Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Vai Andrejostai ir potenciāls kā biznesa vietai, vai arī tas jau ir izsmelts? Biznesa portāls Db.lv aptaujāja Andrejsalā strādājošos uzņēmumus, lai uzzinātu, kāds ir viedoklis par šīs Rīgas daļas attīstību.

Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas uzsāka sava biznesa attīstību Andrejsalā, bija alkoholisko dzērienu veikalu tīkls Spirits&Wine. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Lūkins Db.lv stāsta, ka 2009. vai 2008. gada beigās sāka meklēt vietu, kur Rīgā attīstīt biznesu. Galvenais nosacījums bija, ka tam jābūt blakus pasažieru ostai.

«Tajā laikā daudz braukāju un skatījos, un Andrejsala šķita pilnīgi pamesta zona. Šķita, ka te nedrīkst pat nākt iekšā. Nevarēja saprast, vai te ir muitas zona, un te viss izskatījās pamests. Te laikam darbojās viens klubs - The First. Tad kaut kā viss salikās tā, ka mēs dabūjām šīs telpas. Varbūt tā doma bija crazy, jo cilvēki galīgi nezināja, kas ir Andrejsala un Andrejosta. Sākām darboties, un no sākuma te bija pabriesmīgi skati. Te spoki staigāja - panki un tā tālāk. Taču viss ir attīstījies, un šodien te ir viena no labākajām vietām Rīgā. Te ir ļoti daudz labu restorānu, vienkārši jauka vieta ar jauku auru,» komentēja A.Lūkins.

Ar ekspolitiķi Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalā, Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma, aģentūrai LETA sacīja "Mācību centrs Andrejsala" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.

Viņš stāstīja, ka šovasar tiks sākta plānoto četru viesnīcas ēku projektēšana, savukārt viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Tā būs pirmā jaunbūve Andrejsalā, būtībā neliels kvartāls, ar kuru tiks sākta Andrejsalas detālplānojuma īstenošana. Patlaban iecere paredz izveidot viesnīcu ar vairāk nekā 300 numuriem, bet projektēšanas laikā to skaits vēl var mainīties," teica Māziņš.

Plānots, ka apartamentu viesnīca nebūs klasiska viesnīca, bet tajā būs iespēja noīrēt numuru uz ilgāku laika periodu, piemēram, pāris mēnešiem vai gadu, skaidroja Māziņš.

Patlaban vēl nav aplēstas iespējamās investīcijas viesnīcas projektā, tās varētu būt skaidras pēc projekta pabeigšanas, sacīja Māziņš. Viņš norādīja, ka projektā būs jāatrisina jauni Andrejostas ielas satiksmes pieslēgumi pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas, arī tie ietekmēšot nepieciešamās investīcijas.

Rīgas jahtu centra Andrejosta teritorijā, Eksporta ielā 1D un 1E, tiks būvēta jauna biroju ēka un viesnīca, informē projekta pasūtītājs SIA RJC Andrejosta.

«Mums kā Andrejostas teritorijas īpašniekiem šis projekts ir veidojies organiski, teritorijai atrodoties pašā Daugavas krastā. Ūdens mala jau sen pirms konkrētām attīstības iecerēm tikusi izmantota kā jahtu piestātne un apkalpošanas vieta. Mūsu mērķis ir šīs tradīcijas saglabāt. Tādēļ projektā stingri pieturamies pie lēmuma, ka ūdensmala būs apzaļumota un publiski pieejama gājējiem, publiskajām funkcijām un atpūtai, kā arī domājam par iespējām aktīvi izmantot pašu akvatoriju,» paziņoja Uģis Stīpnieks, SIA RJC Andrejosta projekta vadītājs.

Viņš informēja, ka jau kopš 2003. gada spēkā ir Andrejsalas un tai pieguļošo teritoriju detālplāns. Vienlaikus Andrejostas akvatorija pretējā pusē, pasažieru termināla teritorijai tika izsludināts starptautiskais metu konkurss par šīs teritorijas attīstību, kurā uzvarēja Uldis Lukševics ar savu arhitektu biroju NRJA. U. Lukševics ir arī autors tām trim ēkām, kuras iecerētas Andrejostas attīstības projektā. Plānotais investīciju apjoms netiek atklāts.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo ostas kravas pamet pilsētas centru. Ir visi priekšnoteikumi šo vietu padarīt par īstu pilsētas pērli.

