Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Saistībā ar administratīvo pārkāpumu sistēmas reformu no 2020.gada 1.janvāra daļā Latvijas pilsētu un novadu vairs nebūs spēkā aizliegums publiskās vietās atrasties ar atvērtu alkohola taru.

Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka jau 2014.gadā, kad noritēja darbs pie reformas, tika nolemts, ka atrašanās publiskā vietā ar atvērtu alkohola iepakojumu, netiks pārņemta likumprojektā «Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā», ne citos nozaru likumos. Šis informatīvais ziņojums tika saskaņots ar nozaru ministrijām, un tas nebija TM vienpersonisks lēmums.

Ministrijā arī norādīja, ka, vērtējot administratīvo atbildību par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās no juridiskā aspekta, jānorāda, ka šim pārkāpumam, proti, rīcībai lietot alkoholu, ir problemātiski konstatēt nodarījuma bīstamību vai sabiedrisko kaitīgumu. Attiecīgi ministrijā skaidroja, ka alkohols pats par sevi nav aizliegta viela, kā tas ir, piemēram, narkotiku gadījumā. Arī, piemēram, smēķēšana, tāpat kā alkohola pārmērīga lietošana, var kaitēt veselībai, bet attiecībā uz to nepastāv vispārējs aizliegums smēķēt sabiedriskās vietās. Likumā ir paredzētas vietas, kur aizliegts smēķēt, lai aizsargātu to cilvēku veselību, kas varētu atrasties blakus smēķētājam.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Ieguldījumi ilgtspējas vairošanā kļuvuši arvien populārāki un, varētu pat teikt - tā jau ir ierasta prakse. Lai arī Eiropas Savienība plašiem soļiem dodas pretim 2050. gada mērķim – būt oglekļa neitrāla, redzam, ka Latvijā uzņēmumu ilgtspēja ir tēma, par kuru varam uzzināt vēl daudz jauna. Ko sevī ietver termins “ilgtspējīgs uzņēmums” un kāds ir ceļš uz ilgbūtību?

Mēs zinām, ka ilgtspējīgs bizness strādā tā, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi, ko tas var izraisīt, radot videi draudzīgus produktus, īstenojot sociālas iniciatīvas vai ilgtspējīgas stratēģijas. Ir neskaitāmi veidi, kā uzņēmums tiešā veidā var kļūt ilgtspējīgāks: samazināt atkritumus, novērst piesārņojuma veidošanos, izmantot tīru enerģiju, apzaļumot vidi, stādot kokus, izmantot ilgtspējīgus materiālus un paši ražot ilgtspējīgus produktus. Arī pārdomāts process un lēmumu pieņemšanas veids var tikt definēts kā ilgtspējīgs vai, gluži pretēji – neefektīvs. Ar ko sākt? Ir četras jomas, kurās ilgtspējas principu ieviešana ir priekšnoteikums tam, lai uzsāktu ceļu pretim ilgbūtībai jeb uzņēmuma veiksmīgai pastāvēšanai arī tālākā nākotnē.

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers šodien plānojis tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai pārrunātu izveidojušos tirdzniecības karu un pārspriestu varbūtējos risinājumus. ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins G20 tikšanās laikā Buenosairesā izteicies, ka gaida no Eiropas Savienības (ES) konkrētu piedāvājumu konflikta risināšanā, tikmēr no Eiropas vadītājiem izskanējis, ka ar pistoli pie krūtīm neesot iespējams vienoties.

Lai nu kā lietas turpmāk virzīsies, skaidrs ir tas, ka alojās tie, kas domāja, ka Baltā nama tviterfans pret Eiropu izdarīs kādus izņēmumus. Kā Donalds Tramps jau iepriekš pierādījis, viņš ir ne tikai gatavs «uzmest» Parīzes klimata vienošanos un Irānas kodolvienošanos, bet arī brīvi izpausties NATO samitā vai tiekoties ar citu pasaules lielvaru vadītājiem. Arguments, ka no tirdzniecības kara neviens nav ieguvējs, arī ne ASV, kur uzņēmumiem šo politspēlīšu dēļ tāpat pieaug izdevumi, šajā konkrētajā gadījumā var arī nestrādāt, ja vien Tramps jutīsies pārliecināts, ka ar šo soli izpilda savu Rust Belt reģiona vēlētāju gaidas. Politiskās ieguvējas no ASV un ES tirdzniecības kara varētu būt vienīgi Ķīna un Krievija.

Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.

Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.

Centrs vienmēr prioritāte

Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Lai palielinātu klientu skaitu, «Zaļais gurķis» nolemj pārcelties uz centru.

«Mastu ielā blakus Andrejsalai galvenokārt ēdinājām klientus no tuvākās apkārtnes. Vairāki mūsu klienti izteicās, ka labprāt apmeklētu «Zaļo gurķi» biežāk, bet nesanāk pa ceļam. Tāpēc nolēmām negaidīt, kad klients atnāks pie mums, bet paši pārcēlāmies tuvāk, ērtāk sasniedzamā vietā Kr. Barona ielā Latvijas Dabas muzeja pagarbstāva telpās ar ieeju no Merķeļa ielas,» saka Andris Taranda, kafejnīcas «Zaļais gurķis» līdzīpašnieks. Viņš uzskata, ka atrašanās vietai ir liela nozīme. Ja ir labs pakalpojums vai produkts, kas novietots ērti pieejamā vietā, tā ir labākā kombinācija veiksmīgam biznesam.

Jaunās telpas ļauj piesaistīt jaunus klientus. Jau pirmajā darba dienā jaunajās telpās «Zaļais gurķis» klāja kafijas pauzes galdu semināra dalībniekiem. «Šobrīd galvenokārt saskaramies ar apmeklētājiem, kuri apzināti nemeklē ēdienu bez gaļas. Šāds apmeklētājs ir mūsu lielākais izaicinājums. Ne tādā nozīmē, ka mums ir jāpārliecina vai par katru cenu jāpārdod, nē. «Zaļais gurķis» pārdod prieku, kas tiek nodots tālāk caur ēst gatavošanu. Mēs uzskatām, ka kvalitatīvs un veselīgs ēdiens vairo dzīvesprieku. Prieks nekad nevar būt uzspiests, jo tad tas nebūs patiess,» teic A. Taranda. Cilvēkam, kurš agrāk nav ēdis «Zaļā gurķa» gatavotos ēdienus, skatoties uz tiem, galvā rosās daudzi jautājumi – ēst, neēst, kas tie par ēdieniem, kas ir soja, vai tas tiešām ir veselīgi utt. Par pastāvīgiem ceļabiedriem kļūst cilvēki, kuri ir atvērti pārmaiņām un nebaidās uzdrīkstēties doties pretī nezināmajam. «Daudzi, kas nobaudījuši «Zaļā gurķa» ēdienu pirmo reizi, ar izbrīnu atzīst, ka nav varējuši iedomāties, ka ēdiens bez gaļas ir tik garšīgs,» viņš norāda.

Jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Secinājums ir īpaši aktuāls, ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, kuru ietekmē iedzīvotāju skaits būtiski samazināsies tieši mazo novadu pašvaldībās.

Pētījumā aplēsts, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās rezultātā novadu pašvaldību budžetiem būs nepieciešams papildu finansējums to funkciju nodrošināšanai esošajā apjomā. Novērtējumi arī liecina, ka, koncentrējot pašvaldību pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās, potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums, kas novadu ietvaros būtu izmantojams pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsta vai to kvalitātes uzlabošanai, varētu būt nozīmīgs. Tāds ir Latvijas Bankas (LB) ekonomistu secinājums viņu veiktajā pētījumā Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta atšķirības.

