrajā vakarā, arī pārspējušas sākotnējās prognozes.

Krievijā dzimušā mākslinieka Vasīlija Kandinska darbs «Improvisation on Mahogany», kura vērtība sākotnēji tika lēsta 15-20 miljonu dolāru robežās, tika izsolīts par 24,2 miljoniem dolāru.

Tiesa gan, glezna, kas, kā tika prognozētas, piesaistīs vislielāko interesi, tā arī neatrada pircēju.

Franču impresionista Kloda Monē glezna no viņa slavenās sērijas «Siena gubas» («Meules») otrdien tika pārdota izsolē Ņujorkā par 110,7 miljoniem ASV dolāru (98,8 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbiem.

Izsoļu nama «Sotheby's» rīkotajā Impresionisma un mūsdienīgās mākslas izsolē tika sasniegta viena no 10 augstākajām cenām, kādas jebkad pieredzētas izsolēs.

Šī 1890.gadā tapusī glezna iepriekš bija pārdota 1986.gadā «Christie's» izsolē, kad līdzšinējais īpašnieks to nosolīja par 2,53 miljoniem dolāru. «Sotheby's» nesniedza ziņas par jauno pircēju.

Monē uzgleznoja 25 «Siena gubu» kompozīcijas 1890.-1891.gada ziemā savās mājās Živernī Francijas ziemeļu reģionā Normandijā.

Cita šīs sērijas glezna 2016.gada novembrī tika pārdota «Christie's» izsolē Ņujorkā par 81,4 miljoniem dolāru.

No Monē «Siena gubu» gleznām 17 atrodas muzejos, bet pārējās astoņas pieder privātiem kolekcionāriem.

Nesen ekspremjers Aigars Kalvītis publiski izteica šādu novērojumu – latviešiem esot trīs mentālas problēmas. Savā ziņā tā ir laimīga sakritība, ka tieši trīs, nevis divas vai, piemēram, septiņas. Jo uz katru no mentālajām problēmām mums kā reiz pa vienai lietai zāļu skapītī stāv, ar ko problēmu dzesināt. Un latviešiem taču vispār visas lietas nāk pa trijām – trīs jaunas māsas rožu dārzā, trīs sidraba upītes, trīs ministru maiņas trīs mēnešu laikā. Vienvārdsakot, trīs lietas labas lietas, pat ja tās ir problēmas.

Iespējams, Kalvītis savos aprēķinos mazdrusciņ kļūdījies, jo pilnīgi noteikti ikviens no mums sev tuvākajā latvietī – kaimiņā, kolēģī, priekšniekā vai trolejbusa kontrolierī – spēs sameklēt nevis trīs, bet trīs reiz trīs mentālas problēmas (un vēl pārīti fizisku bonusā). Tomēr iesākumam, kā māca tautas gudrība, jāsamierinās ar mazumiņu. Šajā gadījumā – trīs problēmām, kuras izlauzušās no mūsu kolektīvās zemapziņas pēdējo dienu laikā.

Cīņa par vienlīdzību... tramvajos un trolejbusos

Atrisinājusi visas problēmas valstī, Vienotība beidzot var veltīties galvenajai no tām – regulēt, kurš drīkst un kurš nedrīkst saņemt atlaides Rīgas transportā. Izrādās, atlaižu piešķiršana rīdziniekiem ir dalīšana kastās, faktiski – tāda segregācija, ko pat Nelsons Mandela nav pieredzējis. Sirds žņaudzas, cik Vienotības politiķi patiesi savā vēlmē izskaust jebkādu diskrimināciju un klīdināt mazāko nevienlīdzības ēnu. Bet apaujiet kājas un sieniet ādas priekšautus, Vienotības dāmas un pārītis tur vēl atlikušo kungu, jo rīdzinieku privilēģijas ir tikai sīka spiriņa tajā diskriminācijas kaudzē, ko sauc par Rīgas sabiedrisko transportu. Tajā valda vēl vismaz 17 kastas un priviliģēties slāņi. Piemēram, dženderisms – dalīšana kastās pēc vecuma. Gados jaunākie un pavisam vecie brauc par velti, jaunekļi un jaunietes studiju gados – par smieklīgiem santīmiem, bet tiem, kas pa vidu, jāmaksā pilna cena. Kādēļ? Tad vēl dalīšana izredzēto profesijās – skolotāji kā tādi aristokrāti var braukāt no rīta līdz vakaram. Un ar ko labāki ir tie, kas piedalījušies Černobiļas seku likvidēšanā? Visi taču maksājam vienādus nodokļus, visi vienādi Dieva bērni – tad visiem arī vienādas biļetes!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zīmola Nordic Club House dibinātājs Rinalds Trukšs. Nordic Club House ir uz noteiktām vērtībām balstīts koprades un sharing economy (dalīšanās ekonomikas) zīmols. «Es ticu tam, ka darbu, ko darām, var paveikt labāk, ja apkārt ir cilvēki, kas varbūt nav tiešie kolēģi, bet pārstāv tās pašas vērtības. Koprades vietas visā pasaulē sniedz iespēju bagātināties tādos unikālos veidos, kādos to nevar izdarīt tradicionālās darba vietās vai mājas biroji,» stāsta R. Trukšs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Droši vien tāpēc, ka vienmēr esmu meklējis perfektu darba vidi, kas ietver sevī gan telpu, gan noformējumu, gan to īpašo auru. Ja nevari atrast to, ko meklē, tas nozīmē, ka jārada pašam. Vieta tev apkārt kaut kādā mērā ir spogulis tavai iekšējai kārtībai, tas ir sava veida palielināmais stikls tam, kas notiek galvā. Man nav īsti skaidrs, kāpēc 90% ofisu ēkās ir iekārtie griesti, sarunām neatbilstošas pārrunu telpas vai bezgaismas un bezgaisa kabineti. Es neticu ofisu kastēm. Un Nordic Club House iespējams ir sava veida protests šādai kārtībai.

