Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Zaļo tehnoloģiju inkubators atbalstīs 20 biznesa idejas; jau jūnija beigās tiks izsludināta jauna pieteikšanās

Kārtējā – sestajā kārtā – zaļi domājošie Latvijas uzņēmēji savas biznesa idejas pirmsinkubācijas atbalstam varēja pieteikt līdz 9. maijam. «Lai gan vērtēšanas komisijas darbs bija izaicinošs, jo bija jāizvērtē 62 ļoti labas biznesa idejas, tika izvēlētas 20 vislabākās,» saka Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora komercdirektors. Vērtējot pieteiktās idejas, viņš secina, ka nereti ideju autori pārlieku lielu uzsvaru liek uz «zaļumu», otrajā plānā atstājot ideju par biznesu. «Nenoliedzami, ka «zaļums» ir būtisks faktors un mēs arī saucamies Zaļo tehnoloģiju inkubators, tomēr būtisks ir arī biznesa potenciāls,» norāda inkubatora pārstāvis.

Kurzemes Biznesa inkubators panācis vienošanos par privāto līdzekļu investēšanu Start Up uzņēmumā SIA eHarv, kas ražo riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, tādējādi eHarv kļuvis par pirmo Start Up uzņēmumu, kurā Kurzemes Biznesa inkubators iesaistījies kā investors un partneris, informē Kurzemes Bizness inkubatora projektu koordinatore Jana Romaško.

eHarv komandu veido Rīgas Tehniskās Universitātes studenti, kuru Start Up uzņēmums izstrādā riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, kas darbojas pateicoties velosipēda riteņa rumbā iestrādātam ģeneratoram.

Plānots, ka uzlādes iekārtu būs iespējams iegādāties mazumtirdzniecībā par aptuveni 50 eiro, kā arī iekārtu būs iespējams aplūkot jau iestrādātu velosipēdos vēl to ražošanas gaitā. Šobrīd uzņēmuma izstrādāto prototipu testē lielākais Baltijas reģiona autotransporta un velotransporta nomas nodrošinātājs SIXT, tāpat uzsāktas sarunas ar Vācijas velosipēdu ražotāju un nomas pakalpojuma sniedzēju Nextbike, kā arī interesi par produktu izrādījuši arī vairāki citi velosipēdu ražotāji.

Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku sāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam un sportam, nereti izvēloties nodarboties ar sportu arī mājas apstākļos. Biznesa augstskolas Turība 3. kursa students, uzņēmējs Kaspars Kloviņš šajā aspektā saskatījis brīvu nišu biznesa uzsākšanai un 2014. gadā nodibināja SIA Virtus Sport Latvia – uzņēmumu, kas piedāvā sporta preces amatieriem.

«Lai gan studēju Tiesību zinātnes, jau pirmajā studiju gadā kļuvu par Biznesa inkubatora dalībnieku. Līdz tam nodarbojos ar sporta inventāra restaurāciju, un biju ievērojis, ka Latvijā lielākoties pieejamas tikai profesionālas sporta preces par salīdzinoši augstām cenām. Tā radās ideja par uzņēmumu, kas piedāvātu sporta preces arī amatieriem, bet trūka zināšanu, kā uzsākt šāda veida biznesu. Tuvākā vieta, kur iegūt šādas zināšanas, bija Biznesa inkubators,» stāsta K. Kloviņš.

«Pati biznesa ideja radās laikā, kad nodarbojos ar sporta inventāra restaurāciju, proti, atjaunojot atpazīstamu un profesionālu zīmolu sporta inventāru, secināju, ka mūsu tirgū netiek piedāvāti ražojumi par demokrātiskākām cenām. Ir saprotams, ka profesionāli sportisti izvēlas atbilstošu aprīkojumu, atpazīstamu zīmolu, bet, ko darīt tiem, kuri tikai sāk nodarboties ar sportu un pagaidām to dara amatieru līmenī? Lai nodrošinātu pieprasījumu pēc šāda veida inventāra, atvēru savu uzņēmumu,» par uzņēmuma pirmsākumiem stāsta jaunais uzņēmējs.

