No Īrijas ik dienu aizbrauc vairāk nekā 200 cilvēki, emigrācijas apjomam sasniedzot augstāko līmeni kopš 19.gadsimta beigu Lielā bada, vēsta laikraksts Independent.ie.

Kā liecina laikraksta rīcībā nonākušie statistikas dati, gada laikā līdz 2012.gada aprīlim no Īrijas aizbraukuši 87 000 cilvēku, trīs reizes pārsniedzot emigrācijas līmeni ekonomiskā uzplaukuma gados.

Saskaņā ar Lielbritānijas Darba un pensiju departamenta datiem par izsniegtajiem sociālās apdrošināšanas numuriem gandrīz 16 000 devušies uz Lielbritāniju, vēsta Baltic Ireland.

Īrijas jūru šķērsojušo skaits ir apmēram divreiz lielāks nekā ekonomiskā uzplaukuma laikā, un šajos skaitļos nav ietverti emigrantu ģimenes locekļi - bērni un nestrādājošās dzīvesbiedres.

Joprojām liels vilinājums īriem ir Austrālija, uz kuru aizceļojušo Īrijas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 33% līdz 4938 gadā.

Īrija ceturtdien gatavojas uzzināt banku krīzes patiesās izmaksas, gaidot banku stresa testa rezultātus. Tiek paredzēts, ka tie norādīs, ka Īrijas bankām ir nepieciešama palīdzība vēl vairāku miljardu apmērā, vēsta ABC News.

Īrijas banku stresa testi var uzrādīt, ka lielākajām Īrijas komercbankām būs nepieciešams papildus finansējums vismaz 18 miljardu, sliktākajā gadījumā pat 25 miljardu eiro apmērā.

Šī summa būs nepieciešama papildus 46 miljardiem eiro, kurus Īrijas valdība kopš 2008. gada jau ir iepludinājusi banku sistēmā, lai novērstu tās sabrukumu. Īrijai ir jau nācies vairākas reizes palielināt savas prognozes par to, cik īsti banku krīze būs galarezultātā izmaksājusi, pateicoties tam, ka joprojām pasliktinās stāvoklis tās nekustamo īpašumu sektorā.

Īrijas Fondu birža ir arī paziņojusi, ka tā kopīgi ar Īrijas Centrālo banku ir pārtraukusi darījumus ar Īrijas Bankas un Allied Irish Banks vērtspapīriem.

Ļoti dažādām vajadzībām uzkrājumus veido 56% iedzīvotājum, liecina Swedbank novembrī veiktais pētījums par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem.

Visbiežāk minētais uzkrājumu mērķis ir līdzekļi nebaltām dienām (atbildi minējuši 12% respondentu). Taču liela daļa iedzīvotāju (44%) joprojām atzīst, ka uzkrājumus neveido nemaz.

Iedzīvotāji veido uzkrājumus arī veselībai un drošībai – gadījumā, ja ar regulārajiem ienākumiem vairs nepietiks, lai segtu ikdienas izdevumus (atbildi minējuši 6% respondenti). Vēl visai bieži uzkrājumi tiek veidoti arī remontam un mājokļa labiekārtošanai. 5% iedzīvotāji atzīmējuši, ka veido uzkrājumus bērnu nākotnei, lai, neskatoties uz dažādiem dzīves pavērsieniem, bērns saglabātu finansiālo nodrošinājumu arī nākotnē.

57% ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka veido uzkrājumus, bet no Latvijā dzīvojošajiem uzkrājumus veido 38%, liecina bankas Citadele un portāla draugiem.lv veiktā aptauja.

Gandrīz puse jeb 49% ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju un 46% Latvijā dzīvojošo, kas veido uzkrājumus, izvēlas tos uzkrāt bankas kontā.

Gan skaidrā naudā, gan bankas kontā uzkrājumus veido 32% ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju un 31% Latvijā dzīvojošo respondentu, kas veido uzkrājumus. Vienāds respondentu skaits – 12% abās grupās atzina, ka uzkrājumus veido skaidrā naudā banknotēs. Savukārt cilvēki, kas uzkrājumus veido monētās, Latvijā dzīvojošo vidū ir nedaudz vairāk – 10%, bet no ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem monētas par uzkrājumu veidu izvēlas 7%.

«Fakts, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji uzkrājumus veido biežāk, nav nekas pārsteidzošs. Bieži tieši uzkrājumu veidošana ir mērķis, kāpēc Latvijas iedzīvotāji dodas strādāt uz ārzemēm, jo tad ir lielākas iespējas atlicināt naudas līdzekļus uzkrājumu veidošanai,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Ļaujot sabrukt valsts bankām, Islande izvēlējās labāku krīzes pārvarēšanas stratēģiju nekā Īrija un Latvija, kad 2007. gadā šīs valstis piemeklēja ekonomiskās problēmas, uzskata Beļģijas ekonomikas pētījumu centra Bruegel analītiķi.

