Interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmums Gemius ir veicis ikgadējo E-komercijas pētījumu Baltijā. Pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa aptaujāto savus pasūtījumus izvēlas saņemt pakomātos, no kuriem populārākie Latvijā un Igaunijā ir Omniva pakomāti.

Savukārt, apskatot maksājumu metodes, tika noskaidrots, ka latvieši un igauņi galvenokārt dod priekšroku karšu vai internetbankas informācijas aizpildīšanai, bet lietuvieši – tiešsaistes naudas pārskaitījumu sistēmām, piemēram, Paypal u.c.

Jaunākajā Gemius Baltijas valstīs veiktajā E-komercijas pētījumā respondentiem tika jautāts par viņu iecienītākajām piegādes metodēm. Dati liecina, ka visās trīs valstīs izteikti dominē pakomātu izmantošana, ko izvēlas vairāk nekā 90 procenti igauņu un latviešu un gandrīz 70 procenti lietuviešu. Respondenti arī pauda vēlmi saņemt pasūtījumus, izmantojot kurjera piegādi un satiekoties ar kurjeru klātienē – šādu atbildi sniedza teju puse Lietuvas respondentu un vairāk nekā 30 procenti Latvijas un Igaunijas aptaujas dalībnieku. Trešā populārākā izvēle visās trīs Baltijas valstīs ir preču pasūtīšana tiešsaistē, bet to saņemšana klātienē veikalā vai kādā citā saņemšanas punktā – šādu vēlmi pauda gandrīz 40 procenti lietuviešu un virs 20 procentiem igauņu un latviešu. Tikmēr vismazāk pieprasītais piegādes veids gan Latvijā (10 procenti), gan Lietuvā (15 procenti) ir piegāde uz pastu, bet Igaunijā – pasūtījumu saņemšana izņemšanas punktos, piemēram, degvielas uzpildes stacijās, kam par labu nobalsoja tikai 1 procents aptaujāto.

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētāja būs ilggadējā TV3 vadītāja Baiba Zūzena, informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).

Zūzena izraudzīta par piemērotāko konkursā, kurā uz piecām vietām LSM valdē bija pieteikušies 78 pretendenti.

Zūzena patlaban ir konsultāciju uzņēmuma "Komercizglītības centrs" vadītāja un un SIA "Getliņi EKO" padomes priekšsēdētāja vietniece. No 2004. līdz 2007.gadam viņa bija TV3 mārketinga un programmu direktore, bet no 2007.gada līdz 2019.gadam - vadīja TV3 un visu mediju koncernu "Modern Times Group" (MTG), kas vēlāk pārtapa "All Media Latvia" un kurā ietilpst vairāki telekanāli, radiostacija un portāli.

Pirms pievienošanās MTG komandai 2004.gadā Zūzena strādāja reklāmas aģentūrās "Creative Laboratory", "DDB Latvia" un "Saatchi & Saatchi Latvia".

Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup vadības komandu stiprinās nozarē pieredzējušais Edgars Kokins, kurš uzņēmumam pievienojas kā ieņēmumu direktors.

Turpmāk viņš vadīs uzņēmuma procesus, kas saistīti ar produktu un pakalpojumu pārdošanu, efektivitātes palielināšanu, filiāļu tīkla pilnveidošanu, starptautisko paplašināšanos, kā arī piedalīsies DelfinGroup stratēģiskās attīstības veidošanā. Savukārt, līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle un komercdirektore Sanita Pudnika no 28. jūnija savu amatu atstās.

E. Kokina pievienošanos vadības komandai komentē DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš: "Man ir prieks vadīt uzņēmumu, kurš apvieno tik daudz ambiciozu profesionāļu. DelfinGroup savā pastāvēšanas laikā ir izgājis cauri lielai transformācijai – no neliela lombarda ar dažām filiālēm līdz biržā kotētam uzņēmumam ar teju 10 000 akcionāriem un aptuveni 60 000 aktīviem klientiem. Pagājušā gada beigās mēs paplašinājām savu darbību, uzsākot pakalpojumu sniegšanu Lietuvas tirgū. Lai veiksmīgi turpinātu paplašināšanos, mēs mērķtiecīgi papildinām uzņēmuma vadības komandu ar spēcīgiem nozares profesionāļiem. Edgara Kokina pievienošanās mūsu komandai ir liels ieguvums gan DelfinGroup, gan arī akcionāriem. Ticu, ka viņa pieredze un zināšanas ļaus vēl veiksmīgāk sasniegt mūsu ambiciozos biznesa attīstības mērķus.”

Skaņu slāpējoši sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas – jauniešu biznesa idejas piesaista vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.

