Ar šefpavāra Mārtiņa Rītiņa un bijušā Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja Emīla Jakrina līdzdalību izveidota kompānija SIA "Vincents restorānu serviss", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tās kapitālā Jakrinam pieder 40%, kamēr Rītiņam, Monai Martinsonei un Andrim Riekstiņam katram pieder pa 20% kapitāldaļu.

Vienlaikus "Vincents restorānu servisa" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Rītiņš, kamēr valdes locekļu amatos iecelts Jakrins un Lolita Jēkabsone.

Mārtiņš Rītiņš kļuvis par restorāna Bibliotēka No1 vadītāju 

Līdz ar restorāna "Bibliotēka No1" īpašnieku maiņu šefpavārs Mārtiņš Rītiņš no trešdienas...

"Vincents restorānu servisa" juridiskā adrese ir Kārļa Ulmaņa gatvē 114A, Rīgā.

Komercreģistrā "Vincents restorānu serviss" iegrāmatota pirmdien, 29.jūnijā, bet dibināšanas līgums noslēgts 2020.gada 8.jūnijā.

Jau vēstīts, ka Jakrins šogad aprīlī tika iecelts par arhitektūras, projektēšanas un restorānu biznesa uzņēmuma SIA "Vincents" valdes priekšsēdētāju.

"Vincents" 2018.gadā strādāja ar 2,47 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 157 060 eiro zaudējumus. Savukārt "Vincents" koncerns, kurā ietilpst arī mēbeļu un interjera biznesa uzņēmumi SIA "Vincents Inspira" un SIA "IVN Grupa", kā arī būvniecības ķīmisko piedevu ražotājs SIA "Vincents Polyline", 2018.gadā strādāja ar 5,323 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 73 165 eiro zaudējumus. Uzņēmuma un tā koncerna finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti.

Kompānija "Vincents" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7868 eiro. Uzņēmums pieder Leonam Jakrinam (39,01%), kurš 2020.gada pavasarī miris, kā arī Gunai Eglītei (34,99%) un SIA "VAN G" (26%), kuras vienīgais īpašnieks ir Riekstiņš.

Restorāns Vincents pēc Mārtiņa Rītiņa aiziešanas būs unikālas profesionālas komandas apvienojums – vīnziņa tandēms ar šefpavāru, un Latvijā līdz šim nekas tāds nav bijis – parasti ir vai nu labs šefpavārs vai labs vīnzinis, nevis to kombinācija, intervijā DB norāda jaunais restorāna Vincents vadītājs Raimonds Tomsons.

Restorānā Vincents Tomsons strādāja 18 gadus, viņš sāka restorānā darbu kā praktikants, tad kļuva par viesmīli, pēc tam – par zāles vadītāju un tagad ir pārņēmis Mārtiņa Rītiņa pienākumus. Viņa kaislība ir uzzināt pēc iespējas vairāk par vīniem. Vēl pirms pāris mēnešiem viņš kala plānus sava zīmola un konsultāciju attīstībai, taču tagad viņš izvēlēts Vincenta direktora amatam.

Kādēļ šim amatam izvēlējās tieši Jūs?

Tas visdrīzāk ir jāvaicā tiem, kuri man to piedāvāja, taču es domāju, ka savu lomu nospēlēja tas, ka es Vincentā esmu sava veida veterāns – es šeit esmu strādājis 18 gadus, bijis blakus Mārtiņam un zinu visus pienākumus gan saistībā ar virtuvi, gan darbiniekiem. Droši vien mans lēmums pārņemt restorāna Vincents vadību ir loģisks un dabisks, jo es pusi savas dzīves esmu veltījis tam, ar ko man vislabāk patīk nodarboties. Tas viss ļauj izjust savu ieguldījumu restorāna attīstībā. Tāpat būtiski, ka mans vārds, pateicoties maniem pēdējiem sasniegumiem, kļuva pietiekami zināms. Protams, mani nepazīst tik labi kā Rītiņu, jo es neesmu šefpavārs, bet viņš mums visiem ir spilgts piemērs, kā ar smagām pūlēm var sasniegt šādu rezultātu. Man direktora amats ir liels gods un liels izaicinājums.

