Citas ziņas

Ziedojumu sprintā jaundibinātajai Repšes partijai trīs mēnešos izdevies apsteigt Vienotību

Dienas Bizness,13.03.2014

Jaunākais izdevums

Tikai pirms trim mēnešiem dibinātajai partijai Latvijas attīstībai, kuru vada ekspremjers Einars Repše, saziedoti jau 120 000 eiro. Salīdzinājumam – līdz šim bagātākā partija Vienotība identiskā laika periodā ziedojumos saņēmusi tikai aptuveni 80 000 eiro.

Vēl 16 000 latu (gandrīz 23 000 eiro) biedra naudās partijas kasē iemaksājuši divi šīs partijas biedri – Emīls Jakrins un Baiba Fromane, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Turklāt Latvijas attīstībai kasē nepārprotami dominē lielie ziedojumi.

Piemēram, biznesa partneri Leons Jakrins un Guna Eglīte ziedojuši katrs pa 16 000 eiro. Abiem pieder slavenais SIA Vincents, kuras pazīstamākā sastāvdaļa ir restorāns Vincents ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu priekšgalā.

Uzņēmēji Uldis Mierkalns un Ainārs Ščipčinskis E. Repšes partijai ziedojuši pa 10 000 latu. Naftas tranzīta miljonārs Olafs Berķis un viņa uzticamākais menedžeris Edgars Čeporjus ziedojuši par dažiem eiro mazākas summas. Latvijas attīstībai valdes locekles Baibas Fromanes tēvs Valdis Pirktiņš meitas partiju atbalstījis ar 4000 latu.

Zīmīgi, ka visi minētie iepriekš ir bijuši ievērojami citu partiju ziedotāji. Tā Guna Eglīte iepriekš TB/LNNK ziedojusi 75 000 eiro, bet Leons Jakrins kopumā partijām saziedojis 140 000 eiro – pārsvarā TB/LNNK, bet arī Jaunajam laikam (JL), Vienotībai un nelielu summu Reģionu aliansei.

U. Mierkalns JL iepriekš ziedojis 48 000 eiro, A. Ščipčinskis JL un Vienotībai – 52 000 eiro, O. Berķis Vienotībai – 13 000 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr deputāti vāc trūkstošās balsis Krišjāņa Kariņa valdības veidošanai, ir iededzies strīds par Edgara Jaunupa lomu tās stādīšanā.

Izbrīnu rada tas, ka pats Kariņš Latvijas Radio ir atzinis, ka par «šo jautājumu līdz otrdienai neviens nebija runājis ne ar viņu pašu, ne arī ar Jauno Vienotību. Man ir zināms, ka Kariņa virzīšana uz nomināciju politiķu sarunās tiek apspriesta jau vismaz divas nedēļas. Kā tas ir iespējams, ka pats Kariņš to nezina?

Atbilde ir vienkārša. Krišjānis Kariņš nav Jaunās Vienotības premjera kandidāts. Krišjānis Kariņš ir Jaunupa ideja. Talantīgā Jaunupa ģeniālā ideja, kuras īstenošanu pasteidzināja otrdienas notikumi. Ievērojiet, ka otrdien no rīta Latvijas radio intervijā Artis Pabriks vēl bija gatavs pats uzņemties premjera amatu, bet pusdienlaikā jau izplatīja paziņojumu medijiem, ka atsakās no nominēšanas uz premjera amatu. Arī apvienības Attīstībai/Par! priekšsēdētājs Daniels Pavļuts vēl otrdien no rīta raidījumā Rīta panorāma bija pārliecināts, ka «nekas nav mazinājis Pabrika piemērotību premjera amatam». Kas tāds bija noticis, kas lika tik kardināli mainīt Attīstībai/Par! nostāju? KNAB bija aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu! Iespējams, ka tieši tad Jaunups pavisam skaidri saprata, ka Attīstībai/Par! premjera kandidāts vairs neiet cauri. Jo Edgars Jaunups ir pārāk saistīts ar Māri Martinsonu. Uzņēmēju, kas šajās dienās ir redzams roku dzelžos. Vienu no lielākajiem šī politiskā spēka sponsoriem, kuru ir atvedis Jaunups. Tāpēc ar pilnu spēku tika iedarbināts Jaunupa alternatīvais plāns ar nosaukumu Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Hokejists Ozoliņš pārtrauc profesionālo sportista karjeru un iestāsies Repšes dibinātajā biedrībā

LETA,28.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokejists Sandis Ozoliņš pieņēmis lēmumu noslēgt savu karjeru sportā un iestāties politiķa Einara Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 paziņoja hokejists.

Plānots, ka Ozoliņš kļūs par biedrības ģenerālsekretāru.

