Mazais bizness

Radošās industrijas pārmaiņu virpulī

Anda Asere,20.12.2012

Jaunākais izdevums

Vienota Latvijas radošo industriju stratēģija vēl joprojām nepastāv, taču ir saprasts, ka tā ir nepieciešama un pamazām top

«Stadija no pasīvas ir pārslēgusies uz aktīvu,» vērtējot šogad notikušo radošo industriju jautājumā, saka Inese Apse-Apsīte, zīmolvedības ligzdas MATKA radošā aģente. Tas, ka neskaidro lietu vēl ir daudz, esot normāli un ir jābeidz gribēt, lai lietas notiek uzreiz, bez piepūles, bez trenēšanās laikā un telpā.

«Vienota un pārdomāta Latvijas radošo industriju stratēģija šobrīd nepastāv, turklāt plašas diskusijas noris arī par radošās industrijas jēdziena robežām,» norāda Solvita Krese, Laikmetīgās mākslas centra direktore. Viņa uzskata, ka radošās industrijas ir nākotnes ekonomikas stūrakmens.

«Mēs nevaram turēties pie 2005. gada koncepcijas, kad radošās industrijas pirmoreiz ienāca Latvijā. Tā ir kļuvusi neaktuāla. Nevajag ieslīgt vecajos diskursos. Šobrīd Eiropā daudz runā par radošo profesiju pārstāvju un kultūras institūciju ietekmi uz ekonomiku, sociālajiem jautājumiem utt., saprotot, ka ir jādomā plašāk,» saka Dace Melbārde, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra vadītāja.

Kad dažādu radošo industriju pārstāvji sanāk kopā, sākumā viņi runā par vienotu jomu, bet katru reizi tik un tā nonāk pie tā, ka katram ir savas vajadzības. Tāpēc Liene Kuplā, radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala projektu vadītāja, uzskata, ka nav nepieciešams definēt radošās industrijas un ielikt tās vienā rāmī. Katram vajag ko savu, lai attīstītos, tāpēc augstu vērtējama ir ministriju vēlme sniegt atbalstu radošajai industrijai, bet pirms tam ir jāspēj skaidri definēt, kura radošās industrijas «problēma» ar platformas palīdzību tiks risināta.

«Ņemot vērā pašreizējo globālo kontekstu, ko raksturo gan izaicinājumi vides jomā, gan pieaugošā nevienlīdzība, gan arī tehnoloģiju sniegtās iespējas, ir būtiski, ka radošo industriju pārstāvji vairāk domā par resursu atbildīgu izmantošanu, lietu otrreizēju pārstrādi un tādu lietu vai pakalpojumu radīšanu, kas piemērotas plašākām auditorijām,» saka Ilze Saleniece, Britu padomes Latvijā programmu direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas stends izstādē Matka 2013 izpelnījies lielu interesi

Jānis Rancāns,21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas stends ziemeļvalstu tūrisma izstādē Matka izpelnījies lielu interesi un atsaucību. Izstādes laikā publiski paziņots arī lēmums nākamgad Latvijai kļūt par Matka 2014 partnervalsti.

Izstāde Matka, kas ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem ziemeļvalstu tūrisma gadatirgiem, šogad notika no 17. līdz 20. janvārim. Interese, kāda valdījusi Helsinku izstāžu centrā jeb FinnExpo, un atsaucība, ar kādu uzņemts Latvijas nacionālais stends, nostiprinājusi pārliecību, ka bijis pamatots un pareizs pirms izstādes pieņemtais lēmums nākamgad Latvijai kļūt par Matka 2014 partnervalsti, skaidro Latvijas pārstāvji.

Par šo lēmumu Helsinkos publiski paziņojis Latvijas vēstnieks Somijā Juris Bone, un kopdarbs ar Matka 2014 rīkotājiem jau ir sācies, norāda TAVA.

Šogad, 2013. gadā, Latvija bija partnervalsts specializētajai auto tūrisma izstādei Caravan 2013, kas turpat Helsinkos notika paralēli lielajai tūrisma izstādei Matka. «Somijā ceļošana ar automašīnu ir ļoti populāra, un akcents, kādu Latvijas puse lika uz autotūristiem, nebija nejaušs. Izstādes pirmajā dienā TAVA un Latvijas kempingu asociācija kopīgi ar Latvijas vēstniecību Somijā rīkoja pieņemšanu somu žurnālistiem un citiem interesentiem, kuri strādā autotūrisma jomā,» skaidro TAVA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz 2015. gadam valsts iestādēm līdzšinējo logo jānomaina pret Latvijas ģerboni

S. Igaune, E. Pankovska, E. Mudulis,30.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldes iestādēm līdz 2015. gadam ir jāatsakās no saviem logo un to vietā jāizmanto valsts ģerbonis; eksperti lielu pievienoto vērtību nesaskata un aicina tā vietā domāt par jaunu darba vietu radīšanu.

