Pēc vairākām skaļām publikācijām masu medijos un konferencēm, kas tika veltītas reiderisma problemātikai, tā vien šķiet, ka reiderisms pašlaik ir zaudējis savu aktualitāti. Tas nenozīmē, ka reiderisms Latvijā vairs nav problēma. Ir, bet kā liecina prakse, reiderisma gadījumi, pat ja tie izskan skaļi, ir izņēmums no ierastās kārtības un uz normālas komercdarbības fona – mazskaitlīgi.

Noplokot sākotnējām emocijām un sašutumam, ko šis temats radīja publiskajā telpā, pašlaik varētu būt īstais brīdis, lai vēlreiz rosinātu diskusiju par veiksmīgāko pieeju reiderisma problemātikas risināšanai. Likumdevēja sākotnējā reakcija uz reiderisma gadījumiem bija diezgan asa, 2013. gadā pieņemot grozījumus līdz tam ļoti liberālajā Komerclikuma regulējumā un paredzot daudz stingrākus noteikumus attiecībā uz darījumiem ar kapitālsabiedrību daļām un atsevišķos gadījumos korporatīvo lēmumu pieņemšanas formu. Pašlaik tiek popularizēts viedoklis, ka šis virziens ir jāturpina un atbilde reiderisma sērgas izskaušanai atrodama vēl stingrākā komercdarbības regulējumā, tā sauktajā preventīvajā tiesiskumā. Pēc būtības ar to tiek saprasti vēl striktāki noteikumi attiecībā uz darījumiem ar kapitāldaļām un korporatīvo pārvaldi kapitālsabiedrībās, visbiežāk, paredzot obligātu zvērinātu notāru iesaisti. Nav noslēpums, ka vieni no aktīvākajiem šī viedokļa aizstāvjiem ir tieši zvērināti notāri.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī 17. aprīlī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas par to, ka, izmantojot SIA Kurzemes finieris maksātnespējas procesu, tā, iespējams, noziedzīgā ceļā nodrošinot iespēju pārņemt kontroli uzņēmumā, tostarp atsavinot vērtīgus pamatlīdzekļus, Dienas Biznesu informēja uzņēmuma bijušais valdes priekšsēdētājs Dzintars Odiņš.

Kriminālprocess tika uzsākts pēc jau minētā Dz. Odiņa iesnieguma policijai pērn 2. septembrī, kurā viņš norādīja, ka 2014.gadā notikusī uzņēmuma pārņemšana bijusi ar krāpšanas pazīmēm.

Proti, sākotnēji uzņēmuma Stiga RM īpašnieks Andris Ramoliņš viņam esot uzdevies par potenciālo investoru, bet vēlāk iniciējis maksātnespējas procesu tiesā un tā gaitā nodrošinājis Stiga RM kontroli pār SIA Kurzemes finieris.

Dienas Biznesa 18. aprīļa numurā, rakstā Reiderisms parvalsts naudu? jau aprakstījām, ka, iespējams, uzņēmuma pārņemšanā tieši vai netieši līdzdarbojušās Hipotēku un zemes bankas (šobrīd Altum), kā arī VID amatpersonas.

Reiderisms var būt izteikti kriminogēns – saistīts ar dokumentu viltošanu, draudu izteikšanu vai pat fizisku ietekmēšanu, kā arī realizēts darbībās, kas tieši nesaistās ar kriminālo atbildību.

Piemēram, dienesta stāvokļa izmantošana informācijas ieguvei, tendenciozas manipulācijas publiskajā telpā vai pat apzināta bezdarbība un laika vilcināšana savu mērķu sasniegšanai – šādi reideru darbības raksturo FinLaw Consulting valdes priekšsēdētājs Jānis Joksts, kurš Rīgas Stradiņa universitātē strādā pie doktora disertācijas tieši par reiderismu. «Reiderisma mērķi mēdz būt dažādi – sākot no aktīvu pārņemšanas un beidzot ar konkurentu novārdzināšanu, lai iegūtu monopolstāvokli tirgū,» norāda J. Joksts.