Īpašnieku intereses gan Andrejsalā, gan Andrejostā, gan Rīgas Pasažieru terminālī pārstāv SIA Riga Port City. Uzņēmums norāda, ka Andrejsalai jābūt dzīvai un ilgtspējīgai pilsētas apkaimei, kas pievelk cilvēkus – dzīvošanai, darbam, izklaidei.

Riga Port City mērķi saskan ar Rīgas pašvaldības attīstības nostādnēm.

Andrejsala strauji mainīsies no industriālas zonas uz sabiedrisku, Dienas Biznesam apstiprināja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora biroja Sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.

«Andrejsalas un Andrejostas teritorijas mēs saredzam kā apkaimi ar lielu potenciālu, kurai nepieciešama tās identitātes izkopšana. Andrejsalai ir divi lieli trumpji: pirmais – ūdensmala, kas, kā zinām, ir viena no nozīmīgākajām Rīgas telpiskajām struktūrām, un otrais – teritorijas atrašanās Rīgas vēsturiskā centrā tiešā tuvumā, tātad viegli un ērti sasniedzama,» norādīja S. Brence.

Starp peintbola parkiem Rīgā konkurence ir sīva, turklāt situāciju sarežģījis Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums liegt organizēt peintbolu Andrejsalas ēkā. Rezultātā ir jādomā gan jauni veidi, kā piesaistīt apmeklētājus, gan jāceļ cenas.

To sarunā ar biznesa portālu db.lv atzīst SIA «GunsnLasers» īpašnieks Ernests Šēns.

SIA «GunsnLasers» piedāvā peintbolu, airsoftu, lāzertagu un elektrokartingus trīs atpūtas vietās Rīgā, un pati pirmā uzņēmuma darbības vieta Andrejsalā, neraugoties uz dažādām grūtībām, esot tikpat iecienīta kā pirms sešiem gadiem. «Eksotika te ir, pilnīgi noteikti. Un tāda industriāla eksotika,» Andrejsalas atpūtas vietu raksturo E.Šēns.

Iepriekš Andrejsalā tika piedāvāti pakalpojumi arī iekštelpās, taču pirms gada Rīgas pilsētas būvvalde tam pielikusi punktu, jo konstatēts, ka izmantotās ēkas stāvoklis nav atbilstošs. Tas nedaudz ietekmējis apmeklētāju plūsmu Andrejsalas virzienā, jo klienti ir iecienījuši spēlēšanu iekštelpās, atzīst E.Šēns. Taču uzņēmējs atradis atjautīgu veidu, kā piesaistīt apmeklētājus un kompensēt iekštelpu trūkumu - parks tika papildināts ar pirti un atpūtas namiņu, kur atpūsties pēc garas spēles. Pirts pēc peintbola spēlēm pat tika piedāvāta kā īpašais piedāvājums bez papildu samaksas un tādējādi piesaistīja spēlēt gribētājus arī ziemā.

Specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals Spirits&Wine desmit gadu laikā paplašinājies un nostabilizējies Rīgā, turpina izglītot gan darbiniekus, gan klientus un plāno modernizēties

Šā gada maijā apritēs desmit gadu, kopš Latvijas tirgū darbojas specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals Spirits&Wine. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Lūkins laikrakstam Dienas Bizness stāsta, ka aizvadītais laiks ir bijis ļoti spraigs un gadu gaitā daudz kas ir mainījies. Alkoholisko dzērienu tirdzniecību uzņēmums uzsāka ar aptuveni 400 kvadrātmetru lielu veikalu Andrejsalā, kura piedāvājumā bija ap 500 produktu. Šobrīd Rīgā kopumā ir četri Spirits&Wine veikali, lielākais no tiem sasniedz aptuveni 1200 kvadrātmetru, un tā piedāvājumā ir 5500 līdz 6000 produktu. Uzņēmuma veikali šobrīd atrodas tikai galvaspilsētā. «Liepājā veikala vairs nav, un tā bija vienīgā vieta ārpus Rīgas, kurā tika atvērts Spirits&Wine veikals. Mainījās nekustamā īpašuma īpašnieks, kurā atradās veikals, notika pārbūves, un mēs nolēmām tur vairs nepalikt. Protams, meklējam arī citu vietu, kur Liepājā varētu atvērt veikalu, bet pagaidām telpu ziņā neko interesantu un piemērotu neesam atraduši. Es domāju, ka Liepāja mums kā biznesa vieta bija gana interesanta. Domāju – varam sagaidīt, ka kaut kad Liepājā atkal tiks atvērts veikals,» paredz A.Lūkins.

