Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Džihādistu grupējums «Islāma valsts» uzņēmies atbildību par svētdien notikušajiem sprādzieniem Filipīnu dienvidu pilsētas Holo katedrālē, kur gāja bojā vismaz 20 cilvēki un vairāk nekā 110 tika ievainoti 77.

Pirmais sprādziens notika Karmela kalna Dievmātes katedrālē mises laikā, bet otrs sprādziens nograndis autostāvvietā pie katedrāles, kad, reaģējot uz pirmo sprādzienu, tur bija ieradušies policisti un karavīri.

Pirmdien Filipīnu drošības spēki ap pilsētu izvietojuši ceļu nosprostojumus un kontrolpunktus.

«Islāma valsts» propagandas atzars «Amaq» dažas stundas pēc uzbrukuma uzņēmās par to atbildību, paziņojot, ka sprādzienus sarīkoja divi spridzinātāji pašnāvnieki.

Jau ziņots, ka pagājušajā pirmdienā Filipīnu dienvidos notika referendums, kurā vairākums dalībnieku atbalstīja Bangsamoro autonomā musulmaņu reģiona izveidošanu. Tomēr Sulu provincē, kur atrodas Holo, vairākums nobalsoja pret.

Rīgas domes vadības pārstāvji 27.maijā apsekoja un pieņēma pabeigtos Salu tilta kompleksa 2. kārtas pārbūves darbus, kas tika uzsākti 2020. gadā, veicot tos divos etapos.

Salu tilta 2. kārtas pirmais etaps ietvēra divus objektus – Zaķusalas krastmalu un Mūkusalas apli. Būvdarbu ietvaros tika veikta Zaķusalas krastmalas brauktuves un ietves seguma atjaunošana. Tāpat seguma atjaunošana tika veikta uzbrauktuvei no Mūkusalas apļa līdz Kārļa Ulmaņa gatvei un Bauskas ielai (Pārdaugavas virzienā), kā arī abās tuneļa pusēs gājēju pārejas tika aprīkotas ar gājēju luksoforu.

2021. gadā, uzreiz pēc darbu pabeigšanas projekta pirmajā etapa, tika uzsākts darbs pie Salu tilta 2. kārtas otrā etapa. Šī etapa ietvaros tika veikta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu Lāčplēša ielā un gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves un nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Zaķusalā uz dienvidiem no Salu tilta plānots uzbūvēt trīs augstceltnes - divas dzīvojamās ēkas un vienu viesnīcu, otrdien Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē sacīja viens no projekta attīstītājiem uzņēmējs Jānis Lasmanis.

Zemesgabals 13 833 kvadrātmetru platībā, uz kura plānots veikt apbūvi, atrodas starp Salu tiltu un zemesgabaliem, uz kuriem vērienīgu apbūvi plāno SIA «Merks» piederošā SIA Zaķusala Estates. Zemesgabala īpašnieki ir Lasmanis un vēl trīs fiziskas personas.

Būvprojektu minimālajā sastāvā konceptuāli ir atbalstījusi Rīgas pilsētas būvvalde.

Projektētāju SIA «DEI arhitekti» pārstāvis arhitekts Ernests Cerbulis informēja, ka plānotas divas dzīvojamās ēkas 24 stāvu augstumā un nedaudz zemāka viesnīcas ēka, kura atradīsies vistālāk uz dienvidiem no Salu tilta.

Kopējā apbūves platība ir plānota 64 428 kvadrātmetri. Iecerēts, ka kompleksā būs 194 dzīvokļi, 294 viesnīcas numuri, 365 autostāvvietas. Kompleksā plānoti dzīvokļi 70-90 kvadrātmetru platībā, kuriem visiem paredzēts skats uz ārpusi, proti, neviena plakne nebūs pavērsta pret Salu tiltu, samazinot trokšņu līmeni. Iecerēts saglabāt arī esošo koku barjeru.

