Triju gadu laikā Latviju pameta 15,4 % no Ventspils Augstskolas programmas Datorzinātnes, 10,5 % no LU programmas Matemātiķis statistiķis, 7,7 % no RSU programmām Audiologopēdija, Fizioterapija, Rehabilitācija, Uzturzinātne, 7,1 % no RTU programmām Ražošanas tehnoloģija, Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve un 7,0 % no LU programmas Bioloģija 2017. gada absolventiem.

Šoreiz tiek pabeigts augstskolu absolventu monitoringa apskats. Privāto koledžu un augstskolu atalgojums, absolventu reģionālais sadalījums programmu līmeni tika aplūkots DB 14. marta rakstā Privāto augstskolu absolventu sasniegumi. Šajā rakstā tiks aplūkoti citi privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu rādītāji programmu vai programmu grupu līmenī, kā arī noslēguma dati par visām - gan valsts, gan privāto mācību iestāžu - programmām ar vislielāko emigrāciju un programmām, par kuru absolventiem ir liels datu trūkums.

Rakstā tiek izmantoti augstskolu absolventu monitoringa rezultāti, tā laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās - valsts augstskolās, privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās, valsts koledžās un privātajās koledžās.

Valdība otrdien, 5.septembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, pēc kuru stāšanās spēkā tiks uzsākta studējošo un absolventu reģistra ieviešana, informē IZM.

Pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz 2017.gada 31.decembrim. «Studējošo un absolventu reģistrs topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles sniegs papildu informāciju, lai mērķtiecīgi novērtētu, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā, gan to, kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas," uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Svarīgi, ka turpmāk līdzās reklāmām būs iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos balstītu informāciju,» uzsver ministrs.

No 2018. gada janvāra sāksies datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūtu jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID. Šī informācija tiks iesniegta VID elektroniski, samazinot administratīvo slogu augstskolām un vecākiem. Informāciju par studējošiem izmantos arī pašvaldības, kas paredz nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm par apgādājamiem studējošiem.

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Mēs visi - nodokļu maksātāji - maksājam milzīgas dotācijas valsts augstskolām, lai studenti kvalifikāciju iegūtu specialitātēs, kurās nav darba.

Iepriekšējās publikācijās (piemēram, “Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām”, Dienas Bizness 2023. gada 10. janvārī) es norādīju, ka prognozes par darba tirgū nepieciešamajām specialitātēm atšķiras no Latvijas augstskolu absolventu skaita un absolventu skaita iespējamajām izmaiņām tuvākajā nākotnē.

Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiks lielās mirstības un zemās dzimstības dēļ. Pat tad, ja starpvalstu migrācijas saldo būs nulle vai pat nedaudz pozitīvs (“Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija”, Dienas Bizness 2022. gada 22. novembris), Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies.

Latvijas Universitātē (LU) tiek īstenots infrastruktūras labiekārtošanas projekts, kura ietvaros LU Botāniskajā dārzā būs pieejama vēl kāda dabiski izveidojusies ainaviski vērtīga teritorija, ko papildinās LU Absolventu taka. Kopējās projekta «Atbalsts Absolventu takai» izmaksas ir 45 tūkstoši eiro. Līdz šim ir saziedoti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro.

Projektam tiek piesaistīti LU absolventu, draugu un sadarbības partneru ziedojumi. Absolventu takas izbūves process ir apjomīgs dažādu aktivitāšu kopums, iekļaujot gan mārketinga aktivitātes, gan projektēšanu, gan realizāciju, gan pašu būvniecību. Līdz šim ir veikta teritorijas uzkopšana, koku novērtēšana, ģeotehniskā izpēte, būvkonstrukciju sagatavošana, kā arī veikta daļa takas būvniecības, kas aptver lielāko izdevumu summu. Idejas autori un īstenotāji ir LU fonds, LU Absolventu klubs un LU Botāniskais dārzs.