Cīņā ar teju tūkstoš jauniešu idejām augstāko novērtējumu Swedbank ideju konkursā “Biznesa skices” saņem skaņu slāpējoši paneļi “Hushroom”, kas ražoti no sēņu micēlija, un divas aplikācijas – “Studefy”, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko augstskolu, un “Re:Shape” – precīzai fizioterapijas vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos. Lai iegūtu kāroto uzvaru, konkursa finālā jaunieši piesaistījuši vairāk nekā 10 tūkstošus potenciālo klientu balsu.

“Pagājušajā gadā mana biznesa ideja iekļuva tikai pusfinālā. Tādēļ šogad laicīgi domājām citu biznesa ideju un jau novembrī sākām darboties ar sēņu micēlija akustiskajiem paneļiem. Kaut gan pirmajā mēģinājumā izgatavotie paneļi sapelēja, nenobijāmies un mērķtiecīgi centāmies vēlreiz. Šobrīd strādājam pie ceturtā prototipa veidošanas. Man vislabāk patika video veidošana, taču noteikti nākotnē noderēs arī biznesa plāna rakstīšana, kas palīdzēja ieceri salikt pa plauktiņiem. Arī balsu vākšana bija ļoti vērtīga, un mēs esam atraduši atbalstītājus visā Latvijā, aktīvi iesaistījās visa skola, skolotāji, vecāki, draugi un paziņas, kuri palīdzēja vākt balsis. Mūsu mērķis bija parādīt, ka Jelgavas 4. vidusskolā var tapt vērtīgas biznesa idejas. Aicinām jauniešus domāt par uzņēmējdarbību jau skolas laikā un priecājamies, ka Swedbank konkursā iegūtā nauda palīdzēs mums attīstīt savu biznesu,” akcentē Estere Jungfermane, viena no “Hushroom” idejas autorēm.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Igauņu aviācijas nozarē pieredzi guvušā Tomasa Petersona vērtējums par to, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" tuvojas finansiālam sabrukumam, ir pārspīlēts, aģentūrai LETA pauda aptaujātie Latvijas finanšu un aktīvu pārvaldības eksperti.

Finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis aģentūrai LETA sacīja, ka šie izteikumi ir vērsti uz uzmanības piesaistīšanu ar acīmredzamu nolūku radīt paniku vai samazināt kompānijas vērtību.

Tas, viņaprāt, ir saprotams, jo patlaban notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem un, iespējams, jaunajiem līdzīpašniekiem, kā arī notiek kompānijas gatavošanās iziet biržā.

"Ņemot vērā, ka pati Igaunija un Tallinas lidosta ļoti iegūst no tā, kā strādā "airBaltic", šie izteikumi no Igaunijas aviācijas eksperta nav saprotami," norādīja Rungainis.

Viņaprāt, "airBaltic" ir fundamentāli labs bizness, kā arī Latvijai un Baltijai nepieciešams, taču Covid-19 pandēmijas un tai sekojušā Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ atrodas salīdzinoši grūtā situācijā. Tomēr Rungainis uzvēra, ka situācija paliek labāka.

Radošā aģentūra Skudras Metropole atklājusi jauno vasaras projektu “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”, svinot uzņēmuma 20 gadu jubileju un Gundegas Skudriņas apaļo jubileju.

Trīs nedēļas, no 3. jūnija līdz 22. jūnijam, LU Botāniskajā dārzā Mākslīgais intelekts, digitālie mākslinieki un Skudras Metropoles komanda apvienojas, lai radītu jaunu pieredzējumu - laikmetīgu pop-up galeriju “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”.Tehnoloģiju radītās iespējas, instalāciju māksla apvienojumā ar šarmantu, kaislīgu sievišķību, mūzikas skaņu mākslu un floriogrāfiju. Neiespējamā pasaule savienojumā ar iespējamo. Neiespējami stāsti realitātē. Emociju piedzīvojums, kas veidojas no katra paša pieredzes un sajūtām. Vilinoši un atturīgi, sapņaini un skaudri. Fantāzija, kas realizējusies dzīvē vai dzīve fantāzijās…

Digitālo ziedu izstāde.Sievietes dzīves stāsts - sarunas starp puķēm.6 mākslas darbi, kuros ziedi, dominējošā roze - simbols vēlmēm, skaistumam un perfekcijai - ataino idilliskās dzīves un tumšās zemūdens straumes kontrastus. Sievietes tūkstoš lomas, dvēseles atvari, alkas pēc balansa un harmonijas, kas spoguļojas dzīves realitātē. Pārmaiņu procesi cilvēkā un sabiedrībā. Jautājumi un atbildes starp ziediem.