Lai veicinātu valsts pārvaldes atpazīstamību un reprezentāciju, ļaujot sabiedrībai vieglāk identificēt valsts pārvaldi kā vienotu veselumu, valsts pārvaldē plānots ieviest vienotu vizuālās identitāti. «No nākamā gada valsts iestādes vairs nevarēs izmantot savus līdzšinējos logo un tām būs jāizmanto valsts ģerbonis. Šobrīd vēl nav zināms, kā tiks atrisināts jautājums par krāsām. Piemēram, Nīderlande, kas pilnībā uz vienotu vizuālo identitāti pārgāja jau vairākus gadus iepriekš, atstāja nozarēm atšķirīgas krāsas, bet šobrīd mākslinieki var izpausties un piedāvāt savas idejas,» DB paskaidroja Valsts kancelejas (VK) pārstāve Ilze Pavlova. Jāpiemin, ka atsevišķos gadījumos valsts ģerboni varēs neattēlot. Piemēram, uz maza izmēra priekšmetiem, kur tas nebūs saskatāms, un vietās, kas negarantēs valsts ģerbonim pienācīgu cieņu tā izmantošanas īslaicīguma un mērķa dēļ, piemēram, uz piezīmju papīra, sērkociņiem, pārtikas iepakojuma u.c. Solis – vienotas vizuālās identitātes virzienā – ir pareizs, lai cilvēki spētu atšķirt, ar kādām iestādēm un organizācijām viņiem ir darīšana, tomēr šobrīd tā noteikti nav prioritāte, kas būtu jārisina, DB norādīja Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. «Šobrīd tiek sākts ar vienotu identitāti, nākamais solis varētu būt kopīgas funkcijas mājaslapām, bet tas nenozīmē, ka tām jābūt vienādām. Vienkārši ir jāpārņem labākās funkcijas,» piebilda I. Kažoka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Mērķē uz Amerikas rotu cienītājiem

Anda Asere,01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas juveliere Anita Savicka un viņas rotu zīmols Anita Sondore šovasar izcelts starp desmit jaunajiem dizaineriem ASV izstādē JA New York

«Manas rotas nav klasiskas, vairāk – konceptuālas, katrai ir savs stāsts. Man ļoti patīk lielas, krāsainas, pamanāmas rotas, arī strādāt ar labiem materiāliem,» stāsta Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore juveliere. Šogad viņa ir izstrādājusi pirmo kolekciju – Sounds of Silence.

No nulles

Lai gan profesionāli Anita ar rotu izgatavošanu nodarbojas vien pāris gadu, pirmās domas par to bija jau laikā, kad mācījusies augstskolā. «Universitātē studēju zīmēšanu, rasēšanu, mājturību un mums bija jauks pasniedzējs, kurš piedāvāja arī metālapstrādes kursu. Man gribējās pieteikties, bet tolaik ar metālapstrādi un rotu izgatavošanu vairāk nodarbojās puiši. Mēģināju pierunāt draudzeni, bet beigās tomēr nepieteicāmies. Tad vēl nebiju tik pārliecināta par sevi un novirzījos no šī ceļa, taču šī doma mani nepameta,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli vērienīgajiem rekonstrukcijas darbiem, Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (LNNM) ieguvis arī jaunu vizuālo identitāti un maina zīmolu, informē muzejs.

Jaunās vizuālās identitātes centrā ir izgaismošanās process – kārtu pa kārtai muzejs tiks atklāts un izgaismots sabiedrībai. Tas sāksies Atvērto durvju dienu laikā ar muzeja galvenās ēkas Rīgā, K. Valdemāra ielā 10a jaunatklāšanos un turpināsies ar izgaismotiem stāstiem un atklājamiem noslēpumiem par Latvijas un pasaules mākslu. Tiks izcelts tas, kas līdz šim ir bijis aizsegts, savukārt senais un piemirstais tiks pasniegts citā gaismā.

