SVF un Eiropas Komisijas (EK) nesenās nesaskaņas, kad valstu parādu restrukturizācijai pieliekams punkts, liek uzdot plašāku jautājumu par nākotnes sadarbību eirozonā starp SVF un ES institūcijām.
SVF ir publicējis viedokļa dokumentu, ka Grieķijā parāda restrukturizācijai bija jānotiek jau agrāk. EK atbildēja ar SVF konfrontējošu pretēju viedokli. Kaut gan es šai jautājumā nosliecos piekrist SVF, šis strīds tomēr liek uzdot jautājumu, kā gan tikuši izdarīti šādi pretēji secinājumi un ko tas nozīmēs nākotnes sadarbībai.
Atšķirības viedokļos, par spīti tiem pašiem lietotajiem datiem un tehniskajām metodēm, ir skaidrojamas ar institūciju dažādajiem politiskajiem mērķiem. SVF kļūst aizvien kritiskāks savas lielās iesaistes eirozonā dēļ – 56% fonda aizdevumu ir eirozonai. Lai gan SVF aizdevumiem ir prioritārs statuss, svarīgi SVF dalībnieki, sevišķi no jaunattīstības ekonomikām, kļūst aizvien bažīgāki par atšķirīgo attieksmi pret Eiropu, salīdzinot ar iepriekšējām krīzēm Āzijā un Latīņamerikā.
Troika 2010.‒2013. gadam Grieķijā paredzēja vien nelielu recesiju 3,5% apmērā. Patiesībā ekonomika saruka par 21%. Tiesa, dažus IKP krituma aspektus paredzēt nevarēja. Kurš gan varēja paredzēt, ka krīze būs visā eirozonā un ka Grieķijas izstāšanās no tās tiks nopietni apsvērta? Tomēr citi faktori tika vērtēti pārlieku optimistiski.
Tika pieņemts, ka Grieķija spēs ātri pielāgot savas ražošanas struktūru un eksportēt daudz vairāk, tādējādi kompensējot iekšējā patēriņa kritumu. Plānotās privatizācijas ieņēmumi sasniedza nereālus skaitļus, bet programma nogāja no sliedēm.