Latvijas uzņēmums Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC) un Lietuvas Duomenų Logistikos Centras (DLC) šogad atzīmē 25 gadus datu centru biznesā un apvienojas kopīgā zīmolā Delska.

Ar šo stratēģisko apvienošanos uzņēmumiem Baltijā un pasaulē tiek piedāvāti pilna spektra pakalpojumi IT infrastruktūras paplašināšanai vairākās datu centru lokācijās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī jaudīgs un uzticams datu pārraides tīkls.

Jau kopš 2020. gada DEAC un DLC ir daļa no Šveices Quaero European Infrastructure Fund II piederošā uzņēmuma Baltic Rezo. Abos uzņēmumos veiktās investīcijas ļāvušas īstenot vērienīgus attīstības plānus gan datu centru infrastruktūras paplašināšanā, gan energoefektivitātes celšanā. Publiskā zīmola maiņa paredz ciešāku sadarbību uzņēmumu starpā, taču abi uzņēmumi turpina darboties kā atsevišķas juridiskas personas.

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

"Kultūras biedrība "Alternatīvā realitāte" kopā ar brīvprātīgajiem no vairākām Eiropas valstīm jau četrpadsmito gadu pēc kārtas organizē ikgadējo multikulturālo festivālu "Maija Grafa svētki". 18. maijā Rīgas centrā, Ziedoņdārza parkā, notika festivāls-karnevāls "Maija grāfa svētki 2024", kas atdzīvināja Rīgas senāko kultūrvēsturisko tradīciju un bija veltīts pavasara sagaidīšanai, vienotībai un radošumam. No rīta līdz vēlam vakaram rīdziniekiem un pilsētas viesiem bija pieejami daudzi izklaidējoši un izzinoši pasākumi bērniem un pieaugušajiem. Tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu bija liecinieki vērienīgajai akcijai, ko veidoja entuziasti un brīvprātīgie.

Pirms 550 gadiem aizsākušies "Maija grāfa svētki" godina Rīgas bagāto vēsturi un ietver daudz dažādu pasākumu: muzikālus un mākslinieciskus priekšnesumus, tērpu konkursu, uguns šovu, meistarklases un aktivitātes bērniem un pieaugušajiem, un pats galvenais - turnīru par Maija grāfa titulu. Mūsdienās senās kultūras tradīcijas apvienojas ar multikulturālām un mūsdienīgām karnevāla tendencēm, veidojot unikālu Rīgas festivālu, kuru ik gadu apmeklē vairāk nekā 7000 cilvēku.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Pasaulslavenā latviešu grafiti mākslinieka Kiwie izveidotā studija Kiwie Studio ir radījusi unikālu sienas gleznojumu jeb murāli 432 kvadrātmetru plātībā Latvijas farmācijas uzņēmuma Olpha teritorijā.

24 metrus augstais un 18 metrus platais grafiti mākslas darbs, kas tapis uz vienas no vēsturiskajām rūpnīcas ēkas sienām, ir viens no lielākajiem murāļa krāsojumiem visā Baltijā. Darbs tapis uzņēmuma zīmola maiņas procesā, tādējādi atspoguļojot Olpha cilvēcisko pieeju, virzību uz nākotni un zinātnisko radošumu.

Kiwie radošie risinājumi vienmēr ir izcēlušies ar savu spēju apvienot mākslu ar industriālo vidi, tieši tāpēc sadarbībā ar viņu un viņa komandas biedru mākslinieku Ēriku Cauni ir tapis unikāls un Baltijā otrs lielākais murālis, kas izceļas ar to, ka ir tapis rūpnieciskajā teritorijā. Mākslinieku uzdevums bija izveidot darbu, kas ne tikai iepriecina un iedvesmo, bet arī atspoguļo uzņēmuma jaunā talismana Olfiņa tēla nozīmi kā sarežģītajam, bet aizraujošajam zāļu izstrādes un ražošanas procesam, kas ļauj uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Murālis veidots kā metaforisks būvlaukums, kur mazie, dažādu profesiju Olfiņi apvienojas un strādā komandā, lai radītu lielāku vērtību un kopīgu labumu. Šis mākslas darbs atspoguļo ne tikai Olpha attīstību tehnoloģisko progresu, bet arī uzņēmuma cilvēcīgo pieeju, komandas spēku un kopienas svarīgumu.

Interneta tirdzniecības platformas "PHH Group Marketplace", kurā ietilpst arī internetveikals "220.lv", apgrozījums pagājušajā gadā bija 105 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 66% vairāk nekā 2022.gadā, informē kompānijas pārstāvji.

Kopumā 2023.gadā "PHH Group Marketplace" veikti trīs miljoni pasūtījumu, kas, salīdzinot ar 2022.gadu, ir kāpums par vairāk nekā 67%.

220.lv Marketplace Pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzsver, ka kopumā e-komercijas izaugsmes temps gan Latvijā, gan globāli pērn ir bijis mērens. Savukārt marketplace, kas pēc savas pieejas un uzbūves ir tirdzniecības tīkls internetā, preces vienuviet tirgojot dažādiem tirgotājiem, ir šobrīd rezultatīvākais e-komercijas risinājums, raugoties gan no pricēju, gan arī uzņēmēju perspektīvas.

“Pērn, turpinot biznesa izaugsmes stratēģiju un attīstot Marketplace konceptu, brīdī, kad kopējais e-komercijas nozares sniegums sāka kristies, tieši marketplace jeb tirdzniecības platformas koncepts noturēja uzņēmuma tirgus līdera pozīcijas. Piecu gadu laikā, kopš darbojas 220.lv Marketplace, platforma ir pielāgojusi savu darbību mainīgajiem tirgus apstākļiem, ko veicināja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītās sekas, tajā skaitā ekonomiskā lejupslīde. 2023.gada jūnijā Marketplace paplašināja savu darbību, atverot arī tirgu Somijā, kas vienlaikus palielināja sortimenta kvalitāti un investīcijas noliktavu infrastruktūrā. Somijas tirgu vērtējam kā vienu no perspektīvākajiem e-komercijai, jo dati rāda, ka 77% Somijas patērētāju pēdējo 28 dienu laikā ir veikuši pirkumus tiešsaistē, starp TOP3 preču kategorijām ierindojoties dārzkopības un sporta, kā arī aktīvās atpūtas precēm,” turpina K. Ozols.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Latvijas SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centra" (DEAC) un Lietuvas "Duomenų logistikos centras "(DLC) zīmola "Delska" datu centra būvniecībā Rīgā tiek investēti vairāk nekā 30 miljoni eiro, informē "Delska" pārstāvji.

Rīgā tiek būvēts jauns 10 megavatu (MW) datu centrs ar "Tier III" sertifikāciju. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025.gada vidū.

Savukārt šā gada 28.oktobrī plkst.11 tiks atzīmēti būves spāru svētki.

Pasākumā "Delska" valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis pastāstīs vairāk par jauno datu centru. Tāpat iepazīstinās ar industrijas aktualitātēm, kā arī ar uzaicinātajiem nozares un valsts institūciju pārstāvjiem, apspriedīs Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Pieaugošais pieprasījums pēc lielapjoma datu apstrādes ir paātrinājusi jaunu datu centru būvniecību. Uzņēmumi vēlas paplašināt savu darbību bez lieliem ieguldījumiem savas IT infrastruktūras izveidē un uzturēšanā. Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing). Delska nākotnes attīstības plānos ietilpst vēl viena jauna datu centra būvniecība Lietuvā un jaunu uzņēmumu pievienošanās uzņēmumu grupai, lai nodrošinātu visaptverošu reģionālo datu centru un tīkla ekosistēmu.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā strauji pieaugušas zāļu un medicīnas iekārtu piegādes no Igaunijas uz Krieviju, atklājuši igauņu medija Eesti Ekspress žurnālisti. Par to ziņo rus.delfi.lv.

Saskaņā ar izdevuma ziņoto, 2022.-2023.gadā Igaunijas uzņēmumi Krievijas patērētājiem piegādājuši medicīnas iekārtas 57,5 miljonu eiro vērtībā.

Aptuveni ceturto daļu no šīs summas veido uzņēmuma “Ecliptica Baltic OÜ” darījumi, kas tirgo iekārtas asins pārliešanai. Tā klientu vidū Krievijas Federācijā esot uzņēmums “MP-Medical” (“МП-Медикал”), kas ietilpst “AFK-projekt”(“АФК-Проект”) grupā. Tam savukārt esot “simtiem līgumu” ar Krievijas valsts slimnīcām.

“Ecliptica Baltic OÜ” īpašnieks ir Krievijas pilsonis, kuram ir uzturēšanās atļauja Igaunijā. Uz žurnālistu jautājumiem par saiknēm un darbību Krievijā uzņēmums neatsaucās un atbildes nesniedza.

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

Inovatīvs mārketinga tehnoloģiju jaunuzņēmums Analytical Alley, kas izmanto mākslīgo intelektu uzņēmuma datu analīzē, ir piesaistījis finansējumu 700 000 eiro apmērā.