Failu dalīšanās vietne The Pirate Bay cietusi DDoS (Distributed Denial of Service) uzbrukumā, un tādējādi The Pirate Bay nebija pieejama vairāk nekā diennakti. Aizsardzības sistēmu pārstāvji izteikuši minējumus, ka uzbrukumu nelegālajai failu dalīšanās vietnei varētu būt veikušas arī ierakstu kompānijas, citi autortiesību īpašnieki vai no pirātisma apkarošanas centieniem nogurušās valdības, vēsta BBC.

The Pirate Bay apstiprināja, ka tā cietusi no hakeru uzbrukumiem arī savā Faceboook profilā. Failu dalīšanās vietnes pārstāvji norādījuši, ka viņiem nav zināms, kas veicis uzbrukumu, tomēr The Pirate Bay «ir aizdomas» par to, kas varētu būt ļaundari.

The Pirate Bay, kas ir nelegāla failu dalīšanās vietne, sniedz iespēju tā lietotājiem ielādēt dziesmas, filmas un citu saturu bez maksas, tādējādi kaitinot ienākumus zaudējušo autortiesību turētājus.

DDoS aizsardzības sistēmas nodrošinātāja Corero Network Security (CNS) pārstāvji pauda, ka ir maz ticams, ka uzbrukumu varētu būt organizējis hakeru grupējums Anonymous. Andrē Stevarts (Andre Stewart) no CNS norādīja, ka varētu būt gaidāmi arī turpmāki uzbrukumi. Viņš norādīja, ka nozīmīgi ir tas, ka cilvēki domā, ka uzbrukumus The Pirate Bay veica hakeru grupējums Anonymous, lai arī, kā norādīja A. Stevarts, The Pirate Bay ir tāda veida vietne, ko hakeru grupējums Anonymous parasti aizstāv.

Līdz šim pasaulē skandāli par dārgu vecmeistaru gleznu viltojumiem galvenokārt saistījās ar Krievijas tirgu un ar starptautiskajām Sotheby's un Christie's izsolēm, taču tiesībsargājošās iestādes pašlaik pārbauda, vai Latvijā netiek viltoti ekspertu atzinumi, kas apliecina mākslas darbu autentiskumu.

2006.gada rudenī Vācijas pilsonis Aleksandrs Beļilovskis pircējiem no Krievijas piedāvājis iegādāties 19.gadsimta latviešu izcelsmes Krievijas gleznotāja Kārļa Hūna iepriekš nezināmu darbu Čigāniete ar bērnu. Glezna viņam esot piederējusi kopīgi ar Latvijas mākslas zinātnieci, galerijas īpašnieci un Latvijas Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertu asociācijas valdes priekšsēdētāju Ivonnu Veiherti.

Darījuma cena bija 520 tūkst. ASV dolāru. Taču izrādās, ka tāda pati glezna ar tādu pašu sižetu un tādiem pašiem gleznas izmēriem vēl 2006. gada pavasarī bija nopērkama Parīzē Massol izsolē – tikai tur kā gleznas autors bija norādīts kāds maz zināms vācu autors, K. Hūna laikabiedrs Karls Ādolfs Gugels, un tā bija nopērkama par nieka 5 tūkst. eiro.

Šā gada 12. janvārī pēc gandrīz 70 gadu ilga pārtraukuma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā savā vēsturiskajā mājvietā atgriezīsies Jūlija Federa glezna.

