Ja Lietuva izcīnīs vairāk emisiju kvotu, Akmenes cementas varēs ražot vairāk, bet Cemex plāni par jaunu rūpnīcu var izkūpēt gaisā. Šobrīd Cemex piešķirto kvotu skaits ir 350 tūkst. tonnu gadā, kuras visas uzņēmums pats arī izmanto. Latvijas sagatavotajā emisiju kvotu sadales plānā 2008. - 2012. gadam Cemex pieprasījis tikai 0.4 milj. t CO2 emisijas kvotu, bet, kā atzīst paši uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas darbības nodrošināšanai nepieciešams vismaz miljons emisijas tonnu gadā, kas Eiropas Komisijai iesniegtajā Latvijas plānā neparādās.
Tas kopā ar faktiem, ka Eiropas komisija vēlas, lai Latvija par vairāk nekā pusi samazinātu emisijas kvotas, un to, ka Lietuvas cementa ražotājam Akmenes cementas, kas plāno ievērojamu paplašināšanos, jau šobrīd kvotu ir gandrīz trīs reizes vairāk, var apdraudēt cementa rūpnīcas projekta realizāciju Latvijā, kas ar 200 milj. eiro (140,56 milj. Ls) lielām investīcijām tiek uzskatīts par pēdējā laika apjomīgāko investīciju projektu Latvijā.
Cerība mirst pēdējā
"Cemex emisiju kvotu jautājumu ir pārrunājis ar ministriju amatpersonām, un Cemex ir pārliecināts, ka Latvijas valdība spēs panākt vienošanos ar Eiropas Komisiju, un ražotājam būs piee-jams nepieciešamais kvotu daudzums," Db sacīja SIA Cemex valdes priekšsēdētājs Luiss Migels Kantu (Luiss Miguel Cantu).
Viņš ir pārliecināts, ka Cemex iegūs nepieciešamo daudzumu kvotu un kompānijai nebūs jāpērk kvotas vai jāatceļ projekta realizācija. Savukārt, runājot par lobijiem, L.M. Kantu norādīja, ka Cemex ir piedalījies sarunās ar Eiropas Komisijas amatpersonām ar mērķi sniegt atbalstu Latvijas valdībai sarunās par CO2 emisijas kvotām. Savukārt kuluāros jau izskanējis, ka pašlaik valdībā notiekot teju vai kaujas, kuram varētu tikt uzticēts kļūt par Cemex lobiju Eiropā.
Lieli plāni
Jāatgādina, ka kompānija līdz 2009. gadam plāno uzbūvēt jaunu cementa rūpnīcu, kuras jauda iecerēta 1,15 milj. tonnu klinkera un 1,588 milj. tonnu cementa gadā. Pašreiz notiek visu nepieciešamo atļauju saņemšana, ko plānots pabeigt līdz maijam. Cemex ir nopircis zemi blakus esošajai rūpnīcai jaunās ražotnes celšanai. Celtniecības darbu sākums plānots šogad jūnijā. Viss pamataprīkojums jau ir pasūtīts un tiek ražots. Aprīkojumu kompānija sāks saņemt jau februārī. Cemex jaunajā cementa ražotnē līdz šim jau ir ieguldījis 41 milj. eiro (28,8 milj. Ls).
Soli priekšā
Vienīgajam Lietuvas cementa ražotājam Akmenes cementas jau šobrīd ir iedalītas 1,1 milj. tonnu emisijas kvotu gadā. Uzņēmums 2010. gadā plāno atklāt jauno krāsni, kas spēs saražot 1,5 milj. tonnu cementa gadā. Kopš padomju laikiem Akmenē ir četras krāsnis, taču divas nedarbojas, savukārt ar atlikušajām divām Akmenes cementas spēj saražot 1,2 milj. tonnu gadā, Db stāstīja Akmenes cementas ģenerāldirektors Artūrs Zaremba (Arturas Zaremba).
Līdz ar to teorētiski jau 2010. gadā Akmenes cementas spēs saražot 2,7 milj. tonnu cementa produkcijas gadā. Viņš gan uzsvēra, ka līdz ar jaunās krāsns atklāšanu pārējās krāsnis vairs netikšot darbinātas, bet viss esot atkarīgs no tirgus situācijas. A. Zaremba vēl nemācēja pateikt, cik daudz emisiju kvotu uzēmumam būs nepieciešamas līdz ar jaunās krāsns izbūvēšanu, jo tenderis par krāsns aprīkojuma iegādi tiks rīkots pēc mēneša, bet no iekārtu efektivitātes un nepieciešamā kurināmā daudzuma esot atkarīgs arī kvotu daudzums.
Uzņēmums modernizācijā iecerējis ieguldīt 300 milj. litu (aptuveni 60 milj. Ls). Krāsns būvniecību kompānija plāno uzsākt 2008. gadā. Jāpiebilst, ka uzņēmuma 33,95 % pieder Cemex, bet 51 % - četrām Lietuvas privātpersonām.
Viens pret vienu
Vienas cementa tonnas saražošanai nepieciešama aptuveni viena tonna emisiju kvotu, apgalvoja abi cementa rūpnīcu vadītāji.
Šogad cena par tonnu emisijas kvotu svārstījās no 8 līdz 30 eiro. Šobrīd daudzi uzņēmumi pārdod sev piešķirtās kvotas, kas palikušas pāri, bet 2008. gadā visā Eiropā emisiju kvotas būs samazinātas un daudziem uzņēmumiem tās trūks, līdz ar lielo pieprasījumu augs arī kvotu cena. Ja cementa ražotājam būs jāiepērk emisiju kvotas, kāps arī cementa cena. Savukārt 2008. gadā cena varētu sasniegt pat 100 eiro par tonnu, prognozēja A. Zaremba.
Cīnās arī leiši
Arī Lietuva līdzīgi kā Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, kurā apmēram par pusi likts samazināt emisijas kvotu apjomu. Sākotnēji Lietuva prasīja apmēram 16 miljoni tonnas CO2 emisijas kvotu, bet Eiropas Komisija pieļāvusi vien 8.8 milj. t, stāsta Vitauts Krušinsks, Lietuvas vides ministrijas apkārtējās vides kvalitātes departamenta vadītājs.
Lietuva arī sagatavojusi "kompromisa" variantu, kurā emisiju kvotu apjoms samazināts līdz 12 miljoniem tonnu.
"Principā ar šo daudzumu nepietiek, vienīgi šādā veidā tiks samazināts spiediens, dalot valstij piešķirtās emisijas kvotas uzņēmumu starpā," skaidro V. Krušinsks.
Latvijas izredzes pārliecināt Eiropu - niecīgas
Ja vienīgā cerība saglabāt cementa rūpnīcas projektu ir piešķirto emisijas kvotu palielināšana, tad no iecerēm, visticamāk, jāatsakās.
Šādu bēdīgu perspektīvu apliecina avota Eiropas Komisijas (EK) vides komisāra birojā, kas vēlējās palikt anonīms, teiktais. "Ja Latvija savā sākotnējā emisijas kvotu maksimuma piedāvājumā jau ir iekļāvusi šo projektu, tad ir ārkārtīgi maz izredžu, ka EK piekāpsies labotajam piedāvājumam. Kaut arī Latvijai kvotas ir samazinātas būtiski, tās jo-projām pārsniedz iepriekšējos gados reāli izmantotās, pie tam identiska attieksme ir pret visām dalībvalstīm," teica avots.
Tomēr pastāvot iespēja, ka Latvija, līdzīgi dažām citām dalībvalstīm, savu emisiju kvotu piedāvājumu nav spējusi pietiekami skaidri formulēt, kā rezultātā pieņemts Latviju neapmierinošs lēmums, un šīs neskaidrības būšot novērstas labotajā piedāvājumā.
Neiztērēja piešķirto
EK Latvijai piedāvātā emisiju kvota laika posmam no 2008. līdz 2012. gadam ir 3.3 milj. t gadā, kas ir stipri mazāk par Latvijas sākotnēji piedāvātajiem 7.7 milj. t. Nevēloties samierināties ar pašreizējo situāciju, Latvija ir sagatavojusi labojumus nacionālajam emisijas kvotu plānam, kura pieprasīto kvotu apjomu samazinājusi līdz 6.8 milj. t gadā, un šo piedāvājumu pašlaik vērtē EK. Viens no EK biežāk izmantotajiem argumentiem, kādēļ lielākas kvotas nav iespējamas, ir fakts, ka neviena no ES dalībvalstīm līdz šim nav iztērējusi pilnīgi visu piešķirto kvotu. Latvija, piemēram, 2005. gadā no piešķirtajām 4.6 milj. t iztērēja vien 2.9 milj. t.
EK aplēses liecinot, ka arī 2006. gadā Latvija savas kvotas nebūs iztērējusi. Tomēr jāņem vērā Latvijas rūpniecības attīstības tendences - pēdējā laikā ik gadu rūpniecības fiziskā apjoma indekss audzis par 5 līdz 6 % un uz eksportu orientētas rūpniecības attīstība ir viena no pašreizējā ekonomikas ministra Jurija Stroda prioritātēm.
Latvijai piešķirtās kvotas šobrīd tiek izdalītas starp 95 izmešus ģenerējošām iekārtām, liecina emisijas kvotu tirdzniecības organizācijas Carbon pool Europe un EK sniegtā informācija. Un vismaz 3 no iekārtu īpašniekiem - Aurora Baltica, KP tehnoloģijas un Ludzas Bioenerģija - aktīvi piedalās emisijas kvotu tirdzniecībā. Db jau vēstīja, ka arī a/s Latvenergo pārdevusi 23 % no tam līdz 2007. gadam piešķirtajām emisijas kvotām 16.3 miljonu eiro apjomā.
Cena krītas
Par labu kvotu nepalielināšanai liecinot arī tas, ka neiztērēto kvotu tirgū emisiju t cena strauji kritusies, kas liecinot, ka dalībvalstīm papildu kvotas nav nepieciešamas. Arī Carbon Point informācija liecina, ka emisijas kvotu cenas ievērojami kritušās - 2006. gada sākumā tās cena bija 28 eiro, bet šā gada sākumā vien 4 eiro. Tomēr eksperti prognozē, ka nākošgad emisijas kvotu cena varētu ievērojami pieaugt un sasniegt pat 100 eiro par tonnu.
Žonglēt grūti
EK enerģētikas politikas dēļ līdz minimumam samazinātas arī lobēšanas iespējas. Db aptaujātie speciālisti uzskata, ka EK pēc ambiciozo mērķu uzstādīšanas siltumnīcas efekta gāzu izmešu samazināšanā nedrīkst atļauties piekāpties dalībvalstu spiedienam palielināt piešķirtās emisiju kvotas.
Manevru zonu žonglēšanai ar kvotām EK un ieinteresētajām valstīm krietni samazinot arī emisiju tirdzniecības direktīvā atrunātie 12 kritēriji, saskaņā ar kuriem dalībvalstīm kvotas tiek piešķirtas. Viens no būtiskākajiem kritērijiem ir vienots ar saistībām ar Kioto protokola izpildi, kas nosaka emisiju pakāpenisku samazināšanu.
Šobrīd gandrīz visām ES dalībvalstīm ir pretenzijas par EK piešķirtajām kvotām. Visskaļāk izteikusies Slovēnija, kuras vadību satrauc tas, ka ar EK piedāvātajām kvotām, kas ir gandrīz uz pusi mazākas nekā lūgtās, tā nespēs nodrošināt sevi ar enerģiju, jo nesen būtiski samazināta jauda valsts vienīgajam atomreaktoram. Slovēnija apsverot iespēju vērsties Eiropas Kopienu tiesā.