Līdzekļi tiks ieguldīti mākslīgā intelekta rīka izveidē ar mērķi pilnveidot un optimizēt uzņēmumu mārketinga procesus. Pašlaik uzņēmumā darbojas 15 cilvēku komanda no Baltijas valstīm, kas plāno paplašināt savu darbību visā Eiropā.

Analytical Alley piedāvā mākslīgā intelekta risinājumu, kas apvieno uzņēmuma mārketinga un biznesa darbības datu analīzi, lai radītu personalizētus rīcības plānus, kas veicina uzņēmējdarbības veiksmīgumu. Šī pieeja ne tikai optimizē pārdošanas un mārketinga stratēģijas, bet arī veicina abu darbības jomu sinerģiju, nodrošinot augstāku efektivitāti un rezultātu sasniegšanu.

Mārketinga aktivitātes ir ļoti svarīgas uzņēmuma izaugsmei, taču vidēji 40% ieguldītie līdzekļi tajās tiek iztērēti nelietderīgi. "Mūsdienu ekonomiskajā situācijā uzņēmumi atļauties izmest naudu vējā. Pasaulē, kurā datu analītika ir attīstījusies līdz jaunam līmenim, visām mārketinga aktivitātēm, sākot ar tradicionālām kampaņām un beidzot ar digitālo reklāmu, ir jāveicina uzņēmumu izaugsme," norāda Analytical Alley izpilddirektors Tanels Rabane (Tanel Rabane). "Mūsu piedāvātais datu kopaina palīdz uzņēmumiem izdarīt skaidrus secinājumus un pieņemt gudrākus lēmumus. Mēs piedāvājam konkrētu ceļvedi, kā dati var kļūt par biznesa izaugsmes atbalstu."

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši dzīvesvietu vismaz trīs reizes, bet 30% ir pārcēlušies pat piecas vai vairāk reizes, liecina Luminor bankas aptauja.

Tikmēr tikai 8% iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī.

Saskaņā ar Luminor aptaujas datiem gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši mājokļus, ieskaitot īres mājokļus, piecas vai vairāk reizes. Visvairāk cilvēku, kas bieži pārceļas, ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī Pierīgā dzīvojošo vidū, tāpat var secināt, ka sievietes pārceļas biežāk nekā vīrieši.

Trīs vai četras reizes savas dzīves laikā mājokli mainījuši ir 32% iedzīvotāju, bet 16% - divas reizes un 14% ir pārcēlušies vienu reizi.

Tikai maza daļa (8%) iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī - biežāk tie ir neprecēti cilvēki, no kuriem 21% nekad nav pārcēlušies, kā arī pensionāri un iedzīvotāji Latgalē.

Noslēgusies Klimata un enerģētikas ministra Kaspars Meļņa vizīte Igaunijā, tiekoties ar Igaunijas klimata ministru Kristenu Mikhalu (Kristen Michal), informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Enerģētika, kopš 2022. gada notikumiem Ukrainā, ir ārējas drošības jautājums. Sarunās pievērsta uzmanība energoapgādes drošuma jautājumiem Baltijas reģionā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis sarunā ar Igaunijas klimata ministru uzsvēra: “Igaunija pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskārusies ar vairākiem tehniskiem izaicinājumiem saistībā ar kritisko enerģētikas infrastruktūru. Igaunijas atbildīgās iestādes ir sekmīgi izvairījušās no elektroenerģijas piegāžu pārtraukumiem un dabasgāzes piegādes traucējumiem Igaunijā. Šie izaicinājumi mums sniedz divas būtiskas atziņas – pirmkārt, esam (Baltijas valstis) augstā sagatavošanās līmenī ārkārtas situācijas plānošanā un mehānismu nodrošināšanā, otrkārt, Baltijas valstis ir ieguldījušas lielas pūles, lai energoresursu piegādes ceļi ir vairāki un dažādi, un esam mazāk atkarīgi no konkrētiem starpsavienojumiem.”

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam un Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons.

Petersona vērtējumā "airBaltic" ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.

Eksperts Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka, viņaprāt, "airBaltic" biznesa modelis nav pareizs, jo tāda izmēra lidsabiedrībai nacionālās aviokompānijas biznesa modelis neatmaksājas. Viņš to salīdzināja ar agrākās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Estonian Air" mēģinājumiem paplašināties, kas prasa daudz laika un investīciju.

Igaunijas iepriekšējās nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga, tādēļ 2015.gadā tika izveidota "Nordic Aviation Group", kas arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un valsts meklē iespējas to privatizēt.