Biznesa inkubators Creative Andrejsala rīkos mūzikas, dizaina un rotaļu festivālu Playground.

Playground rīkošanā iesaistījušies vairāk nekā desmit dizaina, izklaides un mūzikas nozares uzņēmumi, kas darbojas ar Creative Andrejsala biznesa inkubatora un SSE Riga atbalstu.

Pasākuma ietvaros notiks radošās uzņēmējdarbības apmācību programmas CreaEnt seminārs Playful industry.

«Creative Andrejsala iemītnieki aicina atgriezties bērnībā - izbraukt ar karuseli, pajāt ar koka zirdziņu, vinnēt laimes akā, padejot ar draugiem pie mūzikas no Latvijas un Vācijas un uzzināt, kā gūto pieredzi pielietot ikdienā,» pasākuma rīkotāji norādījuši pasākuma aprakstā sociālajā tīklā Facebook.

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

Jūrmalas biznesa inkubators aptver teritoriju no Kandavas līdz Baldonei; lielākais izaicinājums ir iedrošināt attālākajās vietās esošos uzņēmīgos cilvēkus

Jūrmalas biznesa inkubators darbību sāka pagājušā gada septembrī, bet pirmie mēneši bija ieskriešanās laiks, kas pagāja, galvenokārt iekārtojot telpas un veidojot kontaktus ar iesaistīto pašvaldību pārstāvjiem un citiem partneriem. Gada beigās inkubators sāka uzrunāt potenciālos klientus – jaunos un iespējamos uzņēmējus –, un janvāri notika pirmā uzņemšana.

Līdz šim Jūrmalā sava biznesa inkubatora nav bijis. «Protams, iekustināt inkubatoru ir salīdzinoši grūti, jo cilvēki nezina, kas tas ir – par to ir jāinformē, jāskaidro tā būtība, bet lielā mērā palīdzēja Jūrmalas dome,» saka Rihards Zariņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jūrmalas biznesa inkubatora vadītājs.

Vai biznesa ideju būtu realizējušas ar vai bez atbalsta, programmas dalībnieču - jauno uzņēmēju - domas atšķiras.

Kopš 2008. gada valsts atbalstu komercdarbības un pašnodarbinātības sākšanai ieguvuši 278 cilvēki Latvijā. 2009. gada nogalē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) programmā «Atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības sākšanai» piedalījās arī Zane Lase-Lasmane un, kad viņas biznesa plāns bija atzīts par vienu no labākajiem, 2010. gada sākumā nodibināja SIA ArtBag.

«Pati pieteikuma sagatavošana aizņēma aptuveni mēnesi laika. Šajā posmā bija papildu apmācības biznesa plāna un pieteikuma sagatavošanā, kā arī individuālās konsultācijas ar piesaistītajiem biznesa konsultantiem. Darbs bija nopietns, bet ne nepaveicams,» viņa saka.

#SIA Ernesto Design mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis ir stikls, no kura tiek veidoti estētiski kapu pieminekļi, dažādi interjera, eksterjera elementi.

SIA Ernesto Design mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis ir stikls, no kura tiek veidoti estētiski kapu pieminekļi, dažādi interjera, eksterjera elementi.

Mākslas objektu idejas autors un stikla meistars ir Ernests Vītiņš, kurš pamata iemaņas, kā strādāt ar stiklu, ieguva, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā. «Ir lietas, kuras dzīvē var iemācīties pašmācības ceļā, bet strādāšana ar stiklu nav šajā kategorijā. Bakalaura studijas beidzu krīzes zemākajā punktā, 2009. gadā, bet maģistrantūru – 2011. gadā. Visu krīzes laiku akadēmijā pētīju un izzināju stikla kā materiāla potenciālu. Doma bija attīstīt biznesu, bet situācija valstī nebija labvēlīga uzņēmējdarbībai, lai piesaistītu finansējumu un domātu par preču, kas ir stipri virs vidējās cenas, ražošanu,» atminas SIA Ernesto Design stikla mākslinieks E. Vītiņš.

Vienota Latvijas radošo industriju stratēģija vēl joprojām nepastāv, taču ir saprasts, ka tā ir nepieciešama un pamazām top

«Stadija no pasīvas ir pārslēgusies uz aktīvu,» vērtējot šogad notikušo radošo industriju jautājumā, saka Inese Apse-Apsīte, zīmolvedības ligzdas MATKA radošā aģente. Tas, ka neskaidro lietu vēl ir daudz, esot normāli un ir jābeidz gribēt, lai lietas notiek uzreiz, bez piepūles, bez trenēšanās laikā un telpā.

«Vienota un pārdomāta Latvijas radošo industriju stratēģija šobrīd nepastāv, turklāt plašas diskusijas noris arī par radošās industrijas jēdziena robežām,» norāda Solvita Krese, Laikmetīgās mākslas centra direktore. Viņa uzskata, ka radošās industrijas ir nākotnes ekonomikas stūrakmens.

Tekstilpreču ražotājas SIA Kichi mērķis nav uzšūt vienu sedziņu vai dušas aizkariņu, bet attīstīt tekstila izstrādājumu līniju interjeram.

Pašlaik uzņēmuma pamatprodukts ir izstrādājumi vannas istabai no kaņepju auduma, bet, lai papildinātu sortimentu, uzņēmums piedāvā galdautus, galda sedziņas un celiņus no lina.

Dizainere Zane Verika, SIA Kichi līdzīpašniece, domājot par unikālām šķiedrām, savos meklējumos nonāca pie kaņepēm, – tā esot vienīgā dabiskā šķiedra, kas nepelē un ir mitrumizturīga. Agrāk kuģu buras izgatavotas no kaņepju auduma tā unikālo īpašību dēļ. «Mēs izvēlējāmies kaņepju šķiedru, jo tā ir atšķirīga no citām. Kaņepju tekstils ir dabisks materiāls. Esmu ievērojusi, ka ekoloģisku preču ražotāji dizainam pievērš maz uzmanības. Cik esam izpētījuši konkurentus pasaules mērogā, nereti dizains beidzas ar «apvīlētām» maliņām,» apgalvo Zane.

Arī dakteri pelnījuši glīti ģērbties – atbilstoši savam respektablajam statusam darba vietā.

Tā pirms gada nolēma SIA Lab Concept īpašniece un dizainere Laura Liberte, kura šobrīd radījusi jau 12 dakteru darba virsvalku modeļus. Laura uzaugusi starp divām stihijām – mediķiem ģimenē un savu vēlmi studēt mākslu vai medicīnu, beigās izvēloties interjerista izglītību. LabConcept, viņasprāt, ir «labs veids, kā apvienot abas jomas – dizaina apģērbs medicīnas darbiniekiem». «Mode mani ir interesējusi vienmēr, un padziļināta pievēršanās mediķu vizuālajam tēlam sākās ar personīgā «šopera» pieredzi,» viņa skaidro. «Galvenais uzdevums un izaicinājums bija atrast tādu apģērbu, kas klientei – ārstei pēc profesijas – zem darba virsvalka izskatītos forši, lai viņa slimnīcā justos brīvi, sievišķīgi un glīti,» atceras Laura. Likumsakarīgi radās jautājums – kāpēc ir jādomā, ko pavilkt zem uzsvārča, ja var pašu profesionālo apģērbu padarīt skaistu un patīkamu.

SIA Prime AVG ir izveidojis disku ar audiospēlēm, bet drīzumā iecerēts ar tām sākt biznesu mobilo lietotņu jomā.

Pirms diviem gadiem Aigai Jakuškinai-Ādamai, SIA Prime AVG īpašniecei, ienāca prātā, ka vārdu, atjautības un izglītojošām spēlēm trūkst mūsdienīga pasniegšanas veida. «Man patīk draugu kompānijā spēlēt spēles, bet bija problēma, ka nevaru tās atcerēties – maksimums trīs atceros, bet vairāk ne. Iedomājos, ka būtu jauki ierakstīt diskā noteikumus un klausīties tos mašīnā. Tad nevajag ne grāmatu, ne blociņu – noklausies disku un spēlē, runājot ar saviem draugiem vai bērniem,» stāsta Aiga. Turklāt viņas skatījumā mūsdienās pietrūkst personīgās komunikācijas ar bērniem. Droši vien daudzi pamanījuši, ka tad, ja bērns trokšņo vai kā citādi vecākiem šķiet «neērts», tie viņam iedod uzspēlēt videospēles vai paskatīties multiplikācijas filmiņas. «Spēlējot šīs spēles, tuvie cilvēki ieklausoties var uzķert, kas bērnam ir īpašs, kas viņu satrauc vai ir aktuāls. Tās ir ne tikai spēles, bet arī sarunu tēmas,» saka Aiga, piebilstot, ka audiospēles attīsta fantāziju un runāšanu.

Biznesa inkubatori pārrāvuma laikā starp veco un jauno programmu turpinās darboties vēl līdz novembra beigām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik joprojām nav līdz galam skaidrs, kā inkubatori darbosies nākamajā plānošanas periodā. Atbildīgā Ministrija DB sola iecerētos jauninājumus sīkāk paskaidrot jau tuvākajā laikā. Pašlaik tā sniedz vien formālu atbildi: Ekonomikas ministrija (EM) ir veikusi pašvaldību, plānošanas reģionu, biznesa inkubatoru operatoru, komersantu aptauju par nepieciešamajām izmaiņām, kā arī iespējamo jauno pasākuma ieviešanas modeli. Tā rosina būtiski mainīt ieviešanas modeli. Jauno kritēriju un attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts, tos bija plānots izskatīt 29. oktobrī, bet apstiprināt – 24. novembrī. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktora vietnieks Gatis Sniedziņš informē, ka 29. oktobra sēdē sociālie partneri izteica komentārus, lūgumus papildināt un precizēt piedāvājumu, ko EM jāizstrādā tuvākās nedēļas laikā. Precizēto piedāvājumu plānots izskatīt 24. novembrī. Nolemts, ka EM piedāvājumu prezentēs 5. novembrī ES fondu Koalīcijas darba grupā, lai konceptuāli vienotos par būtiski izmainīto inkubācijas piedāvājumu.