Noziegumu simbioze

Reiderisms kā tiesisks jēdziens Latvijā nepastāv, tādēļ arī nav viennozīmīgas interpretācijas – kas tas ir par noziegumu. Jebkurā gadījumā reiderisms nav salīdzināms ar skaidri identificējamiem pārkāpumiem, kā, piemēram, narkotiku tirdzniecību, zādzību vai miesas bojājumu nodarīšanu. «Reiderismam piemīt mainīgs un gandrīz katrā gadījumā atšķirīgs, individuāls raksturs, kuru ietekmē mērķa statuss, dažādi subjektīvie apstākļi, kā arī normatīvo aktu regulējums,» skaidro J. Joksts, uzsverot, ka reiderisma realizācijas mehānismi var būt visdažādākie, tomēr mērķis vienmēr ir viens un tas pats – kontrole pār izvēlēto uzņēmumu.

Uzņēmumu valdei par pieņemtajiem un arī par nepieņemtajiem lēmumiem (bezdarbību) var nākties atbildēt ar savu personīgo maku gan par kompānijas akcionāriem, gan par valstij, gan arī trešo (pievilto, piekrāpto) personu uzņēmuma darījuma partneriem nodarītajiem zaudējumiem.

To atzīst gan vairāki aptaujātie uzņēmumu vadītāji, gan arī SIA ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis. Vienlaikus katra cilvēka (valdes locekļa) un ne tikai viņa atbildības līmeni konkrētā epizodē nosaka tiesa. “Ir divi atbildības virzieni – civiltiesiskais un krimināltiesiskais, kur katrā ir savas nianses un arī atbildības līmenis,” uzsver A. Lošmanis.

Viņš vērš uzmanību, ka jebkurā gadījumā ir jābūt pierādītam zaudējumu (kaitējuma) faktam, ja tāda nav, tad arī jebkāda vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdes locekļiem esot jāuzskata par lieku laika un resursu izšķērdēšanu.

Smalkas nianses

Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes loceklim (ja tāds uzņēmumā ir) savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Vienlaikus likums pasaka, ka valdes un padomes loceklis neatbild par minēto, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tāpat valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces lēmuma ietvaros. Vienlaikus tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Jāņem vērā, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējuma nodarīšanas dienas.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Latvijā reģistrētās sabiedrības ar ierobežotu atbildību var saviem valdes locekļiem un darbiniekiem piešķirt kapitāldaļas, un viņi pēc 12 mēnešiem varēs saņemt dividendes, kas netiks apliktas ar nodokļiem.

Kopš 2021. gada 12. janvāra pastāv iespēja dalīties ar saviem darbiniekiem, to paredz grozījumi Komerclikumā un likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. “Uzņēmumam vajadzīgo speciālistu un vadītāju piesaistei un arī motivācijai Latvijā varēs izmantot tādu pašu ieinteresētības mehānismu SIA darbības rādītājos, kāds ir arī kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā,” uzsver auditorkompānijas EY (SIA Ernst&Young Baltic) nodokļu eksperte Ilona Butāne.

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka līdz šim Komerclikums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, šādas iespējas nebija. Savulaik, līdz Komerclikums 2000. gadā aizstāja likumu Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ne vienas vien SIA valdes locekļiem bija paredzēta kapitāldaļu opcija. Tādējādi pēc vairāk nekā 20 gadiem SIA īpašniekiem tiek dotas iespējas saviem darbiniekiem, vadītājiem piešķirt kapitāldaļas, tādējādi paaugstinot to lojalitāti savam darba devējam, vienlaikus dodot iespēju samaksāt pēc padarītā darba rezultātiem ar atbilstoša apmēra dividendēm, kuras netiek apliktas nedz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nedz arī ar valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām.

«Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule,» savās pārdomās sociālajā tīklā Facebook dalās pavārs, Valtera restorāna saimnieks Valters Zirdziņš.

«Reti rakstu. Par šādām lietām vispār nekad nevēlos runāt.Šis pat nav viedoklis, šī ir vienkārši patiesība.Neskatoties pat uz pēdējiem notikumiem saistība ar Latvijas restorāniem un kriminālpoliciju. Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule. Un pats galvenais, manuprāt, ir aizliegums šinī valstī no sirds darīt prieku citiem, mīlēt ar to ko mēs nodarbojamies, darīt labāko ko esam mācījušies, būt godprātīgiem un darīt lietas pēc labākās sirdsapziņas. Šeit tas vienkārši ir aizliegts,» raksta V.Zirdziņš.