Uzņēmējdarbības sacensības Zibens Bizness 2016 no 13. līdz 15. maijam rīkoja Latvijas studentu biznesa inkubatori sadarbībā ar Swedbank.

Sacensību dalībnieki - studenti un vidusskolēni - trīs dienās darbojas reālajā uzņēmējdarbības procesā – plāno, ražo un pārdod konkrētu produktu, kas šogad ir ziepes.

Piecas komandas piektdien izveidoja katra savu unikālu biznesa stratēģiju un iepirka izejvielas, sestdien LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā notika intensīvā produktu ražošana un iepakošana, savukārt šodien jaunieši pārdeva saražotu produkciju sacensību tirdzniecības laukumā Modes un izklaides centrā Rīga Plaza. Uzvarētāju sveikšana notiks 18. maijā plkst. 16:30 LU studentu Biznesa inkubatorā. Komanda, kuras peļņa izrādīsies lielāka par konkurentiem, saņems to balvā.

Pagājusi sacensību Zibens Bizness 2016 otrā diena - ražošana. Uzņēmējdarbības sacensības Zibens Bizness 2016 no 13. līdz 15. maijam rīko Latvijas studentu biznesa inkubatori sadarbībā ar Swedbank.

Sacensību dalībnieki - studenti un vidusskolēni - trīs dienās darbojas reālajā uzņēmējdarbības procesā – plāno, ražo un pārdod konkrētu produktu, kas šogad ir ziepes.

Piecas komandas piektdien izveidoja katra savu unikālu biznesa stratēģiju un iepirka izejvielas, bet sestdien LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā notika intensīvā produktu ražošana un iepakošana, savukārt svētdien jaunie uzņēmēji pārdod saražotu produkciju sacensību tirdzniecības laukumā Modes un izklaides centrā Rīga Plaza (no 10:00 līdz 17:00). Uzvarēs komanda, kura nopelnīs visvairāk.

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Pagājusi sacensību Zibens Bizness 2016 pirmā diena - plānošana.

Uzņēmējdarbības sacensības Zibens Bizness 2016 notiek no 13. līdz 15. maijam. Pirmajā dienā sacensību dalībnieku komandas iztrādāja sacensību produkta - ziepju - zīmolu un iepirka izejvielas; rīt LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā visu dienu notiks produkta ražošana; bet svētdien visi interesenti ir aicināti uz Modes un izklaides centru Rīga Plaza, lai noteiktu sacensību uzvarētāju komandu!

Sacensības rīko LU studentu Biznesa inkubators sadarbībā ar RTU, Riseba un Turība biznesa inkubatoriem. Atbalsta Swedbank.

Informatīvi atbalsta Rīga TV 24, portāli db.lv un rus.db.lv.

Piektdien Rīgā, Elizabetes ielā 45/47 ar svinīgu pasākumu atklāts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) radošo industriju biznesa inkubators, informē LIAA.

Tas ir pirmais no 15 LIAA biznesa inkubatoriem visā Latvijā.

LIAA Radošo industriju biznesa inkubators sniedz 100% līdzfinansējumu pasākumu, semināru apmeklēšanai, kuri norisināsies inkubatorā, kā arī sniedz pieeju koprades telpām un 50% līdzfinansējumu dažādiem citiem pakalpojumiem un grantam. Visos LIAA biznesa inkubatoros būs pieejama koprades telpa jeb open office, kur biznesa inkubatora dalībnieki varēs gan strādāt, gan tikties ar klientiem un sadarbības partneriem, gan izmantot tur pieejamo aprīkojumu, kā arī apmeklēt seminārus un pasākumus biznesa inkubatora klientiem.

Radošās un kultūras industrijas globāli jau pašlaik tiek atzītas par vienu no galvenajiem ekonomiskās attīstības faktoriem. Turklāt to aizvien pieaugošā ietekme vērojama arī citās jomās, jo mūsdienās notiek pāreja no informācijas ekonomikas uz jaunrades ekonomiku, kurā būtiska nozīme ir cilvēka inovatīvām idejām un radošumam. Jau līdz šim mēs esam snieguši vērienīgu atbalstu radošo industriju pārstāvjiem, taču Radošo industriju biznesa inkubators ļauj šai palīdzībai pāriet jaunā kvalitātē. Ar šī inkubatora palīdzību ceram sasniegt vēl vairāk radošo industriju talantu un biznesa ideju autoru un rosināt strauju šo industriju attīstību un eksportspēju, vienlaikus arī veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē, atzīst LIAA direktors Andris Ozols.