«Vēlos pateikt paldies saviem vecākiem, ģimenei, treneriem, komandas biedriem un citiem, kas mani atbalstīja hokejista gaitās. Tāpēc ar šo pateicību vēlos paziņot, ka beidzu profesionālās hokejista gaitas. Sportā esmu bijis ilgus gadus un šo darbu esmu veicis ar milzīgu mīlestību un atdevi. Ir pienācis laiks,» sacīja Ozoliņš.

Taču stāstot par saviem nākotnes plāniem Ozoliņš sacīja, ka esot nopietni apdomājis, ko darīt tālāk un pirms kāda laika pieņēmis lēmumu iesaistīties Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums. Esmu gatavs strādāt Latvijā un ar savu turpmāko darbu darīt lietas, kas nestu labumu sabiedrībai kopumā,» piebilda Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti un iepriekš EP nepārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sejas Ivetas Grigules ievēlēšana ir pierādījums tam, ka plika un vienkārša reklāma vēl strādā, savukārt Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai izgāšanās parāda, ka pārāk apjomīga un ilgi, stratēģiski gatavota reklāmas kampaņa ne vienmēr vainagojas ar rezultātu. Liela nozīme ir arī personāžu reputācijai, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie reklāmas nozares speciālisti.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks norādīja, ka visur redzamā Grigules seja un pēc tam sekojošais rezultāts ir laba ziņa reklāmas nozares pārstāvjiem, jo tas nozīmē, ka obligāti nav nepieciešamas nopietnas informatīvi izglītojošas kampaņas, plika reklāma ar saukli, kas īsti neizsaka neko, vēl strādā, un to nākotnē varētu izmantot arī citi. Tajā pat laikā liela nozīme ir arī partiju personāžiem.

Šeit kā neveiksmīgu piemēru Stendzenieks min Repšes pārstāvētās partijas Latvijas attīstībai neveiksmi. Lai gan šī politiskā spēka kampaņa bija ilgstoša, apjomīga, ar lieliem ieguldījumiem, tomēr gala rezultātā Eiroparlamenta vēlēšanās tā cieta neveiksmi. Stendzenieks skaidro, ka partijas mērķauditorija bija ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, uzņēmēji un citi, tomēr tās popularitāti bojājis pats Repše, kura reputācija un tēls ne visiem ir tīkams. Tāpat Latvijas attīstībai kampaņas stratēģija sākta gatavot jau pirms diviem gadiem, taču pa šādu laiku posmu daudz kas mainās, norāda Stendzenieks. Viņš komentē, ka «Repšes kuģis bija par lielu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt un pilnveidot jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp veicinot investīciju izaugsmi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar jaunuzņēmumu nevalstiskajām organizācijām un citām valsts institūcijām apņēmusies līdz 2021.gada 31.augustam izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu.

"Latvijas ekonomikas stiprināšanai ir svarīgi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas strauji spēs izaugt par veiksmīgiem lieliem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmējiem ir potenciāls attīstīt šādus uzņēmumus, ko apliecina pēdējos gados vērojamā straujā jaunuzņēmumu vairošanās un attīstība. Pērn Latvijas jaunuzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. Tāpēc mums ir jārada labvēlīga vide šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai, vienlaikus sekmējot dažādu valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu integrāciju un sadarbību," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas un tās ieviešanas rīcības plāna izstrādei šā gada aprīlī izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" un biedrībām "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls", "Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija", "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija" un nodibinājuma "TechHub Riga". Lai veicinātu fintech nozares attīstību, Ekonomikas ministrija arī piedalās Nacionālās finanšu tehnoloģiju (fintech) stratēģijas izstrādē, kuru Finanšu ministrijas vadībā plānots izstrādāt līdz šā gada 31.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par veselības ministra amata kandidātu partija "Kustība "Par!"" izraudzījusies tās līderi Saeimas deputātu Danielu Pavļutu, aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.

Rīt, 7.janvārī, apvienības "Attīstībai/Par" Saeimas frakcija lems par Pavļuta virzīšanu ministra amatam no apvienības un aicinās uz tikšanos Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lai vienotos par turpmāko sadarbību valdībā.

"Kustība "Par!"" apņēmusies darbu Kariņa valdībā turpināt, "lai lēmumi pandēmijas uzveikšanai balstītos zinātnē un veselības lietpratēju viedoklī, nevis politiskajā konjunktūrā". Partija vēloties rūpēties, lai krīze vēl tālāk nepadziļinātu nevienlīdzību sabiedrībā. Politiskais spēks sola "nemainīt kursu veselības aprūpē, valsts reformās un taisnīgākas sabiedrības veidošanā".

