Londonā no 10.- 13. septembrim norisinās viena no vērienīgākajām militārās rūpniecības izstādēm - Defence and Security Equipment International (DSEI) (Starptautiskais aizsardzības un drošības ekipējums). Tajā piedalās arī VAS «Elektroniskie sakari» (VAS ES) pārstāvji ar pašu radīto programmatūru SKUDRA.

Starptautiskajā izstādē ir apskatāmi vairāk nekā 40 nacionālie paviljoni un 1600 dalībnieku stendi no 84 valstīm. Latvijas nacionālajā paviljonā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi - VAS «Elektroniskie sakari», Latvijas Mobilais Telefons, D Dupleks, SRC Brasa, UAV Factory, DATI Group, Belss un SAF Tehnika.

VAS ES pārstāvji interesentiem piedāvā iespēju iepazīties ar pašu radīto programmatūru SKUDRA, kas sākotnēji tika radīta paša uzņēmuma vajadzībām – radiofrekvenču spektra monitoringa uzdevumu izpildei, tādējādi rezultātā iegūta funkcionāli pilnvērtīga, ērti lietojama un stabili strādājoša programmatūra.

«Izstrādāto programmatūru SKUDRA jau šobrīd izmanto militārā resora pārstāvji, tādēļ, lai paplašinātu mūsu klientu loku, piedalāmies starptautiskā militāro tehnoloģiju izstādē. Šeit gūtie biznesa kontakti palīdzēs sekmēt produkta virzīšanu tirgū, savukārt gūtās zināšanas sekmēs darbu pie programmatūras turpmākās attīstības,» stāsta Jānis Bārda, VAS «Elektroniskie sakari» valdes priekšsēdētājs.

Londonā, atklās Latvijas paviljonu nozīmīgākajā aizsardzības un drošības industriju izstādē "Starptautiskais aizsardzības un drošības ekipējums" jeb DSEI, informē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Latviju starptautiskajā izstādē pārstāvēs duālā pielietojuma produktu ražotāji no radiosakaru, optikas, munīcijas pārtikas un inženieru pakalpojumu sektoriem.

No 12. līdz 15.septembrim, Londonā, izstāžu zālē "Excel" tiks atvērts Latvijas paviljons H4-130 izstādes "Starptautiskais aizsardzības un drošības ekipējums" (Defence and Security Equipment International) ietvaros.

Latvijas paviljonā produktus un pakalpojumus demonstrēs SIA "Baltic Bullets", SIA "BELSS", VAS "Elektroniskie sakari", SIA "Lightspace Technologies" un AS "Roga Agro". Ar individuālām ekspozīcijām DSEI būs redzami EDGE Autonomy un Interspiro, demonstrējot optikas, bezpilotu sistēmas, elpošanas ekipējuma produktus. Izstādi apmeklēs ievērojams skaits DAIF Latvija biedru uzņēmumu.

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Latvijā pašlaik notiek daudz izpētes un attīstības projektu 5G mobilo tehnoloģiju izmantošanas jomā, bet joprojām nevar runāt par 5G tīklu profesionālu un jēgpilnu lietojumu lielā apmērā, intervijā atzina foruma "5G Techritory", kas šonedēļ notiks Rīgā, programmas direktors Neils Kalniņš.

"Diemžēl, ja man jautā, kam pārsvarā tiek izmantots 5G tīkls, tad tā joprojām ir "kaķīšu video" pārsūtīšana," pauda Kalniņš.

Viņš gan piebilda, ka tā ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī globāli.

Vienlaikus Latvijā beidzot arī parādās risinājumi, kā 5G tehnoloģiju izmantot atbilstoši tās nodrošinātājām iespējām. Kā pozitīvu piemēru Kalniņš minēja to, ka Rīgas ostas teritorijā ir izveidots pirmais privātais tīkls, kas ir tipisks 5G izmantošanas veids, lai konkrētā teritorijā nodrošinātu drošus, ātrus un veiktspējīgus sakarus un tam vairs nebūtu jāizmanto "daudz mazu "wi-fi" rūterīšu", bet tiek uzlikta viena vai divas 5G bāzes stacijas.

"Es domāju, ka šis virziens attīstīsies arvien plašāk gan rūpnieciskās teritorijās, gan ostās, gan citur, kur arvien vairāk tiek izmantoti dažādi digitālie risinājumi, kuri ir jāpārvalda," uzsvēra "5G Techritory" programmas direktors Neils Kalniņš.

Sīvās konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu kļūt par 5G tehnoloģiju līderi, tāpēc nepieciešami sadarbības partneri, preses konferencē par rudenī plānoto Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumu - 5G Techritory un 5G tehnoloģijām žurnālistiem sacīja VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Viņš skaidroja, ka 5G standarts ir «karsta tēma», kas ir aktuāla globālā un nacionālā mērogā. «Patlaban notiek cīņa, kurš būs 5G tehnoloģiju līderis. Konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu par tādu kļūt, tāpēc mums ir jāatrod savi partneri,» uzsvēra «Elektroniskie sakari» valdes priekšsēdētājs.

Bārda norādīja, ka septembra Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumā «5G Techritory» plānotie galvenie akcenti būs Baltijas jūras reģiona gatavība un izaicinājumi, nozares, kurām jāsadarbojas, lai gūtu pienesumu no 5G tehnoloģijām un kā pārvērst 5G iespējas biznesa projektos. «Forumā akcentētās nozares, kas būs lielākie ieguvēji un nesīs lielākās pārmaiņas, taču forumā spriedīs arī par »spēles laukumu« jaunu biznesa modeļu veidošanai,» sacīja Bārda. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis uzsvēra, ka patlaban 4G tīkla ātrums ir 100 megabiti sekundē, taču 5G tīkls būs simts reizes ātrāks. «Atzīmēšu, ka 5G tīkls nebūs tikai mobilo sakaru operatoru ieguvums - iedzīvotājiem 5G tīkls būs kā platforma, kurā attīstīsies dažādu jomu pakalpojumi. Piemēram, transporta, medicīnas, ražošanas un robotizācijas jomās 5G tehnoloģijas nodrošinās ātrāku datu pārraidi ar robotizētām vienībām, atrodoties pat citā pasaules malā,» skaidroja Beļskis.

Mobilo sakaru operators «Tele2» turpina pilnveidot mobilo tīklu un internetu, 2018. gada pirmajā pusgadā uzbūvējot 30 bāzes stacijas un 90 bāzes stacijām palielinot kapacitāti un mobilā interneta ātrumu. Kopumā investīcijas tīkla infrastruktūrā pirmajos sešos mēnešos veido 4 miljonus eiro.

Visas 120 jaunizbūvētās un pilnveidotās bāzes stacijas tiek aprīkotas ar 4G+ vai 4G++ paaudzes tehnoloģiju, kas nodrošina aptuveni trīs reizes ātrāku mobilo internetu nekā 4G pārklājums.

«Pirmajā pusgadā esam paveikuši pusi no gada plānotā apjoma un turpināsim tikpat aktīvi darboties pie tīkla infrastruktūras pilnveidošanas arī nākamajos sešos mēnešos,» stāsta «Tele2» tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Pirmajos sešos mēnešos «Tele2» izbūvējis piecas bāzes stacijas Rīgā, tostarp vienu Mežaparkā, astoņas Rīgas reģionā un vēl 17 Zemgalē, Kurzemē un Latgalē.

Zemgales reģionā bāzes stacijas tika uzceltas Iecavā, Vienībā, Balticovo apkartnē, Augstkalnē, Viskaļos, Īlē, Penkulē un Bērzos. Latgalē divas stacijas uzceltas Daugavpilī, viena stacija Rēzeknē, Vecslabadā, Izvaltā, Ilūkstē un Silenē. Savukārt Kurzemē mobilā tīkla un interneta pilnveidošanai bāzes stacijas uzceltas Zirās un Amjūdzē.

No š.g. 22. līdz 25. novembrim Rīgā notiks Eiropas vadošais ekosistēmas forums “5G Techritory”, kurā nozīmīgākie 5G lēmumu pieņēmēji un praktiķi apspriedīs jauno Eiropas digitalizācijas fondu apgūšanu un lietderīgu izmantošanu 300 miljardu eiro apmērā, lai 5G tehnoloģijas radītu reālu pienesumu biznesam un sabiedrībai.

Pasākums notiks jau ceturto gadu pēc kārtas, tiešsaistes dalību apvienojot ar runātāju un auditorijas iesaisti klātienē.

Eiropas Savienība ir izveidojusi vairākus fondus ar mērķi paātrināt digitalizāciju dalībvalstīs, piemēram, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros digitalizācijai paredzēts 121 miljards eiro, un Eiropas Zaļā kursa ietvaros 184 miljardi eiro, kuru līdzekļus iespējams izmantot 5G pielietojuma attīstīšanai.

Lai apspriestu fondu līdzekļu izlietojumu, forumā piedalīsies augsta līmeņa Eiropas Komisijas pārstāvji, tajā skaitā Roberto Viola, Eiropas Komisijas sakaru tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektors.

“Jautājums, kas finansēs 5G tehnoloģijas, vienmēr ir bijis strīdīgs, jo tehnoloģiju attīstīšana prasa ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā. Šobrīd redzam, ka Eiropa ir pievērsusi lielu uzmanību digitalizācijai un viens no tās galvenajiem mērķiem ir 5G. Tā kā finansējuma apguvei ir nepieciešama dažādu organizāciju sadarbība, šogad “5G Techritory” pievērsīs īpašu uzmanību partnerību veidošanai, radot pamatu jaunu pētniecības un attīstības projektu izveidei,” informē Neils Kalniņš, “5G Techritory” direktors.

2018. gada jūlijā LMT ir uzņemts starptautiskajā 5G Automotive asociācijā (5GAA). Iestāšanās asociācijā ir stratēģisks Latvijas Mobilā Telefona (LMT) solis, jo 5G balstītas savienoto auto tehnoloģiju inovācijas ir viena no uzņēmuma darbības prioritātēm.

5GAA mērķis ir apvienot auto ražotājus, sensoru ražotājus, publiskā un akadēmiskā sektora spēlētājus, kā arī telekomunikāciju industrijas līderus no dažādām valstīm kopīgam darbam inteliģento transporta tehnoloģiju attīstībā. To dibinājuši AUDI AG, BMW Group, Daimler AG, Ericsson, Huawei, Intel, Nokia un Qualcomm Incorporated, un tajā šobrīd jau ir vairāk nekā 90 biedru.

Kooperatīvās inteliģentās transporta sistēmas (C-ITS) ļauj savā starpā sazināties gan uz ceļa vienlaikus esošiem automobiļiem, gan auto un luksoforiem, ceļazīmēm vai citiem ceļu infrastruktūras elementiem, saskaņojot to darbības. Piemēram, tuvojoties neatliekamās palīdzības mašīnai, tai tiek nodrošināts t.s. zaļās gaismas koridors. Rezultātā satiksme kļūst drošāka, ātrāka un ērtāka.

Rīgā šodien sāksies Eiropas 5G ekosistēmas forums "5G Techritory", pulcējot vadošus jomas ekspertus un praktiķus no visas pasaules, informē foruma pārstāve Krista Lubiņa.

Foruma mērķis ir pārrunāt aktuālākos ar 5G ieviešanu saistītos jautājumus, uzstādīt politisko un stratēģisko dienaskārtību nākamajai dekādei.

Forums norisināsies līdz 25.novembrim. Forumu plkst.9 atklās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ģenerāldirektors Kaspars Rožkalns un VAS "Elektroniskie sakari" valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Šodien forumā gaidāma "Tehnoloģiju diena", kas veltīta 5G tehnoloģijām ar padziļinātām diskusijām par dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem, lietošanas gadījumu analīzi, tehnoloģiju demonstrējumiem un citām diskusijām.

Tikmēr 23.novembrī forumā aizvadīs "Pasaules dienu", kurā 5G līdervalstis iepazīstinās ar savu pieeju 5G ieviešanā un pielietošanā. 24.novembra "Foruma diena" būs galvenā pasākuma diena ar vadošu starptautisku jomas ekspertu uzrunām un paneļdiskusijām par aktuāliem 5G jautājumiem.

Inovāciju ieviešana uzņēmējdarbībā būtiski palielina konkurētspēju un uzņēmuma nākotnes vērtību

To DB norāda inovāciju veicināšanas iniciatīvas dalībnieki, kuri pērn apvienojās, lai radītu Latvijas uzņēmumu tīklošanās platformu labākās prakses, ideju un inovāciju stratēģiju apmaiņai. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt pastāvīgu inovāciju kultūru katrā uzņēmumā, kas veicinātu praktisku, komerciāli ilgtspējīgu inovāciju izstrādi un ieviešanu Latvijas ekonomikas attīstībai un eksporta jaudas palielināšanai.

Jāapzinās riski

Inovācijas nenoliedzami ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, kas palielina uzņēmēju konkurētspēju, atzīst Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks. «Mēs apzināmies, ka vides transformācija no zemākas pievienotās vērtības uz augstāku ir nepieciešama, un skaidrs, ka inovāciju attīstība ir viena no iespējām, kā to nodrošināt. 2016. gadā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā sasniedza 0,44% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2017. gadā - 0,51% no IKP, kas nozīmē, ka patiesībā investētie līdzekļi palielinās. Tajā pašā laikā mēs bieži vien neuzskaitām visus ieguldījumus, kas mūs pašus zināmā mērā iedzen lejupslīdošā spirālē - mēs parādām, ka esam slikti inovatori, lai gan realitātē daudzas lietas notiek. Jāsaka, ka valstīs, kur inovāciju līmenis ir augsts, lielāko daļu investīciju pētniecībā un attīstībā veic paši uzņēmēji, kuru mērķis ir komercializēts produkts,» stāsta P.Vilks, uzsverot, ka pēdējā gada laikā situācija Latvijā gan ir krietni uzlabojusies, jo pērn papildinātas vadlīnijas uzņēmumu darbības stratēģiju izstrādei, kas paredz, ka turpmāk valsts kapitālsabiedrībām, plānojot investīcijas un nosakot nefinanšu mērķus, būs jāiekļauj stratēģijās plāni par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kas ļaus pieņemt izsvērtākus lēmumus attiecībā uz plānotajām inovācijām. P.Vilks nenoliedz, ka investīcijas inovācijās saistās arī ar riskiem, taču būtiskākais ir tos apzināt un mēģināt novērst. «Tā ir mērķtiecīga darbība, kurā vērā ņemti dažādi iespējamie scenāriji. Tas nenozīmē, ka valsts kapitālsabiedrības tagad ieguldīs naudu augsta riska biznesos vai jomās, kas nav saistītas ar to pamatdarbību. Svarīgi, lai uzņēmumi ne tikai apzinās inovāciju lomu, bet arī skaidri definē savus uzdevumus pētniecībā un attīstībā,» uzsver PKC vadītājs.

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Sabiedrība neizprot, cik ļoti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi ir svarīgi katram uzņēmumam – vai tā ir sporta preču bode, Dagdas pašvaldība vai ražojošs uzņēmums kaut kur Jelgavas novadā. Tas attiecas uz visiem bez izņēmuma.

Tā uzskata valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš.

Viņaprāt, kvalitatīvi sakari un digitālie ceļi nākotnes sabiedrībai būs daudz nozīmīgāki nekā fiziskie. Turpmāk digitālo ceļu būvēšanā un uzturēšanā būs vajadzīga lielāka valsts un pašvaldības iestāžu iesaiste, jo jaunās tehnoloģijas var palīdzēt izglābt dzīvību un kaldināt valsts nākotnes konkurētspēju. Vairāk par dažādu tehnoloģiju nozīmi tajā, lai Rīga kādudien kļūtu par Baltijas jūras reģiona tehnoloģiju metropoli, N. Kalniņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Par 5G runā un runā, bet pagaidām vēl ir diezgan maz reālo izmantošanas piemēru. Ko jūs minētu kā piemērus, kas parāda, ka 5G patiešām jau strādā?

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Šonedēļ Londonā notiek starptautiskā aizsardzības un drošības aprīkojuma izstādē, kur ražotāji demonstrē jaunākās tehnoloģijas šajā jomā.

Izstāde notiek no 10.-13.septembrim.

Šajā gadā izstādē piedalās vairāk nekā 1600 dalībnieku un 35 000 apmeklētāju, kopumā pārstāvot 50 valstis. Izstādē izvietoti vairāk nekā 40 starptautiskie paviljoni. Šogad pasākums notiek jau 20.gadu.

Šajā gadā izstādē piedalās arī Latvija. «Dalība šajā vērienīgajā izstādē sekmēs Latvijas uzņēmumu atpazīstamību un turpmāko sadarbību ar ārvalstu partneriem. Tas ir svarīgi, gan kopīgi piedaloties Nacionālo bruņoto spēku iepirkumos, gan iespējamos Eiropas Aizsardzības fonda pārrobežu projektos, gan arī konkurējot starptautiskajā tirgū,» uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.Starptautiskajā aizsardzības nozares izstādē šogad Latviju pārstāv uzņēmumi «Latvijas Mobilais Telefons», «UAV FACTORY», «D Dupleks», «SRC Brasa», «SAF TEHNIKA», «Belss», «DATI Group», kā arī valsts akciju sabiedrība «Elektroniskie sakari». Tāpat izstādē piedalīsies Latvijas uzņēmums «Atlas Aerospace».

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

Visas Covid-19 radītās sekas uz Latvijas uzņēmumu šā gada finanšu rādītājiem vēl nav iespējams apkopot, taču daudzi rādītāji liek secināt, ka nākamā gada vasarā, vērtējot iesniegtajos gada pārskatus, būs redzama ekonomikas lejupslīde.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda – pandēmijas sākumā uzņēmumu nodokļu parādu kopējais apjoms bija 571,35 miljoni eiro, bet oktobra sākumā tas pārsniedza 578,1 miljonu eiro. Valstī ir samazinājies nodokļu maksātāju skaits un arī PVN maksātāju skaits.

Lasi žurnāla #DienasBizness 1. decembra numurā:

Mobilo sakaru operators “Tele2” veicis Latvijā pirmos 5G pētniecības darbus 700 MHz frekvencē.

Pētījuma darbi šajā frekvencē ir ļoti būtiski, jo šī frekvence ļaus 5G tehnoloģiju izvērst visā Latvijas teritorijā, kā arī nodrošinās vēl plašāku pārklājumu kustībā esošām viedierīcēm un ēku pagrabstāvos uzstādītām lietu interneta (IoT) ierīcēm.

Pieejamība šai frekvences joslai mobilo sakaru operatoriem pilnā apmērā varētu būt 2022. gadā vidū, kad būs arī noslēgusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsole.

Šobrīd vienīgā platjoslas internetam atvēlētā zemo frekvenču josla (800 MHz), ko izmanto 4G mobilā interneta darbībai, labā pārklājuma dēļ nodrošina aptuveni 20% no visas mobilo sakaru tīkla noslodzes. Šī iemesla dēļ mobilo sakaru operatoriem ir ļoti nepieciešama pieeja 700 MHz frekvencei, kas nodrošinātu papildu kapacitāti un pārklājumu Latvijas teritorijā.

Patērētāju strīdu risināšanas komisijā pērn saņemti 25 patērētāju iesniegumi, 12 gadījumos notikušas komisijas sēdes, kurās 11 gadījumos komisija konstatēja, ka patērētāja prasība ir pamatota, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Izvērtējot komisijas pirmo darbības gadu, PTAC secina, ka patērētāji un komersanti pietiekami neizmanto ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu, jo pilnībā vēl nav informēti par strīda risināšanas komisijā priekšrocībām, tāpat ir jāpalielina komisijas darbības jomu skaits.

2016.gadā saskaņā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu tika izveidota Komisija. Tās darbību nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Komisija izveidota, lai atvieglotu un paātrinātu patērētāju strīdu izskatīšanu.

Komisija ir izveidota 16 patērētājiem aktuālās jomās - mobilie telefoni; datortehnika; distances līgumi; apavi; tekstilizstrādājumi; auto tirdzniecība un autoremonts; avio pakalpojumi; tūrisms; telekomunikācijas; elektroniskie sakari; kokapstrāde un mēbeles; optika un optometrija; koferi; somas; kažokādas, tai skaitā šūšana un labošana; logi un durvis, tai skaitā montāža; būvizstrādājumi un jumiķa pakalpojumi.

Aizvadītas Jauno uzņēmēju dienas 2021, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “Re-Grain”, kuru produkts ir ēdami vienreizlietojamie trauki. Uzņēmumu izveidojušas trīs skolnieces Agnese Aizpuriete, Anete Bukovska un Paula Stradiņa no Madonas Valsts ģimnāzijas.

Savukārt titulu “Gada uzņēmējdarbības skolotājs” šogad ieguva Nauris Kupcovs no Daugavpils 3. vidusskolas.

Pasākumu organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Swedbank.

Konkursā godpilno 2. vietu ieguva mācību uzņēmums “Spoonable” no Valmieras tehnikuma, kas izgudrojuši daudzfukcionālu ēšanas instrumentu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet pirmo trijnieku starp vidusskolu vecuma jauniešiem noslēdz skolēni no Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas ar produktu – mobilās ierīces levitējošu bezvadu lādētāju.

Eiropas vadošais ekosistēmas forums “5G Techritory” aicina vietējos un starptautiskos 5G ekosistēmas dalībniekus - organizācijas, tehnoloģiju inovāciju radītājus, universitātes un pētniecības institūtus - reģistrēties īpaši izveidotā virtuālā platformā “Emporium”.

Platformas mērķis - veicināt sadarbības tīklu un partnerību veidošanu starp dažādiem ekosistēmas dalībniekiem, kuri meklē partnerus inovāciju vai pētniecības projektos.

Dalībnieku vidū būs tādi uzņēmumi kā “Nokia”, “NVIDIA”, “Microsoft”, “LMT” un VAS “Elektroniskie sakari” un daudzi citi. Individuālu pieeju un atbalstu dalībniekiem nodrošinās “Emporium” partneris - Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris.

“Antīkajos laikos emporium bija vieta, ko vienas valsts tirgotāji bija rezervējuši savu biznesa interešu attīstīšanai citas valsts teritorijā. “5G Techritory” ietvaros “Emporium” ir vide starptautisku sadarbības tīklu veidošanai ar ambiciozu mērķi, savienot foruma dalībniekus - vairākus tūkstošus pasaules tehnoloģiju entuziastu - inovāciju radīšanai. Kamēr forums “5G Techritory” galveno uzmanību pievērsīs 5G un citu moderno tehnoloģiju patiesās vērtības noteikšanai, konferences jaunievedums - platforma “Emporium” - jau to radīs! Uzsākoties jaunajam Eiropas Savienības plānošana periodam, tuvākajos gados būs pieejams ievērojams finansējums pētniecības un inovāciju projektiem, tāpēc šī ir lieliska iespēja veidot kontaktus ar jauniem partneriem un atrast domubiedrus,” saka Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera izpilddirektore Aiga Irmeja.

Droša un tīra vide, iespēja izmantot mūsdienu tehnoloģiju dotās iespējas, tie ir galvenie priekšnosacījumi, lai liekot lietā savas zināšanas, cilvēks, kurš to vēlas, vairotu savu labklājību, būtu ilgtspējīgs un konkurētspējīgs. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija ir guvusi iespēju uzlabot savu konkurētspēju krietni ātrāk. Eiropas Savienības fondu atbalsta mērķis ir nodrošināt nozaru sakārtošanu un attīstību, panākot ekonomisko izaugsmi.

Ievērojams ieguldījums ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir veikts transporta un sakaru jomās Latvijā. Tās ir nozares, kas nodrošina kustību uz sauszemes, jūrā un gaisā, ļaujot pārvietoties pietiekamā ātrumā gan cilvēkam, gan informācijai, gan milzīgam kravu apjomam. Videi draudzīgs transports un autoceļu kvalitāte ir galvenie priekšnosacījumi, kas tiek ņemti vērā attīstot autoceļu infrastruktūru. Tas attiecās arī uz sabiedriskā transporta infrastruktūru, kas paredz gan pilsētas videi draudzīga sabiedriskā transporta, gan pasažieru elektrovilcienu tīkla paplašināšanu un jaunu maršrutu ieviešanu, ar laiku būtiski palielinot videi draudzīga sabiedriskā transporta pārvadāto pasažieru skaitu.

Mobilo sakaru operatori un tehnoloģiju piegādātāji ir gatavi masveidā attīstīt piektās paaudzes jeb 5G interneta tīklu Latvijā, taču, lai tas notiktu, nepieciešams palielināt potenciālo lietotāju skaitu.

To DB norāda VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda. Viņš stāsta, ka šobrīd vietējie mobilo sakaru operatori ieguldījuši līdzekļus un izsolēs iegādājušies uz šo brīdi pieejamās 5G izmantošanai paredzētās frekvences, bet lietotāju trūkuma dēļ pagaidām neredz ekonomisku pamatojumu plašākai tīkla izvēršanai.

J. Bārda uzskata, ka uzņēmējiem ir svarīgi saprast, kādas priekšrocības sniedz digitalizācija un 5G, tāpēc šis jautājums plaši tiks apspriests Eiropas vadošajā ekosistēmas forumā 5G Techritory, kas notiks no 22. līdz 25. novembrim.

Jāiegulda nākotnē

Viens no galvenajiem vadmotīviem, kādēļ organizējam 5G forumu, ir jaunu pakalpojumu un biznesu, kas izmanto 5G tīklu, attīstīšana, teic J. Bārda. “Tas brīdis, kad varam teikt, ka 5G ir mūsu ikdienas sastāvdaļa un ekonomikas dzinējspēks, vēl nav pienācis, taču tas noteikti pienāks, un mums jābūt tam gataviem. Pagaidām galvenā problēma tīkla attīstībā ir lietotāju trūkums, tiklīdz to skaits pieaugs, masveidā attīstīsies arī tīkls,” pauž J. Bārda.

Lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā savienoto auto tehnoloģiju ekosistēmā, vienlaikus veicinot valsts konkurētspēju un tehnoloģisko sasniedzamību starptautiskā mērogā, LMT sadarbībā ar partneriem dibina Starptautiskās Inteliģento transporta sistēmu asociācijas (ITS asociācija) Latvijas organizāciju. Latvijas ITS Asociācija darbosies kā industrijas sekcija pie Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares asociācijas.

Attīstoties 4G un 5G, strauja izaugsme notiek arī inteliģento transporta tehnoloģiju jomā. Savienotie auto, digitālie ceļi, tālākā nākotnē arī bezpilota auto nodrošinās ilgtspējīgus, drošus, videi draudzīgus mobilitātes risinājumus datu, lietu un cilvēku pārvietošanai. Atbilstoša tiesiskā regulējuma un savienotā transporta risinājumu tehnoloģiju vides izveidei ir nepieciešama starptautiska mēroga ekosistēma, kurā sadarbotos telekomunikāciju operatori, datu platformu nodrošinātāji, auto un sensoru ražotāji, programmatūras izstrādātāji, ceļu infrastruktūras attīstītāji, kā arī publiskā sektora pārstāvji. Eiropas mērogā sadarbību šajā jomā koordinē 27 ITS asociācijas, Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā tāda līdz šim vēl nebija izveidota.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, savukārt par priekšsēdētāja vietnieci – RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesore Anita Straujuma.

RTU padomi saskaņā ar Augstskolu likumu viedo 11 locekļi, no kuriem piecus izraugās RTU Senāts, piecus – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izvirza Ministru kabinets, savukārt vienu izvirza Valsts prezidents.

15. februārī jauno RTU padomi apstiprināja Ministru kabinets, savukārt 21. februārī pārliecinošu atbalstu jaunās padomes sastāvam balsojumā izteica RTU Satversmes sapulce.

No RTU padomē ir ievēlēti pieredzējuši izglītības un zinātnes nozares eksperti – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Anita Straujuma, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors Jānis Grabis un RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds.

Lai viedpilsētas koncepcijas ieviešanā veidotos veiksmīga sadarbība starp pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, vajadzīga vīzija par viedu pilsētu un vēlme to īstenot.

Pilsētu un uzņēmumu vadītāji, biznesa vadības eksperti, stratēģiskie vadītāji, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārstāvji, augstskolu mācībspēki un citi interesenti šodien tiekas laikraksta Dienas Bizness un LNK Group rīkotajā konferencē par viedās pilsētas tēmu Open City.

«Plašākā nozīmē viedpilsēta ir teritorija, kas tiek vadīta un pārvaldīta ar mūsdienīgiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, atbildīgu attieksmi pret dabas resursiem un apkārtējo vidi un iesaistot dažādas sabiedrības grupas lēmumu pieņemšanas procesos. Tā ir vieta, kura ir magnēts talantīgiem un radošiem cilvēkiem, kuri prot efektīvi risināt problēmas, saskatīt cēloņu un seku sakarības un pieņemt loģiskus lēmumus. Viedu pilsētu raksturo spēja nepārtraukti mācīties un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem,» saka Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija–Markova. Viņas skatījumā pats svarīgākais viedas pilsētas elements ir radoši un drosmīgi cilvēki – iedzīvotāji, uzņēmēji, politikas veidotāji, lēmumu pieņēmēji un citas sabiedrības grupas. Ja pilsētā būs gudri cilvēki, tie spēs radīt pārējos viedpilsētām nepieciešamos elementus – zināšanās balstītus uzņēmumus, eksperimentiem un inovācijām atbalstošu vidi, attīstītus transporta tīklus, infrastruktūru, kas tiek pārvaldīta ar modernām informācijas tehnoloģijām, atjaunojamos resursos balstītu enerģētiku, ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kvalitatīvus izglītības, kultūras un sociālos pakalpojumus, sabiedrisko drošību un citus risinājumus.