Plānotais rezultāts būs ainaviski labiekārtota un izbūvēta teritorija, kas iemanto neskartas dabas sajūtu un ir vieta pastaigām – Ēnu dārzs, pa kuru vijas LU Absolventu taka 150 metru garumā. Izmantojot esošo veģetāciju, tiek radīts noslēpumiem un pārsteigumiem bagāts Ēnu dārzs. Saudzējot esošos augus, pastaigu taka tiek veidota uz skrūvpāļiem balstītas metāla režģu laipas. Ēnu dārzā iecerētas trīs neierastas atpūtas platformas, kas aicinās apmeklētājus apstāties un uzkavēties – tās plānotas sēdēšanai, zvilnēšanai un dabas vērošanai.

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

Katrs piektais 2017. gada absolvents, kurš Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ieguva diplomu tiesību zinātnēs, 2019. gadā bija reģistrēts kā bezdarbnieks.

Atgādināšu, ka 2017. gadā tika sākts augstskolu absolventu monitorings, kura laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam, un to, kā nākamajos gados izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Fragments no raksta

2019. gadā vidējā alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas bija 1076 eiro mēnesī (CSP dati), bet minimālā alga - 430 eiro mēnesī. No visiem 2017. gada augstskolu bakalauru programmu absolventiem divās programmās absolventu vidējā alga 2019. gadā bija teju vai divkārt lielāka par vidējo algu valstī. Vislielākos vidējos ienākumus 2019. gadā no visām bakalaura programmām, kuras tika pabeigtas 2017. gadā, uzrādīja Rīgas Stradiņa Universitātes zobārstniecības speciālisti, kuriem vidējā alga mēnesī pirms nodokļiem bija 2497 eiro.

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Saeima pirmdien, 31.oktobrī, ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstākās izglītības likumā, kas paredz ieviest studējošo un absolventu reģistru. Tajā apkopos ziņas par studiju programmās studējošajiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem, kā arī nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem.

Grozījumi nodrošinās studējošo un absolventu monitoringa sistēmas ieviešanu. Reģistrs būs nozīmīgs instruments, spriežot par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā. Tas ļaus izvērtēt, vai ieguldījumi augstākajā izglītībā atbilst darba tirgus, sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prasībām, uzlabojot augstākās izglītības politikas plānošanu. Tas palīdzēs, spriežot par tādiem jautājumiem kā, piemēram, akreditācija un budžetu vietu sadale.

Reģistrs kalpos arī kā palīgs topošajiem studentiem, jo ļaus iepazīties ar iespējamām nākotnes perspektīvām, izvēloties atbilstošo studiju programmu.

Līdz ar jaunā Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektora stāšanos amatā augstskolas attīstības kurss būtiski nemainīsies, galvenais fokuss ir uz pētniecības izcilību

Turpmākajos divos gados studiju maksa palielināta netiks, taču ievērojami tiks uzlabota studiju kvalitāte, sola jaunievēlētais RSU rektors, RSU Doktorantūras nodaļas dekāns un Bērnu klīniskās universitātes valdes loceklis Aigars Pētersons, kurš rektora vēlēšanās ieguva 85 no 118 augstskolas Satversmes sapulces delegātu balsīm. Paredzams, ka A. Pētersons sāks pildīt rektora pienākumus no nākamā gada. Viņa kandidatūra vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.

Tā kā RSU attīstības stratēģija ir ambicioza, augstskola ir kā tāds milzīgs okeāna laineris, tāpēc jaunajam kapteinim ir jāpārņem kuģa vadība ne tikai tā, lai kuģis nemainītu kursu un nenogrimtu, bet tā, lai neviens no pasažieriem nesajustu ne mazāko diskomfortu, atzīst jaunievēlētais RSU rektors, pieļaujot, ka atsevišķos virzienos tiks palielināts braukšanas ātrums.

Ministru kabinets šodien, 10.novembrī, atbalstīja virzīšanai Saeimā otrajam lasījumam Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz studējošo un absolventu reģistra izveidi, informē IZM.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka grozījumi Augstskolu likumā paredz veidot studējošo un absolventu reģistru, kas būs saistīts ar Valsts ieņēmuma dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, lai topošie studenti pirms augstskolas un studiju programmas izvēles varētu mērķtiecīgi novērtēt, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā un kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas absolvēšanas.