Centra ekonomists Žolts Darvas (Zsolt Darvas) ziņojumā salīdzina Islandes, Īrijas un Latvijas krīzes pārvarēšanas stratēģijas, ziņo The Irish Independent.

Visas trīs valstis tika novērotas kreditēšanas pieauguma izraisītas nekustamā īpašuma spekulācijas, kā arī investīciju nesabalansētība. Krīzei sākoties, samazinājās īpašumu cenas, kas izraisīja banku sabrukumu un visām trijām valstīm nācās vērsties pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzības.

Valstu valdības ieviesa finanšu taupības pasākumus, strukturālās reformas, kā arī izmaiņas banku sistēmā. Šādas līdzības ļauj ekonomistiem salīdzināt Latvijas, Islandes un Īrijas dažādās stratēģijas krīzes risināšanai.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi Īrijas kredītreitingu no Aa2 līdz Baa1, kas ir trīs līmeņus virs reitinga, kas investoriem neiesaka veikt ieguldījumus, ziņo Bloomberg.

Pašreizējais Īrijas kredītreitings ir tikpat augsts, cik Krievijai. Moody’s arī norāda, ka iespējams arī tālāks Īrijas kredītreitinga samazinājums, tāpēc arī reitingam noteiktas negatīvas perspektīvas.

Lai arī Īrijas kredītreitinga samazinājums bija gaidāms, pārsteigumu radījis tas, ka Moody’s valsts reitingu samazināja uzreiz par pieciem līmeņiem.

Īrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī pieaudzis par 0,5%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, liecina valsts statistika biroja ceturtdien publiskotais sākotnējais novērtējums. Iepriekšējā ceturksnī tika reģistrēts kritums par 1,5%.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair Īrijas valdībai izteikusi piedāvājumu atpirkt 25% aviokompānijas Aer Lingus akciju. Savukārt Īrijas valdība piekritusi to izskatīt. Tādējādi reāli varētu kļūt lidojumi uz Ziemeļameriku, kas pasažieriem izmaksātu sākot no desmit eiro.

Pašlaik Ryanair pieder 30% Aer Lingus akciju, bet lidsabiedrība savu daļu vēlas palielināt vismaz līdz 50%, vēsta Reuters. Kopš 2007. gada tas jau ir trešais Ryanair piedāvājums iegādāties Aer Lingus akcijas.

«Valdība izskata piedāvājumu,» norādīja Īrijas Transporta ministrijas preses pārstāvis. Īrijas valdība izvērtēs, kādu ietekmi šāds darījums atstās uz lidojumu maršrutiem no Dublinas, cik lielu peļņu valsts var gūt no akciju pārdošanas, kā arī kāds ir konkurences uzraudzības institūciju viedoklis.

Gada sākumā Īrijas valdība pavēstīja, ka pārdos savu daļu aviokompānijā Aer Lingus, jo lidsabiedrība vairs neesot stratēģiski svarīga. Īrijas valsts savu daļu vēlas pārdot saņemot vismaz vienu eiro par lidsabiedrības akciju. Tikmēr Ryanair valdībai izteicis piedāvājumu maksāt 1,30 eiro par vienu Aer Lingus akciju. Īrijas valdībai savs izvērtējums jāsniedz 60 dienu laikā, skaidro Irishtimes.com.

Briseles ierēdņi par taupīgu dzīvošanu varēs mācīties no Dublinas kolēģiem, jo Īrijas valdība savas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā, oficiāliem lidojumiem iecerējusi izmantot zemo cenu aviokompāniju Ryanair.

Īrijas valdība noslēgusi ar Ryanair vienošanos, kuras ietvaros ES amatpersonas varēs lidot no Briseles Šarlero lidostas uz Dublinu tikai par 49,99 eiro, lai tādējādi tiktu ietaupīti papildus finanšu līdzekļi, vēsta Īrijas plašsaziņas līdzekļi. Ryanair ir viena no aviokompānijām, kuras apvienojušās tenderī, lai nodrošinātu ES ierēdņu lidojumus uz Īriju.

Saskaņā ar panākto vienošanos, Ryanair arī apsolījis izveidot speciālu «ierēdņu palīdzības tālruņa līniju», kā arī nodrošināt bezmaksas lidojumu maiņas iespējas. Bagāžas cenas gan paliks tādas pašas kā citiem pasažieriem.

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Šodien starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) veica uzrukumu Īrijas kredītreitingam samazinot to no AA+ uz AA.

Kā galvenais reitinga pazemināšanas iemesls tiek minēts milzīgie Īrijas valstu tēriņi palīdzot «izdzīvot» valsts bankām.

