Jaunajā plānošanas periodā Eiropas līdzekļi koncentrēti inovācijās, modernizācijā un konkurētspējas veicināšanā, uzņēmēji uzsver reālo atdevi.
Lai arī plānošanas dokumenti vēl tiek saskaņoti Eiropas Komisijā, arvien skaidrāk iezīmējas ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā gaidāmās aktivitātes. Kohēzijas politikas (KP) mērķu īstenošanai Latvijai jaunajā periodā būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu. Papildus tam Latvija saņem atbalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem. Pašlaik atklātais naudas sadalījums liecina, ka lielāku daļu laukiem paredzētās naudas plānots ieguldīt saimniecību modernizācijā un vides pasākumos, bet transporta jomā – dzelzceļa modernizācijā un autoceļu pārbūvē. Uzņēmējdarbības veicināšanai līdzekļi koncentrēti inovācijās un mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, bet ievērojams atbalsts tiks arī energoefektivitātei.
Bez grantiem
Inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšanai kopumā turpmākajos septiņos gados plānots ieguldīt 528 milj. eiro. No tiem 430 milj. eiro paredzēts ieguldīt Ekonomikas ministrijas (EM) kompetencē esošajās jomās, tostarp 193,5 milj. eiro – inovācijas attīstībai un 237,1 milj. eiro – mazo un vidējo komersantu attīstībai un tālākai izaug- smei, informē EM. Kā galvenie investīciju virzieni definēti atbalsts inovācijas attīstībai un uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī finansējuma pieejamības nodrošināšana komersantiem eksporta kapacitātes un konkurētspējas stiprināšanai. Mazo un vidējo komersantu (MVK) atbalsta programmās vērienīgais finansējums paredzēts finanšu pieejamībai (66,4 milj. eiro) un industriālo zonu attīstībai (51,8 milj. eiro). Jāpiebilst, ka atbalsts ražošanas iekārtu un tehnoloģiju nomaiņai uzņēmējiem turpmāk būs pieejams, izmantojot finanšu instrumentus (garantijas un aizdevumus).
Inovāciju programmā vērienīgais atbalsts plānots kompetences centriem – 72,2 milj. eiro un tehnoloģiju pārnesei (49,5 milj. eiro). Jāatgādina, ka 2011.gadā kompetences centru atbalsta programma uz laiku tika pārtraukta, jo auditā tika konstatēti vairāki riski, piemēram, kompetences centru ilgtspējas nenodrošināšana, projektu mērķu nesasniegšana u.c. «Kompetences centru pētījumu atbalsta programma ir pievilcīga,» DB secina kokapstrādes SIA AmberWood valdes priekšsēdētājs Ivars Akerfelds. Viņš pozitīvi vērtē atbalstu zinātnei, pētījumiem un inovācijām, taču steidz piebilst, ka zinātnei jābūt tādai, kas ir komercializējama un rada atdevi. «Zinātne un pētniecība ir resursu ietilpīga joma un Latvijā resursu ir tik, cik ir, tāpēc tos var nākties koncentrēt uz dažām nozarēm, kur varam gaidīt vislielāko atdevi,» piebilda I. Akerfelds. Lakonisks ir nestandarta iekārtu ražošanas SIA Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi: «Kad būs piedāvājums, tad arī izvērtēsim, kurās [programmās] startēsim.»
Prioritāte – ceļi
No kohēzijas politikas fondiem tradicionāli lielākā daļa – 1,16 mljrd. eiro – paredzēta transportam – ilgtspējīga transporta veicināšanai un trūkumu novēršanai galvenajās tīkla infrastruktūrās, taču šā brīža prioritātes transporta jomā gan pilnībā neatspoguļojas šī plānošanas perioda programmās. Pirmā Satiksmes ministrijas (SM) prioritāte ir ceļi un to sakārtošana, otrā ir pasažieru pārvadājumi gan pa dzelzceļu, gan ar autobusiem un trešā no prioritātēm šobrīd ir nacionālās lidsabiedrības airBaltic stabilizēšana, stiprināšana un investora piesaiste aviokompānijai, skaidro SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Uz norādi, ka šīs prioritātes vismaz skaitliski ne gluži atbilst šī plānošanas perioda programmās norādītajiem atbalsta mērķiem, viņš atbild, ka ministrijas kā politikas plānotājas prioritātes var neatbilst ES fondu finanšu paketei (skaitliskā izteiksmē). Taču, ņemot vērā pieejamos resursus, SM orientējas arī uz lieliem dzelzceļa infrastruktūras projektiem tranzīta koridora efektivitātes palielināšanai. Kā viens no tiem ir elektrifikācija, kas dos lielākas jaudas un lētāku vilces spēku.
Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 2014.–2020. gada plānošanas periodam 6. prioritārā virziena «Ilgtspējīga transporta sistēma» ietvaros plānots atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot Eiropas transporta tīklā, norāda SM. Proti, iecerēts uzlabot vides un drošības pasākumus lielajās ostās (paredzēti 74,1 milj. eiro kohēzijas politikas ietvaros) un starptautiskajā lidostā «Rīga» (11,5), TEN-T dzelzceļa tīkla modernizācija (453,9), valsts galveno un reģionālo autoceļu segu pārbūve (453,9), Rīgas maģistrālo pārvadu rekonstrukcija (82,2), kā arī pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu (84,1), lai radītu alternatīvus maršrutus tranzīta un kravas transportam. Citas prioritātes ir elektronisko sakaru tīklu pieejamība lietotājiem lauku teritorijās (43,9), nacionālā līmeņa elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju tīkla izveide visā Latvijā (7,1), kā arī videi draudzīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstīšana (108,5 milj. eiro ES finansējums).
Trūkst infrastruktūras
Ievērojamus Kohēzijas politikas līdzekļus paredzēts ieguldīt arī izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, energoefektivitātē un enerģētikā, kā arī pētniecībā un inovācijās. Pēc EM skaidrotā, energoefektivitātei un enerģētikai paredzēts iedalīt 333,6 milj. eiro, tostarp lauvas tiesa paredzēta dzīvojamo māju energoefektivitātei – 150 milj. eiro. Tikmēr par finansējuma sadalījumu inovāciju attīstībai trauksmi ceļ inovatīvo uzņēmēju un zinātnieku biedrība BIRTI, kas kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi pieprasa izveidot Latvijas pētniecības un inovāciju stratēģisko padomi, kas izveidotu stratēģiju tam, kā ieguldīt ES fondu finansējumu Latvijas inovāciju un pētniecības attīstībā. «BIRTI nevēlas pieļaut, ka tiek atkārtota iepriekšējo plānošanas periodu lielākā kļūda – investīciju lielā sadrumstalotība,» tā BIRT pārstāve Aija Upleja. BIRTI ieskatā Latvijas vājā vieta inovāciju jomā ir infrastruktūras (testēšanas laboratoriju, eksperimentālo darbnīcu, pilotražotņu) trūkums, ko būtu iespējams mainīt ar ES finansējumu, izveidojot inovāciju infrastruktūras pārneses centrus, taču tam līdzekļi nav paredzēti.
Spēcinās IKT
Vēl viens no lielajiem jaunā plānošanas perioda mērķiem ir uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamību, izmantošanu un kvalitāti. Latvijā būtiski ir sakārtot valsts IKT saimniecību ne tikai no centralizācijas, bet arī no attīstības viedokļa, vienlaikus uzlabojot biznesa procesus, pastāstīja VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis. E-pakalpojumu jomā akcents tiks likts ne tik daudz uz kvantitāti, cik uz kvalitāti. Informācijas sistēmu savietojamības jomā tiks domāts ne tikai par savietojamību Latvijas, bet arī Eiropas līmenī. Paralēli valstij ir plāni saistībā ar nozares aktualitātēm, piemēram, atvērto datu jeb Open data jomā. IT nozares asociācijas pērn zvanīja trauksmes zvanus (DB, 11.11.2013.) par to, ka ierēdņi IKT nozarei ES fondu 2014. – 2020. g. plānošanas periodā vēlējās par 47 milj. eiro samazināt finansējumu, kas varētu apdraudēt plānus e-pārvaldes attīstībā. «Sarunas ar EK nav beigušās, bet, ņemot vērā to, ka attiecīgā programma ir apstiprināta valdībā, uzskatām, ka tā ir vienošanās un nekādas iekšēji iniciētas naudas pārdales vairāk nebūs. Šobrīd ir liela pārliecība teikt, ka arī no EK puses attiecībā uz IKT jomu nevajadzētu būt lielām diskusijām. Ja tādas parādīsies, mēs, protams, reaģēsim, lai gan to es vairāk redzu kā papildu skaidrojumu šīm konceptuālām nostādnēm un idejām,» tā A. Daugulis.
Pusgada laikā
Kopumā EK apstiprina programmu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts, informē Finanšu ministrijā. Tad arī paredzēts uzsākt lielāko daļu aktivitāšu. Atbilstoši valdības lemtajam deviņi atbalsta mērķi tiks «palaisti ātrāk» un tos plānots uzsākt 2014.gadā.