Topošajiem studentiem jāgūst pilnvērtīga informācija par to, kādas iespējas sniedz izvēlētā studiju programma vai augstskola, tajā skaitā arī, kādas ir iespējas atrast darbu izvēlētajā profesijā un finanšu perspektīva pēc studiju beigšanas. Svarīgi, lai līdzās reklāmas saukļiem topošajiem studentiem ir iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos balstītu informāciju, uzsver K.Šadurskis. Ministrs pauž, ka šī informācija dos jaunas iespējas budžeta studiju vietu plānošanai, kā arī augstskolu studiju programmu akreditācijai.

2017.gada pavasarī Latvijas startup uzņēmums Funderful parakstīja sadarbības līgumu ar Kalifornijas Bērklija Universitātes Juridisko fakultāti, lai kopā strādātu pie viņu Partners in leadership absolventu ziedojumu kampaņas. Pirmā kampaņa ir noslēgusies un Funderful komanda jūtas gandarīta par sasniegto.

Mēnesi garās ikgadējās kampaņas Partners in Leadership mērķis ir nodrošināt universitātes vietu starp pasaules prestižākajām augstskolām, veicinot absolventu ziedojumus. Šogad kampaņā tika aicinātas iesaistīties dažādas absolventus pārstāvošas organizācijas – pamatā tie bija juridiskie biroji, kuri sacentās savā starpā gan par kopējo ziedojumu apmēru, gan savstarpēji par absolventu aktivitāti ziedojot.

Kā stāsta Funderful īpašnieks un vadītājs Raimonds Kulbergs, kampaņā šogad piedalījās vairāk nekā 780 ziedotāju, sasniedzot vairāk nekā 60% dalību kampaņā, kas pārsniedz tādu grandu universitāšu kā Jeilas, Pensilvānijas Universitātes, Džordžtaunas un citu rādītājus. Īpaši gandarīta Funderful komanda ir par to, ka kampana piesaistīja 22 jaunus ziedotājus – juridiskos birojus.

Latvijā darba ražīgums ir viens no zemākajiem ES, un cilvēkkapitāla stiprināšanai ir būtiska nozīme tā izaugsmes potenciāla uzlabošanā, ziņojumā par Latviju norāda Eiropas Komisija.

Ražīguma uzlabošana ir svarīga arī tādēļ, lai saglabātu konkurētspēju un ienākumu konverģenci ar ES vidējo rādītāju. Salīdzinoši liels skaits jaunu cilvēku ienāk darba tirgū bez profesionālās kvalifikācijas (tikai ar pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību).

Tas varētu norādīt uz nepilnībām profesionālās orientācijas sistēmā vai uz ierobežotu piekļuvi augstākajai izglītībai. Profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanā konstatējamas vairākas problēmas, piemēram, nepietiekama piekļuve minētajiem pakalpojumiem, nepietiekama darba devēju iesaiste un nepietiekama saikne ar profesionālo pasauli. Pastāv bažas arī par profesionālās orientācijas konsultāciju neitralitāti, jo vispārējās izglītības skolas ir finansiāli ieinteresētas paturēt vairāk skolēnu un tām nav motivācijas veicināt skolēnus gūt zināšanas par profesionālo izglītības skolu piedāvātajām iespējām.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien attaisnojusi bijušo Latvijas Universitātes (LU) rektoru Indriķi Muižnieku krimināllietā par pabalstu nelikumīgu izmaksu no darba aizejošajiem augstskolas darbiniekiem, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokurors lūdza atzīt Muižnieku par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā un piemērot 31 000 eiro sodu, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Prokuratūra iesniegs protestu, jo valsts apsūdzībai nav ne mazāko šaubu par personas vainu un lietas materiālos esot pietiekami pierādījumi Muižnieka vainai. Patlaban ir tikai atšķirīgs pirmās instances tiesas un valsts apsūdzības vērtējums par šiem pierādījumiem, norāda iestādē.

