Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Vanšu tilta kapitālie remontdarbi varētu sākties tikai rudenī, jo līdz tam ir jāpabeidz Salu tilta remontdarbu otrais posms, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

FOTO: Vanšu tilta defekti

Viņš stāstīja, ka Rīgā Vanšu un Salu tilti ir divi lielākie, Salu tilts bija vissliktākajā stāvoklī, tāpēc bija nolemts saremontēt to un pēc tam remontdarbus sākt Vanšu tiltam. Rīgas mērs pieļāva, ka tie varētu sākties rudenī.

Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu.

«Atšķirībā no Salu tilta, kur mums remontdarbiem izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu un tie noteikti būs līdz 10 miljoniem eiro vērti,» sacīja Ušakovs.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ieskatā Vanšu tilta daļēji nobrukušo kāpņu, kā arī kāpņu, kas atrodas krastmalas pusē, turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama, informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Rīgas domes vadības pārstāvji 27.maijā apsekoja un pieņēma pabeigtos Salu tilta kompleksa 2. kārtas pārbūves darbus, kas tika uzsākti 2020. gadā, veicot tos divos etapos.

Salu tilta 2. kārtas pirmais etaps ietvēra divus objektus – Zaķusalas krastmalu un Mūkusalas apli. Būvdarbu ietvaros tika veikta Zaķusalas krastmalas brauktuves un ietves seguma atjaunošana. Tāpat seguma atjaunošana tika veikta uzbrauktuvei no Mūkusalas apļa līdz Kārļa Ulmaņa gatvei un Bauskas ielai (Pārdaugavas virzienā), kā arī abās tuneļa pusēs gājēju pārejas tika aprīkotas ar gājēju luksoforu.

2021. gadā, uzreiz pēc darbu pabeigšanas projekta pirmajā etapa, tika uzsākts darbs pie Salu tilta 2. kārtas otrā etapa. Šī etapa ietvaros tika veikta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu Lāčplēša ielā un gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves un nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.

Iespējams, ka papildus lūgtie 13 miljoni eiro Salu tilta rekonstrukcijai nemaz nebūs vajadzīgi, jo vēl nav skaidrs, par kādām summām tiks iesniegti būvprojekti, norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Emīls Jakrins.

Viņš skaidroja, ka pārbūves projektēšanas projekta izstrādes laikā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) lūgusi palielināt Salu tilta rekonstrukcijai nepieciešamo finansējumu, lai tas nebūtu jādara brīdī, kad tiks saņemti konkrēti būvfirmu piedāvājumi būvdarbu realizēšanai.

Jakrins skaidroja, ka «projektētāji vienmēr lūdz ar rezervi» un reālās projekta izmaksas ne tuvu nebūs 30 miljoni eiro. Kā piemēru viņš minēja Salu tilta pirmās kārtas projektu, kad provizoriskās aplēses liecināja, ka būvdarbiem būs nepieciešami 22 miljoni eiro, bet noslēgumā tie tika veikti par deviņiem miljoniem.

Ja projekts tiks realizēts lētāk, tad atlikusī naudas summa tiks izlietota citu projektu realizācijai.