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā.

Pēc Valsts asinsdonoru centra datiem, šoreiz asinsdonori palīdzējuši 51 cilvēkam. Šoreiz ieradās arī divi pirmreizējie donori. Vairākus nepieņēma, jo nebija sagatavojušies asinsnodošanas reizei.

Kas jāzina un kā jāsagatavojas asins ziedošanai?️

24 stundas pirms asins ziedošanas vēlams:

● Ēst tikai veselīgu uzturu, nepārēsties.

● Dzert papildu šķidrumu (vismaz 1,5l - 2l dienā).

2-3 stundas pirms asins ziedošanas:

● Viegla maltīte,

● 3 - 4 glāzes šķidruma,

● Nesmēķēt.

Asinis nedrīkst nodot tukšā dūšā, ja nav bijis pilnvērtīgs miegs un ja pēdējo 24 stundu laikā lietots alkohols vai enerģijas dzērieni.

Valsts asinsdonoru centrs informē, ka izbraukuma busiņu var izsaukt uz jebkuru vietu un organizēt donoru dienu arī sava uzņēmuma, apkaimes ietvaros. Intereses gadījumos sazināties ar izbraukumu projektu vadītāju Sabīnu Teicāni: 29475216. Vairāk informācijas ir pieejama arī centra mājas lapā: https://www.vadc.lv/

Dziesmu un deju svētku ēdināšanas nodrošināšanā vislielākās raizes raisa loģistikas ceļu nodrošināšana, jo Rīgā notiek daudzi ceļu remonti.

Tā sacīja Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanas konkursā uzvarējušā SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Tāpat starp potenciālajiem sarežģījumiem ēdināšanas nodrošināšanā svētku dalībniekiem valdes priekšsēdētājs minēja produktu piegādes loģistikas iespējamos aizkavējumus un konkrētu pārtikas produktu nepieejamību. Trūkstot arī darba roku, kas vērojams visā Latvijas tirgū.

"Esam ar ilggadēju Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pieredzi kā Latvijā, tā Igaunijā, tāpēc apzināmies iespējamos riskus," sacīja Kaugars.

Taujāts par to, kā plānots nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus, Kaugars pauda, ka uzņēmums sadarbosies ar pastāvīgiem un ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem un loģistikas partneriem. Ēdiens tiks gatavots vairākās virtuvēs, kuras arī ikdienā nodrošina ēdināšanu vairākiem tūkstošiem apmeklētāju.

Skaists skats, ūdens tuvums, dinamiska vide un radoši cilvēki apkārt – šie ir lielākie plusi, kas uzņēmējus piesaista Andrejsalai

Andrejsala bija viena no pirmajām vietām Rīgā, kuru sāka apdzīvot dažādu nozaru radošo nozaru pārstāvji. Nomnieki ik pa laikam mainās un pēdējā laikā novērota redzamāka kustība – šo vietu pie ūdens papildina kafejnīcas un restorāni, kas agrāk bija reta parādība.

Par to, ka šī Rīgas daļa ir atbilstoša mākslai, liecina fakts, ka pēc starptautiskā arhitektu plenēra ieteikumiem par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja mājvietu izraudzījās kādreizējo termoelektrocentrāles ēku Andrejsalā, taču pagaidām projekts ir atlikts.

Aptaujātie Andrejsalas iemītnieki saka, ka te ir jūtama īpaša aura, kuru nevar atrast citās vietās. «Man ļoti patīk Andrejsala. Aura un skati te ir fantastiski. Liekas, ka mēs šeit iederamies,» saka Gita Pabērza, lietotu mēbeļu veikala Viss antīkais valdes locekle. Viņa uzskata, ka Andrejsala vēl ir pašā sava attīstības ceļa sākumā.

Uzņēmējs Viesturs Koziols iecelts 2001. gadā dibinātās SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums padomes priekšsēdētāja amatā, liecina Lursoft dati.

Patlaban uzņēmuma padomē darbojas arī Jānis Leimanis un Ilze Širina. Uzņēmuma valdē darbojas Voldemārs Brēdiķis, Lita Vēvere un valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Pevko, rāda Lursoft dati.