«Jaunā grafiskā zīme ir veidota, tajā ietverot zīmola pamatideju – izgaismošanos un atklāšanos. Vizuāli tas izpaužas MM burtu kodā, kas šo domu vislabāk atspoguļo tieši lietojumā uz tumša fona, radot gaismas iemirdzēšanās sajūtu. Zīme demonstrē reizē gan muzeja smalkumu, gan stabilitāti, mūsdienīgai pieejai spēlējoties ar klasisku burtu tēlu. Savukārt identitātē iekļautais grafisko zīmju raksts ilustrē muzeja dinamiku,» LNMM logotipa tapšanas procesu atklāj grafikas dizainere Maija Rozenfelde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmumu konkurētspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos

Anda Asere,20.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja. Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

«Vārdu virknējums «korporatīvā sociālā atbildība» man pašai diez ko nepatīk, jo tas izklausās pēc ļauno uzņēmumu piespiedu nodevām, lai slēptu savus nelāgos darbus,» prāto Inese Apse-Apsīte, zīmolu ligzdas MATKA zīmolvede. Taču dziļākajā būtībā tas nozīmē ko ļoti cilvēcīgu – es ar saviem darbiem pelnu pats un dodu pievienoto vērtību (lieku justies labākam, gudrākam utt.) savam klientam un sabiedrībai kopumā. «Patiesībā tas ir pamatu pamats un par t.s. buzz word kļuvis tikai mūsu lielās atsvešinātības dēļ no emocionāliem un garīgiem jautājumiem biznesā,» viņa spriež.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēstniecībā Somijā aizvadīta gastronomiskā performance, iepazīstinot ar Latvijas virtuvi, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

Pasākuma mērķis bija atzīmēt un iepazīstināt ar Rīgas-Gaujas reģiona iegūto titulu: Eiropas gastronomijas reģions 2017.

Vakara gaitā tika uzsvērta Latvijas gastronomija, skaistā daba un tās veltes. Ierodoties katram viesim tika pasniegts dzijas kamoliņš, ko ritinot, apmeklētāji nonāca līdz simboliskai Latvijas kartei. Tam sekoja izsmalcinātas vakariņas, sadalot viesus divās grupās un pārmaiņus vedot uz gastronomisko piedzīvojumu īpaši noformētās telpās: Gaujas jeb ūdens telpa, meža telpa un pļavas telpa, kur viesi baudīja desertu bišu dūkoņas pavadībā.

Uz pasākumu tika aicināti 40 viesi – Somijas vadošie gastronomijas žurnālisti, blogeri, viedokļu līderi, kā arī sabiedrībā zināmas personas. Latviju šajā pasākumā pārstāvēja Latvijas vēstnieks Somijā Uģis Bambe, Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča un LIAA direktors Andris Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pelnu pats un neaizmirstu par citiem

Anda Asere,20.03.2013

Kopš 2005. gada nogales visos Rimi un vēlāk arī Supernetto veikalos ir ziedojumu kastītes, kurās tiek vākti ziedojumi dažādām labdarības iniciatīvām, kas saistītas ar bērnu labklājības vai veselības uzlabošanu. Arī šobrīd pircēji ir aicināti piedalīties Saulaino dienu labdarības akcijā, ziedojot līdzekļus Hematoonkoloģijas nodaļas telpu remontam ziedojumu kastītēs, stāsta Valdis Turlais, SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Foto: Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā.

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja.

Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

Pēdējos desmit gados korporatīvās sociālās atbildības jēdziens nostiprinās uzņēmumu ilgtermiņa plānos. I. Ošāne teic, ka tas ir, pateicoties starptautiskiem uzņēmumiem, kuru mātes zemēs korporatīvā sociālā atbildība ir pašsaprotama lieta. Tāpat šodien uzņēmumi daudz vairāk uzticas labdarības organizāciju ieteiktām labdarības programmām, nevis paļaujas uz saviem priekšstatiem. Svarīgi, ka pati uzņēmuma vadība un darbinieki tic uzņēmuma noteiktajai korporatīvajai sociālajai atbildībai un vēlas tajā līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ēdiena pagatavošanas māksla atzinīgi novērtēta starptautiski 18. janvārī Ziemeļvalstu lielākajā starptautiskajā tūrisma izstādē "MATKA 2024" Helsinkos Somijā, saņemot gada balvu kā somu iecienītākais 2023. gada gastronomijas galamērķis.

Latviju balvai izvirzījusi Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācija, jo mūsu valsts jau ilgu laiku ir somu iecienīts ceļojumu galamērķis. Somu tūristi novērtē Latvijas arhitektūru, dabu, mākslu un kultūras piedāvājumu. Turklāt viesi no Somijas Latviju var viegli sasniegt ar autobusu vai automašīnu bez nepieciešamības ceļot ar gaisa transportu, kas arī ir pieejams.