Restorāna "Vincents" jaunais šefpavārs, kurš turpinās īstenot Latvijas Pavārmākslas leģendas- Mārtiņa Rītiņa, iedibinātās restorānu kultūras vērtības, būs Uvis Janičenko, kurš pirms tam apguvis pavāra arodu pasaulslavenos Michelin zvaigžņu restorānos.

Restorāna "Vincents" valdes loceklis Emīls Jakrins uzsver, ka restorāns "Vincents" visu savu pastāvēšanas laiku bijis etalons Latvijas restorānu sfērai un Mārtiņš Rītiņš vienmēr bija šī restorāna dvēsele, tieši šī iemesla dēļ Vincents valde aicināja Mārtiņu atgriezties Vincentā, lai turpinātu dot neizmērojamo pienesumu Latvijas restorānu kultūrai.

Diemžēl, šī gada ieskaņā Mārtiņš devās mūžībā. E.Jakrins atzīst, ka tas bijis īsts izaicinājums nodefinēt restorāna nākotni bez Mārtiņa, taču kopā ar partneriem tika pieņemta vienošanās turpināt Mārtiņa iesākto un saglabāt restorānu Vincents, kā līderi gan Latvijas, gan Baltijas restorānu vidū.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš devies mūžībā 

73 gadu vecumā mūžībā devies pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, vēsta Latvijas Radio,...

Arī valdes locekle Mona Martinsone piekrīt: "Esam apņēmības pilni turpināt Mārtiņa iesākto un kā viņš pats teiktu "Censties izdarīt labāko, ko vari!" Mēs turpināsim piepildīt Mārtiņa pašmērķi - vienmēr būt soli priekšā citiem, it īpaši kvalitātes ziņā. Vincents bija Mārtiņa ģimene un mājas, tāpēc arī turpmāk mēs vēlamies, lai katrs viesis šeit jūtas gaidīts. Restorāna komanda turpinās rūpēties par ikkatra viesa vēlmēm. Un ar vārdu ikkatru, es vēlos uzsvērt, ka turpināsim īstenot katra klienta īpašās vēlmes un ņemsim vērā ēšanas paradumus, piedāvājot ēdienus gan veģetāriešiem, gan vegāniem. Protams, liela nozīme restorānā vēl aizvien tiks piešķirta produktu izcelsmei un kvalitātei. Nenoliedzami, turpināsim sadarboties ar vietējiem zemniekiem un saimniecībām. No savas puses darīsim visu, lai ikviens izejot ir par vienu neaizmirstamu atmiņu bagātāks un ar vēlmi atgriezties pie mums."

Neprognozējams iespēju laiks 

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā...

Jauno šefpavāru U.Janičenko Mārtiņš jau ilgi vēlējās redzēt savā komandā, jo saskatīja viņā lielu potenciālu. Uvis atzīst, ka Mārtiņš noteikti ir Latvijas šefpavāru tēvs un apzinās, ka viņam uzticēta liela atbildība un aiz cieņas pret Mārtiņu, Uvis šo izaicinājumu ir pieņēmis. Viņš uzsver, ka svarīgi apzināties, ka pārmaiņas nenotiek vienā dienā, taču ceļa virziens ir skaidrs, turpināt Mārtiņa iesākto. Jautāts, vai tuvākā nākotnē ir mērķis iegūt arī Michelin zvaigzni? Uvis atbild: "Ir jātiecas uz mēnesi, lai lidinātos starp zvaigznēm, kas zina varbūt kādā jaukā dienā Michelin zvaigznes ieradīsies arī šeit."

Mišelina restorānu kritiķis Endijs Heilers (Andy Hayler), kurš pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā, apmeklēja piecus restorānus, novērtējot to atbilstību Mišelina kritērijiem, piešķirot vienu Mišelina zvaigzni savam favorītam, informē Reaton.

Heilers Profesionāļu Dienās sniedza lekciju, kuras laikā stāstīja gan par Mišelina sistēmas rašanos, gan vērtēšanas principiem un trūkumiem, kā arī salīdzināja Mišelina un sevis izstrādāto vērtēšanas sistēmu, meklējot atbildi uz jautājumu – kas īsti ir tiešām labs restorāns?

