Šodien, kad pasaules ekonomiskā un finanšu krīze ir skārusi virkni valstu, Azerbaidžāna paliek to nedaudzo valstu starpā, kura saglabā salīdzinoši stabilus ekonomikas izaugsmes tempus. Tiesa, tie vairs nevar līdzināties vēl pāris gadu atpakaļ demonstrētajiem sasniegumiem, kad IKP pieaugums sasniedza līdz pat 22-25% gadā, kas ir bijis pasaules rekords ekonomikas attīstības tempu ziņā. Taču uz vispārīgā pasaules valstu ekonomiku lejupslīdes fona Azerbaidžāna joprojām ieņem līdera pozīcijas. Pēc starptautisko ekspertu prognozēm 2009.gadā Azerbaidžānas IKP pieaugums varētu būt 2.7% apmērā.
Lielu daļu ekonomikas stabilitātes dod Azerbaidžānas valdības iepriekšējos gados uzkrātās kopējās naudas rezerves ap 18 miljardu USD apmērā, valstī joprojām ieplūst no naftas un gāzes pārdošanas iegūtie naudas līdzekļi, kas kopumā ļauj turpināt finansēt sociālo sfēru, ekonomikas konkurētspējas stimulējošās programmas un infrastruktūras projektu attīstību.
Ekonomikas ne-naftassektoru attīstību Azerbaidžānas vadība izvirza par vienu no savām galvenajām prioritātēm. Š.g. aprīlī tika apstiprināta Reģionu sociālā un ekonomikas attīstības programma, kas izstrādāta realizācijai līdz 2014. gadam un kuras uzdevums ir stabilizēt Azerbaidžānas ekonomiku, mazinot tās atkarību no naftas sektora. Programma paredz rūpniecības un lauksaimniecības sektoru uzņēmumu veidošanu reģionos, meliorācijas, irigācijas un ūdensapgādes uzlabošanu, enerģētikas un siltuma piegādes tīklu attīstību, ceļu un sakaru sistēmu rekonstrukciju utt.
Azerbaidžānas valdības realizētā sociālās un ekonomikas konkurētspējas celšanas politikas rezultātā turpmākajos gados Azerbaidžānā saglabāsies salīdzinoši stabils iekšējais pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, līdz ar to Azerbaidžāna ir uzskatāma par vienu no potenciālajiem sadarbības partneriem mūsu uzņēmējiem gan kopuzņēmumu dibināšanā, gan preču un pakalpojumu sniegšanā. Galvenais ir nepalaist šo iespēju garām.
Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Azerbaidžānu tika nodibinātas 1994.gada 11.janvārī. 2006.gada vidū pēc iepriekšējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālās vizītes Azerbaidžānā tika atvērta Latvijas Republikas vēstniecība, savukārt Latvijas galvaspilsētā savu darbību uzsāka Azerbaidžānas vēstniecība. Līdz ar to attiecībām starp abām valstīm tika dots jauns stimuls. Starp abām valstīm ir izveidota plaša līgumtiesiskā bāze: ir noslēgti savstarpējie līgumi: par sadarbību ekonomiskās, zinātniskās, tehniskās un kultūras jomās, par sadarbību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību; nolīgumi par gaisa satiksmi, par sadarbību sakaru jomā, par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, par sadarbību tūrisma jomā, kā arī virkne citu divpusējo līgumu, kas tādējādi paver iespēju jaunā līmenī attīstīt biznesa sakarus starp abām valstīm.
Abu valstu starpā ir cieši draudzīgas attiecības, ko apliecina arī vairākas augsta līmeņa amatpersonu tikšanās pēdējo gadu laikā. Ir notikušas vairākas Ārlietu, Ekonomikas un citu nozaru ministru un institūciju pārstāvju savstarpējās vizītes un tikšanās, kuru ietvaros ir piedalījušies arī Latvijas uzņēmēji.
Kā nozīmīgāko pēdējā laika augsta līmeņa vizīti jāmin augusta sākumā notikusī Latvijas Republikas Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālā vizīte Azerbaidžānā, kuras ietvaros tika parakstīti divi starpvaldību līgumi, saprašanās memorands un abu prezidentu kopīgā deklarācija, aizvadīta kārtējā starpvaldību komisija ar Latvijas uzņēmēju līdzdalību, kas deva iespēju efektīvāk palūkoties uz dienas kārtībā esošajiem sadarbības jautājumiem.