Iepriekš, laikā no 2006. gada februāra līdz šā gada 22. aprīlim, Jaunrīgas attīstības uzņēmuma padomes vadība bija norvēģa Tormoda Stīna – Johansena (Tormod Stene-Johansen) rokās.

Kompānija nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. Pērn Jaunrīgas attīstības uzņēmuma apgrozījums veidoja 446,1 tūkst. Ls, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 468 tūkst. Ls.

Pēc teju trīs gadus ilgas aizgādnības radošo industriju inkubatorā Creative Andrejsala, interneta mārketinga aģentūra SIA Infinitum 8 ir oficiāli sākusi patstāvīgu darbību.

Interneta mārketinga aģentūra SIA Infinitum 8 tika dibināta 2010.gada martā un līdz 2013. gada janvārim strādāja ar Creative Andrejsala atbalstu.

Šajā laikā aģentūra no viena cilvēka dibināta uzņēmuma ir paplašinājusies līdz 12 darbinieku kolektīvam un patlaban piedāvā pilna cikla interneta mārketinga pakalpojumus 59 uzņēmumiem no Latvijas un ārvalstīm, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Lai arī inkubatora telpas SIA Infinitum 8 atstāja jau 2012. gada maijā, tikai 2013. gada janvārī oficiāli tika pārtraukta dalība inkubatora atbalsta programmā.

2012. gadā aģentūra turpināja darbu esošo pakalpojumu kategorijās, piedāvājot interneta meklētāju rezultātu uzlabošanas, AdWords reklāmas kampaņu, GoAffiliate partnermārketinga tīkla, e-pasta mārketinga, apmācību un semināru vadības pakalpojumus.

«Uz jaunajiem restorāniem, kas parādās Andrejsalā, es neskatos kā uz konkurentiem, bet kā uz labiem kaimiņiem,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Jānis Joksts, restorāna Eksports īpašnieks.

«Šajā vietā bijām pionieri, restorāns Eksports darbojas Andrejsalā jau sešas sezonas. Domāju, ka ikviens uzņēmums, kas šeit strādā, ir ieinteresēts, lai cilvēku plūsma uz Andrejsalu palielinātos. Kolīdz tiek atvērts jauns restorāns, arī mūsu apmeklētāju skaits pieaug.»

J. Joksts saka, ka grib, lai šis rajons paliek arvien pievilcīgāks, atraktīvāks un interesantāks: «Man ir iecere uzrunāt Andrejsalas restorānu saimniekus un nākamajā vasarā sarīkot skaistus Andrejsalas svētkus, kas ar laiku varētu pārtapt par tradīciju. Ja šādus svētkus var sarīkot gan Jomas iela, gan Miera iela, kāpēc lai tādu nebūtu Andrejsalā?»

Lai arī Andrejsalas restorānu pulciņš ir sarucis, likteņupes labais krasts ir kā nosēts ar ēdināšanas iestādēm un izklaides vietām

Tirgus ir piesātināts, un konkurence ļoti sīva, tāpēc, lai izdzīvotu šajā Rīgas daļā, katrs restorāns cenšas atšķirties.

Šobrīd Andrejostā darbojas pieci restorāni – Club First, Aqua Luna, Koya, Sunset Longe un Naples. Šajā pavasarī darbību pārtrauca restorāns Eksports, bet iepriekš nodega bustorāns Ticket to Heaven, kura vieta pagaidām ir tukša, un garāmgājējiem paveras lieliska Daugavas panorāma. Taču konkurence joprojām liek sevi manīt.

Turpinoties attīstībai Andrejsalā, "Riga Port City" teritorijā, VAS "Latvijas dzelzceļš" posmā Zemitāni-Rīga-Krasta uzsācis dzelzceļa infrastruktūras pārbūvi. Rezultātā no kopējā dzelzceļa tīkla ir atslēgta vēsturiskā ostas ogļu dzelzceļa stacija – "Rīgas Krasta".

Tas nozīmē, ka Andrejsalas un Andrejostas teritorija tiek pilnībā atbrīvota no ostas operācijām, atverot šīs teritorijas turpmākai attīstībai, pārtraucot ogļu piesārņojumu un vagonu troksni, ko līdz šim radīja ostas pakalpojumi Rīgas pilsētas centrā.

