Augustā Latvijas eksports turpinājis uzrādīt pārliecinošu sniegumu un tā apjoms sasniedzis visu laiku augstāko līmeni. Tiesa gan, eksperti brīdina, ka pieauguma tempi bremzēsies.
Šodienas Centrālās statistikas pārvaldes dati atklājuši, ka Latvijas augusta eksporta apjoms sasniedzis 534.6 milj. latu, kas ir līdz šim lielākais Latvijas preču eksporta apjoms vienā mēnesī. Savukārt kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2011. gada augustā bija 1187,4 milj. latu, kas ir par 4,9% jeb 55,8 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 23% jeb 222,2 milj. latu vairāk nekā 2010. gada augustā. Augusta dati liecina, ka gada laikā eksports audzis par 27%, bet imports par 20%. Gada astoņos mēnešos – no janvāra līdz augustam eksports ir palielinājies par 33,3% jeb 958 milj. Ls līdz 3837.2 milj. Ls, bet importa apjomi - par 32,9% jeb 1182,4 milj. Ls līdz 4772,9 milj. Ls.
Publicētos eksporta rādītājus eksperti kopumā vērtē atzinīgi, tomēr norāda, ka nākotnē izaugsmes tempi bremzēsies.
«Pieaugums balstās uz Latvijas trīs galvenajiem nozares vaļiem - pārtikas produktu ražošanu, kokapstrādi un metālapstrādi. Kopējie eksporta rādītāji turpina rādīt jūsmas vērtu dinamiku. Tomēr šajā kontekstā vairāk jāvērtē apstrādes rūpniecības panākumi eksporta tirgu apguvē. Tas lielā mērā arī noteiks visas ekonomikas kondīciju, tai skaitā izmaiņas nodarbinātībā. Vēl nav pieejami dati par septembri, bet, lai raksturotu situāciju, der arī otrā ceturkšņa dati. Otrajā ceturksnī Latvija eksportēja preces aptuveni 1,5 miljardu latu vērtībā, kamēr apstrādes rūpniecības eksporta vērtība bija vien 593 miljonu latu, kas veido tikai 40% no kopējā eksporta vērtības. Eksports uzrāda labu pieauguma tempu, kamēr apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugums eksportam palēninās un lielāku lomu ieņem apgrozījums vietējā tirgū. Viss liecina, ka uz vietas radīto vērtību pārdot ārējos tirgos kļūs sarežģītāk. Pozitīvās tendences vēl tuvākajā laikā uzturēs inerci, bet soli pa solim palēnināsies. Tādēļ eksporta apjomi no vienas puses var saglabāties pozitīvi, sniedzot iespējas tranzītam un ar to saistītajām nozarēm, kamēr apstrādes rūpniecības panākumi būs salīdzinoši mazāki un grūtāk sasniedzami,» situāciju raksturo SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Arī citi eksperti uzskata līdzīgi. «Sagaidāms, ka preču tirdzniecības gada pieauguma tempi rudenī nedaudz pierims. Taču 2011. gadā kopumā preču eksporta izaugsme, visticamāk, pārsniegs 25% atzīmi. Arī preču importa pieaugums varētu būt līdzīgs eksporta kāpumam. Mūsu svarīgāko tirdzniecības partnervalstu ekonomiku izaugsme bremzējas, noskaņojums to rūpniecības sektoros pasliktinās. Piemērām, Zviedrijā un eiro zonā šī gada augustā un septembrī iepirkumu menedžeru indekss (jeb PMI) apstrādes rūpniecībā ir bijis zem 50, proti, zem no izaugsmes. Tas pats attiecas arī uz jaunu pasūtījumu novērtējumu. Tas nozīmē, ka arī pieprasījums pēc Latvijā ražotajām precēm augs lēnāk un arī eksporta izaugsme bremzēsies. Arī izejvielu cenu kritums norāda uz eksporta vērtības lēnāku turpmāko pieaugumu,» piebilst Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Vai atkārtosies 2008.gada vēsture, kad augustā Latvijas eksporta apjoms sasniedza līdz tam augstāko punktu, lai strauji kristu pasaules finanšu krīzes lavīnas ceļā? «Var vilkt paralēles starp situāciju pasaules ekonomikā pirms trīs gadiem un šodien, taču šoreiz tik ļauni gandrīz noteikti nebūs. Ir skaidrs, ka šī gada septembrī nekas dramatisks Latvijas eksporta nozarēs nav noticis. Šobrīd prognoze mēreni pasliktinās, atsevišķi uzņēmumi ziņo par pasūtījumu aktivitātes atslābumu, bet vismaz pagaidām izmaiņas notiek pakāpeniski. Ārkārtīgi neskaidra ir pasaules ekonomikas tālākā gaita, prognožu diapazons sniedzas no mērenas izaugsmes piebremzēšanās līdz lielākajai krīzei vairākās desmitgadēs. Droši var teikti tikai to — lai kādas grūtības mūsu ražotājus piemeklētu turpmāk, aizvadītajos grūtību pilnajos gados ieguldītais darbs eksporta palielināšanā un produktu portfeļa attīstīšanā nekur nepazudīs,» potenciālo nākotni iezīmē DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.