Tas ir skaitļos un faktos balstīts pierādījums tam, ka iecerētā novadu apvienošana ir absolūti nepieciešama. Ja kādam rodas šaubas, vai tas maz ko dos, tad LB ekonomisti skaidri pasaka: lielākās administratīvi teritoriālās vienībās tām uzlikto funkciju īstenošana izmaksā lētāk. Jo mazāka pašvaldība, jo lielāki tās izdevumi. Pētījumā arī redzams (skaitļu veidā), ka uzņēmējdarbība koncentrējas reģionu centros un iedzīvotāju skaita ziņā lielos novados. Turklāt saskaņā ar demogrāfiskām prognozēm mazo novadu depopulācija turpināsies un nav pamata domāt, ka kādā novadā ar nelielu iedzīvotāju skaitu tas varētu pieaugt. Tāpat maldīgs ir uzskats, ka kādam mistiskam nezināmajam ir jārada šādās pašvaldībās darba vietas un tad būs arī cilvēki. Diemžēl biznesā tā nenotiek. Investori darba vietas rada tur, kur tam ir ekonomiskie priekšnosacījumi, vispirms jau nepieciešamais iedzīvotāju skaits.

Kultūra Mazās, nekomerciālās galerijas spēj būt krietni atvērtākas aktīviem procesiem, pārmaiņām, aktualitātēm – tās var būt vieta, kur iepazīt dzīvo mākslu, to, kas nonāks muzejos pēc 5–20 gadiem.

«Maza galerija ir arī labs veids, kā nodibināt kontaktus ar līdzīgām iestādēm ārvalstīs, ar relatīvi jauniem māksliniekiem, kuratoriem, kritiķiem – tiem cilvēkiem, kas šobrīd kāpj pa karjeras kāpnēm un, iespējams, pēc gadiem būs ar atpazīstamiem vārdiem. Laikmetīgā māksla nemitīgi attīstās, un tad, kad tā ir nokļuvusi muzejos un lielās institūcijās, tā kļuvusi jau neelastīga un mazāk atvērta nezināmajam. Kopumā, vērojot pārējās Baltijas galvaspilsētas, varētu teikt, ka mākslas galeriju skaits Rīgā ir visai pieklājīgs. Tomēr gribētos kvalitatīvāku un svaigāku piedāvājumu,» atzīst galerijas 427 vadītājs Kaspars Groševs.

Galerijas Low vadītāja, māksliniece Maija Kurševa lēš, ka patlaban Rīgā ir aptuveni desmit nelielu mākslas galeriju, kurās var redzēt aktuālo. «Šķiet, tās turas un darbojas pietiekami neatlaidīgi. Ja Rīgā uzrastos vēl kāda mākslas galerija, tas nāktu tikai par labu gan pilsētai, gan māksliniekiem. Jāatzīst gan, ka būtiskāk būtu risināt katastrofālo situāciju ar mākslinieku darbnīcām. Māksliniekiem nepieciešams atbalsts, lai viņi varētu radoši strādāt normālos apstākļos. Šī situācija šķiet absurda, vērojot neskaitāmos Rīgas centra tukšos, novārtā atstātos namus, kuru īpašnieks ir pašvaldība,» viņa akcentē.

Nogaidīšanas periods jeb nosacīts miera stāvoklis – tā varētu kopumā pavisam koncentrēti raksturot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā. Līdzīgi kā dabā, kad pirms lielas vētras viss pieklust, it kā pieplok zemei un sagatavojas lielajam brāzienam, arī biznesa vide uzvedas līdzīgi.

Šāda situācija nav nekas jauns, parasti visu nestandarta gadījumu un notikumu sākumā ir līdzīga fāze – to redzējām gan Covid-19 pandēmijas pirmajos mēnešos, gan uzreiz pēc kara Ukrainā sākuma. Uzņēmēji uzmanīgi monitorē situāciju, cenšas sadzīvot ar realitāti un vienlaikus saglabāt un attīstīt uzņēmuma darbību, lai izietu no šīs situācijas “sausām kājām”.

Kas šajā laikā notiek alternatīvās finansēšanas nozarē – kādi pakalpojumi ir pieprasīti, ko tie signalizē par norisēm ekonomikā, kuras nozares ir aktīvākas un kuras – mazāk aktīvas finanšu instrumentu izmantotājas?