Otrās kārtas izmaksas vēl nav precīzi zināmas; sadārdzinājuma var arī nebūt

Rīgas dome atbalstījusi papildu 13 milj. eiro piešķiršanu Salu tilta rekonstrukcijas otrajai kārtai, un tas nozīmē, ka izmaksas no sākotnēji iecerētajiem 17,3 milj. eiro ir pieaugušas līdz pat vairāk nekā 30 milj. eiro. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins gan pieļauj, ka visi 13 milj. eiro nebūs nepieciešami. Proti, pārbūves projektēšanas projekta izstrādes laikā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) lūgusi palielināt Salu tilta rekonstrukcijai nepieciešamo finansējumu, lai tas nebūtu jādara brīdī, kad tiks saņemti konkrēti būvfirmu piedāvājumi būvdarbu realizēšanai. E. Jakrins atzīmē, ka šie ir projektētāju izstrādāti provizoriskie aprēķini, kas veidojušies projekta pilnveides gaitā. Viņš ir pārliecināts, ka reālās projekta izmaksas nebūs 30 milj. eiro. Kā piemēru viņš min Salu tilta pirmās kārtas projektu, kur provizoriskās aplēses bija 22 milj. eiro, bet reālās – deviņi miljoni eiro.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene-Strenči (P25) (28,34. km) - jūlijā izbūvēti divi jauni dzelzsbetona laidumi agrāko tērauda siju laidumu vietā, līdz ar to tagad visas tilta konstrukcijas ir no monolīta dzelzsbetona un 100 m garais tilts ir jau ieguvis vienotu arhitektonisko veidolu.

Būvdarbu laikā satiksme ir nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Kopš būvdarbu sākuma pērn rudenī tilta četriem betona laidumiem ir iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, izbūvēta hidroizolācija un brauktuves daļā ieklāts tilta vēsturiskā bruģakmens segums, kas pēc pārbūves klās tilta brauktuvi visā garumā. Strenču pusē ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kā arī veikti nepieciešami tilta balstu betonēšanas darbi.

Maija beigās, pēc divu mēnešu tehnoloģiskā pārtraukuma, kad ūdens līmenis Gaujā bija pietiekami nokrities, tika uzsākti jauno laidumu betonēšanas sagatavošanas darbi - uzstādīja turas, veidņus un tērauda stiegrojumu.

Zaķusalā uz dienvidiem no Salu tilta plānots uzbūvēt trīs augstceltnes - divas dzīvojamās ēkas un vienu viesnīcu, otrdien Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē sacīja viens no projekta attīstītājiem uzņēmējs Jānis Lasmanis.

Zemesgabals 13 833 kvadrātmetru platībā, uz kura plānots veikt apbūvi, atrodas starp Salu tiltu un zemesgabaliem, uz kuriem vērienīgu apbūvi plāno SIA «Merks» piederošā SIA Zaķusala Estates. Zemesgabala īpašnieki ir Lasmanis un vēl trīs fiziskas personas.

Būvprojektu minimālajā sastāvā konceptuāli ir atbalstījusi Rīgas pilsētas būvvalde.

Projektētāju SIA «DEI arhitekti» pārstāvis arhitekts Ernests Cerbulis informēja, ka plānotas divas dzīvojamās ēkas 24 stāvu augstumā un nedaudz zemāka viesnīcas ēka, kura atradīsies vistālāk uz dienvidiem no Salu tilta.

Kopējā apbūves platība ir plānota 64 428 kvadrātmetri. Iecerēts, ka kompleksā būs 194 dzīvokļi, 294 viesnīcas numuri, 365 autostāvvietas. Kompleksā plānoti dzīvokļi 70-90 kvadrātmetru platībā, kuriem visiem paredzēts skats uz ārpusi, proti, neviena plakne nebūs pavērsta pret Salu tiltu, samazinot trokšņu līmeni. Iecerēts saglabāt arī esošo koku barjeru.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Salacgrīvā pagaidu tiltam pār Salacu ir izbūvēti upes balsti, bet no Ainažu puses sāks bīdīt pagaidu tilta kopnes, informē SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka pagaidu tiltam būs pieci laidumi, četri upes un divi krasta balsti. Krasta balstu vietās ir izbūvēta nostiprinājuma rievsiena, uz tās izbūvēts krasta balsts, kas kalpo kā enkurojums visam pagaidu tiltam.

Pēc pagaidu tilta izbūves tas tiks slogots, lai pārbaudītu nestspēju, un tikai pēc tam uz to pārvirzīs satiksmi. Pagaidu tilts būs ar vienu 4,5 metrus platu brauktuvi un reverso kustību, kas organizēta ar luksoforiem, kā arī uz pagaidu tilta būs 1,5 metrus plata gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. Tilta nestspēja būs līdz 52 tonnām, norāda LVC.

Jau ziņots, ka no jūnija sākuma notiek darbi pagaidu tilta izbūvē pār Salacu Salacgrīvā. Darbi patlaban notiek divās maiņās, lai atbilstoši plānotajam darba grafikam septembrī satiksmi varētu pārslēgt uz pagaidu tiltu un sākt esošā tilta pār Salacu demontāžu.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis iepirkumu par Vanšu tilta pārbūves būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija.

Pieteikumus pretendenti var iesniegt līdz 28.novembrim.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, prakse liecina, ka būvprojekta izstrāde ilgst aptuveni vienu līdz pusotru gadu, kas nozīmē, ka tilta pārbūves darbi varētu sākties ne ātrāk kā 2020.gadā. Tilta pārbūves izmaksas būs zināmas tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Vanšu tilts atklāts 1981.gadā un kopš tā laika pilnīgu atjaunošanu nav pieredzējis. Pirmais iepirkums par būvprojekta izstrādi tika izsludināts jau 2016.gadā, bet tas beidzās bez rezultātiem, jo iepirkuma laikā konstatēts, ka nepieciešams mainīt projektēšanas uzdevumu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pavasarī Vanšu tiltam daļēji nobruka ar vienām kāpnēm saistītās konstrukcijas. Konstrukcijas nobrukušas pie kāpnēm, kas no Vanšu tilta ved lejā uz 11.novembra krastmalu. Balstoties uz Būvniecības valsts kontroles birojs norādījumiem, kopš tā laika kāpnes ir norobežotas.

Atsākušies Brasas tilta pārbūves darbi, kurus plānots pabeigt 2023. gadā, informē Rīgas dome.

Brasas tilta pārbūve ir nozīmīgs notikums, kurš tiek gaidīts jau kopš 2019. gada maija, kad būvdarbi tika apturēti, tilta nesošajās konstrukcijās atklājot būtiskus bojājumus. Izmainītā būvprojekta ietvaros tiek veikta pilnīga tilta pārbūve, nevis jau esoša tilta atjaunošana.

"2022.gada 10. maijā Ministru kabinets atbalstīja aizdevuma piešķiršanu Brasas tilta pārbūvei. Šis ir apliecinājums, ka Rīgas domes sadarbība ar valdību nes konkrētus rezultātus - piešķirtā aizdevuma apjoms ir vairāk nekā 11 miljoni eiro," norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Brasas tilta būvniecība notiek pakāpeniski, lai darbu laikā iedzīvotāji varētu turpināt izmantot sabiedrisko transportu. Šādos apstākļos ļoti būtiski ir sekot līdzi drošības līmenim, tādēļ tiltam nepārtraukti tiek veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana. Konstatējot bīstamas svārstības, Brasas tilts sabiedriskajam transportam tiks slēgts. Pērn tika demontēta viena Brasas tilta puse, lai otru netraucēti varētu turpināt izmantot sabiedriskais transports. Uzsākot Brasas tilta pārbūvi, vispirms izbūvēs demontēto pusi, bet pēc tam demontāžu un izbūvi veiks tilta otrai pusei.

Lai novērstu negadījumus Vanšu tilta ekspluatācijā, lemts slēgt tilta kāpnes Daugavas labajā pusē, vienlaikus daļēji ierobežojot arī gājēju plūsmu zem Vanšu tilta, 11.novembra krastmalā, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Satiksmes departamentā informēja, ka no Vanšu tilta kāpnēm (lejteces pusē, labajā krastā) vakar ap plkst.16 atdalījās un nokrita kāpņu margu sānu nosedzošais dzelzsbetona bloks. Kāpņu sānu bloks ar kāpņu konstrukciju ir savienots ar metāla ieliekamajām detaļām un savā starpā sametināts. Ilgstošas ekspluatācijas gaitā mezgls ir korodējis un straujas gaisa temperatūras izmaiņu dēļ (dažu stundu laikā temperatūra izmainījās no mīnus 15 grādiem pēc Celsija līdz nullei grādiem), mezgls zaudēja savu noturību un lielā pašsvara dēļ atdalījās no kāpņu konstrukcijas.