«Runājot par restorāniem, kafejnīcām un pavāra profesiju. Uz jautājumu vai kādam ieteiktu šeit atvērt savu restorānu un censties gatavot godīgu, īstu, labāko ēdienu ko esam mācījušies saredzēt un just? Atbilde noteikti būtu-nekad nedariet to! Jūs noteikti bankrotēsiet, ieliks cietumā, atnāks puiši no ofisa un atņems varbūt jūsu dzimtas mājas. Kļūsiet par zagli, ieslīgsiet parādos, arī paliksiet parādā par to ka strādāsiet 30 dienas mēnesī, gatavosiet savu pastu ar rokām, arī par to ka maizi mīcījāt paši. Tieši par to jums tā neveiksies un saņemsiet sodu. Nedariet tā,»! skarbs ir pavārs.

Reiderisma riskam jeb ļaunprātīgai uzņēmuma pārņemšanai visvairāk ir pakļauti lieli uzņēmumi ar ievērojamiem aktīviem un daudziem dalībniekiem, šodien Latvijas Darba devēju konfederācijas un Bunkus advokātu biroja rīkotajā diskusijā par reiderismu sacīja zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus.

Pēc advokāta sacītā, reiderisma riskam ir arī pakļauti uzņēmumi, kuros dalībnieku vidū valda strīdi un nesaskaņas, tāpat riska grupā ir uzņēmumi ar lieliem aktīviem, kas nonākuši finansiālās grūtībās. Ļaunprātīga uzņēmuma pārņemšana draud arī uzņēmumiem, kuriem ir vērtīgi aktīvi, tomēr to saimnieciskā darbība nenotiek gana aktīvi.

Bunkus advokātu biroja jurists Edvīns Draba skaidroja, ka «korporatīvais reiderisms» ir amerikāņu biznesa termins, ar kuru apzīmē likumīgu uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu iegūšanu un turpmāku balsstiesību izmantošanu ar nolūku gūt īstermiņa ienākumus uz uzņēmuma ilgtermiņa attīstības rēķina. Savukārt postpadomju valstīs reiderismu iedala gan likumīgajā, gan nelikumīgajā.

Ja pirms dažiem gadiem par reiderismu jeb uzņēmumu nelikumīgu pārņemšanu īpaši neko nezinājām un tāda rīcība bija izplatīta vienīgi īpaši specifiskā «uzņēmēju» lokā, pēdējos gados šis apzīmējums sāk izskanēt arvien plašāk, tostarp publiskajā telpā parādoties jauniem un skaļiem reiderisma gadījumiem. Nu jau vairs arī nav retums, kad ļaunprātīgas metodes tiek izmantotas, lai mēģinātu pārņemt lielus un ietekmīgus Latvijas uzņēmumus.

Kas ir reiderisms?

Pats termins radies Amerikā, kur šādi apzīmē likumīgu uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu iegūšanu un turpmāku balsstiesību izmantošanu ar nolūku gūt īstermiņa ienākumus uz uzņēmuma ilgtermiņa attīstības rēķina. Taču postpadomju valstīs ar šo vārdu pārsvarā apzīmē uzņēmuma vai tā aktīvu sagrābšanu ar pretlikumīgām metodēm.

Praksē iespējams runāt gan par «balto» reiderismu, kad uzņēmuma pārņemšana notiek ar faktiski likumīgām, tomēr neētiskām metodēm, izmantojot nepilnības uzņēmuma dokumentācijā vai vadības paviršību, un «melno» reiderismu, kas ir klaji nelikumīgs.

Kā tas izpaužas?

Par «balto» jeb likumīgo reiderismu, kad, piemēram, dalībnieku sapulce nolemj par pamatkapitāla palielināšanu, un reideris nopērk jaunās kapitāla daļas, ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir iespējams tad, ja esošā uzņēmuma vadība pati pieļāvusi kādas kļūdas.