Prezidenta vizīte un prezidentu pavadošo ministru dalība sniedza izdevību Latvijas vadošo uzņēmēju delegācijai nostiprināt jau esošos kontaktus un pavēra iespēju jauniem sadarbības projektiem Azerbaidžānā.
Jāatzīmē, ka pēc skaita lielās uzņēmēju delegācijas klātiene gan no vienas, gan no otras puses uzņēmējiem paredzētajos pasākumos liecina par esošo un pieaugošo interesi par sadarbības iespējām starp abu valstu biznesa vidēm.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un abu valstu tradīcijas, šāda augsta līmeņa vizīte dos visdrīzāko papildus impulsu Latvijas - Azerbaidžānas attiecību attīstībai, t.sk. ekonomiskajā jomā.
Par to, ka interese starp abu valstu uzņēmējiem pēdējo gadu laikā turpina pieaugt un sakari kļūst aizvien aktīvāki, liecina arī savstarpējās tirdzniecības rādītāji. Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar Azerbaidžānu, kuras tirgus ir mērāms 8,17 miljonu iedzīvotāju apmērā, 2008. gadā attiecībā pret iepriekšējo pārskata periodu, bija pieaudzis divas reizes. Sasniedzot ~16 miljonus USD lielu apjomu, dubultojies tieši Latvijas eksports uz Azerbaidžānas tirgu, kur Latvijā saražotā produkcija tiek augstu vērtēta tās kvalitātes dēļ.
Viena no galvenajām eksporta preču grupām uz Azerbaidžānu joprojām tradicionāli saglabājas pārtikas produkti. Azerbaidžānas veikalos plašā sortimentā ir nopērkami vairāku Latvijas zivju pārstrādes cehu ražotie zivju konservi, nedaudz mazākā sortimentā tiek pārstāvēta gaļas pārstrādes produkcija - mājputnu konservi, meža gaļas un liellopu konservi, iecienīta starp vietējiem patērētājiem ir arī Rīgas piena kombināta produkcija, Cido Senču kvass, kā arī Latfood Ādažu čipsi.
Jāatzīmē, ka „Rīgas piena kombināts" uz Azerbaidžānu savus produktus eksportē jau vairākus gadus. Esam priecīgi, ka kombinātam izdevies palīdzēt palielināt gan produktu sortimenta, gan eksporta apjomus uz Azerbaidžānu. Aktīvi vietējā Azerbaidžānas tirgū ienāk arī maizes ceptuve Lāči, kas ar savu produkciju Baku gūst lielu interesi un atsaucību no patērētāju puses.
Protams, mūsu pārtikas ražotājiem jārēķinās arī ar apstākli, ka liela daļa Latvijā ražotās produkcijas Azerbaidžānas tirgum ir jaunums, līdz ar to ir jābūt gataviem palīdzēt saviem partneriem izvēlēties pareizāko ceļu produkta virzībai tirgū.
Tradicionāli ievērojamo tirgus daļu Azerbaidžānā ieņem arī Latvijas farmācijas nozares pārstāvju Olainfarm un Grindex medikamenti.
Arī banku pakalpojumu sfērā šajā tirgū esam diezgan plaši pārstāvēti. Azerbaidžānā strādā vairāku Latvijas finanšu komercstruktūru pārstāvniecības: Aizkraukles bankas meitas uzņēmuma AB Konsultācijas pārstāvniecības birojs, Parex bankas un Baltikums Banka pārstāvniecības.
Kā veiksmīgi, peļņu nesoši piemēri uzņēmējdarbībai ar Latvijas kapitālu Azerbaidžānā jāmin A/S Parex leasing un factoring un Baltic-Caspian audit, kuriem ir izdevies šeit atrast savu tirgus nišu.
Lai arī šobrīd Latvijas un Azerbaidžānas savstarpējās tirdzniecības rādītāji uzrāda pozitīvu tendenci un ir redzami jau reāli rezultāti, abu valstu savstarpējo ekonomisko attiecību attīstībai joprojām ir liels potenciāls.
Azerbaidžānas tirgū varētu būt interesanta arī cita sortimenta Latvijā ražotā pārtikas produkcija, piemēram, dažāda veida gaļas, zivju izstrādājumi, iespējams, saldumi, konditorijas izstrādājumi utt.
Ievērojams sadarbības potenciāls ir arī sakaru un informācijas tehnoloģiju jomās. Šeit, piemēram, interese no Azerbaidžānas puses ir par mūsu pieredzi dokumentu pārvaldē un to elektroniskajā apritē, kur arī ir izveidojušās iestrādes tālākas sadarbības veidošanai.
Zināmas perspektīvas ir arī tūrisma jomai. Latvijai tūrisma ziņā ir salīdzinoši lielas priekšrocības, kuras vajadzētu izmantot: ir tiešie lidojumi starp Baku un Rīgu, vēstniecība, kas līdz ar to atvieglo vīzu kārtošanas jautājumus, Azerbaidžānas sabiedrībā vēl nav aizmirsta Rīgas un Jūrmalas pievilcība. Vēstniecība vairakkārt aktīvi iesaistījusies vietējā mēroga Latvijas tēla un tūrisma iespēju popularizēšanas pasākumos, kur izstāžu apmeklētājiem tika stāstīts gan par kultūras tradīcijām gan par atpūtas iespējām Latvijā. Tie ir pirmie soļi, lai radītu potenciālajiem tūristiem interesi apciemot mūsu valsti.
Iespējamais sadarbības virziens var tikt attīstīts arī transporta un loģistikas jomā, kur Latvijas multimodālā transporta sistēma sniedz zināmas priekšrocības kravu pārvadāšanai gan caur Latvijas ostām, gan pa dzelzceļu un autoceļiem.
Šie ir tikai daži iespējamie sadarbības virzieni. Nenoliedzami Azerbaidžānas tirgus ir ļoti pievilcīgs ne tikai Latvijas uzņēmējiem. Jārēķinās arī ar to, ka salīdzinošie konkurenti no tādām valstīm kā Polija, Ukraina, Baltkrievija, Krievija, Vācija, Koreja, Ķīna un Turcija šajā tirgū atrodas ilgāk, līdz ar to mūsu uzņēmēju piedāvājumam ir jābūt elastīgam, kvalitatīvam un konkurētspējīgam cenu līmeņa ziņā.
Lai darbotos Azerbaidžānas tirgū, ir jāņem vērā arī vietējās kultūras un tradīciju specifika. Ir jāsaprot, ka darījumu norise šeit tiek būvēta citādāk kā tas ierasts Rietumos. Šeit lielu lomu ilgtermiņā spēlē personīgās attiecības starp uzņēmējiem. Augstu tiek vērtēta spēja abpusēji cienīt vienam otru, spēja profesionāli izstrādāt atbilstošu komercpiedāvājumu un būt elastīgiem attiecībā uz to, spēja būt gataviem reaģēt īsā laikā un tajā pat laikā saglabāt pacietību pret saviem sadarbības partneriem. Tie ir daži no svarīgākajiem nosacījumiem, kas būtu jāņem vērā mūsu uzņēmējiem, uzsākot darbību šajā tirgū.
Atbalsts augstākajā politiskajā līmenī - vēstniecības iesaiste - bieži ir atslēga veiksmīgu sadarbības kontaktu dibināšanai. Latvijas vēstniecība Azerbaidžānā kopš savas darbības sākuma ir izveidojusi draudzīgus uz abpusēju cieņu balstītus kontaktus ar virkni lielajiem Azerbaidžānas uzņēmējiem. Tādējādi vēstniecība ir gatava gan sniegt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo informatīvo atbalstu, gan arī nodrošināt nepieciešamo palīdzību tirgus izpētē un sadarbības partnera atrašanā.
Nobeigumā vēlos novēlēt Latvijas uzņēmējiem veiksmi un panākumus savas uzņēmējdarbības attīstīšanā un Latvijas ekonomiskās konkurētspējas celšanā.
Mihails Popkovs
Latvijas vēstnieks Azerbaidžānā