LU studentu Biznesa inkubators uzsācis savā jomā vēl nebijušu tā saukto crowdfunding kampaņu, aicinot atbalstīt inkubatora nākamo – 2017./2018. gada sezonu. Atbalstītājiem tiek solītas dāvanas – iedvesmojoši T-krekli, inkubatorā radītu produktu komplekti, ielūgumi uz slēgtajiem Biznesa inkubatora pasākumiem.

LU studentu Biznesa inkubators darbojas piecus gadus, tas tiek finansēts no mecenātu un Latvijas Universitātes līdzekļiem, vienlaikus popularizējot filantropijas kultūru Latvijā. Kopā inkubatoram jau ir ziedojuši 95 Latvijas un ārzemju uzņēmumi un privātpersonas. Starp Latvijas lielākajiem atbalstītājiem ir inbox.lv izveidotājs Andris Griķis, BDO Latvia vadošā partnere Vita Liberte, PR aģentūras Mediju Tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis, kā arī uzņēmumi 4finance, AS SAF Tehnika, SIA Orkla Foods Latvija, SIA LMT Retail & Logistics, SIA Infinitum 8 un citi. Par inkubatora mecenātiem kļūst arī tā absolventi, «dodot atpakaļ» un atbalstot studentus, kuri, tāpat kā viņi kādreiz, tikai sāk savas gaitas uzņēmējdarbībā.

Līdz 15. martam studenti var pieteikt idejas jaunā Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) kopīgā inkubatora pirmajā biznesa ideju uzsaukumā.

Šāds universitāšu inkubators izveidots ar mērķi veicināt zinātniski ietilpīgu uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Tuvāko divu gadu laikā inkubatorā paredzēts uzņemt vismaz 30 komandas, nodrošinot ideju attīstībai finansiālu atbalstu vismaz 150 tūkstošu eiro apmērā.

"Mūsu mērķis ir atbalstīt studentus zinātniski ietilpīgu biznesa ideju izstrādē un jaunu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu dibināšanā," saka Liene Briede, RTU Dizaina fabrikas uzņēmējdarbības atbalsta programmu vadītāja.

Viņa norāda, ka Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā joprojām ir ļoti nepieciešams agrīns atbalsts biznesa ideju īstenošanai, tāpēc universitāšu inkubatoram būs nozīmīga loma līdzās jau esošajām pirmsinkubācijas un akselerācijas programmām, piemēram, RTU īstenotajai "IdeaLAB", ļaujot turpināt attīstīt jau citās programmās testētās biznesa idejas zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas jomās. Jaunais atbalsta instruments būs papildinājums aktivitātēm, kas vērstas uz inovatīvās domāšanas attīstību, atbalstu jaunu produktu izstrādei, tehnoloģiju pārnesei un pētījumu komercializācijai, veicinot ciešāku augstskolu un uzņēmumu sadarbību konkurētspējīgas ekonomikas veidošanā. Sadarbība RTU un LU starpā inkubatora dalībniekiem nodrošinās starpdisciplināru pieredzi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru pavasara uzņemšanā saņemti 385 pieteikumi.

No tiem 211 pieteikums ir saņemts uzņemšanai inkubācijas programmā un 174 - pirmsinkubācijas programmā.

"Vidēji uz vienu inkubācijas atbalsta vietu mums ir 2,7 pretendenti," teic Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Visvairāk pieteikumu inkubācijai saņemti Siguldas biznesa inkubatorā, kur iesniegti 22 pieteikumi. Ar vislielāko pieteikumu skaitu seko Jūrmalas (21) un Jelgavas (21) biznesa inkubatori.