«Latvijas reiderisma praksē sākusies jauna ēra - digitālais reiderisms, ar ko saskāries Latvijas uzņēmums SIA Autonams,» teikts medijiem izplatītā paziņojumā. Kompānijas pārstāvji esot vērsušies tiesā pret SIA GSM Apsardze par negodīgu konkurenci un zīmola nelikumīgu izmantošanu, kā arī par nekvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu, kā rezultātā ierosināti divi civilprocesi Rīgas apgabaltiesā un Rīgas Pilsētas Centra Rajona tiesā.

Kā skaidro Edvīns Panders, SIA Autonams valdes loceklis, runa esot par autoparka uzraudzību, kas pašlaik ir strauji augoša biznesa niša ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

«Bijušais sadarbības partneris ne tikai pārņēmis uzņēmuma datu bāzi un vēsturiskos datus, izmanto Autonama izstrādāto know how, bet arī izplata apmelojošus paziņojumus mūsu klientiem. Acīmredzams, ka reiderisms Latvijā ir grūti izskaužama parādība, kas tagad ar Autonama precedentu «pakāpies» jaunā līmenī, un varam runāt par digitālo reiderismu,» uzskata E. Panders.

SIA Autonams Latvijas tirgū nodrošina automašīnu papildaprīkojumu, kā arī ieviesis autoparku uzraudzības sistēmu SKYBRAKE. Pašlaik kompānija esot saskārusies «ar pārsteidzoši negodīgām un nelikumīgām darbībām no bijušā sadarbības partnera SIA GSM Apsardze puses, kas, iespējams, mēģina ienākt Latvijas tirgū ar negodīgas konkurences paņēmieniem. Proti, mēģinot «pārņemt» SIA Autonams klientu datubāzi un klientu vēsturiskos datus, lai turpmāk īstenotu SIA Autonams nodrošinātos pakalpojumus, pat nelikumīgi izmantojot SIA Autonams piederošo zīmolu SKYBRAKE».

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

«Šobrīd Latvijā vērojams arī juridiskais tūrisms - daudzi Lietuvas pilsoņi izmanto Latvijas maksātnespējas procesu, kas ir vienkāršāks un ātrāks nekā Lietuvā,» intervijā laikrakstam Diena sacījis zvērināts advokāts Olavs Cers.

«Latvijā patlaban ir tā, ka jāpārdod visa manta un divus gadus jāstrādā, jāsaņem vismaz minimālā alga un ienākumu daļa jānovirza kreditoru prasību segšanai. Rezultātā kreditors, pret kuru parāds ir 50 tūkstoši latu, divus gadus katru mēnesi saņem dažus latus kontā, bet pēc diviem gadiem privātpersona, kas bijusi parādā, ir brīva,» skaidrojis advokāts.

«Pie tā grūti pierast kreditoriem, jo šķiet: «Es taču aizdevu naudu, līgums paredz, ka 20 gadus man parādnieks maksās.» Bet likumdevējs pateicis: «Ko divos gados varēsi saņemt, to arī saņemsi.» Kas attiecas uz cilvēku, kuram ir parādi, var jau slapstīties gadiem - neatbildēt uz telefona zvaniem, neatvērt pa pastu pienākušas vēstules, dzīvot pie draugiem, aizbraukt uz ārzemēm. Tomēr modernā izpratne nosaka, parādniekam nevis jābēg, bet jāsāk fiziskās personas maksātnespējas process. Un pēc diviem gadiem cilvēks no parādu nastas būs brīvs,» laikrakstam stāstījis O. Cers.

Pirms diviem gadiem piedzīvojuši postošu ugunsgrēku, bet pērn izgatavojuši lielāko koka fasāžu sistēmu Baltijā. Koka logi daudz pasaka par mājas saimnieku, atzīst tēvs un dēls Māris un Juris Buši

Koka logu un durvju ražotājs Flora ir īsts ģimenes uzņēmums. Dibinātājs, valdes priekšsēdētājs un viens no trim īpašniekiem ir tēvs Māris Bušs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Otrs īpašnieks ir dēls Juris Bušs, kurš pilda direktora pienākumus, bet trešā – meita Ilze Zviedrīte, kura pirms brāļa pabijusi direktores amatā, bet tagad «uz lentes uzlikusi bērnu ražošanu», kā labsirdīgi smejas ģimenes galva. «Kad māsa devās pirmajā bērna kopšanas atvaļinājumā, tēvs pateica – tu būsi direktors. Šķiet, tā viņam bija mūža vieglākā darbinieku atlase, bet man nācās pārkāpt sev pāri un pierādīt sevi nopietnu vīru sabiedrībā,» atzīst Juris Bušs, kurš par direktoru kļuva 24 gadu vecumā.