Otrās kārtas izmaksas vēl nav precīzi zināmas; sadārdzinājuma var arī nebūt

Rīgas dome atbalstījusi papildu 13 milj. eiro piešķiršanu Salu tilta rekonstrukcijas otrajai kārtai, un tas nozīmē, ka izmaksas no sākotnēji iecerētajiem 17,3 milj. eiro ir pieaugušas līdz pat vairāk nekā 30 milj. eiro. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins gan pieļauj, ka visi 13 milj. eiro nebūs nepieciešami. Proti, pārbūves projektēšanas projekta izstrādes laikā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) lūgusi palielināt Salu tilta rekonstrukcijai nepieciešamo finansējumu, lai tas nebūtu jādara brīdī, kad tiks saņemti konkrēti būvfirmu piedāvājumi būvdarbu realizēšanai. E. Jakrins atzīmē, ka šie ir projektētāju izstrādāti provizoriskie aprēķini, kas veidojušies projekta pilnveides gaitā. Viņš ir pārliecināts, ka reālās projekta izmaksas nebūs 30 milj. eiro. Kā piemēru viņš min Salu tilta pirmās kārtas projektu, kur provizoriskās aplēses bija 22 milj. eiro, bet reālās – deviņi miljoni eiro.

Honkongā aktīvisti, kas protestē pret Ķīnas komunistu valdības centieniem mazināt demokrātiju šajā autonomajā teritorijā, pirmdien izraisījuši satiksmes haosu, un ir traucēta metro vilcienu kustība, bloķēti vairāki autoceļi, kā arī atcelti vairāk nekā 200 reisu Honkongas lidostā.

Protestu organizēti aicinājuši Honkongas iedzīvotājus pirmdien piedalīties vispārējā streikā. Savukārt Honkongas valdība vadītāja Kerija Lama brīdinājusi, ka protestētāju rīcībā apdraud principu «viena valsts, divas sistēmas», kas tiek attiecināts uz Honkongu.

Pilsētas centra metro stacijās protestētāji bloķēja vilcienu durvis, neļaujot tās aizvērt. Līdz ar to tika būtiski kavēta metro vilcienu kustība.

Aktīvisti arī izraisīja autosatiksmes sastrēgumus, bloķējot vairākus noslogotus autoceļus.

Honkongas lidostā pirmdien atcelti vairāk nekā 200 reisu. Lielākoties tie ir Honkongas aviokompāniju «Cathay Pacific» un «Hong Kong Airlines» reisi.

«Cathay Pacific» stjuartu arodbiedrība paziņojusi, ka rīko streiku, protestējot pret brutālo demokrātijas atbalstītāju apspiešanu Honkongā.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Iespējams, ka papildus lūgtie 13 miljoni eiro Salu tilta rekonstrukcijai nemaz nebūs vajadzīgi, jo vēl nav skaidrs, par kādām summām tiks iesniegti būvprojekti, norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Emīls Jakrins.

Viņš skaidroja, ka pārbūves projektēšanas projekta izstrādes laikā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) lūgusi palielināt Salu tilta rekonstrukcijai nepieciešamo finansējumu, lai tas nebūtu jādara brīdī, kad tiks saņemti konkrēti būvfirmu piedāvājumi būvdarbu realizēšanai.

Jakrins skaidroja, ka «projektētāji vienmēr lūdz ar rezervi» un reālās projekta izmaksas ne tuvu nebūs 30 miljoni eiro. Kā piemēru viņš minēja Salu tilta pirmās kārtas projektu, kad provizoriskās aplēses liecināja, ka būvdarbiem būs nepieciešami 22 miljoni eiro, bet noslēgumā tie tika veikti par deviņiem miljoniem.

Ja projekts tiks realizēts lētāk, tad atlikusī naudas summa tiks izlietota citu projektu realizācijai.

Salu tilta kompleksa otrās kārtas ietvaros izsludināts būvniecības iepirkums pirmajiem četriem objektiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Salu tilta kompleksa otrās kārtas ietvaros ir pilnībā veikta ekspertīze un saņemts apstiprinājums no Būvvaldes par projektēšanas prasību izpildi, proti, Būvvalde ir apstiprinājusi būvprojektus, četriem objektiem: satiksmes pārvadam pār Krasta ielu, satiksmes pārvadam Lucavsalā, tai skaitā Zaķusalas estakādes, tilta pār Bieķengrāvi augštecē un estakādei pār Bieķengrāvi un Salu tilta kompleksa pievedceļiem, tai skaitā Mūkusalas aplim un uzbrauktuvei no Mūkusalas apļa centra virzienā,» DB pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola. Viņa arī norādīja, ka minētajiem četriem objektiem ir izsludināts būvniecības iepirkums. Savukārt 6. septembra Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē tiks skatīts jautājums par projekta pieteikuma Salu tilta kompleksa atjaunošanas, pārbūves un izbūves 2. kārtas iesniegšanu un īstenošanu. Proti, Rīgas domes Satiksmes departaments komitejā lūgs pilnvarojumu iesniegt projekta pieteikumu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), lai iesniegtu projektu finansējuma saņemšanai no Eiropas Savienības Kohēzija fonda.

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Piektdien, «Baltijas ceļa» 30.gadadienā, tūkstošiem Honkongas demokrātijas aizstāvju pulcējušies uz līdzīgu akciju - «Honkongas ceļu», lai, sadodoties rokās, parādītu starptautiskajai sabiedrībai savu vienotību un apņēmību.

«Veidosim vēsturi kopā, lai pasaule redz mūsu solidaritāti. Turēsim cits cita roku un aizstāvēsim pilsētu ar saviem augumiem un savu gribu. Parādīsim pasaulei savu apņēmību stāties pretī tirānijai,» teikts rīkotāju izplatītajā videoaicinājumā. Rīkotāji, kas aicinājuši cilvēkus sastāties gar trim galvenajām Honkongas dzelzceļa MTR līnijām, uzsver, ka šī nav demonstrācija vai protesta akcija, un aicina dalībniekus netraucēt satiksmi un būt pieklājīgiem pret garāmgājējiem.

Akcijas dalībnieki tur rokās Honkongas karogus vai mobilos tālruņus ar ieslēgtām gaismiņām, vietumis redzami arī plakātiņi ar Lietuvas, Francijas un Vācijas karogiem un pateicības vārdiem, kas adresēti honkongiešu atbalstītājiem šajās valstīs. Daļa cilvēku ieradušies sejas maskās, lai neizpaustu savu identitāti. "Mēs esam izmēģinājuši tradicionālus gājienus, esam izmēģinājuši arī kaujinieciskāku rīcību, lai gan es to neatbalstu, bet šai reizē esam sanākuši, lai sadotos rokās un parādītu, ka mēs joprojām esam vienoti,» sacījis viens no «Honkongas ceļa» dalībniekiem.

Pašreiz valdošā neskaidrība par tālāko ekonomikas atveseļošanos pasaulē turpinās būtiski bremzēt izaugsmi Dienvidaustrumāzijas reģionā, uzskata "Nomura" galvenais Āzijas ekonomists Eubens Paracuells.

Dažas ekonomikas no Covid-19 pandēmijas ir bijušas ieguvējas, tomēr kopējā globālā neskaidrība turpinās ierobežot ekonomikas atveseļošanos reģionā, uzskata eksperts.

Viņš uzsvēris, ka, piemēram, Taizemes ekonomiku būtiski ietekmē tūrisma apjomu samazinājums, un šāda situācija turpināsies līdz brīdim, kad atkal robežas tiks atvērtas plašāk vai arī kļūs pieejama vakcīna, ļaujot cilvēkiem aktīvāk ceļot, viņš piebildis.

Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un attīstības konferencē pagājušajā mēnesī publicētajā ziņojumā teikts, ka Taizeme ir viena no valstīm, kuru vissmagāk skars tūrisma apjoma samazināšanās, un optimistiskākā scenārija gadījumā Taizeme zaudēs 9% jeb 47,7 miljardus no sava IKP.

Japānas tabakas uzņēmums Japan Tobacco otrdien paziņoja, ka iegādāsies Filipīnu otru lielāko cigarešu ražotāju Mighty Corp., par to samaksājot 46,8 miljardus peso (795,8 miljonus eiro).

Tādējādi šis šomēnes jau kļuvis par otru Japan Tobacco īstenotu iegādes darījumu Dienvidaustrumāzijā.

Uzņēmums izvērš darbību starptautiskajos tirgos, reaģējot uz tirdzniecības apjoma izaugsmes palēnināšanos iekšzemē un aizvien sīvāku konkurenci elektronisko cigarešu tirgū.

Mighty Corp. pieder 23% Filipīnu tirgus.

Japan Tobacco šā mēneša sākumā pavēstīja, ka par 677 miljoniem ASV dolāru (575,6 miljoniem eiro) iegādājas Indonēzijas cigarešu ražotāju PT Karyadibya Mahardhika.

Ķīnas pasažieru lidmašīna spēcīgā lietū naktī nolaišanās laikā noslīdējusi no galvenā skrejceļa Manilas lidostā, kas pēc incidenta daļēji slēgta, piektdien paziņojušas Filipīnu amatpersonas.

Visi 157 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi tika evakuēti un neviens no viņiem nav cietis.

Lidmašīna, kas lidoja no Ķīnas dienvidaustrumu pilsētas Sjameņas, nolaidās otrajā piegājienā, bet pēc tam noslīdēja no skrejceļa.

Lidmašīnas spārni un dzinēji ir nopietni bojāti, vēsta Ķīnas ziņu aģentūra «Siņhua».

Lidmašīnas «melnā kaste» tiks nosūtīta uz Singapūru, jo Filipīnu varasiestādēm nav iespēju to analizēt.

Manilas starptautiskās lidostas pārvaldes pārstāvis paziņoja, ka tagad viņu prioritāte ir no jauna atvērt skrejceļu, bet piebilda, ka viņi nesteidzas, jo cilvēku drošība ir pirmajā vietā.

Incidenta dēļ piektdien lidostā atcelti vai citur novirzīti 32 avioreisi, lai gan divi mazāki skrejceļi turpina darboties.

Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss trešdien parakstīja likumu, ar kuru tiek ieviests 12% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ārvalstīs bāzētiem uzņēmumiem, kas valstī sniedz digitālos pakalpojumus.

Nodoklis attiecas uz plašu produktu un pakalpojumu klāstu, piemēram, tiešsaistes meklētājprogrammām, programmatūru licencēšanu, mobilajām lietotnēm, tiešsaistes spēlēm, vebināriem, mūzikas, reklāmas, uzglabāšanas un mākoņdatošanas pakalpojumiem, satura mitināšanu un digitālajiem tirgiem.

Prezidents likuma parakstīšanas ceremonijā teica, ka gan mazi tehnoloģiju jaunuzņēmumi, gan pasaules lielākie uzņēmumi, kas bāzēti otrā pasaules malā, strādājot un pelnot Filipīnās, ir daļa no kopienas. Viņš uzsvēra, ka jaunais likums nozīmē, ka vietējiem uzņēmumiem un starptautiskajām digitālajām platformām ir vienādi noteikumi konkurencei.

Uzņēmumi, kuri nemaksās nodokli, Filipīnās nevarēs sniegt digitālos pakalpojumus.

Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.

Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.

Centrs vienmēr prioritāte

Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.

Honkonga izdalīs naudu pastāvīgiem iedzīvotājiem, lai atvieglotu finansiālo slogu, ziņo BBC.

Palīdzību 10 000 Honkongas dolāru (1280 ASV dolāri) apmērā saņems aptuveni septiņi miljoni cilvēku, kas ir vecāki par 18 gadiem.

Honkongas ekonomikai par sliktu nākuši mēnešiem ilgie vardarbīgie politiskie nemieri, turklāt tagad to skārusi arī koronavīrusa izplatība. Tur līdz šim reģistrēts 81 saslimšanas gadījums ar šo vīrusu un divi nāves gadījumi.

Honkongas finanšu sekretārs Pols Čans izteicies: "Honkongas ekonomika šogad saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem. Pēc rūpīgām pārdomām, esmu nolēmis izmaksāt 10 tūkstošus Honkongas dolāru pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir 18 gadus veci vai vecāki, ar mērķi veicināt un palielināt vietējo patēriņu un mazināt finansiālo slogu, kas gulstas uz iedzīvotāju pleciem."

No satelīta uzņemtās fotogrāfijās redzams, ka Ķīnā Šeņdžeņas pilsētas sporta kompleksā izvietoti, pēc visa spriežot, bruņu transportieri un citi Ķīnas paramilitārās Tautas bruņotās policijas transporta līdzekļi, kas tiek interpretēts kā Pekinas draudi vērst arvien lielāku spēku pret demokrātijas atbalstītāju protestiem netālajā Honkongā.

Attēli, kas iegūti no uzņēma » Maxar» satelīta «WorldView», redzami 500 vai pat vairāk transporta līdzekļi, kas izvietoti iepretim Honkongas ostai Šeņdžeņas līča sporta centra stadionā vai tam līdzās.

Ķīnas oficiālie mediji vēsta, ka manevri Šeņdžeņā plānoti iepriekš un tiem nav nekāda sakara ar Honkongas protestiem. Tiesa gan, pēdējās norises notiek neilgi pēc Pekinas brīdinājuma, ka Honkongas protestos vērojami «terorisma asni».

ASV izlūkdienesti uzskata, ka Ķīnas valdība uz robežu ar Honkongu pārvieto karaspēku, tviterī pavēstīja ASV prezidents Donalds Tramps.