Muzejs informē, ka pagājušā gada rudenī ar klasiskās mākslas galerijas Antonija starpniecību tas uzzinājis, ka kāda Zviedrijas pilsoņa īpašumā atrodas Jūlija Federa glezna, kura varētu kādreiz būt piederējusi toreizējam Pilsētas mākslas muzejam, tagadējam Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Pārbaudot informāciju, speciālisti konstatējuši, ka šī glezna patiešām ir tā pati, kura Otrā pasaules kara gados pazuda no muzeja krājuma.

Jūlija Federa 1901. gadā gleznotā ainava Jūras krasts pie Orro Igaunijā ir vienīgā šī mākslinieka glezna, kuru muzejs ir pircis no paša tās autora 1908. gadā. Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gada augustā vācu okupācijas vara šo gleznu līdz ar vairākām citām no muzeja paņēma, lai dekorētu vācu ģenerālkomisāra Latvijā darba telpas Rīgā, Raiņa bulvārī. Atpakaļ muzejs gleznu nesaņēma, un dokumentos, kā arī literatūrā, tā skaitījās pazudusi kara laikā.

Pasaules bagātnieku turībai augot, pēdējos gados periodiski var dzirdēt par gigantisku naudas summu plūšanu mākslas tirgus virzienā

Parasti skaļāk izskan tas, ka turīgie sacenšas par kāda autora darbu visatpazīstamāko izsoļu namu rīkotajos pasākumos. Tiesa gan, šādi darbi savus īpašniekus maina arī nosacīti klusāk – kolekcionāriem savā starpā vienojoties par kādu konkrētu summu. Kopumā mākslas darbu iegāde var ļaut ne tikai izcelties uz pārējo fona un gūt emocionālu gandarījumu, bet arī sabalansēt savus ieguldījumus. DB jau rakstījis – milzīgas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu mākslinieku mākslas darbu (tādējādi ir deficīta sajūta). Šie rekordi minēto tirgu atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garantijas, ka stabili par pievilcīgām summām tiks pārdoti arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.

Britu grafiti mākslinieka Benksija glezna, kurā attēlotas šimpanzes debatējam Lielbritānijas parlamentā, ceturtdienas vakarā tika pārdots izsolē Londonā par 9,8 miljoniem britu mārciņu (11 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbam.

Izsoļu nams «Sotheby's» bija novērtējis Benksija 2009.gadā radīto eļļas gleznu «Devolved Parliament» ar 1,5 līdz diviem miljoniem mārciņu, tomēr pēc 13 minūšu ilgas vairāksolīšanas tā tika pārdota par 8,5 miljoniem mārciņu, bet ieskaitot izsoles nodevas - par 9 879 500 mārciņām.

Darba sākotnējais nosaukums bija «Question Time» saistībā ar premjerministra iknedēļas jautājumiem parlamentā, bet tas tika pārdēvēts pēc mākslinieka veiktām nelielām izmaiņām.

«Izsolē šovakar uzstādīta rekordcena par Benksija gleznu,» mākslinieks rakstīja «Instagram» ievietotā paziņojumā, kurā viņš kritizēja dārgus mākslas darbus. «Žēl, ka tā nepiederēja man.»»

Glezna martā bija izstādīta Bristoles muzejā, lai atzīmētu datumu, kad Lielbritānijai bija paredzēts izstāties no Eiropas Savienības. Šī izstāšanās gan tika atlikta.

Tīmekļa izsolē itāļu Renesanses mākslinieka Sandro Botičelli glezna pārdota par 80 miljoniem ASV dolāru, (66 miljoni eiro) pavēstījis izsoļu nams "Sotheby's".

Gleznas cena kopā ar komisijas maksu sasniedz 92 miljonus dolāru, un tas ir jauns rekords izsolēs pārdotajiem Botičelli darbiem.

Gleznas jaunā īpašnieka vārdu "Sotheby's" neatklāj.

Mākslas darbs, kurā attēlots jauns vīrietis, tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām Renesanses gleznām, kas atrodas privātās nokās, norādīja izsoļu nams.

"Viens no nozīmīgākajiem jebkura perioda portretiem, kas jebkad nonācis izsolē, un viens no zīmīgākajiem Florences Renesanses darbiem izsolē sasniedzis 92,2 miljonus [dolāru]," tviterī pavēstīja "Sotheby's".

Glezna "Jauns vīrietis ar medaljonu" tapusi 15.gadsimta beigās, bet 18.gadsimtā to iegādājies kāds britu aristokrāts.

Pērļu un dimantu kaklarota, kas bija piederējusi karalienei Marijai Antuanetei pirms viņas sodīšanas ar nāvi Francijas revolūcijas laikā, trešdien tika pārdota izsolē Ženēvā par 36 miljoniem ASV dolāru (32 miljoniem eiro), uzstādot jaunu cenas rekordu pērļu rotaslietām un ievērojami pārsniedzot izsoles sākumcenu – apmēram divus miljonus dolāru.