Tie, kuri kaut reizi saskārušies ar biznesa radīšanu, apliecinās, ka viens no sarežģītākajiem uzdevumiem tieši pēc biznesa idejas un investīciju atrašanas ir uzņēmuma nosaukuma izdomāšana.

Neskaitāmas stundas jāpavada šķietami bezcerīgā misijā atrast pašu skanīgāko, oriģinālāko un atbilstošāko nosaukumu, kas raksturo jauno biznesa ideju un uzņēmēja personību. Nereti vilšanos sagādā interneta labirinti, kas apstiprina, ka nule atrastais unikālais nosaukums kādā no svešvalodām nozīmē kādu ne visai tīkamu īpašību vai pat vēl ļaunāk – tādu pašu nosaukumu jau izmanto kāda Dienvidāzijas kurpju fabrika.

Atveram Komerclikumu – kādas ir prasības uzņēmumu nosaukumu veidošanai? Kā panākt, lai oriģinālais nosaukums patiktu pašam, klientiem, un vienlaikus nekaitētu citiem? Komerclikums nosaka, ka firma (juridiski korekts apzīmējums komersanta nosaukumam) nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem, nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par darbības veidiem vai vārdos «valsts» vai «pašvaldība», nedrīkst lietot citus kā tikai latviešu vai latīņu alfabēta burtus. Papildus šiem nosacīti formālajiem ierobežojumiem (nosacīti, jo, piemēram, nospraust «tikumības» robežas var nebūt nemaz tik viegli) jāievēro arī relatīvie aizliegumi, proti, citu uzņēmēju intereses.

Valērija Maligina meitas Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kā arī «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis ir vērsušies Rīgas apgabaltiesā ar sūdzību par zvērinātas notāres Līgas Eglītes rīcību, prettiesiski sagatavojot apliecinājumus līdzmantinieku parakstītiem dokumentiem, kas iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

«Zvērināta notāre Līga Eglīte šajā gadījumā ir rīkojusies vai nu neprofesionāli, nepārbaudot informāciju, ko apstiprina, vai arī apzināti radījusi prettiesiskus apliecinājumus. Pirmkārt, nekad nav ticis iecelts «Olmafarm» dalībnieku kopīgais pārstāvis, jo attiecīgu lēmumu ir parakstījuši nevis visi līdzmantinieki, kā to pieprasa Komerclikums, bet gan tikai divi no tiem. Turklāt apliecinājumos ir nepatiesi norādīta informācija, ka 2018. gada nogalē zvērinātas notāres Līgas Eglītes klātbūtnē tika pieņemts «Olmafarm» kopīpašnieku lēmums,» skaidro «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis.

L. Eglīte šā gada 13. jūnijā ir apliecinājusi parakstus nedalītā mantojuma pārvaldnieka / kopīgā pārstāvja lēmumam, «Olmafarm» statūtiem, kas izteikti jaunā redakcijā, un «Olmafarm» dalībnieku jaunā reģistra nodalījumam. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka, šādi rīkojoties, notāre ir pārkāpusi Notariāta likumu, jo, apliecinot parakstu īstumu uz dokumentiem, nav pienācīgā un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārliecinājusies par parakstītājpersonu tiesībām parakstīt dokumentus «Olmafarm» dalībnieku vārdā. Turklāt visi minētie dokumenti ar attiecīgajiem notāres apliecinājumiem tajā pašā dienā tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Šobrīd 1339 komercsabiedrības «dzīvo» bez valdes, to vidū arī ministram Edmundam Sprūdžam piederošie uzņēmumi . Tā liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati.

Kopš 2013. gada ir spēkā Komerclikuma grozījumi, kuri paredz vienkāršoto likvidāciju tām sabiedrībām, kurām sešus mēnešus nav neviena valdes locekļa. «Ja tiek konstatēts, ka sabiedrības valdei ilgāk par trijiem mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos trūkumus, tad UR ir tiesīgs pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu,» DB situāciju skaidro UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš norāda, ka rakstveida brīdinājums tiek sūtīts sabiedrībai uz juridisko adresi un sabiedrības dalībniekam (dalībniekiem). Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums likumā noteiktā kārtībā netiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, stāsta R. Balodis.

