Eiropas Parlamenta (EP) deputāti iecerējuši uzsākt izmeklēšanu, kuras laikā tiks pētīts tā sauktās Troikas – Eiropas Savienības Komisijas, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvju darbs tajās eirozonas valstīs, kas saņēmušas starptautisko aizdevumu un bijušas spiestas veikt ievērojamus budžeta izdevumu samazinājumus.
EP ekonomikas komitejas deputāti pārbaudīs starptautisko aizdevēju darbu Grieķijā, Portugālē, Īrijā un Kiprā. «ECB, ES un SVF pārstāvji spēlē svarīgu lomu eirozonas krīzē. Viņu darbs lielā mērā nav pārredzams,» Euobserver citē Vācijas Zaļās partijas EP deputātu Svenu Giegoldu, kurš ir viens no šīs iniciatīvas virzītājiem.
Izmeklēšanas ietvaros tiks uzklausītas Troikas pārstāvju liecības, kā arī veikti neatkarīgi ekonomiski pētījumi. Saskaņā ar EP deputātu pārliecību iepriekš izvirzītie starptautisko aizdevēju pieņēmumi par procesiem attiecīgo valstu ekonomikās, izrādījušies maldīgi – bezdarba pieaugums bijis straujāks, parādu krīzes mākto valstu ekonomiku kritums bijis lielāks, bet valsts parāda apjomi auguši vairāk nekā ticis prognozēts.
«Tieši tāpēc daudzi Eiropas pilsoņi vēlas, lai tiktu veiktas visaptverošas pārbaudes tajā, kāpēc novērojami tik dramatiski atšķirīgi rezultāti. Mums rūpīgi jāizmeklē iespējami likumpārkāpumi vai likumdošanas izmantošana ļaunprātīgiem mērķiem,» klāstīja S. Giegolds. Par paredzamās izmeklēšanas veidiem un apmēriem gan vēl nepieciešams vienoties EP parlamenta iekšienē.
Paredzams, ka īpašu uzmanību EP deputāti varētu pievērst starptautisko aizdevēju nolīgto privāto konsultāciju kompāniju darbam. Tā, piemēram, Kiprā, kas pavasarī vienojās par starptautiskā aizdevuma programmu, izcēlies skandāls, kad atklājies, ka valsts centrālā banka noslēgusi līgumu ar Ņujorkā reģistrētu konsultāciju kompāniju Alvarez and Marsal, kura ietvaros par saņemtajiem pakalpojumiem tiks izsniegts «panākumu maksājums» 0,10% apmērā no visa valsts banku sektora rekapitalizācijas kopējās summas.
Tādējādi kompānija varētu saņemt aptuveni piecus miljonus eiro un atsevišķi Kipras centrālās bankas pārstāvji jau paziņojuši, ka iestādes iekšienē par šādu darījumu informācijas neesot un to slēgusi augstākā vadība, norāda Euobserver. Kipras centrālās bankas vadītājs Paniks Demetrads (Panicos Demetriades) tikmēr uzsver, ka šādu darījumu parakstījis jo ticis piespiests to darīt. Kipras varasiestādes uzsākušas notikušā izmeklēšanu.