Paredzēta jauna SIA "Rīgas Centrālais Termināls" dzelzceļa infrastruktūras savienojuma izbūve, kas iekļauj pieslēgumu publiskai dzelzceļa infrastruktūrai, rezultātā atslēdzot Andrejsalā esošo "Rīgas Krasta" staciju un izbūvējot jaunu savienojumu uz "Rīgas Centrālā Termināla" un SIA "Signāls P" pievadceļiem.

Sliežu ceļa demontāžu un jaunā sliežu ceļa savienojuma izveidi plānots noslēgt 30. jūlijā.

Valters Māziņš,"Jaunrīgas Attīstības Uzņēmuma" valdes priekšsēdētājs, informē: "No Andrejsalas teritorijas atkāpjas osta, atbrīvojot Rīgas centru un Daugavas krastu turpmākajai nākotnes attīstībai. Tas nozīmē, ka Andrejsala "Riga Port City" attīstības projekta ietvaros tiek pilnībā atslēgta no "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūras un turpmāk dzelzceļa sastāvi šeit vairs nekursēs.

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

Par Andrejsalas attīstītājiem sarkanā lampiņa nebija iedegusies nevienai iestādei, intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Paša projekta kontekstā "lampiņa iedegusies", ieraugot ieceres vizuālās realizācijas, kur apbūves intensitāte un augstumi neatbilst pašvaldības plāniem. Tas esot parādījis investoru "pārākuma apziņu", piebilda Ķirsis.

Politiķis skaidroja, ka pirms memoranda noslēgšanas pašvaldība par investoru konsultējās ar vairākām iestādēm. "Sarkanā lampiņa atzinumos neiededzās nevienam," pauda domes vadītājs.

Viņš gan atzina, ka, privātais zemes īpašnieks var savu zemi attīstīt, kā vēlas, un vietvara nevarot neko apturēt, tomēr apbūvē būs jāņem pašvaldības noteiktie apbūves nosacījumi.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldība pieprasīs paskaidrojumus no Andrejsalas attīstītāja un investora, nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills" par iespējamu patvaļīgu rīcību un noslēgtā sadarbības memoranda neievērošanu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Nevalstiskajam teātrim Dirty Deal Teatro šis gads nesis gan jaunu mājvietu, gan Spēlmaņu nakts balvas

Dirty Deal Teatro (DDT) izrādītais Ingas Tropas iestudējums Dvēseļu utenis šogad Spēlmaņu naktī saņēma gan Grand Prix, gan apbalvojumus par labāko mūziku, videomākslinieka darbu, otrā plāna aktiera lomu un labāko mazākās formas izrādi. DDT ir neatkarīgs teātris, kas ir dibināts 2007. gadā ar domu piesaistīt jaunos profesionāļus, lai tie varētu veidot izrādes, eksperimentējot un meklējot jaunu veidu, kā uzrunāt skatītājus. «Esam priecīgi un pateicīgi žūrijai par šo apbalvojumu, kas mums visiem nozīmē ļoti daudz, un tas ir brīnišķīgs sasniegums visiem nevalstiskajiem teātriem, jo tā ir pirmā reize, kad kāds no mums Spēlmaņu naktī iegūst Grand Prix, un, manuprāt, tas ir vēl viens pamudinājums gan māksliniekiem, gan skatītājiem apzināties to, ka teātra mājas nav jādala pēc to dibinājuma statusa. Būtiskākais ir tas, kāda māksla veidojas šajās mājās,» atzīst Dirty Deal Teatro vadītāja Anna Sīle.

Daudzi būs redzējuši video, kā citviet pasaulē ļoti īsā laika posmā tiek veikti neticami apjomīgi būvdarbi, un beidzot pieredzēsim to arī Baltijā. Maija beigās Rīgā sāks būvēt tirdzniecības centru - debesskrāpi, kas sliesies 829 metru augstumā, tādējādi par 1 metru pārspējot pat projektu Burj Khalifa.

Pats satriecošākais ir tas, ka attīstītājs debesskrāpi sola uzbūvēt mēneša laikā.

Investīciju apjoms, kas tiks ieguldīts projekta attīstīšanā, pagaidām netiek atklāts, bet SIA Neapšaubāmā kvalitāte - viens no lielākajiem celtniecības un nekustamā īpašuma uzņēmumiem Eiropā - informēja, ka summa nebūs pārmērīga.