Pirmdien ir pieprasīts pilnais spriedums. Kad tiesa to sagatavos, tad arī būs skaidrs, kurā punktā konkrēti ir atšķīries valsts apsūdzības un tiesas viedoklis par personas vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, norādīja prokuratūrā.

Banku augstskolas Satversmes sapulce ar pārliecinošu balsu vairākumu par Banku augstskolas rektoru uz nākamajiem pieciem gadiem atkārtoti ievēlējusi asociēto profesoru, vadībzinātņu doktoru Andri Sarnoviču, informē augstskolas pārstāvji.

Konkurss uz Banku augstskolas rektora amatu tika izsludināts 2015. gada 26. augustā. Augstskolas Senāts rektora amatam izvirzīja līdzšinējā rektora A.Sarnoviča kandidatūru, kura atbilstību izvērtēja un apstiprināja Rektora vēlēšanu komisija. A.Sarnovičs bija vienīgais kandidāts uz augstskolas rektora amatu. 2015. gada 3. novembrī Banku augstskolas Satversmes sapulcē notikušajās rektora vēlēšanās par A.Sarnoviču tika atdota 31 balss, pret – viena.

Banku augstskolas vadības un attīstības programmā, kuru nākamajam rektora pilnvaru periodam no 2016. līdz 2020. gadam vēlēšanās piedāvāja A.Sarnovičs, kā nozīmīgākie mērķi ir izvirzīti augstskolas misijas īstenošana un izaugsmes veicināšana. Banku augstskola īsteno kopskaitā 15 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos.

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” stipendija 2000 eiro apmērā šogad tika pasniegta trim Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes studentēm – Vitai Servidovai, Olgai Zeļenkai un Danielai Plasai.

Stipendijas izcilākajiem farmācijas studentiem šogad tika pasniegtas jau 14. reizi, un ir daļa no “Olainfarm” un RSU savstarpējās sadarbības.

“”Olainfarm” kā viens no lielākajiem farmācijas nozares uzņēmumiem regulāri sniedz savu ieguldījumu tajā, lai Latvijā gan pašlaik, gan pēc pieciem un desmit gadiem būtu farmaceiti, kuri aptiekās varētu konsultēt pacientus, vai strādātu pie jaunu medikamentu izstrādes kādā no zāļu ražošanas uzņēmumiem. Esam lepni, ka varam atbalstīt jaunos farmaceitus, jo tā ir misijas profesija, kas sniedz skaidru un nenovērtējamu labumu visai sabiedrībai kopumā. Farmaceits bieži ir pirmais nozares speciālists, ko cilvēki uzrunā par savām veselības problēmām un pie kuriem meklē palīdzību. Vienlaikus ir jāatceras, ka zināšanas farmācijā jauniešiem sniedz fantastiskas karjeras iespējas – sākot ar jau pieminēto farmaceita darbu aptiekā, un beidzot ar darbošanos zinātnē, jaunu medikamentu izstrādē un zāļu reģistrācijā,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Ainiņa no kādas lielas govju fermas Anglijā, kurā pārsvarā strādā viesstrādnieki, bet maiņas vadītājs ir latvietis. Kādu dienu fermas saimnieks paziņo, ka viņam nepieciešami darbinieki veterinārijas nodaļā.

Bariņš viesstrādnieku piesakās, un viņiem tiek noorganizēti dažu nedēļu kursi, pēc kuriem fermas saimnieks iegūst sertificētus apsēklotājus. Bez liekas birokrātijas darba tirgus reaģē uz pieprasījumu. Un tagad iedomājieties Latviju šādā situācijā. Cik ilgs laiks paietu, lai, pirmkārt, izveidotu apmācības programmu, lai to akreditētu, lai radītu noteikumus, kas šo programmu pieskatīs? Tik ilgs, ka jādomā, vai vieglāk nav studēt veterināriju augstskolā. Bet pēc studijām augstskolā diez vai šaura specializācija fermā absolventu interesēs. Viņš būs pārāk daudz sevī ieguldījis naudas un laika.

Ir tik daudz profesiju Latvijā, kurās prasām neadekvāti ilgas studijas. Prasām, lai vismaz 16 gadus no savas dzīves cilvēks sēdētu skolas solā. Pretī bieži iegūstam apstulbušu absolventu, jo vēlmes nesakrīt ar iespējām. Augstskolas diploms nav brīvbiļete uz labu darbu, pēc tā iegūšanas viss tikai sākas. Piemērs no dzīves – kāda universitātes absolvente pēc studijām pieteicās uz biroja administratores vietu, augstākā izglītība, protams, bija viena no prasībām. Viņa nezināja, ka pirmajā dienā būs jāsāk ar kafijas krājumu papildināšanu. Četrus gadus studējot, par to neviens lekcijas nelasīja, neviens nestāstīja, ka jāsāk patiešām būs no nulles.

Ilgi gaidītais studējošo un absolventu reģistrs augstskolām radīs papildu izmaksas un problēmas, turklāt nav skaidrības par reģistrā iekļauto datu tālāku izmantošanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdība ir atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, pēc kuru stāšanās spēkā tiks sākta studējošo un absolventu reģistra ieviešana. Pirmie dati augstskolām ir jāiesniedz līdz šā gada 31. decembrim. DB aptaujāto augstskolu pārstāvji norāda uz trūkumiem un pauž neizpratni par publiskojamās informācijas apjomu un spektru.

Reģistrs, kas tiek ieviests kā instruments izglītības kvalitātes uzlabošanai un piemērošanai mūsdienu darba tirgus prasībām, ļautu precīzāk plānot budžeta vietas un sabalansēt studējošo vēlmes un darba devēju vajadzības, un to uzņēmēji ir gaidījuši jau sen.

«Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) no šī reģista nebūs nekāda ieguvuma, būs tikai papildu administratīvais slogs – milzīga apjoma datu regulāra sniegšana centralizētajai datu bāzei,» spriež RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis.

Funderful, Latvijā izveidotais digitālais absolventu ziedojumu piesaistes rīks, pievienojies startup akseleratora 500 Startups divdesmitajam «iesaukumam». Kopā ar 500 Startups ieguldītajiem 150 000 ASV dolāru, Funderful piesaistījis investīcijas 360 000 eiro apmērā no Imprimatur, Startup Highway un privātajiem investoriem.

Funderful ir digitāls ziedojumu piesaistes rīks, kas palīdz universitātēm palielināt absolventu iesaisti un ziedojumus. Funderful šobrīd strādā ar klientiem 8 valstīs, kuru starpā ir Oksfordas un Kembridžas koledžas, Londonas Biznesa skola.

Raimonds Kulbergs, Funderful dibinātājs, norāda: «Katru gadu ASV vien universitātes piesaista 11 miljardus dolāru, pateicoties absolventu ziedojumiem. Ar Funderful šo skaitli var palielināt. Šobrīd koncentrējamies uz ātru izaugsmi, un pievienošanās 500 Startups ir vēl viens atspēriena punkts, kas palīdzēs mums iekarot ASV tirgu.»

Marvins Liao, 500 Startups partneris, atklāj: «Katram 500 Startups «iesaukumam» saņemam aptuveni 2000 pieteikumu. Ar šādu konkurenci uz vienu vietu, iekļūšana 500 Startups ir sarežģītākā nekā Stenforda, Jeila vai Hārvarda universitātēs. Funderful piesaistīja mūsu uzmanību Digital Freedom Festival laikā.»

Vislielākie mediānie vidējie ienākumi no visiem profesionālo izglītības iestāžu 2018. gada absolventiem 2021. gadā bija Valsts policijas koledžas (1393 eiro mēnesī) un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas (1373 eiro mēnesī) beidzējiem.

Šogad, piesakoties brīvprātīgi Latvijas armijā, 18-19 gadus veca jaunieša mēneša ienākumi būs lielāki par tiem, kurus trīs gadus pēc absolvēšanas saņem Daugavpils Tirdzniecības profesionālās vidusskolas, Nacionālās Mākslu vidusskolas, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vidējais absolvents.