Izsoļu nama «Sotheby's» rīkotā izsole notika luksusa viesnīcā Ženēvas ezera krastā, un tajā tika pārdota Marijai Antuanetei piederējušu 10 rotaslietu kolekcija, no kurām dažas divus gadsimtus nebija redzētas sabiedrībā.

Šīs 10 rotaslietas, kuru kopējā sākumcena bija ap trim miljoniem dolāru (trim miljoniem eiro), tika nosolītas par pavisam 43 miljoniem dolāru (38 miljoniem eiro), paziņoja «Sotheby's».

Dimantu broša, kuru bija cerēts pārdot par apmēram 80 000 dolāru (70 000 eiro), tika nosolīta par 1,75 miljoniem dolāru (1,5 miljoniem eiro).

Izsoles nagla tomēr bija dabisko pērļu un dimantu kareklis, kuru par minēto rekordcenu nosolīja anonīms privāts pircējs.

Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas Startin.LV rīkotajā Startup Slalom + Garage48 hakatonā uzvarējusi komanda BeerBnB, kas radījusi savstarpējas dalīšanās platformu.

Hakatonā (dalībniekiem bija atvēlētas 48 stundas, lai izveidotu produkta prototipu) platforma tika prezentēta kā palīgs situācijās pēc plkst. 22.00, kad tirdzniecībā vairs nav pieejami alkoholiskie dzērieni - izmantojot platformu, ir iespēja atrast draugus, kas vēlamos dzērienus būs gatavi aizdot. Taču Arnis Štolde, idejas līdzautors, biznesa portālam db.lv stāsta, ka tā bijusi vien ironizēšana par tēmu:

Kā radās ideja par šādu platformu?

Ideja par platformu, kurā būtu iespējams nosūtīt pieprasījumu visiem tās lietotājiem un saņemt atbildi visīsākajā laikā ar mērķi aizņemties kādu lietu (sadzīves piederumus, grāmatas, instrumentus u.c.), kā arī lūgt palīdzību (mājas uzkopšanas darbos, sīku remontu veikšanai, braucienu kopīgošanai un citu darbu izpildei), radās, gatavojoties tehnoloģiju maratonam kopā ar komandas biedru Ronaldu Sovas.

Ģeobloķēšana – prakse, kad patērētāja IP adreses, pasta adreses vai kredītkartes izdošanas valsts dēļ viņam liegta piekļuve precēm vai pakalpojumiem, ir nepamatota, un tā ir jāpārtrauc, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā.

Eiropas Komisijai nekavējoties jāiesniedz solītie sešpadsmit tiesību aktu ierosinājumi vienotā digitālā tirgus un inovācijas stimulēšanai, saka deputāti.

«Šajā ziņojumā par ES ekonomikas, sabiedrības un sabiedrības pārvaldes digitalizāciju mēs ierosinām gan likumdošanas, gan nelikumdošanas pasākumus, kas sniegtu ieguvumus patērētājiem un nosargātu Eiropas Savienības sociālā tirgus ekonomiku konkurētspēju,» teica Iekšējā tirgus komitejas ziņotāja Evelīne Gebharda (S&D, Vācija).

«Eiropa ir jau palaidusi garām divus inovācijas viļņus. Vispirms - sociālos tīklus, pēc tam - dalīšanās ekonomiku jeb sadarbīgo patēriņu. Ja mēs nevēlamies nokavēt arī nākamo, mums ir jāraugās tādos virzienos kā lietiskais internets, lielo datu tehnoloģijas un saziņas sistēmas iekārta pret iekārtu. Tās var radikāli mainīt mūsu ekonomiku, un mūsu tiesību aktiem tas ir jāatspoguļo,» norādīja otra ziņotāja Kaja Kallas (ALDE, Igaunija).

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) lūgusi Valsts prezidentu Andri Bērziņu iesaistīties sarunās ar valdību par budžeta naudas dalīšanu, LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Veidojot valsts budžetu 2013. gadam, LPS un valdība nonāca konfliktā. Pašlaik LPS vēlas iesaistīties budžeta naudas dalīšanas jautājumu risināšanā, taču valdībai šādām sarunām nav laika un pamatojuma. Valdība šobrīd nav apkopojusi pirmā un otrā ceturkšņa finanšu rādītājus, tādēļ LPS sarunas tika atteiktas. A. Jaunsleinis gan uzskata, ka galvenais iemesls ir politisks – vēlēšanu rezultāti valdības koalīcijai nav iepriecinoši, turklāt «viss šajā valstī pašlaik tiek likts uz vienu kārti – pievienošanos eiro».

A. Jaunsleinis otrdien tiksies ar A. Bērziņu, lai lūgtu organizēt sarunu ar valdību par budžeta naudas dalīšanu.