SIA Neapšaubāmā kvalitāte pārstāvis Dagnis Dagne, jautāts, vai bažas nerada putni, kuri, kā zināms, jau sabojājuši Latvijas megaprojekta - Gaismas pils - jumtu, atbildēja, ka šī problēma patiešām pastāv un tai tiek meklēts risinājums. Putni Latvijā ir īpaši draudīgi.

Uz pabeigtā debesskrāpja jumta Rīgas mērs Niks Ūsis plāno iekurināt Rīgā grandiozāko Jāņu ugunskuru.

Galvenais mērķis dalībai Restorānu nedēļā ir jaunu klientu piesaiste un atpazīstamības veicināšana, peļņas gūšana tās laikā nav primārais uzdevums

Šoruden Rīgas restorānu nedēļā piedalījās 45 restorāni, kopā apkalpojot teju 16 tūkstošus viesu, kas ir par 28,5% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Fotoattēli skatāmi raksta galerijā!

Restorānu nedēļā restorāns Čarlstons piedalās ar mērķi piesaistīt jaunus klientus, atzīst tā vadītājs Artūrs Birnbaums. «Vēlamies parādīt, kas esam un ko varam. Šoruden bijām apmeklētākais restorāns, mums ir lielas telpas, un komanda ļoti labi strādāja. Kopumā apkalpojām gandrīz 700 viesus,» viņš stāsta. Pasākuma atdevi gan varēs mērīt tikai pēc kāda laika. Čarlstons Restorānu nedēļā piedalās jau ceturto reizi, iepriekš šī pasākuma laikā to apmeklēja aptuveni 500 viesu.

"Man šķiet, ka latviešiem reizēm ir grūti pieņemt to domu, ka labas klases restorāns var būt arī atvērts un brīvs," uzskata tūrisma kompānijas Balticvision Riga izpilddirektors un līdzīpašnieks Ēriks Lingebērziņš.

"Daudzus gadus strādājot tūrismā, esmu kļuvis diezgan izvēlīgs. Līdz pandēmijai viens no maniem mīļākajiem restorāniem bija Ķīpsalas Hercogs, mani piesaistīja ideja par to, ka vasaras sezonā restorāna durvis atveras un iekštelpas savā ziņā kļūst par ārtelpām. Ļoti patika arī Muusu terase Andrejostā, kas šobrīd diemžēl ir slēgta. Labprāt vēlreiz dotos arī uz zivju restorānu Spīķeris 53, kas atrodas Liepājas ostas teritorijā. Izvēloties kafejnīcas un restorānus, es meklēju tādas ēdienu pasniegšanas vietas, kurās valda brīva gaisotne. Man nepatīk balti galdauti un stīvs personāls. Tā bieži vien ir Rīgas problēma – ir ambīcija būt ļoti augstas klases restorānam, taču saturs ne vienmēr tiek tam līdzi. Man šķiet, ka latviešiem reizēm ir grūti pieņemt to domu, ka labas klases restorāns var būt arī atvērts un brīvs. Kā piemēru, kas, manuprāt, šobrīd ir vistuvāk šai augstajai klasei un brīvajai atmosfērai, varu minēt Rīgas Garāžu Berga bazārā," tā žurnala Dienas Biznesa rubrikā "Brīvdienu ceļvedis" atklāj E.Lingebērziņš.

Pagājušajā nedēļā reģistrētas 72 komercķīlas, bet 55 – dzēstas, liecina Lursoft dati.

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi AS Putnu fabrika Ķekava – tās maksimālā prasību summa bijusi 13,1 miljons eiro. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, šī ir iepriekšēja aizdevuma refinansēšana. Uzņēmumam sākotnēji bija Nordea aizdevums, kam nodrošinājumā bija visa nekustamā un kustamā manta. 2013.gada aprīlī Nordea banka šīs prasījuma tiesības nocedēja (pārdeva) kompānijas konkurentiem Kauno Grudai AB. Vēlāk, pērnā gada rudenī cesijas veidā prasījuma tiesības pret Putnu fabrika Ķekava no Kauno Grudai iegādājās Linas Agro Group AB. Savukārt, jau šā gada februārī Putnu fabrika Ķekava pārfinansēja šo parādu AS Swedbank, ar kuru uzņēmums vienojies par normālu kredīta atmaksas grafiku,