Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no nākamā gada 1.janvāra plāno paaugstināt vairāku sniegto pakalpojumu cenas, tostarp tehniskās apskates, transportlīdzekļu vadīšanas eksāmenu pieņemšanas, izvēles numuru un citu pakalpojumu cenas, pirmdien preses konferencē sacīja CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Tehniskās apskates cenu M1 kategorijas jeb vieglajiem automobiļiem plānots palielināt par 8% jeb 2,51 eiro - no 31,59 eiro līdz 34,1 eiro.

Aksenoks piebilda, ka patlaban tehniskās apskates pakalpojuma cenā ietilpst tehniskās apskates uzlīmes cena, kas no nākamā gadā vairs nebūs.

Viņš arī norādīja, ka lielāks maksas pieaugums būs par tehnisko apskati autobusiem un kravas auto, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasību ieviešanu tehniskajās apskates stacijās, kā arī tehniskā apskate šiem transportlīdzekļiem aizņem ilgāku laiku.

N3 kategorijas jeb kravas auto ar pilnu masu lielāku nekā 12 tonnas tehniskās apskates pakalpojuma cenu plāno palielināt par 40% - no 51,58 eiro līdz 72,18 eiro, bet M3 kategorijas auto jeb autobusiem ar pilnu masu lielāku nekā piecas tonnas tehniskās apskates cenu plānots palielināt par 36% - no 52,38 eiro līdz 71,18 eiro.

Gaidāmās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto pakalpojumu cenās nav līdz galam ekonomiski un loģiski pamatotas, sacīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc pandēmijas CSDD cenas tika būtiski paaugstinātas. Vienlaikus tika sniegts arī Konkurences padomes slēdziens, ka Latvijā ir augstākās šāda veida pakalpojumu cenas Baltijā, turklāt Lietuvā un Igaunijā jau vēsturiski apskates tiek veiktas retāk nekā Latvijā.

Asociācijā uzsvēra, ka pakalpojumu indeksācija pavisam nesen jau tika veikta, un ir jābūt ekonomiskam un racionālam pamatojumam, kādēļ atsevišķu pakalpojumu, piemēram, izvēles numuru un auto vadīšanas eksāmenu, izmaksas tik būtiski pieaug.

Pēc asociācijas pārstāvju teiktā, automašīnu vadīšanas eksāmeni patlaban gan autoskolās, gan CSDD ir kļuvuši tik dārgi, ka jaunietis bez 800 līdz 1000 eiro vērta ieguldījuma autovadītāja tiesības nevar iegūt. Tādējādi arvien vairāk Latvijā pietrūkst autovadītāju, it sevišķi kravas auto vadītāju un autobusu šoferu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.

Tāpat likumprojekts paredz no 2027.gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%.

Paredzēts noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu - kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas pieņemti 2023.gada 22.jūnijā, no 2025.gada 1.janvāra, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veiks ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, savukārt otro, trešo un ceturto valsts tehnisko apskati veiks ik pēc 24 mēnešiem un pēc tam katru gadu.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) aprēķiniem, transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, varētu pieaugt par 60 000 vienībām, jo liela daļa nodokļa maksātāju ir pieraduši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par transportlīdzekli maksāt pirms valsts tehniskās apskates.

Jauniem un iepriekš nereģistrētiem transportlīdzekļiem Eiropas Savienībā (ES) no šī gada 7.jūlija ir jābūt aprīkotiem ar intelektisko ātruma pielāgošanas sistēmu jeb ISA, kas palīdz transportlīdzekļa vadītājam uzturēt ceļa videi piemērotu ātrumu, nodrošinot speciālu un piemērotu atgriezenisko saiti transportlīdzekļa vadītājam, informēja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

CSDD norādīja, ka šo prasību paredz Eiropas Parlamenta un Padomes regula, taču direkcija vērš uzmanību, ka ISA sistēma ir viena no vairākām palīgsistēmām, kas vadītājam ļauj ievērot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu, nevis darbojas tiešā veidā kā ātruma ierobežotājierīce.

ISA sistēmu ir iespējams atslēgt pilnībā, un arī neatslēdzot nepieciešamības gadījumā pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Respektīvi ISA sistēma ir viena no vairākām palīgsistēmām transportlīdzekļa vadītājam, kas informē par pārsniegto braukšanas ātrumu, skaidroja direkcijā.

CSDD jau patlaban jaunu un iepriekš nereģistrētu transportlīdzekļu pirmreizējās reģistrācijas laikā Latvijā kontrolē dažādu obligāto transportlīdzekļa sistēmu esamību un atbilstību spēkā esošajām prasībām, tostarp ISA sistēmu.

Lai arī elektroauto skaits nemitīgi palielinās, 2024. gadā vērojama elektroauto skaita pieauguma samazināšanās, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati.

2022. gada beigās un 2023. gadā elektroauto veidoja teju 9% no kopējā jauno vieglo automobiļu skaita, taču 2024. gada pirmajos divos ceturkšņos šis apjoms samazinājies līdz 7%. CSDD šo tendenci skaidro ar vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kā rezultātā arī kopumā jaunas automašīnas cilvēki iegādājas retāk. Tajā pašā laikā Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka šobrīd tirgū arvien vairāk ienāk lietoti elektroauto.