Speciālisti domā, ka Īrijas ir liela iespēja, ka Īrijas kredītreitings tiks samazināts arī nākotnē.

Jāpiebilst, ka Īrijas ekonomika pašreiz sarūk visstraujāk no eiro zonas valstīm.

S&P paredz, ka Īrijas tēriņi sava banku sektora glābšanai varētu uzblīst līdz 25 miljardiem EUR.

Valdot šādam fonam, līdz 222 punktiem šodien pieauga arī Īrijas kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līguma (credit default swap jeb CDS) cena.

CDS ir ārpusbiržas finanšu instruments, ar kura palīdzību darījuma partneri pērk un pārdod noteikta emitenta kredītrisku. Ja CDS cena pieaug, tas nozīmē, ka investori uzskata, ka palielinās emitenta (konkrētajā gadījumā - Īrijas valdības) maksātnespējas risks. Savukārt šī rādītāja viens bāzes punkts nozīmē 100 dolārus CDS, kas apdrošina 10 miljonus dolāru pret iespējamu maksātnespēju

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Daļu starptautiskā aizņēmuma naudas Īrija, izmantojot kapitāla fondus, grasās atvēlēt savām bankām, savukārt pārējo naudu no lēstajiem 95 miljardiem eiro palīdzēs Īrijai izvairīties no obligāciju pārdošanas, raksta Bloomberg.

Db.lv jau vēstīja, ka Īrija pietikusies starptautiskajai palīdzībai, kļūstot par pēc kārtas otro eirozonas valsti, kurai nepieciešams ārkārtas aizdevums, lai glābtu savas bankas un nepieļautu parādu krīzes atkārtošanos vienotās valūtas valstu blokā, kas Grieķijas gadījumā destabilizēja eiro. Jau ziņots, ka Grieķija šogad pieteicās starptautiskajam aizdevuma 110 miljardu eiro apmērā.

«Bankas valstij bija pārāk liela problēma. Galvenais valdības uzdevums ir nodrošināt, lai mūs nepiemeklē banku sektora sabrukums,» komentējot aizņēmumu, sacījis Īrijas finanšu ministrs Braiens Lenihens (Brian Lenihan).

Īrijas bērnu un jaunatnes lietu ministre Frānsisa Ficdžeralda organizē vēršanos pie vairākām Latvijas amatpersonām un varasiestādēm, lai prasītu uzlabot drošību interneta vietnēs.

Ficdžeralda paziņojusi, ka viņa palielinās spiedienu uz «pretrunīgi vērtēto Latvijas sociālo mediju vietni ask.fm», vēsta Īrijas laikraksts Independent.

Latvijā radīto portālu ask.fm, kura kopējais lietotāju skaits sasniedz 21 miljonu cilvēku visā pasaulē, vecāki vaino divu Īrijas pusaudžu pašnāvībās, jo viņas portālā saskārušās ar ņirgāšanos un pazemošanu.

Ficdžeralda vērsusies pie Īrijas ārlietu ministra Īmona Gilmora, lai viņš šo jautājumu apspriež ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP). Kā rakstīja laikraksts Diena, Ficdžeralda nosūtījusi vēstuli arī par komunikācijām atbildīgajam Latvijas satiksmes ministram Aivim Ronim, kurā pausts satraukums, ka Latvijā radītā portāla Ask.fm saturs no uzturētāju puses netiek uzraudzīts.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Atklātībā parādījušās slēgtās Īrijas bankas Anglo Irish Bank vadības telefonsarunas, kurās 2008. gada finanšu krīzes laikā tiek pārrunā veidi, kādos apkrāpt valdību un slēpt patiesos bankas zaudējumus.

Telefonsarunu ierakstos, kas nonākuši Īrijas laikraksta Irish Independent rīcībā, dzirdams, kā Anglo Irish Bank vecākais menedžeris Džons Bovijs, kas tobrīd bija iesaistīts sarunās ar valsts Centrālo banku, smejoties un jokojoties izklāsta citam vecākajam menedžerim – Peteram Ficdžerealdam, kā banka no valsts izkrāpj miljardiem eiro bez nolūka tos kādreiz atmaksāt.

Problēmu nomocītā banka 2008. gadā Īrijas Centrālajai bankai lūgusi palīdzību septiņu miljardu eiro apmērā, labi zinādama, ka šīs naudas nebūs pietiekami, lai izglābtu kredītiestādi. Anglo Irish Bank cerējusi, ka tiklīdz kā valdība piešķirs naudu tā vairs tā nevarēs apstāties un turpinās aizdot jaunas summas. Jautāts, kāpēc baņķieri sarunās vēlējušies septiņus miljardus, Dž. Bovijs smejoties atzinis, ka cipars bijis pilnībā izdomāts. «Gluži kā teiktu Dramers (kādreizējais bankas izpilddirektors – Deivids Dramers) – izvilkām no savas pakaļas,» telefonsarunās par valstij lūgto palīdzību izteicies menedžeris.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) par vienu pakāpi pazeminājusi Īrijas kredītreitingu, norādot uz valdības obligāciju turētāju riskiem. Tiesa gan, reitinga perspektīvas esot stabilas, ziņo Reuters.