Lai noteiktu faktisko kāpņu konstrukcijas stāvokli un turpinātu kāpņu ekspluatāciju, Satiksmes departaments steidzamības kārtā veic kāpņu konstrukcijas tehnisko inspekciju.

SIA «Inženierbūve» veiktās Zemitāna tilta kāpņu inspekcijas rezultāti uzrāda, ka kāpņu stāvoklis no nestspējas viedokļa ir pietiekams gājēju slodzes uzņemšanai, bet ir neapmierinošs kāpņu margu stāvoklis, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksme departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Līdz ar to departaments uzdevis pilnsabiedrībai «Daugavas labā krasta uzturētājs», kas nodrošina transporta būvju ikdienas uzturēšanu, norobežot bīstamās zonas un veikt atsevišķu bīstamo konstrukciju demontāžu, kas jau esot izdarīts. Papildus tiek plānota norobežojumu uzstādīšana uz kāpnēm, lai norobežotu gājēju piekļūšanu kāpņu margām.

Tilta pēdējā speciālā inspekcija tika veikta 2016.gadā, kuras laikā konstatēts, ka tiltu drīkst ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm. Kā pauž departaments, inspekcijas slēdzienā tika norādīti bojājumi, kurus nenovēršot, samazināsies tilta kalpošanas laiks vai pazemināsies satiksmes drošība, taču lai novērstu konstatētos defektus, nodrošinātu tilta ilgmūžību un garantētu drošu satiksmi, nepieciešams izstrādāt tilta atjaunošanas būvprojektu.

Lai arī Zemitāna tilts ir nonācis tik sliktā tehniskā stāvoklī, ka lielo bedru dēļ uz tā nācies samazināt atļauto braukšanas ātrumu, pilnīga tilta pārbūve nav gaidāma ātrāk kā 2021.gadā.

No šodienas uz Jorģa Zemitāna tilta abos braukšanas virzienos maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir noteikts 30 kilometri stundā. Ierobežojumi noteikti saistībā ar satiksmei bīstamām bedrēm, kas uz tilta veidojas straujas gaisa temperatūras maiņas ietekmē.

Lai gan Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzdevis pilnsabiedrības «Daugavas labā krasta uzturētājs» nodrošināt pastiprinātu tilta brauktuves stāvokļa kontroli, lai nekavējoties veiktu satiksmes drošībai bīstamo avārijas bedru remontu, būtiski uzlabojumi tiltam nav gaidāmi ātrāk kā pēc diviem gadiem.

Kā informēja Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, Zemitāna tilta visu konstrukciju speciālā inspekcija ir veikta 2018.gada vasarā. Inspekcijas tehniskās atskaites slēdzienā noteikts, ka tilta nestspējas stāvoklis ir apmierinošs, tomēr, ņemot vērā konstatēto vizuālo defektu apjomu, tiek rekomendēta tilta atjaunošana vai pārbūve trīs gadu laikā.

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments izsludinājis atklātu konkursu par Jorģa Zemitāna tilta pārbūvi un apspriedi ar piegādātājiem par Vanšu tilta būvprojekta izstrādi, pārbūvi un autoruzraudzību.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast būvnieku, kurš veiks Jorģa Zemitāna tilta pārbūvi. Darbus plānots sākt šī gada būvsezonas ietvaros. Darbu izpildei plānots atvēlēt astoņpadsmit mēnešus. Plānots, ka finanšu avots būvniecības realizācijai, tiks saņemts no pašvaldības budžeta un investīciju programmas.