Pērk lietotus

Otrreizējais tirgus kļūst makam atbilstošāks, un to apliecina arī statistikas dati, norāda Raimonds Kašs, KEM Finanšu instrumentu departamenta direktors. “Jūnija sākumā jauni elektromobiļi iegādāti 78% gadījumu, bet šobrīd, pakāpeniski pieaugot lietotu elektroauto skaitam, šis apjoms samazinājies līdz 73%. 2024. gada 2. ceturkšņa dati liecina, ka Latvijā ir reģistrēti 7798 elektroauto. Līdz ar valsts atbalstu, interese videi draudzīgo auto iegādei ir straujāka, salīdzinot ar 2015.-2021. gada datiem, kur pieaugums ir mērenāks.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, 18. novembra – Varšavas ielas un 18. novembra – Valkas ielas krustojumos Daugavpilī ir uzstādītas satiksmes uzraudzības iekārtas – viedie luksofori.

Tie turpmākos sešus mēnešus testa režīmā nodrošinās satiksmes papildu uzraudzību, lai noteiktu, kā satiksmes dalībnieki ievēro luksofora signālu prasības. Viedie luksofori jeb augstas izšķirtspējas kontroles iekārtas uzstādītas sadarbībā ar SIA “Latvijas Mobilais Telefons” pēc uzņēmuma iniciatīvas un sešus mēnešus darbosies testa režīmā. Viedie luksofori spēj veikt dažādas funkcijas: atpazīt un klasificēt objektus, noteikt to trajektoriju un atrašanās vietu, atpazīt un nolasīt automašīnu numurus, tāpat tie spēj noteikt luksofora signālu. Risinājumu veido īpaši konfigurēts, ar datorredzes algoritmiem aprīkots mini dators, divas augstas izšķirtspējas videokameras, tīkla aprīkojums, stiprinājumi un LMT izstrādāta programmatūra.

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Liepājas šosejas (A9) pārbūvi par četru joslu ceļu.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Gita Osīte. Viņa norāda, ka vēlas panākt drošu braukšanu pa intensīvo Liepājas šoseju, pa kuru katru dienu pārvietojas liels skaits smago un vieglo transportlīdzekļu, kā arī traktori.

"Šis būtu apjomīgs valsts nozīmes projekts, tāpēc aicinu to aktualizēt Saeimas līmenī, lai cita starpā politiski vienotos arī par šāda projekta finansējuma avotiem un mehānismiem," pauž Osīte.

Jau ziņots, ka jūnija beigās notika vairāki smagie ceļu satiksmes negadījumi uz Liepājas šosejas, tādēļ VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pasūtīja ceļu drošības auditu autoceļa Rīga-Liepāja (A9) posmam Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Elektriskā transporta īpatsvaram strauji pieaugot, uzņēmums Mobilly kopš jūlija beigām ir uzsācis sadarbību ar elektroauto uzlādes tīklu “Eleport”.

Turpmāk Mobilly mobilajā lietotnē papildus jau esošajām uzlādes stacijām visā Latvijas teritorijā iespējams norēķināties arī “Eleport” uzlādes stacijās Baltijas valstīs.

Līdzās citiem ikdienas norēķinu pakalpojumiem Mobilly jau kopš 2020. gada saviem klientiem piedāvā arī elektroauto uzlādes iespējas, aizvien aktīvi paplašinot lietotnē pieejamo eletrouzlādes tīkla sadaļu, kā arī īstenojot jaunas sadarbības ar šī pakalpojuma nodrošinātājiem.

Šobrīd Mobilly mobilajā lietotnē apvieno jau gandrīz visus lielākos eletrouzlādes tīklus Latvijā, un arī uzsāktā sadarbība ar “Eleport” ir stratēģi nozīmīgs pagrieziena punkts elektrouzlādes pieejamības veicināšanā. “Eleport” ir viens no elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstītājiem Baltijā un Polijā. Šobrīd uzņēmums nodrošina lielāko ultra ātrās uzlādes staciju tīklu valstī, kā arī saviem klientiem piedāvā elektroenerģiju no atjaunīgiem, ES sertificētiem avotiem par pieejamām cenām.

No š.g.1. novembra visā Rīgas ostas teritorijā spēkā stājas jauna digitāla piekļuves un caurlaižu saņemšanas kārtība, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Turpmāk gan ostas apmeklētāju un kravas transporta iebraukšana Rīgas ostā notiks, piesakot apmeklējumu elektroniski, kā arī veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā.

“Uzsākot darbu ostas pārvaldē, par vienu no būtiskiem uzdevumiem izvirzīju pāreju uz ostas procesu digitalizāciju. Strādājam kopā ar mūsu partneriem, ostas stividorkompānijām, veicam pilotprojektus, pētām citu valstu ostu pieredzi, kā procesus padarīt efektīvākus,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

“Elektroniskā ostas piekļuves sistēma ir tikai pirmais etaps ceļā uz Rīgas ostas kravu aprites visaptverošu digitalizēšanu. Ar laiku ostā un pilsētā būtu jāievieš arī plūsmas regulācijas risinājumi, lai izvairītos no sastrēgumiem, nodrošinātu vienmērīgas kravas transporta plūsmas, kā arī iedzīvinātu transporta kustības plānošanu pilsētvidē, kas mazinās kravas transporta negatīvo ietekmi uz pilsētvidi un apkārtējām apkaimēm,” nākotnes perspektīvu galvaspilsētas un ostas sadarbībai iezīmē A.Zeltiņš.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”