“Pēdējos gados Latvija ir pielikusi daudz pūles, lai uzlabotu un paplašinātu savu gastronomijas kultūru un piedāvājuma klāstu, kļūstot par vērā ņemamu gastronomijas galamērķi Eiropā. Latvijā ir moderni restorāni un kafejnīcas, kas nav aizēnojušas tradicionālās un vēsturiskās vietas. Tāpat restorāni organizē dažādas meistarklases, ko vada kulinārijas pasaulē pieprasīti šefpavāri, tostarp Dānijas un Islandes kulinārijas eksperti. Latvija augstu vērtē un izceļ savu tradicionālo ēdienu kultūru, pašmāju produktus un vietējo pārtiku,” stāsta Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācijas pārstāvji, uzsverot ilgtspējas nozīmīgo lomu latviešu kulinārijas kultūras attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NPK Terminālis ielaužas veiksmīgāko ekspotrtētāju pulkā

Vēsma Lēvalde,17.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komplekso minerālmēslu ražotājs un vairumtirgotājs NPK Terminālis iekļuvis 100 izcilāko Latvijas eksportētāju vidū.

Teju pusotra gada garumā Latvijas eksporta atbalsta kustība The Red Jackets veica eksportējošo uzņēmumu zīmolu izvērtēšanu, veidojot izcilāko Latvijas eksportētāju TOP 100. 20. jūnijā, apbalvošanas ceremonijas laikā 25 uzņēmumi no 100 saņems godalgojumu un titulu The Red Jackets, kura izvērtēšanā piedalīsies kustības līdzautori, partneri un atbalstītāji no valsts, privātā un nevalstiskā sektora.

Lai iekļūtu simts izcilāko eksportētāju vidū, uzņēmumam bija jāatbilst vairākiem žūrijas izvirzītajiem kritērijiem: uzņēmuma eksporta apgrozījumam gadā jāpārsniedz pusmiljonu latu, tāpat uzņēmumam un tā zīmolam jābūt radītam un dibinātam Latvijā. Projektā tika iesaistīta Latvijas Banka, Latvijas Ekonomikas ministrija, kredītriska vadības uzņēmums Coface Latvia, vadošais eksporta konsultāciju un tirgus analīzes uzņēmums Baltijā GatewayBaltic, reklāmas aģentūra DDB, zīmolu ligzda MATKA un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir sākušās pārmaiņas, un arī Latvijas tēlam un pozicionējumam ir laiks mainīties. Šobrīd Latvijas tēla veidošanu varētu salīdzināt ar orķerstri, kurš spēlē bez notīm, bez diriģenta un to, kas pašam šķiet skanīgākais.

Latvijas tēla veidošanā mums ir jākļūst kā vienotam orķestrim, kurā mūsu valsts pārvalde, uzņēmumi un ikviens sabiedrības loceklis, spēlējot katrs savu instrumentu, veido vienotu skaņdarbu par Latviju.

Pie tāda slēdziena nonācām pēc The Red Jackets kustības iniciētās apaļā galda diskusijas par Latvijas valsts un ekonomikas tēla veidošanu, kas norisinājās novembra nogalē.

Diskusijas galvenie jautājumi bija – kāds ir Latvijas ekonomikas tēls šobrīd, kādu mēs vēlamies redzēt Latvijas tēlu 2020. gadā un kas ir atbildīgs par šī tēla veidošanu.

Diskusijā piedalījās gan Latvijas Institūts un Tūrisma attīstības valsts aģentūra, gan LDDK (Latvijas Darba devēju konfederācija), LTRK (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera), The Red Jackets līdzautori GatewayBaltic, Zīmolu ligzda Matka, DDB, gan arī četri no izcilākajiem Latvijas eksporta zīmoliem – Grindex, SAF Tehnika, Pet Baltija un LDZ Cargo, kā arī pārstāvji no Ārlietu Ministrijas, LIAA, Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Eiropas Prezidentūras biroja 2015.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latviju popularizēs Nīderlandē

Lelde Petrāne,07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra vidū Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēs nacionālo stendu divās valstīs, tostarp - Nīderlandes pilsētā Utrehtā.

Izstāde Utrehtā, Nīderlandes vidienē, notiks no 14.janvāra līdz 19.janvārim. Latvijas stendā ar nacionālo tūrisma saukli «Latvia. Best Enjoyed Slowly» būs pārstāvēti šādi reģioni un pašvaldības, kā arī tūrisma uzņēmēji: Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, biedrība Kurzemes tūrisma asociācija, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūra, biedrība Vidzemes tūrisma asociācija, Siguldas novada dome, Līvānu novada dome, Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, biedrība Latvijas kempingu asociācija; SIA HWS Management, SIA Semarah Hotel Management, SIA Latvijas-Vācijas kopuzņēmums REHO, SIA Smile Line un SIA Balticum Reizen.

Komentāri

Pievienot komentāru