Šobrīd jautājums par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic konvertējamo obligāciju 14,19 miljonu latu (20,19 miljonu eiro) vērtībā īpašumtiesībām joprojām nav atrisināts, noskaidroja aģentūra BNS.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss aģentūrai BNS pastāstīja, ka Satiksmes ministrija juridiski cenšas tikt skaidrībā par obligāciju īpašumtiesībām.«Mēs šobrīd cenšamies tikt skaidrībā tīri juridiski, jo tur par šiem 14,19 miljoniem obligāciju bijušas dažādas tiesvedības, tostarp [likvidējamā] Latvijas Krājbanka ir pretendējusi uz šīm obligācijām. Mēs juridiski šos jautājumus risinām. Kad mums būs pilnīga skaidrība, noteikti nāksim ar kādu paziņojomu,» teica Matīss.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai obligācijas var tikt konvertētas airBaltic pamatkapitālā, ja spēkā ir tiesas aizliegums veikt izmaiņas ar kompānijas pamatkapitālu, viņš atzīmēja, ka jebkurā gadījumā vajadzīgs akcionāru lēmums par obligāciju konvertāciju. «Šobrīd tiek risināti juridiskie jautājumi, lai akcionārs šādus lēmumus varētu pieņemt. Jāņem vērā arī tas, ka valsts kopš obligācija izlaišanas ir ieguldījusi būtiskus līdzekļus airBaltic pamatkapitālā, taču pamatkapitāla palielināšana joprojām nav pabeigta. Komerclikums nosaka, ka jāpabeidz viena pamatkapitāla palielināšana un tad var ķerties pie nākamās. Katrā ziņā šie jautājumiem juridiski tiek risināti, un esmu pārliecināts, ka līdz aprīlim, kad šie jautājumi nonāks dienaskārtībā, tie būs atrisināti,» klāstīja ministrs.

Likvidācija un maksātnespēja nav viens un tas pats, un likvidēt var arī maksātspējīgu banku, uzsver Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota.

Likvidējot banku, tāpat kā jebkuru uzņēmumu, var būt arī gadījumi, kad pilnībā tiek apmierināti visi kreditoru prasījumi, norāda eksperts.

Kā jau ziņots, Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma 3.martā anulēja Trasta komercbankas licenci, bet 14.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina Trasta komercbanku par likvidējamu un par bankas likvidatoru iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.

Kā skaidro Šļakota, uzņēmumu likvidāciju nosaka Komerclikums, un ir paredzēti divi likvidācijas veidi. Par uzņēmuma likvidēšanu var vienoties paši tā īpašnieki, piemēram, ja ir izdomājuši komercdarbību izbeigt vai neredz uzņēmuma attīstības iespējas. Ja likvidējamais uzņēmums var norēķināties ar visiem kreditoriem, tad pēc pilnas norēķināšanās uzņēmums skaitās likvidēts un tiek izslēgts no Uzņēmumu reģistra. Otra ir piespiedu likvidācija, ko dara valsts institūcijas. Visbiežāk piespiedu likvidāciju veic Valsts ieņēmumu dienests, ja konstatē, ka uzņēmums nedarbojas, nesniedz gada pārskatus un nemaksā nodokļus.

Sekojot izmaiņām Komerclikumā, AS Latvijas Finieris akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums izlaist personāla opcijas kopumā gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā turpmāko trīs gadu laikā piedāvājums kļūt par akciju opcionāriem varētu tikt izteikts virknei koncerna struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu.

Jāatgādina, ka personāla opciju izlaišanas iespēja Latvijā reģistrētām akciju sabiedrībām līdz nesenam laikam nepastāvēja. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu kompānijām, kas balstījās uz savu mītnes zemju normatīviem, akciju (kapitāldaļu) opcija meitas kompānijās, kas strādāja Latvijā, eksistēja. Tādējādi faktiski līdztekus pastāvēja divas sistēmas, kur vietējā kapitāla kompānijām bija ierobežota iespēja savā akcionāru pulkā iesaistīt uzņēmuma labākos speciālistus un vadītājus. Šo situāciju mainīja pērn 13. jūlijā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā, kas ietver pilnīgi jaunu punktu par personāla opcijām.