Īrijas kredītreitings samazināts līdz atzīmei BBB+.

Kredītreitinga samazināšana seko Īrijas banku stresa testu rezultātiem, kuros atklāts, ka Īrijas bankām nepieciešami papildus 24 miljardi eiro, lai pārdzīvotu finanšu krīzi. Pārbaudīti četri aizdevēji - Allied Irish Banks, Bank of Ireland, Educational Building Society (EBS) un Irish Life & Permanent.

S&P uzskata, ka straujais Īrijas iekšzemes kopprodukta kritums vairs neturpināsies, un turpmāk gaidāma pakāpeniska valsts ekonomikas atveseļošanās, tāpēc reitinga perspektīvas no negatīvām paaugstinātas uz stabilām.

Jau ziņots, ka Īrijas iekšzemes kopprodukts trīs mēnešos - līdz 2010. gada decembrim - sarucis par 1,6%. Pērn trešajā ceturksnī tas pieauga par 0,6%, liecina valsts statistikas biroja dati.

Aizvadītā gada laikā pieaudzis Īrijas iedzīvotāju skaits, kas dodas emigrācijā uz Lielbritāniju, Kanādu, Jaunzēlandi, ASV un Austrāliju.

Gada laikā, kas noslēdzās aprīlī, Īriju pametuši 40,3 tūkstoši pilsoņu, kas ir gandrīz viens procents no valsts iedzīvotāju skaita, liecina aprēķini. Salīdzinājumam – 2009./2010. gadā no Īrijas emigrēja 27,7 tūkstoši, bet 2008./2009. gadā valsti pameta 18,4 tūkstoši cilvēku.

Bezdarba līmenim saglabājoties 15% robežās, tiek prognozēts, ka līdzīgs skaits valsts iedzīvotāju varētu Īriju pamest arī nākamajā gadā.

Visvairāk īru darba meklējumos devies uz Austrāliju – šā gada pirmo sešu mēnešu laikā Īrijas izcelsmes pagaidu iedzīvotāju skaits Austrālijā pieaudzis no 6,2 tūkstošiem līdz 20,4 tūkstošiem.

Daudzi Lielbritānijas iedzīvotāji vairs neuzticas bankām un, lai būtu droši par savu naudu, tie sāk iegādāties seifus.

Lielbritānijas seifu ražotāji ziņo, ka ievērojami ir palielinājušies seifu pārdošanas apjomi valstī, atsaucoties uz avīzi The Times, ziņo RIA Novosti. Laikraksts raksta, ka pārdošanas apjomi pieauguši drīz pēc tam, kad vairākas Lielbritānijas bankas bija uz bankrota robežas un cilvēki sāka izņemt naudu no tām.

"Viss ir vienkārši - ja uzticība bankām samazinās, tad cilvēki pērk Eiropas Savienības apstiprinātus seifus, lai varētu seifa saturu apdrošināt," norāda kompānijas Leigh Safes direktors Ras Riders.

Latvijā vidējā vecuma pensija ir 365 eiro mēnesī jeb 44% no vidējās neto algas valstī, ceturtdien "Luminor Bank" diskusijā par pensiju sistēmas nākotni sacīja bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Vienlaikus vidējā vecuma pensija Eiropas Savienībā (ES) ir 1100 eiro mēnesī jeb 70% no vidējās neto algas ES.

"Tāpēc ir svarīgi, cik daudz cilvēki paši uzkrāj. Pēc "Eurostat" datiem, vidējais ienākums pensijas vecuma cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma Latvijā ir aptuveni 450 eiro mēnesī, bet ES tas vidēji ir 1400 eiro mēnesī. Mazāka summa nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā," stāstīja Dobrovoļska.

Viņa sacīja, ka kopējais uzkrājumu rādītājs Latvijā ir tikai 6% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem, kamēr ES vidēji tas ir 12%, bet Igaunijā pat pārsniedz vidējo ES rādītāju un viedo 13-14%.

"Jāsaprot, ka valsts nodrošinātā pensija veidos tikai daļu no ienākumiem vecumdienās, bet lielu daļu veidos cilvēku uzkrājumi. Diemžēl Latvijā uzkrājumus veido tikai neliela daļa iedzīvotāju, piemēram, trešajā pensiju līmenī uzkrājumu veic tikai trešdaļa iedzīvotāju, turklāt daļa no tiem neveic regulārus maksājumus un ir veikusi tikai vienreizēju pirmo maksājumu," stāstīja Dobrovoļska.