Gadījumi, kad Latvijas bankas tiek saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, dažkārt ir tikai minējumi, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.
«Jāsaprot, ka dažkārt tie ir tikai minējumi. Ja palūkojamies uz Latvijas banku sistēmu kopumā, teju 50% noguldījumu ir nerezidentu noguldījumi, kas, piemēram, amerikāņiem vai angļiem šķiet jocīgi un neparasti. Taču aizdomas, ka tur notiek kaut kas nelegāls, ir tikai aizdomas. Mums ir vietējais regulators, Eiropas Savienības regulas, Drošības policija, kas regulāri pārbauda darījumus un kam ir visas tiesības uzdot jautājumus. Šie jautājumi nereti ir ar ģeopolitisku nokrāsu. Piemēram, runājot par Amerikas Savienotajām Valstīm un, kā tās skatās uz Eiropu, redzams, ka tās labprātāk atbalsta lietas, kuras tām ir saprotamas, savukārt lietas, kuras tām ir nepierastas, dažkārt tiek izmantotas, lai panāktu kaut ko savu,» teica Bramvels.
Savukārt jautāts, vai tas, ka Latvijas bankas nereti tiek saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmām, ietekmē banku sektora tēlu ārvalstīs, Norvik bankas vadītājs atbildēja noliedzoši. «Nē, vismaz, cik esmu runājis ar ārzemju kolēģiem, nav bijis tāds iespaids,» sacīja Bramvels.
Viņš norādīja, ka nerezidentu noguldījumi ļauj bankām diversificēt iekšējos ekonomikas riskus.
«Ir diezgan grūti iedomāties valsti, kurā nebūtu vispār vai būtu ļoti mazs nerezidentu noguldījumu apmērs, varbūt Austrālijā. Ja netiek piesaistīti nerezidentu noguldījumi, nav iespēju diversificēt iekšējos ekonomikas riskus. Tas nozīmē naudas tērēšanu, nevis uzkrāšanu, un tas ir negatīvi sistēmai. Ja bankās ir investīcijas, noguldījumi no dažādām valstīm, riski ir mazāki, jo nav jārēķinās tikai ar vienas valsts attīstību. Tāda banku struktūra, kā piemēram Latvijā, kur ir Skandināvu bankas un bankas, kas strādā tieši ar nerezidentiem, kopumā rada lielāku stabilitāti. Tā ir biznesa forma,» klāstīja Bramvels.