Ņemot vērā to, ka trīs Mišelina zvaigznes saņēmušo restorānu skaits ir būtiski pieaudzis pēdējo gadu laikā (2004.gadā trīs zvaigznes saņēmuši bija 49 pasaules restorāni, savukārt 2016.gadā – jau 115), jautājums par Mišelina kritērijiem un vērtēšanas kvalitāti tiek uzdots aizvien biežāk. Lai gan sistēmai ir daudz trūkumu, Heilers uzskata, ka šī joprojām ir nozīmīgākā un vērtīgākā restorānu vērtēšanas sistēma pasaulē – nekas labāks, gluži vienkārši, nav stājies tās vietā. Mišelina izmantotie kritēriji tiek turēti noslēpumā – ceļvedī netiek publicēti restorānu apraksti, bet tikai un vienīgi to nosaukumi, adreses un iegūto zvaigžņu skaits. Zināms ir tas, ka vērtēšanu veic anonīmi inspektori, kuri restorānā ierodas papusdienot vai pavakariņot bez iepriekšēja brīdinājuma, un restorāna darbinieki tā arī neuzzina, ka viņus apciemojis Mišelina vērtētājs (protams, izņemot tad, ja restorānam tiek piešķirta zvaigzne).

Restorāns Vincents no 26.augusta pārtrauks savu darbību, liecina uzņēmuma paziņojums sociālajā tīklā Facebook.

"Kur vienas durvis aizveras, citas atveras – ar šādu noskaņojumu un labi padarīta darba sajūtu optimistiski raugāmies nākotnē. No sirds uzņemsim visus, kuri vēl kaut reizi vēlas atnākt pie mums, smalki pavakariņot un izbaudīt Vincenta īpašo gaisotni. Vēlamies pateikties visiem mūsu viesiem, kas bijuši ar mums kopā visus šos gadus," pauž uzņēmums.

Restorānu “Vincents” 1994.gadā aizsāka leģendārais latviešu šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš pērn devās mūžībā. No nelielas mākslas galerijas un kafejnīcas M.Rītiņš 30 gadu laikā izveidoja smalkāko un populārāko restorānu Latvijā. Tā viesu grāmatu rotā daudzu pasaules valstu līderu un slavenību pateicības.

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).

Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā pirmdien, 31.oktobrī tika prezentēts jaunākais Ziemļevalstu restorānu ceļvedis White Guide Nordic. Ceļvedī apkopoti 325 labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās un Grenlandē. Pirmo reizi tajā iekļauti arī 60 Baltijas valstu restorāni, no kuriem par labāko atzīts restorāns Vincents, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Šogad ceļvedī apkopots 61 restorāns no Somijas, 64 restorāni no Norvēģijas, 92 restorāni no Zviedrijas, 15 restorāni no Islandes, kā arī 60 restorāni no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Visi restorāni ceļvedī vērtēti un grupēti pēc valsts, kategorijas un lokācijas. Maksimālais punktu skaits, kas tiek piešķirts restorānam, ir 100 punkti: 40 punkti par ēdienu, 20 punkti par apkalpošanu, 20 punkti par dzērieniem un tikpat daudz arī par restorāna atmosfēru.

«Baltijas valstīm ir unikāls kulinārais mantojums un klimats, bet mūs visus vieno īpaši sezonālie produkti, kuru pagatavošanai katrā restorānā tiek izmantotas savas īpatnējās tehnikas. Ja Baltijas valstu gastronomija turpinās attīstīties tādā pašā virzienā, kā tas notiek jau tagad, daudzi atklās Igauniju, Latviju un Lietuvu kā piemērotu gastronomijas ceļojuma galamērķi,» skaidro galvenā Baltijas valstu sadaļas redaktore Anna Mikelsone Bodemarka.

Pieaicinot starptautisku žūriju, otro gadu pēc kārtas noskaidroti labākie restorāni Latvijā un, tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad Ekselence labākā restorāna Latvijā 2014 titulu ieguvis restorāns Vincents, otrajā vietā ierindojies Bibliotēka No.1 restorāns, bet trešo vietu ieņem 3 pavāru restorāns Tam labam būs augt!.

Projekta iniciators Normunds Norenbergs stāsta, ka Ekselence 30 labāko restorānu Latvijā 2014 sarakstu nosaka atbilstoši starptautiskajai praksei – vispirms interneta aptaujā restorānu nozares profesionāļi tika aicināti izveidot katrs savu individuālo labāko restorānu sarakstu un katru no restorāniem izvērtēt, piešķirot punktus par ēdienu, dzērieniem, apkalpošanu un atmosfēru. Pēc iegūto rezultātu apkopošanas pie darba ķērās žūrija, kuru šogad veidoja ne tikai pašmāju eksperti, bet arī pieredzējuši profesionāļi no Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Žūrijā darbojās 14 pieredzējuši restorānu eksperti un apmeklēja restorānus, lai izvērtētu to sniegumu, vērtējot gan ēdienu, dzērienu kvalitāti, tāpat rūpīgi pievēršot uzmanību apkalpošanas kvalitātei un atmosfērai restorānā.

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Rīgā durvis vēris Bank M2M Europe rekonstruētais un modernizētais birojs. Rekonstrukcijas projektu izstrādāja un realizāciju vadīja uzņēmums Vincents Arhitektūra, informē bankas pārstāve Jūlija Kondratoviča.

Rekonstrukcijas koncepcijas pamatā ir ideja - 21.gadsimta Eiropas līmeņa boutique stila privātā banka, kas arhitektoniski veidota kā jauna iekštelpu struktūra vēsturiskās ēkas iekšienē.

Bank M2M Europe telpu jaunā interjera izveidē Vincents dizaineru galvenais iedvesmas avots bija 16.gs. renesanses laika Itālija, kas iemieso gan greznību un pārticību, gan inteliģences, zinātnes mākslas un literatūras uzplaukuma klātbūtni.

«Mums, kā boutique bankai ir svarīgi ne tikai izaugsmes un peļņas cipari, bet arī emocionāla bankas uztvere no klientu un darbinieku puses,» komentē Bank M2M Europe valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

«Parīzē trijatā samaksājām pāri par 600 eiro,» jautāts, kāds ir lielākais rēķins, ko samaksājis restorānā, intervijā žurnālam Playboy atklājis restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

«Viena karote siera maksāja 75 eiro... Vēlreiz es tur neietu, bet to piedzīvot bija vērts,» viņš spiež.

Savukārt, vaicāts kas ir dārgākais Vincentā, viņš sacījis: «Japāņu liellopu šķirnes Wagyu fileja, marmorēta, 450 latu par kilogramu. Tā labi iet, ir cilvēki, kas speciāli nāk ēst to.»

Runājot par restorāna Vincents apmeklētājiem, viņš norādījis, ka «procentuāli vairāk ir ārzemnieki, bet ir arī vakari, kad te ir tikai latvieši». Daudzi nākot svinēt jubilejas.

Intervijā Playboy M. Rītiņš kritiski izteicies par Latvijas produktiem: «Vienā ziņā «Latvijas produkts» ir reklāmas jēdziens, jo, ja produkts audzēts Latvijā, tas vēl nenozīmē, ka tas ir labs.»

Tikai pirms trim mēnešiem dibinātajai partijai Latvijas attīstībai, kuru vada ekspremjers Einars Repše, saziedoti jau 120 000 eiro. Salīdzinājumam – līdz šim bagātākā partija Vienotība identiskā laika periodā ziedojumos saņēmusi tikai aptuveni 80 000 eiro.

Vēl 16 000 latu (gandrīz 23 000 eiro) biedra naudās partijas kasē iemaksājuši divi šīs partijas biedri – Emīls Jakrins un Baiba Fromane, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Turklāt Latvijas attīstībai kasē nepārprotami dominē lielie ziedojumi.

Piemēram, biznesa partneri Leons Jakrins un Guna Eglīte ziedojuši katrs pa 16 000 eiro. Abiem pieder slavenais SIA Vincents, kuras pazīstamākā sastāvdaļa ir restorāns Vincents ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu priekšgalā.

Uzņēmēji Uldis Mierkalns un Ainārs Ščipčinskis E. Repšes partijai ziedojuši pa 10 000 latu. Naftas tranzīta miljonārs Olafs Berķis un viņa uzticamākais menedžeris Edgars Čeporjus ziedojuši par dažiem eiro mazākas summas. Latvijas attīstībai valdes locekles Baibas Fromanes tēvs Valdis Pirktiņš meitas partiju atbalstījis ar 4000 latu.

73 gadu vecumā mūžībā devies pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, vēsta Latvijas Radio, atsaucoties uz grāmatas "De Profundis. Mārtiņš Rītiņš" autori Lindu Apsi.