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Nupat, šā gada 2. maijā, Saeima trešajā lasījumā pieņēma vairākus grozījumus Komerclikumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Komerclikuma grozījumi palīdzēs cīnīties ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, nosakot personas paraksta notariālu apliecināšanu, pilnveidos pamatkapitāla daļu un akciju atsavināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī precizēs noteikumus par pirmpirkuma tiesību izlietošanu.

Grozījumi paredz stingrākas prasības saistībā ar personas paraksta formu, skaidro ZAB Tark Grunte Sutkiene partnere, Apvienošanās un iegādes prakses grupas vadītāja Andra Rubene. Viņa skaidro: «Komerclikuma grozījumi nosaki virkni pieteikumu un tiem pievienojamo dokumentu, uz kuriem personas paraksts turpmāk būs apliecināms notariālā kārtībā. Stingrākas prasības nodrošinās papildus aizsardzību un mazinās personas paraksta viltošanas iespējamību pieteikumos un dokumentos, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai komercreģistrā.»

Bez obligāti noteiktajiem gadījumiem kapitālsabiedrībām savos statūtos un personālsabiedrībām Uzņēmumu reģistram iesniegtā visu biedru parakstītā iesniegumā paredzēta iespēja brīvprātīgi izvirzīt augstākas formas prasības un noteikt, ka uz visiem pieteikumiem un kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokoliem personas paraksts ir apliecināms notariāli. Notariāli apliecināta paraksta prasība tiks uzskatīta par izpildītu arī tad, ja parakstu būs apliecinājusi Uzņēmumu reģistra amatpersona vai ja dokuments būs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Eiropas direktīva par patiesā labuma guvēju reģistrāciju būtiskas izmaiņas uz Latvijas jau 2011. gadā ieviesto kārtību neradīšot, izmaiņas varot piedzīvot šī reģistra pieejamība; ir skepse par iegūstamā rezultāta atdevi

Šā gada 9. jūnijā spēkā stājās Eiropas parlamenta un padomes direktīva, kas vērsta uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai, un paredz izveidot patiesā labuma guvēju reģistrāciju visā Eiropas Savienībā (ES). Tā kā Latvijā patiesā labuma guvēju reģistrācija ir ieviesta jau 2011. gadā, faktiski direktīvas prasība ir izpildīta. Tomēr nav skaidrs, vai Latvijas normatīvajos aktos šīs jaunās ES direktīvas ieviešanai ir vajadzīgas kādas izmaiņas. «Šobrīd Finanšu ministrija un kompetentas institūcijas strādā ar direktīvas tekstu un tiek veikta analīze, vai ir nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā pašreizējo situāciju skaidroja Finanšu ministrijā. Tāpat tiek norādīts, ka šobrīd nevar spriest, vai saistībā ar direktīvu nāksies veikt izmaiņas Latvijas likumdošanā, jo pašlaik notiek gan tiesību normās esošo prasību, gan lietotās terminoloģijas salīdzinājums. «Tikai pēc šīs analīzes veikšanas būs skaidrs, vai nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā teikts Finanšu ministrijas skaidrojumā.

Pēdējo dienu nesaskaņas nav mazinājušas Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas vēlmi vadīt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Lūgta komentēt pēdējo dienu laikā izskanējušo informāciju, Koļegova sacīja, ka no politiskajām cīņām neko nesaprot, jo ir ierēdne, kas dara savu darbu.

Savukārt taujāta, vai joprojām gatava uzņemties VID vadīšanu, viņa sacīja - «kamēr neesmu teikusi neko citu, spēkā ir tas, ko esmu jau iepriekš sacījusi». Viņa arī apliecināja, ka gatava strādāt, savukārt, ja kaut kas mainīsies, viņa ir gatava to arī paziņot.

«Bet nav pamata neko mainīt,» sacīja Koļegova, kura gan atzina, ka ir nogurusi no taisnošanās.

Kā ziņots, Vienotības iebildumu dēļ valdība otrdien uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.