"Mēs ticam, ka Kariņš izdarīs secinājumus no pēdējo mēnešu notikumiem un centīsies valdību vadīt, spējot saredzēt ne tikai skabargas citu acīs, bet arī baļķus savējās," teikts "Kustības "Par!"" izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Latvija inovāciju jomā atpaliek no parējām Eiropas valstīm

Žanete Hāka,08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas inovāciju sniegums ir bijis gaužām vājš, jo īpaši uzņēmumu pusē, esot vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā, liecina jaunākais Swedbank apskats.

Vārga inovāciju aktivitāte nozīmē, ka nākotnē būs grūtāk celt pievienoto vērtību un tuvināties ES vidējam dzīves līmenim. Lai gan valdība ir spērusi solīšus inovāciju atbalstam, ar esošo nebūs gana, lai 2020.gadā sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā iecerētās investīcijas pētniecībā un attīstībā 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne norāda, ka 2012.gadā Latvijā tēriņi pētniecībai un attīstībai, kas ir viens no plašāk izmantotajiem inovāciju mērījumiem, sasniedza aptuveni 0,7% no iekšzemes produkta (IKP). Bažas rada tas, ka uzņēmumu investīcijas pētniecībai un attīstībai ir bijuši jo īpaši zemā līmenī – tikai 0,2% no IKP, kas ir pat sešas reizes zem ES vidējā. Uzņēmumu inovācijas ir ļoti svarīgas, jo tās drīzāk nekā sabiedriskā sektora inovācijas rada komercializējamus produktus/pakalpojumus, līdz ar to palielinot ieņēmumus, pievienoto vērtību un veicinot ekonomikas izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Biznesa centrs Zaķusala vērsusies Rīgas domē ar pieteikumu lokālplānojuma izstrādes uzsākšanai Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijai ar mērķi precizēt telpiskās attīstības risinājumus - apbūves stāvu skaitu, satiksmes organizācijas risinājumus un zonējumus - plānotā konferenču un biznesa centra un tā apkārtnes kompleksai attīstībai.

Lokālplānojuma izstrādes mērķi ir izvērtēt Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijas perspektīvās attīstības iespējas un "radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, sabalansējot īpašnieku un sabiedrības intereses", kā arī izstrādāt risinājumus optimālai teritorijas attīstībai, veidojot jaunu teritorijas pilsētbūvniecisko tēlu, vienlaikus respektējot Vecrīgas panorāmas uztveres zonas un skatu punktus, paredzot nepieciešamos papildinājumus un uzlabojumus publiskās infrastruktūras attīstībā un veicinot ūdens un krastmalu izmantošanu rekreācijai un publiskās ārtelpas attīstībai.

Lokālplānojuma teritorija ietver Zaķusalas teritoriju no Salu tilta līdz dzelzceļa tiltam, ietverot Latvijas Televīzijas kompleksu - kopumā aptuveni 22 hektāru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novadā vienmēr bijuši aktīvi uzņēmēji – jau viduslaikos šeit aktīvi rosījās tirgotāji un amatnieki no malu malām. Mūsdienās biznesa rosība aizvien pieaug, bet drīzumā, pateicoties “Rail Baltica” un Bauskas Industriālajam un loģistikas parkam (BILP), paplašināsies gan biznesa iespējas, gan īstenoto projektu vēriens.

Visa pamatā – uzticēšanās

Kombinētās lopbarības rūpnīca SIA “Lielzeltiņi” Bauskas pievārtē, Ceraukstes pagastā, ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Bauskas novadā, kas ietilpst vienā koncernā ar “Putnu fabrika Ķekava”.

Uzņēmuma valdes loceklis Andrejans Paučs novada iedzīvotājus raksturo kā uzticamus sadarbības partnerus un īstus cīnītājus. “Zinot zemniekus un partnerus, ar kuriem sadarbojamies Bauskā, Bauskas reģionā un Zemgalē, noteikti varu teikt, ka viņiem ir kāds īpašs gēns, kas dod spēku un vēlmi cīnīties.” Uzņēmējs uzsver, ka zemgaliešiem var uzticēties, turklāt ne tikai biznesa vai personiskajā, bet arī pašvaldības līmenī. “Mums no pašvaldības ir ļoti labs atbalsts, to jūtam, attīstot arī jaunos projektus gan vēsturiski, gan pašlaik. Mūsu laikos ļoti augstu tiek vērtētas labas attiecības un uzticība. Ir tādi zemnieki, ar kuriem visu varu sarunāt telefoniski vai klātienē paspiest roku, un nevajag nekādus līgumus parakstīt – mēs zinām, ka noruna būs spēkā. To pašu viņi sagaida arī no mums. Tas, ka mēs esam tādā savstarpējās uzticības līmenī, mani ļoti priecē; skatoties viens otram acīs, mēs zinām, ka to izdarīsim.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Jānis Goldbergs,09.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar Eiropas naudu tuvākajos gados varētu atbalstīt kūrortu attīstību