Kā norādīja Latvijas Radio, Rītiņš miris pēc vairāku nedēļu smagas cīņas ar slimību.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Rītiņš dzimis 1949.gada 19.oktobrī Anglijā. 1971.gadā viņš beidzis Vestminsteras tehnikumu. Daļu dzīves Rītiņš pavadīja Kanādā, bet kopš 1993.gada dzīvoja Latvijā.

No 1976. līdz 1992.gadam Rītiņš strādājis viesnīcu tīklā "Grand Metropolitan Hotels" Anglijā, savukārt no 1984. līdz 1992.gadam viņš bija uzņēmuma "Martins Catering Ltd" īpašnieks Toronto.

Savukārt no 1994.gada Rītiņš bija restorāna "Vincents" direktors un šefpavārs. Pēc 23 gadu darba restorānā "Vincents" šefpavārs darbu tajā pameta 2017.gadā.

Latvijas Radio atzīmēja, ka Rītiņa darbs novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Rīgas restorāns "Čarlstons" septembrī pārtrauks darbību, liecina restorāna ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Restorāna pārstāvji informē, ka iestādes pēdējā darba diena būs 3.septembris.

Slēgs restorānu Vincents 

Restorāns Vincents no 26.augusta pārtrauks savu darbību, liecina uzņēmuma paziņojums sociālajā...

Restorāns atrodas Blaumaņa ielā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka restorāna īpašnieks SIA "BBQ" pērn strādāja ar 839 820 eiro apgrozījumu, kas ir par 45,9% vairāk nekā 2021.gadā, vienlaikus uzņēmums cieta zaudējumus 105 346 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam.

Uzņēmuma gada pārskatā par 2022.gadu teikts, ka uzņēmums nodarbina 30 darbiniekus.

"BBQ" reģistrēts 2009.gadā, tā pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Artūrs Birnbaums.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas rajona tiesa 2022.gada jūnijā pasludināja "BBQ" tiesiskās aizsardzības procesu.

Tāpat vēstīts, ka augusta beigās par darbības beigšanu paziņoja arī Mārtiņa Rītiņa veidotais restorāns "Vincents".

Restorānu Vincents no 1.jūlija turpmāk vadīs vīnzinis Raimonds Tomsons, informēja līdzšinējais restorāna direktors un šefpavārs, biedrības Slow Food Riga prezidents Mārtiņš Rītiņš.

Viņš skaidroja, ka pēc 23 gadiem restorāna direktora un šefpavāra amatā ir izlēmis veikt izmaiņas savā dzīvē, tādēļ nodod restorāna vadības grožus Eiropas čempionam vīnzinībā Raimondam Tomsonam.

Rītiņš restorānu vadījis kopš tā dibināšanas 1994.gadā. Šajā laikā viņš saņēmis Igaunijas Terra Mariana Krusta ordeni, kā arī Nīderlandes un Beļģijas Karaļnamu ordeņus, un Latvijas Triju zvaigžņu V šķiras ordeni. Cita starpā Rītiņš divkārt atzīts par Gada cilvēku tūrismā un 2014.gadā - arī par Gada šefpavāru.

Taujāts par restorāna tuvākajiem plāniem, Rītiņš atbildēja, ka Tomsons ir ļoti pieredzējis nozares pārstāvis, uzsverot, ka restorānā viss turpināsies kā iepriekš.

Latvijas uzņēmēji ir gardēži, kuri gan lietišķās tikšanās reizēs, gan atpūtas brīžos vēderpriekus bauda izsmalcinātos restorānus

Visu 2014. gadu DB ik piektdienas atpūtas rubrikā uzņēmēji izcēluši un ieteikuši virkni restorānu, kurus labprāt izvēlas biznesa pusdienām, kur ietur svētku maltītes vai mēdz iegriezties atpūtas brīžos kopā ar ģimeni un draugiem. Tāpat DB aptaujātie uzņēmēji atklāja, uz kurām kafejnīcām dodas malkot kafiju un risināt nesteidzīgas sarunas, kā arī dalījās pieredzē par to, kādus restorānus, krodziņus un kafejnīcas atklājuši ārpus Rīgas. Kopumā DB uzklausījis 46 dažādu nozaru profesionāļu sniegtās atbildes un apkopojis datus par biežāk nosauktajiem ēdināšanas uzņēmumiem. Interesanti, ka izceltie restorāni lielā mērā sakrīt ar starptautiskās žūrijas izveidoto apkopojumu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2014.