«Visiem vajadzētu būt mierīgiem un drošiem,» uzsvēra Tramps.

Pekina līdz šim nav vēlējusies sūtīt policijas vai armijas vienības no kontinentālās Ķīnas uz Honkongu vai arī mobilizēt Honkongā dislocēto Tautas atbrīvošanas armijas garnizonu, lai apspiestu protestus.

Pirmdien Filipīnu ziemeļu salu Lusonu satricinājusi 6,3 magnitūdu zemestrīce, kurā gājuši bojā vismaz pieci cilvēki un desmitiem ievainoti, vēsta vietējie mediji.

Zemestrīce notikusi plkst.17.11 pēc vietējā laika 40 kilometru dziļumā.

Zemestrīcē cietusi Pampangas province, kurā pārrauta elektrības padeve un, sabrūkot ēkām, gājuši bojā pieci cilvēki un vairāki desmiti ievainoti.

Galvaspilsētā Manilā evakuēti biroji un šūpojušās ēkas, liekot tūkstošiem cilvēku panikā bēgt ielās.

Salu valsts Filipīnas atrodas tā sauktajā Klusā okeāna «ugunslokā», kam ir raksturīgas biežas zemestrīces un vulkāniskā aktivitāte.

1990.gadā 7,7 magnitūdu zemestrīce Lusonā prasīja apmēram 2000 cilvēku dzīvības.

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Ogļu pārkraušana Rīgas brīvostas pārvaldes teritorijā Eksportostā notiks vēl līdz 2019.gada 11.martam, šodien nolēma Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja.

Kā komitejā skaidroja Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Zinta Miķelsone, izvērtējot visus apstākļus, brīvostā strādājošie stividori ir lūguši pagarināt darbības termiņu par trim mēnešiem, lai nodrošinātu sekmīgu darbības pārcelšanu uz Krievu salu, vienlaicīgi nepārtraucot savu uzņēmējdarbību.

Rīgas brīvostas pārvalde, izvērtējot apstākļus un iespējamos riskus, ir piekritusi uzņēmējiem laiku dot līdz 11.martam.

Lai gan sākotnēji tika solīts, ka ogles Eksportostā netiks pārkrautas jau no 1.janvāra, Miķelsone solīja, ka marts tiešām ir pēdējais termiņš, ko uzņēmējiem dot - ja projekts netiks pabeigts līdz 30.martam, brīvostai būs jāatmaksā finansējums, ko Eiropas Savienība piešķīrusi šī projekta realizācijai.

Vanšu tilta kapitālie remontdarbi varētu sākties tikai rudenī, jo līdz tam ir jāpabeidz Salu tilta remontdarbu otrais posms, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

FOTO: Vanšu tilta defekti

Viņš stāstīja, ka Rīgā Vanšu un Salu tilti ir divi lielākie, Salu tilts bija vissliktākajā stāvoklī, tāpēc bija nolemts saremontēt to un pēc tam remontdarbus sākt Vanšu tiltam. Rīgas mērs pieļāva, ka tie varētu sākties rudenī.

Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu.

«Atšķirībā no Salu tilta, kur mums remontdarbiem izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu un tie noteikti būs līdz 10 miljoniem eiro vērti,» sacīja Ušakovs.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ieskatā Vanšu tilta daļēji nobrukušo kāpņu, kā arī kāpņu, kas atrodas krastmalas pusē, turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama, informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

Aizvadītajā nedēļā Salu tilta remontdarbu laikā gājis bojā cilvēks, vēsta «Latvijas Avīze».

Nelaime notikusi 2.septembrī. Kā vēsta laikraksts, spriežot pēc Valsts darba inspekcijas negribīgi sniegtā apstiprinājuma, mirušais ir remontdarbu veicēju darbinieks. Viņš miris slimnīcā.

Valsts darba inspekcijas Pārdaugavas sektora vadītāja, galvenā valsts inspektore Inese Erta norādījusi, ka inspekcija ir sākusi šī nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu.

Tāpat par notikušo nelaimes gadījumu ir informēta arī Valsts policija, kas sākusi kriminālprocesu. Tas atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, līdz ar to, kā norādīja Valsts darba inspekcijā, tā materiāli skaitās izmeklēšanas noslēpums.

Salu tilta pārbūves otrās kārtas renovācijas darbus veic uzņēmums SIA «ACB un Tilts».