Dažādas stratēģijas, kā gatavoties nezināmajam

Līdzīgi kā sabiedrība, arī uzņēmēji atrodas nezināmā priekšā. Energoresursu un izejvielu cenas, to pieaugums un mainīgās pieauguma prognozes ietekmēs arī viņus. Pārmaiņām ir jāpiemērojas, jāpārplāno darbi, budžeti, investīcijas un prioritātes. Tas nenotiek vienā dienā, šiem procesiem ir vajadzīgs laiks. Mēs redzam, ka mūsu klienti un citi uzņēmumi šajā laikā izmanto dažādas stratēģijas: ir uzņēmumi, kas samazina savu ražošanu un piedāvāto pakalpojumu klāstu. Ir uzņēmumi, kas ieziemo savas iekārtas un ražotnes. Ir uzņēmumi, kas plāno apvienoties, tādā veidā konsolidējot spēkus un izmaksas. Tāpat ir uzņēmumi, kas plāno vai jau ir pārtraukuši savu darbību. Visur tiek pārskatīti izdevumi, meklētas iespējas, kā ietaupīt, piemēram, nepirkt preces/pakalpojumus, bez kuriem var iztikt.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "Digital Freedom Festival" un kompānijas "Lejiņa & Šleiers" līdzdibinātāja, publiskās runas kustības "Oratore" vadītāja Dagnija Lejiņa.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Mani fascinē Himalaju kalni, tādēļ ik pa laikam esmu mēģinājusi izrauties uz kādu garāku kalnu pārgājienu Nepālā vai Indiju. Jau daudzus gadus esmu praktizējusi lēno ceļošanu, pavadot līdz pat diviem mēnešiem gadā kādā no Āzijas valstīm. Īpaši decembrī un janvārī kā, tā saucamais, "klimata bēglis", izvēlos Latvijas ziemas tumsu un aukstumu nomainīt pret siltākiem un saulainākiem laika apstākļiem.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Pieaugot Covid-19 saslimstībai, turpmāk pašizolācija Latvijā būs jāievēro iedzīvotājiem, kas atgriežas vai ceļojuši tranzītā arī caur Beļģiju, Čehiju, Austriju un Šveici, turpretī pašizolācijā vairs nav jādodas, atgriežoties no Islandes un Sanmarīno, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Vērtējot 14 dienu kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā joprojām būs jāievēro 14 dienu pašizolācija, atgriežoties vai tranzītā izbraucot caur Šveici, Austriju, Čehiju, Beļģiju, Horvātiju, Spāniju, Portugāli, Zviedriju, Andoru, Bulgāriju, Rumāniju, Luksemburgu.

SPKC nerekomendē doties uz minētajām valstīm.

Atgriežoties no trešajām valstīm, pašizolācija nav jāievēro pēc pārbraukšanas tikai no 10 valstīm: Kanādas, Gruzijas, Japānas, Marokas, Jaunzēlandes, Ruandas, Dienvidkorejas, Taizemes, Tunisijas un Urugvajas. Savukārt 14 dienu pašizolācija ir jāievēro, atgriežoties no Krievijas, Baltkrievijas un visām citām trešajām valstīm, kuras SPKC sarakstā nav īpaši izdalītas.

Ieguldījumu kultūras attīstīšana ir garš ceļojums, lai gan tas nav nekas neizdarāms. Ko mēs vēl gribētu redzēt Latvijas gadījumā? Domāju, ka tā ir tā pati investoru izglītošana. Tas būtu arī labāks investoru mikss, runājot par vietējā kapitāla tirgus attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam saka Nasdaq Eiropas tirgu prezidents Bjorns Sibberns.

Fragments no intervijas

Ko domājat par šā brīža situāciju pasaules finanšu tirgū? Interesanti laiki.

Jāsaka, ka visupirms Nasdaq ir spēcīgs modelis, kā pārvaldīt biržas. Jau daudzus jo daudzus gadus esam redzējuši to, ka arī svārstīgos un neskaidros laikos biržas un tirgi strādā. Covid laikā redzējām to, kā akciju tirgū cenas sarūk vairāk nekā par 30%. Tomēr arī tad tirgi turpināja funkcionēt - investori varēja gan tos pamest, gan nākt iekšā. Jā, akciju cena lidoja zemē, lai gan tirgū saglabājās likviditāte, un investori – arī institucionālie investori - varēja akcijas tirgot bez problēmām. Ar šo es vēlreiz gribu uzvērt, ka tirgi funkcionē arī šādos laikos. Covid laikā arī varējām redzēt, ka dažām kompānijām ir vajadzīgs vairāk kapitāla. Tādēļ pat neskaidros laikos biržā listētiem uzņēmumiem bija iespēja ar tās starpniecību to piesaistīt, lai, piemēram, stiprinātu bilanci, vai to izmantot, lai iegādātos citus uzņēmumus. Jā, ir svārstīgi laiki, un tagad vairs pēc pagājušā gada rekordiem neredzam tik daudz IPO. Tomēr modelis ar biržām un tirgus likviditāti strādā.

Kompānija SeaDream Yacht Club paziņojusi, ka veidos jaunu luksusa kruīza kuģi, kas sāks kursēt 2021.gadā, raksta Business Insider.Šis ir pirmais kompānijas kruīza kuģis kopš tās dibināšanas 2001.gadā. Kompānijai ir divas luksusa jahtas SeaDream I un SeaDream II.

Kuģa nosaukums būs «Innovation» un tas apceļos septiņus kontinentus; kuģis aprīkots tā, lai varētu doties gan uz tropiem, gan polāro apgabalu. Jaunajā kuģī būs 110 kajītes – salīdzinoši mazas. Garākais ceļojums būs «Global Yachting», kas ilgst 92 dienas no Honkongas līdz Sidnejai, un kajīte ceļojumam maksās no 65 tūkstošiem dolāru līdz 175 tūkstošiem dolāru plus vēl papildus izmaksas. Savukārt īsākais ceļojums – 11 dienu kruīzs uz un no Antarktiku, maksās sākot no 13 tūkstošiem dolāru.

Rezervēt ceļojumu iespējams sākot no aprīļa. Tiek prognozēts, ka pirmajā gadā kuģis apstāsies vairāk nekā 200 ostās 49 valstīs.

Kuģi veidojusi kompānija Damen Shipyards un tas būs 155 metrus garš. Kopumā tam būs deviņi klāji, kuru kopējā platība ir 3500 m2. Uz klājiem būs baseins, džakuzi, kā arī āra gultas, kur viesi varēs gulēt naktīs.

Tūrisma operators SIA "Impro ceļojumi" iekļauta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "melnajā sarakstā", liecina PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmums.

Attiecīgajā sarakstā uzņēmums iekļauts, jo nav izpildījis PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu par naudas atmaksu patērētājai 400 eiro apmērā par atceltu ceļojumu.

Komisijas lēmumā norādīts, ka 2020.gada 19.februārī patērētāja iegādājās pie tūrisma aģenta tūroperatora "Impro ceļojumi" organizētu ceļojumu uz Toskānu un Elbas salu no 2020.gada 29.marta līdz 5.arpīlim. Patērētāja samaksāja tūrisma aģentam 400 eiro avansu. Tā kā ceļojums tika atcelts, patērētāja vēlējās atgūt samaksāto naudu. Ņemot vērā, ka nauda netika atmaksāta, patērētāja vērsās PTAC.

Patērētāju tiesību uzraugi pieprasīja skaidrojumu no aģenta, kurš PTAC informēja, ka ir panākta vienošanās ar patērētāju, ka nauda tiks atmaksāta pa daļām. Tomēr tūrisma aģents nepildīja savu solījumu, tādējādi tika iesniegts iesniegums PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijā.

Ogres novada uzņēmēju forums Ceļojums uz Ogri un konkursa Ogres novada Uzņēmēju gada balva 2019 apbalvošana notiks 2019. gada 17. decembrī Ogres novada Kultūras centra Mazajā zālē, Brīvības ielā 15, Ogrē.

Šī gada foruma tēma – Ceļojums uz Ogri, lai pastāstītu, kāpēc vērts ir doties uz Ogri kā tūrisma galamērķi, kā vietu, kas nemitīgi aug un attīstās, kas ir atvērta dažāda veida sadarbības iespējām un uzņēmējdarbības vides attīstībai.

Forumā piedalīsies Ogres novada uzņēmēji, uzņēmēji no Ukrainas, Ogres novada pašvaldības pārstāvji, kā arī vēstnieki (Ukrainas vēstnieks Latvijā un Latvijas vēstnieks Ukrainā).

Pieteikties dalībai forumā var šeit www.ogresnovads.lv

Ne visiem Valentīndiena ir pāru svētki. Neatkarīgi no tā, vai šogad jums nav sava pārīša vai arī vienkārši šī gada romantiskāko dienu jāpavada atšķirti no sava partnera, jums noteikti ir jāizmanto iespēja sajusties mīlētam un aprūpētam. Kā tas izskatītos? Iespējams, tas būtu filmu maratons visas dienas garumā, ierokoties spilvenu kaudzē ar grēcīgām uzkodām. Bet varbūt jums ir zināmi kādi lieliski spa piedāvājumi, kurus jau sen kārojās izmēģināt? Solo-Valentīndienā var rezervēt galdiņu tikai sev tajā restorānā, uz kuru jau kādu laiku metāt acis. Valentīndienas dāvanas sev var būt ļoti egoistiskas un personīgas.

Valentīndiena ir sen zināmi kā komerciāli svētki, kas lielā mērā koncentrējas uz romantisku mīlestību starp pāriem, taču patiesībā mīlestība izpaužas citos neskaitāmos veidos. Ja esat viens un jums nav plānu, ko darīt Valentīndienā, uztveriet 14. februāri kā dienu, kad izrādīt īpašas rūpes un mīlestību tikai sev!

Tuvojoties Valentīndienai, smelieties no 10 lieliskām idejām, ko Valentīndienā darīt vienatnē un uzburt sev visu laiku labāko 14. februārī. Jūs esat to pelnījuši!

Kulinārijas meistarklases

Aplūkojiet kulinārijas meistarklašu pieejamību netālu no jums un iegūstiet jautru un interaktīvu pieredzi, ko var baudīt vienatnē. Spodriniet savas virtuves prasmes, mācoties gatavot gardus ēdienus prasmīgu pavāru vai šefpavāru uzraudzībā. Online kulinārijas apmācības arī ir lieliska iespēja apgūt kādu jaunu recepti savās mājās.

Ar mērķi saglabāt dzīvas zvejniecības kultūras tradīcijas Rīgas plānošanas reģions aicina līdz 30. augustam piedalīties starptautiskā konkursā par labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Rīgas jūras piekrastē (no Engures līdz Ainažiem). Konkursa galvenajā balvā – ceļojums uz Maljorku Spānijā, kur notiks apbalvošanas ceremonija.

Konkursam paredzēto uzņemto fotoattēlu mērķis ir sniegt ieskatu par zvejnieku kopienu kultūras mantojuma bagātību, daudzveidību un nozīmi. Plašāka informācija par fotoattēlu ievietošanu – http://ejuz.lv/tzp.

Fotokonkurss notiek starptautiska projekta «CHERISH» ietvaros.

Fotoattēla iespējamās tēmas – kultūras mantojums, zvejniecības tradīcijas, zvejnieki, zvejas laivas, zvejas aprīkojums, zivju loms, kulinārais mantojums, amatniecība, kultūras festivāli un tradicionālie pasākumi.

Fotokonkursa darbus vērtēs starptautiska žūrija, kas sastāvēs no viena žūrijas locekļa no katras konkursā pārstāvētās valsts (Grieķija, Portugāle, Spānija, Latvija, Itālija, Kipra, Nīderlande un Vācija). Latviju žūrijā pārstāvēs mākslinieks Mārtiņš Krūmiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas un Šauļu Universitātes (Lietuva) absolvents, šobrīd Liepājas Universitātes lektors, kopš 1998.gada Mākslinieku savienības biedrs.

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās četriem procentiem, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk.

Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Vai tiešām pie vainas ir tikai bieži pieminētā nepietiekamā konkurence starp bankām? Nebūt nē - ikviena iedzīvotāja rokās ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko ilgtermiņa noguldījumu veidu, lai tas būtu ienesīgs un atbilstu individuālajai vajadzībai. Taču, lai izdarītu pareizās izvēles, vispirms būtiski ir saprast savas vajadzības un atrast tām atbilstošākos risinājumus.

Uzkrājumu veidošanas ceļojums