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.

Esmu dzimis Bruklinā, Ņujorkā, pilsētā, kur tika radīts amerikāņu beigelis. Kad pirms aptuveni gada ierados Latvijā, man stāstīja par kafejnīcu Rīgā, kas gatavo svaigus amerikāņu beigeļus. Tā kā esmu amerikānis un esmu kārs uz beigeļiem, tāpat kā puse no 300 milj. ASV iedzīvotāju, man tie bija jāpamēģina. Brīdī, kad noprovēju, sapratu, ka tas ir labāks nekā jebkurš cits, ko savas dzīves laikā biju baudījis, dzīvojot ASV.

Es biju tik lielā sajūsmā par to garšu, tekstūru, smaržu un zeltaini brūno izskatu, ka attapos, ēdot beigeļus katru mīļu dienu. Tikai viens kumoss, un biju uz āķa.

Nesen man bija saruna ar Zani Nuķi (35), kura pirms beigeļu gatavošanas bija IT projektu vadītāja, un ar Aigaru Krūmiņu (34), kurš pirms tam strādāja dažādus darbus, no kuriem neviens viņam nebija šķitis pietiekami aizraujošs. Viņi abi ir kafejnīcas Big Bad Bagels īpašnieki.

Zane un Aigars sākotnēji pirka saldētus beigeļus no Lielbritānijas. Kvalitāte esot bijusi laba, taču viņu vēlme bija radīt mājās gatavotus beigeļus tepat uz vietas Rīgā. Aigars sajuta sevī izaicinājumu tos pagatavot savām rokām, tāpēc viņš izpētīja visu internetā atrodamo informāciju par to gatavošanu un sāka eksperimentēt – tik ilgi, līdz ieguva perfektu rezultātu.

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA absolvente Ruta Rinkule ieguvusi Baltijas arhitektu savienību asociācijas (BAUA) 2019. gada arhitektūras skolu absolventu balvu par izstrādāto maģistra darbu «Saulkrastu novada teritorijas «Silmala» lokālplānojums, mainot teritorijas lietošanas veidu no dārzkopības uz dzīvojamo».

Savukārt žūrijas atzinības saņēma Rīgas Tehniskā Universitātes absolvents Matijs Babris par darbu «Būves kokos dabas tūrisma veicināšanai, Strenču ūdens tūrisma centrs» un Igaunijas Mākslas akadēmijas absolventes Helmi Marijas Langsepas (Helmi-Marie Langsepp) darbs «On not-building. Mountain, Mountain Village and Visitors».

Bakalaura darbu kategorijā par uzvarētāju tika atzīts Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes absolvents Povils Vincents Jankūns (Povilas Vincentas Jankūnas) par darbu «Urban redevelopment in Šiaures miestelis, Vilnius. Technocultural megastructure» un Kauņas Tehniskās Universitātes absolvents Martins Kiļus (Martynas Kilius) par darbu «Centre of Righteous among the Nations in Kaunas».

Augstākās raudzes gaļas lopu audzēšana Latvijā pagaidām notiek salīdzinoši nedaudz un gandrīz tikai eksportam, jo vietējā patēriņā pat neliela cenas starpība aizvien ir noteicošā

Situācija gan ir cerīga, jo līdz ar slow food jeb ekoloģiskās pārtikas kustības izvēršanos aug cilvēku informētība, mainās arī patēriņa paradumi. Par labu visiem ar pārtiku saistītajiem biznesiem Latvijā arī nāktu, ja kāds restorāns iegūtu Michelin zvaigzni, klāsta restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

Kad vien satieku singapūriešu draugu un Latvijas kādreizējo goda konsulu Sevu Tiamu Lovu, mūsu saruna neizbēgami nonāk pie regulārā jautājuma – kāpēc gan jums Latvijā nepāriet no plaša patēriņa lopkopības uz augstākās klases gaļas lopiem? Nesen to jautāju jums – cik tas varētu būt reāli, un jūs bijāt absolūti pozitīvi noskaņots. Kas ir pamatā jūsu optimismam?

Seši Latvijas arhitektu biroji pievienojušies klimata kustībai "Architects Declare".

