Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē.
Labvēlīgā ietekme uz patēriņa cenām izpaužas pakāpeniski, to bremzē dārgi iepirkti krājumi, uzņēmumu cenu politika, citiem vārdiem, inerce. Ražošanas izmaksu kāpums patēriņa cenas uzrāva augšā ļoti strauji, bet ražošanas izmaksu kritumu pircēji jūt daudz pakāpeniskāk. Jaunākās ziņas no izejvielu tirgiem vairs nav tik pozitīvas.
Vai inflācija un cenas augs?
Dzīves dārdzības perspektīvas šogad tiešām ir nedaudz pasliktinājušās, taču lielam satraukumam nav pamata. Īss pārskats par galvenajiem notikumiem izejvielu tirgos, to iespējamo ietekmi uz Latviju un cenām:
Runājot par notikumiem, kas nav tieši saistīti ar izejvielu cenām, ilglietošanas preču cenas turpinās pakāpeniski samazināties. To cenas vēsturiski bija stabilas vai drīzāk lejupejošas, ko nosaka tehnoloģiju attīstība. Pandēmijas laikā tās krasi pieauga ražošanas un transporta jaudu ierobežojumu dēļ. Tagad tās atgriežas pie ilglaicīgās tendences. Savukārt lielākā daļa pakalpojumu cenu turpinās augt diezgan strauji, to nosaka darba algu kāpums Latvijā.
Cenu kāpums ne šogad, ne arī nākamajā gadā nebūs nozīmīga Latvijas ekonomikas problēma. Atsevišķos mēnešos gada inflācija var būt viegli pozitīva, var būt arī negatīva. Tuvāko nākotni Latvijā var raksturot kā cenu stabilitātes laiku – cenu līmenis nebūs nemainīgs, taču tā izmaiņas nebūs labklājību nozīmīgi ietekmējošs faktors. Nav šaubu, ka atsevišķi preču un pakalpojumu cenas mainīsies nozīmīgi, abos virzienos. Piemēram, martā siltuma cenas samazinājās par 18,5%, bet veselības aprūpe sadārdzinājās par 6,5%. Vispārējā likumsakarība – izdevumi, ko nosaka importa cenas, būs drīzāk stabili vai samazināsies. Savukārt viss, kas ir saistīts ar Latvijas iedzīvotāju laika patēriņu, kļūs dārgāks, jo algu līmenis strauji aug.