Turpinot apskatu par profesionālās izglītības mācību iestāžu rezultātiem, ir jāatgādina, ka Dienas Biznesā daudzu izglītības publikāciju mērķis ir informēt lasītājus par tiem riskiem un iespējām (nodarbinātība, algas lielums, bezdarba līmenis u.c.), kas var palīdzēt ikvienai ģimenei un ikvienam apmācāmajam izvēlēties mācību iestādi ar vai bez mācību maksas.

Nākamajā akadēmiskajā gadā populārāko studiju programmu spicē nozīmīgas izmaiņas nav gaidāmas; augstskolas cer uz reflektantu skaita pieaugumu

Tā kā šogad vidusskolu absolventu skaits ir palielinājies par 3–4%, gan valsts, gan privātās augstskolas prognozē, ka pamatstudijām pieteiksies vairāk jauniešu nekā pērn. Lai piesaistītu studentus, tās visa gada garumā organizē dažādas aktivitātes, bet uzņemšanas laikā jaunieši tiek pievilināti ar dažādām atlaidēm un grantiem, uzņemšana tiek veikta neordināros laikos, kā arī reflektantiem tiek piedāvāta iespēja bez maksas iegūt elektronisko parakstu.

Lai arī 2019./2020. akadēmiskajā gadā augstskolas piedāvās virkni jaunu studiju programmu, lielākā interese tiek gaidīta par tām programmām, kuras bijušas populārākās iepriekšējos gados.

Tie paši līderi

Jau tuvākajā nākotnē, turpinot sociālo, tiesību, humanitāro un mākslas zinātņu speciālistu sagatavošanu pašreizējā apjomā, ir ļoti augsti riski, ka šo nozaru speciālisti jau pēc pieciem gadiem būs spiesti Latviju pamest vai arī sāks strādāt neatbilstoši savai kvalifikācijai.

Pēc tam, kad pagājušā gada 20. decembra žurnālā Dienas Bizness tika publicēts mans raksts Latvija – administratoru un juristu zeme es saņēmu desmitiem zvanu, e-pastu, WhatsApp ziņu ar jautājumu, kas tad ir atbildīgs par šādu augstskolu disproporciju un vai kāds arī plāno, kādi augstskolu speciālisti un cik lielā skaitā Latvijai būs vajadzīgi?

Diemžēl atbildība par ekonomiskās attīstības plānošanu un speciālistu sagatavošanas plānošanu Latvijā ir sadalīta starp divām ministrijām, kuras izsenis pārvalda ļoti atšķirīgi politiskie grupējumi. Lielāko daļu no tā, kas attiecas uz augstskolām (ir izņēmumi – lauksaimniecības un mežsaimniecības augstāko izglītību pārvalda Zemkopības ministrija), plāno Izglītības ministrija, bet Latvijas uzņēmēju, valsts un pašvaldību iestāžu un struktūru speciālistu vajadzības prognozē Ekonomikas ministrija. Iespējams, tieši tāpēc, ka līdz šim (un arī jaunajā Krišjāņa Kariņa valdībā) visas šīs sistēmas pārvaldīja atšķirīgi politiskie klani, katra no tām evolucionēja savā virzienā neatkarīgi no Latvijas sabiedrības kopējām interesēm.

Latvijas Universitāte (LU) plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu, apliecināja augstskolas rektors Indriķis Muižnieks.

Patlaban LU ir 13 fakultātes, kas aptver četras zinātņu nozares. Dabaszinātņu nozarē LU darbojas Bioloģijas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu un Ķīmijas fakultātes. Humanitārās un mākslas zinātnes var apgūt Humanitāro zinātņu, Teoloģijas un Vēstures un filozofijas fakultātēs. Sociālās zinātnes pārstāv Biznesa, vadības un ekonomikas, Juridiskā, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas un Sociālo zinātņu fakultātes. Savukārt medicīnas un veselības zinātnes tiek pārstāvētas Medicīnas fakultātē.

Jaunās fakultātes varētu tikt veidotas, balstoties minētajos zinātņu virzienos. Pagaidām nav zināms, cik fakultātes varētu tikt izveidotas konsolidācijas rezultātā, taču to nebūs mazāk par četrām, bet maksimālais fakultāšu skaits varētu būt sešas vai septiņas.