Sponsorējot tādus informāciju tehnoloģiju (IT) gigantus kā Microsoft, Latvija tērē miljoniem latu, kamēr citas valstis izvēlas daudz lētākas un demokrātiskākas alternatīvas, raksta TvNet.
Gluži tāpat kā Firefox interneta pārlūks var aizstāt Internet Explorer, arī pārējām Microsoft ražotajām programmām ir alternatīvas. Tās parasti ir bezmaksas un to apguvei nav nepieciešami miljonus vērti mācību kursi.
Atvērtais koda jeb open source programmatūras izmantošana nozīmē lielu līdzekļu ietaupījumu, tā secinājušas daudzas pasaules valstis.
2007.gada valsts budžeta paskaidrojamos Microsoft minēts 12 reizes. Programmatūras licencēm Ministru kabinets pērn drīkstēja tērēt 15 675 latus, Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs – 6437 latus, Finanšu ministrija – 744 553 latus, Iekšlietu ministrija – 897 092 latus, Izglītības un zinātnes ministrija – 596 125 latus, Zemkopības ministrija – 475 176 latus, Satiksmes ministrija – 64 240 latus, Tieslietu ministrija – 656 029 latus, Kultūras ministrija – 191 836 latus, Veselības ministrija – 108 012 latus.
Iepirkumu uzraudzības birojā pēdējā laikā fiksēti gan tikai trīs gadījumi, kad iepirkumu procedūru rezultātā par uzvarētāju kļuvis SIA Microsoft Latvia. Pasūtītāji 2007.gadā bija Valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas (15 999 940 lati bez PVN ), bet 2008.gadā – Rīgas domes informācijas tehnoloģiju centrs, veicot pasūtījumu Microsoft Premier tehniskā atbalsta pakalpojumu piegāde (82601,61 lats bez PVN), un Izglītības un zinātnes ministrija, kurai bija nepieciešama Izglītības sistēmas informatizācijas plānošana, pārvaldība un uzraudzība (2 449 255 lati bez PVN). Visos gadījumos SIA Microsoft Latvija bijis vienīgais piedāvājuma iesniedzējs.
Stratēģisko un starptautisko studiju centrs 2008.gadā ir fiksējis 275 atvērtā koda likumdošanas iniciatīvas visā pasaulē, 135 no tām – Eiropā. Latvijā nav nevienas. 2008.gada vidū 193 no visām iniciatīvām jau bija īstenotas.
Eiropas Komisijas veidotā Atvērtā koda observatorija un krātuve (OSOR.EU) apkopo informāciju par open source aktualitātēm visā pasaulē. Ikviens var pārliecināties, ka to ir gana daudz. Ziņu arhīvā atrodami gan tikai trīs raksti par Latviju – pagājušajā gadā Latvijas Atvērtā koda asociācija un Latvijas Universitātes Linux centrs rīkojuši semināru par eDoc, nacionālo digitālā paraksta formātu atvērtajam kodam, bet šā gada pavasarī dibināta Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija, savukārt Ogres pašvaldība sākusi piedāvāt bezmaksas apmācības darbam ar OpenOffice.