Kustība aizsākās 2019.gada maijā Lielbritānijā, arhitektiem definējot 11 darbības principus, kurus dalībnieki apņemas īstenot savā praksē, lai samazinātu būvniecības kaitīgo ietekmi uz vidi. Šai kustībai no Latvijas pievienojušies arhitektu biroji "ARCHE", "GAISS", "Arhitekts Krauklis", "MADE arhitekti", "NOMAD architects" un "VINCENTS".

Cilvēces saimnieciskās darbības iespaidā arvien straujāk samazinās pasaules bioloģiskā daudzveidība, bet ierastos dzīves apstākļus apdraud klimata pārmaiņas, kļūstot par mūsu laika nopietnāko problēmu. Ēku būvniecība un uzturēšana rada gandrīz 40% cilvēces oglekļa dioksīda (CO2) izmešu un cita piesārņojuma. Arhitektiem var būt liela loma šī piesārņojuma novēršanā.

Sapņu fabrikā pirmizrādi vakar piedzīvoja Gardēžu teātra pirmais īstenotais izsmalcinātu vakariņu un teatrāla uzveduma iestudējums Kriminālās vakariņas Latvijā.

Pasākuma rīkotāji sola, ka vakariņu laikā ikviens apmeklētājs negaidīti kļūs par kāda neparedzēta notikuma dalībnieku.

«Pasaulē ir bijuši daudzi līdzīgi projekti Gardēžu teātrim, kur tiek apvienots ēdiens un izklaide – aklās vakariņas, kabarē utt. Arī Kriminālās vakariņas nav jauna ideja – jau kopš 80. gadiem tādas notiek daudzos Vācijas mazpilsētu krodziņos. Mūsu gadījumā pareizā atbilde ir augstāks līmenis, lai viens plus viens būtu trīs, nevis divi. Sākām sadarbību ar augstākā līmeņa teātra personām, un pirmajā gadā tas līdzinājās neiespējamai misijai. Iedomājieties – pat tad, ja cilvēkam piemīt harisma, piesaistīt projektam top līmeņa cilvēkus ir grūti,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness iepriekš pastāstīja igauņu uzņēmējs Risto Meigass. Viņa uzņēmums Skyworld Service vienpadsmit Eiropas valstīs vada Dinner in the Sky – burtiskā nozīmē tie ir īstermiņa restorāni, maltītes gaisā. Tagad tas ir ķēries pie jauna izaicinājuma – izklaides un ēdiena apvienojuma projektā Kriminālās vakariņas.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Reaton Pārtikas Profesionāļu dienās, kas norisinājās 13. un 14. februārī Rīgā, pavārmākslas meistarklasē par Burrata sieru, ko Latvijā atzītais pavārs raksturoja kā īpaši romantisku un universālu. Līdzās šefpavāra meistarklasei Profesionāļu dienās interesenti varēja baudīt daudzas vietējo un ārzemju ekspertu meistarklases un lekcijas par nozarei aktuālām tēmām.

“Es esmu veģetārietis. Ejot uz restorāniem, man parasti piedāvā kazas sieru, bietes vai risotto, bet Burrata ir viens no maniem mīļākajiem sieriem, jo to var ēst daudz,” meistarklasē skaidroja šefpavārs Rītiņš, piebilstot - ja var apēst tikai pāris gramu cita siera, tad mierīgi var apēst 150 vai 200 gramu Burratas. Tas būtībā ir mocarellas siers, kas pildīts ar krējumu un rikotu, svaigo sieru.” Sanākušajiem klausītājiem Rītiņš Burratas sieru raksturoja kā visai romantisku un pat sievišķīgu, jo taustei siers atgādina silikonu.

“Burrata mani uzrunā vairāk kā citi sieri. Man patīk tā elegantā, bagātā, svaigā vienkāršība,” tā Rītiņš.

Labākais veids, kā pasniegt Burrata sieru, ir to pagatavot kopā ar tomātiem un baziliku, skaidroja šefpavārs. Taču šis siers ir gana universāls, jo to var pasniegt gan ar grauzdētām čabatas maizītēm, gan picas, gan arī ar makaroniem. Rītiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka sieru nekad nevajadzētu pasniegt uzreiz no ledusskapja, tāpēc, ja tas pēkšņi nepieciešams, ieteicams sieru pirms tam ielikt siltā ūdenī.