Lāsma Vaivare; Vēsma Lēvalde,16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji biznesa atbalstam un inovācijām varēs pretendēt uz 4,4 miljardiem eiro

Z. Zablovska, S. Dieziņa, M. Ķirsons, E. Mudulis, E. Pankovska, S. Igaune,20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā plānošanas periodā Eiropas līdzekļi koncentrēti inovācijās, modernizācijā un konkurētspējas veicināšanā, uzņēmēji uzsver reālo atdevi.

Lai arī plānošanas dokumenti vēl tiek saskaņoti Eiropas Komisijā, arvien skaidrāk iezīmējas ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā gaidāmās aktivitātes. Kohēzijas politikas (KP) mērķu īstenošanai Latvijai jaunajā periodā būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu. Papildus tam Latvija saņem atbalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem. Pašlaik atklātais naudas sadalījums liecina, ka lielāku daļu laukiem paredzētās naudas plānots ieguldīt saimniecību modernizācijā un vides pasākumos, bet transporta jomā – dzelzceļa modernizācijā un autoceļu pārbūvē. Uzņēmējdarbības veicināšanai līdzekļi koncentrēti inovācijās un mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, bet ievērojams atbalsts tiks arī energoefektivitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pusvadītāju nozare Latvijā: pārāk liela iespēja, lai to palaistu garām

Renāts Lokomets, Edgars Poga, Venture Faculty,05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā1.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā2.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa "Ideju kauss 2023" 12 laureātiem kopumā piešķirti 40 000 eiro ideju attīstībai.

Par konkursa inovatīvāko biznesa ideju atzīts papildinātās realitātes mobilais risinājums "Fungo".

“Fungo” autoriem Keitai Augstkalnei un Klāvam Balamovskim-Kalniņam piešķirta pirmā vieta un 10 000 eiro atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai. Idejas autori izstrādājuši papildinātās realitātes mobilo spēli, kas motivē pusaugu onkoloģijas pacientus kustēties, tādējādi atbalstot un veicinot viņu rehabilitācijas procesu.

"Darbam ir jāturpinās un šis apbalvojums ir jāliek lietā! Mums ir daudz plānu, kā attīstīties, lai šo pārvērstu par kaut ko lielu un noderīgu," apbalvošanas ceremonijā sacīja “Fungo” idejas autors Klāvs Balamovskis-Kalniņš.

Otrā vieta un 7 000 eiro naudas balva piešķirta komandas “SUBmerge” inovatīvajam zemūdens dronam “Līdaka”. “SUBmerge” izstrādā video uzlabošanas programmatūru un tehnisko bāzi, lai palielinātu zemūdens redzamību un samazinātu zemūdens drona pašizmaksu vismaz trīs reizes, kā arī palielinātu vērtību klientam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte,27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 24.augusta publiskai apspriešanai tiks nodota Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu pirmā redakcija, lai uzklausītu iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju priekšlikumus, kā arī saņemtu institūciju atzinumus, šodien lēma Jūrmalas pilsētas dome.

Nozīmīgākās izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras attīstību un Jūrmalas kā Latvijas vienīgās kūrortpilsētas statusa stiprināšanu, neskarot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Jūrmala ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas teritorijas plānojumu ievietos valsts izveidotajā informācijas sistēmā geolatvija.lv un ieviesīs jaunu funkcionālo zonējumu, atbilstoši Ministru kabineta 2013.gadā pieņemtajam regulējumam par vispārīgajiem teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldība paredzējusi teritoriju peldbaseina būvei blakus Pumpuru vidusskolai J.Poruka ielā, paplašināta Lielupes vidusskolas infrastruktūras attīstībai nepieciešamā teritorija Aizputes ielā, būtiski paplašināta Slokas kapsētai paredzētā teritorija 8,5 hektāru apjomā, iezīmētas teritorijas Kūrorta parka izveidei Jaunķemeros (34 hektāri) un Kūrorta parkam Ķemeros (18,6 hektāri), iezīmēta vieta degvielas uzpildes stacijas izveidei Dzintaros, paredzēta 5,65 hektāru papildus teritorija Lielupes grīvas salā, lai attīstītu aktīvās atpūtas / rekreācijas zonu pie Jūrmalas ostas ārpus dabas aizsargājamās teritorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru