Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Uzzinot par gaidāmo valsts finansējuma samazinājumu, valsts augstskolas paziņoja, ka tas nozīmēšot izglītības sistēmas sabrukumu. Savukārt privāto augstskolu pārstāvji uzskata, ka līdz šim saimniekots neefektīvi un sistēma jāmaina.

Arī Latvijas Kristīgās akadēmijas, kas ir viena no privātajām augstskolām, rektore Skaidrīte Gūtmane uzskata, ka valsts finansējums bijis pārlieku dāsns. "Tas vienmēr ir izbrīnījis, kā ar tik milzīgām naudas summām viņi netiek galā," teica rektore. Viņa arī atklāja, ka mācību maksu akadēmija palielinājusi tikai nesen un tagad tā sasniedz 700 līdz 1000 latus par mācību gadu un izglītības iestādei nepieciešamo papildu naudu akadēmija pelnot ar zinātnisko darbu.

Arī Db aprēķini liecina, ka viens students valsts augstskolām izmaksā vairāk nekā privātajās augstskolās

Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulce par Turības jauno rektoru vienbalsīgi ievēlēja Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, kura jaunos amata pienākumus sāks pildīt no šī gada 1. jūlija.

Savukārt līdzšinējais, ilggadējais rektors Aldis Baumanis turpmāk savus spēkus veltīs stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, darbojoties kā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atsaucoties Biznesa augstskolas Turība rektora Alda Baumaņa lūgumam, augstskolas valde Satversmes sapulcei kā atbilstošāko kandidāti rektora amatam ieteica Uzņēmējdarbības fakultātes dekāni, Ph.D, asociēto profesori, Biznesa augstskolas Turība Goda profesori Zani Driņķi.

“Ar Turību profesore Z. Driņķe ir saistīta jau 20 gadus, un šajos gados viņa ir apliecinājusi savas zināšanas, pieredzi, profesionalitāti un stratēģisko redzējumu, kas ir ļoti svarīgi elementi, lai veiksmīgi varētu pildītu augstskolas rektora pienākumus un mērķtiecīgi virzītu augstskolu tālāk uz sasniegumiem. Papildu racionālām lietām būtiska ir arī emocionālā piederība Turības kolektīvam, un profesorei tāda noteikti piemīt, esot vienai no Turības līderiem,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atalgojums, kas valsts augstskolu rektoru maciņos ieripo no valsts, svārstās no 18 līdz nepilniem 70 tūkstošiem gadā. Latvijas Rektoru padomes (LRP) priekšsēdētājs Arvīds Barševskis atzīmē, ka uz Latvijas atalgojuma vidējā fona tas ir liels, taču salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm gan neizceļas, vēsta laikraksts Diena.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, iepriekš komentējot Rektoru padomes izteikto neuzticību viņam, kritizējis augstskolu rektoru sniegumu un augsto atalgojumu. «Domāju, Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā. Vienlaikus neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu Top 1000,» norādīja R. Ķīlis, atgādina laikraksts.

Vislabāk pērn tika apmaksāts piecu augstskolu rektoru darbs, par ko viņi saņēma no 54 līdz teju 70 tūkstošiem latu gadā, savukārt divi rektori nopelnījuši mazāk par 20 tūkstošiem latu gadā, liecina amatpersonu deklarācijās norādītā informācija par algām un honorāriem, ko rektori saņēmuši no to vadītajām mācību iestādēm.

Ir noticis dabisks process – Latvijas labklājības straujais pieaugums uz dažādu kredītu, tostarp patēriņa kredīta rēķina, ir apstājies. Tie, kuru kredītsaistības pārsniedz viņu reālo nodrošinājumu, nonākuši neapskaužamā situācijā.

Kā viens no risinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsmei tiek minēta pievienotās vērtības radīšana un tās eksporta veicināšana. Par to šobrīd daudz runā arī mūsu cienītā valdība. Bet kā tas izskatās praktiski?

Rietumos izglītības eksports ir labi iekopta joma, kur vidēji katrs desmitais students ir no ārvalstīm. Latvijā ir otrais lielākais studentu skaits pasaulē pēc Kanādas , tomēr izglītības kā eksporta potenciāls ir pilnīgi neizmantots, un tā rezultātā negūto ieņēmumu aprēķins sanāk visnotaļ iespaidīgs:

-Latvijā šobrīd ir aptuveni 130 000 studentu;

-Pieņemam, ka šim skaitam pievienotos aptuveni 14400 ārzemju studentu (veidojot 10% no kopējā studentu skaita), kuri par studijām un dzīvošanu Latvijā maksātu gadā aptuveni 7000 Ls;

Biznesa augstskola Turība saņēmusi licenci doktora studiju programmas Uzņēmējdarbības vadība īstenošanai.

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija 26. maijā izsniedza licenci par tiesībām Biznesa augstskolai Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātē īstenot doktora studiju programmu Uzņēmējdarbības vadība, Db.lv informē Biznesa augstskolas Turība sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Blaune.

Licences derīguma termiņš ir 2011. gada 15. maijs. Šī ir trešā doktora studiju programma, kas tiek realizēta Biznesa augstskolā Turība - doktora studiju programma Komunikāciju vadība licenci saņēma 2007. gada 24. maijā, bet Juridiskā zinātne – 2007. gada 2. oktobrī.

Doktora studiju programmas Uzņēmējdarbības vadība realizācija ir saskaņā gan ar Biznesa augstskolas Turība stratēģisko attīstības plānu, kas paredz visu līmeņu studiju programmu nodrošinājumu Turībā, gan ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007 - 2013 gadam, kas paredz augstākās kvalifikācijas speciālistu skaita palielināšanu valstī.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Ir noticis dabisks process – Latvijas labklājības straujais pieaugums uz dažādu kredītu, tostarp patēriņa kredīta rēķina, ir apstājies. Tie, kuru kredītsaistības pārsniedz viņu reālo nodrošinājumu, nonākuši neapskaužamā situācijā.

Kā viens no risinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsmei tiek minēta pievienotās vērtības radīšana un tās eksporta veicināšana. Par to šobrīd daudz runā arī mūsu cienītā valdība. Bet kā tas izskatās praktiski?

Rietumos izglītības eksports ir labi iekopta joma, kur vidēji katrs desmitais students ir no ārvalstīm. Latvijā ir otrais lielākais studentu skaits pasaulē pēc Kanādas , tomēr izglītības kā eksporta potenciāls ir pilnīgi neizmantots, un tā rezultātā negūto ieņēmumu aprēķins sanāk visnotaļ iespaidīgs:

-Latvijā šobrīd ir aptuveni 130 000 studentu;

-Pieņemam, ka šim skaitam pievienotos aptuveni 14400 ārzemju studentu (veidojot 10% no kopējā studentu skaita), kuri par studijām un dzīvošanu Latvijā maksātu gadā aptuveni 7000 Ls;

Lai vienotos par kopīgu sadarbību Latvijas tehnoloģisko universitāšu un augstskolu studiju procesa un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšanā, atbalstītu un aizstāvētu inženierzinātņu augstākās izglītības iestāžu intereses, septiņas Latvijas tehnoloģiskās universitātes un augstskolas vienosies par jaunas biedrības «Latvijas Tehnoloģisko universitāšu un augstskolu konsorcijs» dibināšanu.

Konsorcija dalībnieki plāno pilnveidot sadarbību doktorantūras un pēcdoktorantūras attīstībā, lai veicinātu mācību procesa sasaisti ar tautsaimniecību efektīvai tehnoloģiju pārnesei un inovācijām, ka arī veikt kopīgas aktivitātes skolēnu piesaistei eksaktajām un inženierzinātnēm.

Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, proporcionāli ir vismazākais inženierzinātņu studējošo skaits no kopējā studentu skaita.

Nodomu protokola par konsorcija dibināšanu parakstīšana notiks 28. februārī RTU Zinātniskās bibliotēkas konferenču zālē Rīgā.

Nodomu protokolu parakstīs Rīgas Tehniskā universitātes rektors Leonīds Ribickis, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns, Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš, Ventspils Augstskolas rektors Jānis Eglītis, Vidzemes Augstskolas rektore Vija Daukšte un Rēzeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks.

Valsts amatpersonu deklarāciju datu bāze rāda, ka pērn augstskolu rektori algās saņēmuši fantastiskas summas, teikts Baltic Screen publikācijā interneta portālā Apollo.

Atsevišķos gadījumos rektoru algas pārsniegušas pat līdz šim par rekordu uzskatīto Latvijas Bankas prezidenta uzpūsto algu. Pašlaik vēl nav pieejami dati par visu valsts augstskolu rektoru pagājušā gada algām, taču jau apkopotā informācija uzrāda jaunu ienākumu rekordistu: Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču ar viņa pamatdarbavietā algā, prēmijās un pabalstos kopā saņemtajiem 126.5 tūkstošiem latu ir pārtrumpojis Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, kurš pērn pamatdarbā, kā rāda VID elektroniskā datu bāze, algā saņēmis 135 tūkstošus latu vai vidēji vairāk nekā 11 tūkstošus latu mēnesī.

2010. gada valsts budžeta projektā finansējums augstākajai izglītībai samazināts gandrīz par trešo daļu. Pirms kliegt, ka tas ir slikti un pat ļoti slikti un draud ar augstākās izglītības sagrāvi, ir vērts palūkoties uz situāciju ne tikai no ierastā skatpunkta.

Augstskolu vadību samusinātajiem studentiem un citiem neapmierinātajiem, kuri grasās protestēt, īstenībā vajadzētu no savām augstskolām un to administrācijām prasīt aktīvu darbību: piesaistīt maksas ārvalstu studentus, panākt, lai mācībspēki pelna ar konsultācijām un projektiem, kā tas notiek modernajā pasaulē, nopelnītos un saņemtos līdzekļus tērēt efektīvi. Studentiem jāprasa efektīvs darbs, nevis tikai nauda no valsts, precīzāk, – nodokļu maksātājiem.

Oktobrī biju uzaicināts uz diskusiju par augstākās izglītības un zinātnes reformu pie prezidenta Valda Zatlera. Dalībnieki sadalījās pašreizējās sistēmas nosacītos piekritējos un pretiniekos. Piemēram, pirmie teica, ka nav naudas un zinātne mirst. Otri uzsvēra – zinātne ir bizness, un, ja ir idejas, ar to var pelnīt. Būtībā tika konstatēts, ka paaudžu maiņa sistēmā ienesīs būtiskas korekcijas. Es tam piekrītu. Ja sabiedrība pašreizējo sistēmu nesagraus, nekas nemainīsies – arī augstākās izglītības telpā, līdzīgi kā daudzās postsociālisma valstīs, Latvijā valsts vara atbalsta tādu kā brālēnu būšanu. Pirms pusgadsimta mums bija lielas, nopietnas valsts augstskolas – nu tad tās ir jāatbalsta arī tagad, pat nepaskatoties, kādas izmaiņas notiek pasaules bangojošajā okeānā. Piemēram, ir vietas pasaulē, kur augstākā izglītība ir par brīvu, taču, ja vēlies saņemt diplomu, ir jāmaksā par gala pārbaudījumiem, un tos pieņem tiešām pasaules līmeņa nozares guru, un tur ar draudzīgu smaidiņu vai čīkstēšanu cauri netikt.

No 1. jūnija Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubators ir pāraudzis jaunā kapacitātē - Turība Business HUB, radot kopā strādāšanas (co-working) vidi, kurā ir iespēja darboties dažāda mēroga uzņēmumiem: no jaunizveidotiem līdz stabiliem uzņēmumiem, kas meklē ērtu un labi aprīkotu biznesa atbalsta mehānismu, vēsta augstskola.

Turība Business HUB Latvijā turpina ārvalstīs jau popularitāti iemantojušo biznesa koncepciju un filozofiju, piedāvājot vietu, kurā gan jaundibināts, gan jau tirgū nostiprinājies uzņēmums var iegūt ērtu, pilnībā aprīkotu darba vietu un iespēju ikdienā darboties radošā vidē kopā ar citiem uz biznesu orientētiem profesionāļiem. Šāda darba vide sniedz iespēju būt sociāli aktīvam, piedāvā mijiedarbību ar citiem uzņēmējiem, paplašina kontaktu loku. Turība Business HUB priekšrocības novērtējusi arī Mārupes uzņēmēju biedrība, ar kuriem noslēgts sadarbības memorands.

«Biznesa inkubators jaunā kvalitātē nozīmē ne tikai orientēšanos uz uzņēmējdarbības vidi, biznesa kontaktu pasākumiem, semināriem un radošām izpausmēm gan studentiem, gan arī uzņēmējiem. Turības Business HUB komanda, organizējot kvalitatīvus biznesa kontaktu apmaiņas pasākumus, nodrošinās klientus ar plašiem, biznesā noderīgiem resursiem. Savukārt klientiem būs iespēja atrast spējīgus, zinošus sadarbības partnerus, iespējams arī no to studentu loka, kuri šeit rada un attīsta savas idejas, kā arī labprāt iesaistās pieredzējušu uzņēmēju projektos. Ar mūsu prasmēm biznesa vadībā, mārketingā, tehnoloģijās un finansēs varam palīdzēt veidot partnerību ar visdažādākajām kompānijām - no start-up līdz TOP 500 Latvijas uzņēmumiem,» stāsta Turība Business HUB idejas līdzautors Ralfs Minkevičs.

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Biznesa augstskola Turība atklājusi jauna koncepta mācību biznesa inkubatoru, kā arī iepazīstinājusi ar augstskolas jauno vizuālo identitāti.

«Augstskolas logo attēlots kā jauns ķīmiskais elements – «Tu», šādi akcentējot, ka arī biznesā, lai gūtu panākumus, nepieciešama «pareizā ķīmija», kuras vissvarīgākais elements esi Tu pats,» skaidro Turības Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Jaunais logo raksturojot augstskolas pieeju un iespējas, ko saviem studentiem šobrīd, 20 gadus pēc dibināšanas, piedāvā Turība.

Zīmola atklāšanas pasākums notika ar Swedbank atbalstu veidotā Turības Biznesa inkubatora telpās. Paplašinātais un modernizētais biznesa inkubators ir vieta, kurā studenti var reģistrēt ne tikai sava uzņēmumu juridisko adresi, tajā strādāt, organizēt tikšanās un glabāt dokumentus, bet arī pilnveidot sava uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus, ciešāk sasaistīt uzņēmējdarbību ar studiju procesu un attīstīt mārketinga un publicitātes aktivitātes.

Līdz šā gada 19.decembrim turpinās uzņemšana Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes doktora studiju programmā Juridiskā zinātne. Topošajiem doktorantiem nepieciešams akadēmiskais vai profesionālais maģistra, profesionālā maģistra grāds vai tam pielīdzināma izglītība, liecina augstskolas sniegtā informācija medijiem.

Studiju ilgums ir trīs gadi, kuru laikā doktoranti apgūs tiesību teorijas aktualitātes, tiesību vēstures problēmjautājumus, augstskolu pedagoģiju un vadību u.c. studiju kursus. Studentiem tiks piedāvāti arī dažādi izvēles kursi, bet pēdējais studiju gads tiks veltīts promocijas darba izstrādei. Pēc sekmīgas tā aizstāvēšanas tiks iegūts doktora grāds juridiskajā zinātnē.

LR Izglītības un zinātnes ministrijas licence studiju programmai izsniegta līdz 2010. gada 27.septembrim. Šī ir otrā doktora studiju programma, kas 2007./2008. studiju gadā tiek realizēta Biznesa augstskolā Turība - doktora studiju programma Komunikāciju vadība licenci saņēma 2007. gada 24.maijā.

Valsts universitāšu rektoriem maksātās algas aizvadītajā gadā pierāda, ka arī augstskolu vadītājiem samazinājušies ienākumi. Tie, kuri ir papildus darbojušies arī savā specialitātē, par ienākumiem gan nevar sūdzēties.

Absolūts rekordists ienākumu ziņā starp rektoriem ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis, raksta Neatkarīgā. Viņam pērn kopumā bijuši 146,52 tūkst. Ls lieli ienākumi, no kuriem trešo daļu veidoja pensiju fonda izmaksas. Pārējie līdzekļi gūti algā par darbu RSU un Stradiņa slimnīcā.

Salīdzinājumā ar 2009.gadu RSU rektoram pērn teju uz pusi samazināta alga, jo iepriekšējās 4,42 tūkst. Ls mēnešalgas vietā pērn viņš saņēma 2,9 tūkst. Ls. Turīgākajam Latvijas rektoram ir salīdzinoši nelielas parādsaistības – 28,51 tūkst. eiro jeb aptuveni 20 tūkst. Ls. RSU rektoram nepieder auto, taču uz viņa vārda ir reģistrēts zemes gabals Jaunauces pagastā un trīs zemes gabali ar vienu māju Mārupes novadā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors, akadēmiķis Leonīds Ribickis, un Liepājas Universitātes rektors, profesors Jānis Rimšāns, 21.maijā parakstīs abu universitāšu sadarbības līgumu.

Sadarbības līguma mērķis ir nodrošināt Latvijas studentiem lielākas iespējas studijās un zinātniskajā pētniecībā, informē RTU.

Līgums paredz attīstīt un veicināt divpusējo sadarbību izglītībā, stiprināt sadarbību zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā, veicināt starptautiskās sadarbības attīstību un sadarboties kopīgu kultūras, sporta un atpūtas pasākumu organizēšanā.

Starpaugstskolu sadarbība ir nākamais solis mūsdienīgas studiju vides un kvalitātes nodrošināšanai, norāda RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis. Liepājā atrodas arī viena no RTU filiālēm, tāpēc produktīva sadarbība varētu būt studiju, pētniecības un tehnoloģiju pārneses jomā, prognozē RTU rektors.

Šī gada oktobrī Biznesa augstskola Turība saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas pilna laika akreditāciju uz sešiem gadiem divām studiju programmām: profesionālā maģistra programmai Publiskā pārvalde un profesionālā bakalaura programmai Mārketinga un tirdzniecības vadība.

"Lai veicinātu valsts stabilitāti un attīstību, tai nepieciešami profesionāli vadītāji, kuri izprot un spēj nodrošināt publiskās pārvaldes darbā tik nepieciešamo caurskatāmību un efektivitāti," komentē Jānis Načisčionis, Juridiskās fakultātes dekāns, kā arī programmas direktors.

Būtiska jaunās programmas sastāvdaļa ir prakses valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī komercsabiedrībās. Publiskās pārvaldes studiju programmas saturs ir strukturēts trīs moduļos. Pirmais no tiem dod iespēju iegūt padziļinātas zināšanas publiskās pārvaldes tiesiskajā regulējumā Latvijā un Eiropas Savienībā. Otrajā modulī jāapgūst prasmes, kā veidot organizāciju struktūru un tās pārvaldīt," stāsta dekāns. Savukārt trešajā modulī studentiem jāapgūst publiskās pārvaldes darba ētika, sabiedriskās attiecības un prasmes, kā veidot uz klientu orientētu publiskās pārvaldes organizāciju.

Piektdien, 23. novembrī plkst. 21.00 Volvo ledus hallē Biznesa augstskolas Turība Studentu pašpārvalde augstskolas studentus, pasniedzējus un dekānus aicina apmeklēt tradicionālo sesijas atklāšanas pasākumu Ieslido sesijā!.

Biznesa augstskolā Turība ziemas sesija paredzēta no 26. novembra līdz 15. decembrim, lai studenti Ziemassvētkus un Jauno gadu var sagaidīt bez uztraukuma par gaidāmajiem eksāmeniem. Ieslido sesijā! kļuvis par tradīciju un jau ceturto reizi jaunieši ziemas sesiju sagaida slidojot, siltos cimdos un šallēs saģērbušies.

Ieslido sesijā! apmeklētāji varēs piedalīties dažādos sporta, izklaides pasākumos uz ledus, kā arī sacensties vārtu gūšanā ar dekāniem. Pasākuma gaitā notiks konkursi, atrakcijas, hokeja spēle un labākajiem - balvas. Ikvienam būs iespēja parādīt savu talantu, piedaloties karaoke kopā ar Frīdi, dzirdēt Markusa Rivas dziesma un ļauties dejām uz ledus Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultātes studentu DJ DC, DJ Teddy pavadībā.

Pagājušajā nedēļā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš tika iecelts par vienu no Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ECTAA) vēstnešiem.

Šīs programmas vēstneši ir vadošie nozares pārstāvji Eiropā, kurus organizācija izvirza kā viedokļu līderus Eiropas mērogā.

“Esmu gandarīts par šo atzinību un domāju, ka šī ir lieliska iespēja runāt Eiropas mērogā par tūrisma nozares attīstības izaicinājumiem un uzdevumiem Latvijā, gūt un dalīties ar pieredzi ar kolēģiem no visas Eiropas, veidot labāku tūrisma pārvaldību, radīt tūrisma inovācijas un mērķtiecīgi virzīties uz tūrisma nozares mērķiem Latvijā. Esmu gandarīts, ka man ir bijusi iespēja strādāt kopā ar nozares kolēģiem, kuri ir dalījušies ar savām zināšanām un pieredzi, lai tās varētu izmantot, veidojot Eiropas tūrisma nozares politiku. Savukārt padziļināts skats uz nozares aktualitātēm Eiropā sniegs jaunas iespējas veidot mūsdienīgu un aizraujošu tūrisma izglītības saturu,” uzsver Ē. Lingebērziņš.

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Pēdējos piecus gadus pēc studiju beigām Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolventu nodarbinātība ir 98,7%, apgalvo RTU rektors Leonīds Ribickis.

Pēc viņa teiktā, praktiski visi, kas pabeidz RTU, strādā, izņemot jaunās māmiņas, kuras dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Pēc rektora teiktā, ja statistikas pārskatos parādās ziņas, ka bezdarbnieku vidū ir inženieri, tad tie galvenokārt ir cilvēki pirmspensijas vecumā, kas inženiera izglītību ieguvuši pirms vairākiem gadu desmitiem, bet pēc lielo uzņēmumu slēgšanas ir bijuši spiesti pārkvalificēties un strādāt mazāk kvalificētus darbus.

Jautāts, vai viņš kā rektors ir apmierināts ar izglītības līmeni, ko dod RTU, Ribickis atbild: «Es nevaru teikt, ka kaut ko nevajadzētu darīt labāk. Pārmaiņas tiek plānotas, un mēs tās realizēsim.»

Līdz ar jaunā Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektora stāšanos amatā augstskolas attīstības kurss būtiski nemainīsies, galvenais fokuss ir uz pētniecības izcilību

Turpmākajos divos gados studiju maksa palielināta netiks, taču ievērojami tiks uzlabota studiju kvalitāte, sola jaunievēlētais RSU rektors, RSU Doktorantūras nodaļas dekāns un Bērnu klīniskās universitātes valdes loceklis Aigars Pētersons, kurš rektora vēlēšanās ieguva 85 no 118 augstskolas Satversmes sapulces delegātu balsīm. Paredzams, ka A. Pētersons sāks pildīt rektora pienākumus no nākamā gada. Viņa kandidatūra vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.

Tā kā RSU attīstības stratēģija ir ambicioza, augstskola ir kā tāds milzīgs okeāna laineris, tāpēc jaunajam kapteinim ir jāpārņem kuģa vadība ne tikai tā, lai kuģis nemainītu kursu un nenogrimtu, bet tā, lai neviens no pasažieriem nesajustu ne mazāko diskomfortu, atzīst jaunievēlētais RSU rektors, pieļaujot, ka atsevišķos virzienos tiks palielināts braukšanas ātrums.

Biznesa augstskolas Turība īpašnieku sastāvā notikušas izmaiņas - par tās 100% kapitāldaļu turētāju kļuvis augstskolas Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kurš augstskolā darbojas kopš tās dibināšanas, tostarp ilgstoši ieņemot arī valdes priekšsēdētāja amatu, informē Turībā.

«Šis augstskolai ir jubilejas gads, vasaras vidū atzīmējām 25. darbības gadadienu, un šādas nozīmīgas jubilejas bieži vien pavada arī izmaiņas un jauns sākums. Esam apņēmības pilni sekmīgi turpināt iesākto ceļu, piedāvājot praktiski pielietojamas, darba tirgū pieprasītas zināšanas ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu studentiem. Uzņemšanas rādītāji jaunā studiju gada priekšvakarā apliecina, ka arī studenti to novērtē. Turpināsim arī sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm Latvijā un pasaulē, kā arī aktīvu darbu augstākās izglītības eksporta nozarē – gan kuplinot augstskolas ārvalstu studentu pulku, gan popularizējot Latvijas piedāvājumu daudzviet pasaulē kopā ar citām pašmāju augstskolām» nākotne plānos dalās Aigars Rostovskis.

Piena lopkopības uzņēmuma SIA «Agrofirma «Turība»» neto apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis 2,6 reizes, salīdzinot ar 2017.gadu, un bija 3,481 miljons eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa gan samazinājusies - tā pērn pēc nodokļu nomaksas bija 103,8 tūkstoši eiro, kas bija par 17,1% mazāk nekā 2017.gadā.

SIA «Agrofirma «Turība»» vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmuma apgrozījums pieaudzis, jo 2018.gada sākumā tam tikai pievienots uzņēmums SIA «Sēļi», kas nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu, sivēnu audzēšanu un piena ražošanu. Abu uzņēmumu lielākais dalībnieks ir AS «Preiļu siers", un reorganizācija tika veikta lai atvieglotu abu sabiedrību darbību un vienkāršotu to organizatorisko struktūru.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.