Šobrīd arī ir izsludināta apspriede ar piegādātājiem projektam “Vanšu tilta būvprojekta izstrāde, pārbūve un autoruzraudzība”. Apspriedes mērķis ir nodrošināt ieinteresēto piegādātāju iespējas iepazīties ar plānotā iepirkuma pamatnosacījumiem un sniegt priekšlikumus iepirkuma dokumentācijas pilnveidei. Iepirkumu plānots izsludināt pēc apspriedes noslēgšanās un saņemto priekšlikumu izskatīšanas.

Aizvadītajā nedēļā Salu tilta remontdarbu laikā gājis bojā cilvēks, vēsta «Latvijas Avīze».

Nelaime notikusi 2.septembrī. Kā vēsta laikraksts, spriežot pēc Valsts darba inspekcijas negribīgi sniegtā apstiprinājuma, mirušais ir remontdarbu veicēju darbinieks. Viņš miris slimnīcā.

Valsts darba inspekcijas Pārdaugavas sektora vadītāja, galvenā valsts inspektore Inese Erta norādījusi, ka inspekcija ir sākusi šī nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu.

Tāpat par notikušo nelaimes gadījumu ir informēta arī Valsts policija, kas sākusi kriminālprocesu. Tas atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, līdz ar to, kā norādīja Valsts darba inspekcijā, tā materiāli skaitās izmeklēšanas noslēpums.

Salu tilta pārbūves otrās kārtas renovācijas darbus veic uzņēmums SIA «ACB un Tilts».

Oskara Kalpaka tiltu Karostā kājāmgājēju un autotransporta satiksmei pēc veiktajiem remontdarbiem atvērs 9.augustā - nedēļu ātrāk, nekā plānots, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Remontdarbu laikā SIA «Kurzemes Būvserviss» nomainīja tilta nesošās koka konstrukcijas un dēļu klājumu, bet Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā dienesta darbinieki veica tilta mehānisko detaļu apkopi un sakārtošanu.

Kā pastāstīja Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā direktora vietnieks Aigars Kudrēvičs, visi darbi noritējuši pēc plānota darba grafika, nedaudz to apsteidzot. Paralēli tilta koka seguma nomaiņai sakārtoti un atjaunoti arī tilta izgriešanas mehānismi. Sakārtotas arī tilta gala atslēgas, kuru mehānismiem var piekļūt tikai tiltu izgriežot 10 un 20 grādu leņķī. Tāpat notīrītas tilta metāla konstrukcijas un aizkrāsoti nelegālie grafiti zīmējumi.

Kāpēc ceturtdienas rītā tika slēgts Deglava tilts Rīgā - sabiedrības drošības, politikas vai ekonomisku interešu dēļ? Tāds ir jautājums par Deglava tilta slēgšanas iemeslu žurnālistiem. Tikmēr rīdzinieki un galvaspilsētas viesi 25. aprīlī izjuta satiksmes haosu, ko izraisīja viena tilta slēgšana Rīgā.

Pie redakcijas apaļā galda, diskutējot par veidiem, kā apiet satiksmes haosu, izskanēja viedoklis, ka Rail Baltica līnija varētu novērst Deglava tilta slēgšanas izraisītās problēmas. Diskusijas turpinājumā nāca atgādinājums par metro nepieciešamību galvaspilsētā. Ja Rīgā būtu metro un mēs būtu klausījuši Rubiku, tad nebūtu nonākuši šādā situācijā. Pēc šādiem secinājumiem tālākās diskusijas jau šķiet nenopietnas.

Reģionos dzīvojošie var atviegloti nopūsties un nostiprināt pārliecību par labu dzīvei ārpus Rīgas, bet galvaspilsēta turpinās cepties. Izskatās, ka tas būs uz ilgāku laiku, jo satiksmes haosu Rīgā pastiprina vēl viena tilta pārbūve. Arī Brasas tilts rada apgrūtinājumus satiksmei. Taču, atšķirībā no Deglava tilta, Brasas tilta šķērsošana ir ierobežota, nevis apturēta.