Savukārt vislielākais pieteikums skaits pirmsinkubācijā saņemts Radošo industriju inkubatorā Rīgā, kur iesniegti 27 pieteikumi. Jūrmalas inkubatorā saņemti 26, Valmieras - 23 un Madonas - 21 pieteikums. Pirmsinkubācijā lielākoties pieteikušies biznesa ideju autori jeb fiziskas personas – 163. Pārbaudīt savas komandas biznesa idejas dzīvotspēju pirmsinkubācijā vēlas 11 uzņēmumi.

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Ministru kabineta šā gada 3. maija sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma jauno uzņēmēju darbībai reģionālajos biznesa inkubatoros un radošo industriju inkubatorā.

Programmas mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot atbalsta saņēmējus ar: uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, telpām; konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem; mentoru atbalstu; grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām.

«Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas posmiem. Lai atbalstītu uzņēmējdarbības uzsākšanu, ņemot vērā labāko atbalsta pieredzi, jānodrošina vienlīdz kvalitatīva inkubācijas vide visos Latvijas reģionos. Šī atbalsta programma ir efektīvs veids uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivizācijai gan Rīgā, gan – kas būtiski – arī Latvijas reģionos. Dažāda veida resursu pieejamība, tostarp arī līdzfinansējuma iespējas un sadarbības veidošana plaša spektra organizāciju un institūciju līmenī, - ir būtiskākie ieguvumi no atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem,» norāda ekonomikas ministrs, ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens.

Vairāk nekā 140 jaunieši pulcējās LU studentu Biznesa inkubatora jaunās sezonas atklāšanā. Piektajā sezonā inkubators ir uzņēmis 76 jauno uzņēmēju komandas, kurām palīdzēs no idejas nonākt līdz gatavam produktam, un paralēli testēs speciālu pirms-akselerācijas programmu, lai attīstītu jauno uzņēmumu globālo potenciālu.

Populārākās jomas, kurās šosezon savu biznesu attīstīs teju puse inkubatora dalībnieku (36 komandas), ir IT (11), dizains (12) un tekstils (13), savukārt 10 dalībnieki plāno attīstīt inovācijas izglītībā un tehnoloģijās.

Starp idejām, kuras, iespējams, jau šogad taps par LU studentu Biznesa inkubatora dalībnieku veiksmes stāstiem, ir apsildāms apģērbs ar iebūvētu bluetooth tehnoloģiju, naturālās kosmētikas ražošana, mēbeļu ražošana no PET pudelēm un modulāru konstruktoru ražošana, latviešu valodas apguves video kursa izveide, gudrā siltumnīca un vēl 70 idejas.

Biznesa inkubācijas laikā jaunieši, kuri ir tikko sākuši attīstīt savu biznesa ideju, ar inkubatora atbalstu varēs nonākt līdz minimālam dzīvotspējīgam produktam (minimum viable product, MVP) un pirmajai pārdošanai, savukārt jaunie uzņēmēji, kuri inkubatorā darbojas jau otro gadu, piedalīsies jaunizveidotajā pirms-akselerācijas programmā.

Jūrmalas biznesa inkubators aptver teritoriju no Kandavas līdz Baldonei; lielākais izaicinājums ir iedrošināt attālākajās vietās esošos uzņēmīgos cilvēkus

Jūrmalas biznesa inkubators darbību sāka pagājušā gada septembrī, bet pirmie mēneši bija ieskriešanās laiks, kas pagāja, galvenokārt iekārtojot telpas un veidojot kontaktus ar iesaistīto pašvaldību pārstāvjiem un citiem partneriem. Gada beigās inkubators sāka uzrunāt potenciālos klientus – jaunos un iespējamos uzņēmējus –, un janvāri notika pirmā uzņemšana.

Līdz šim Jūrmalā sava biznesa inkubatora nav bijis. «Protams, iekustināt inkubatoru ir salīdzinoši grūti, jo cilvēki nezina, kas tas ir – par to ir jāinformē, jāskaidro tā būtība, bet lielā mērā palīdzēja Jūrmalas dome,» saka Rihards Zariņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jūrmalas biznesa inkubatora vadītājs.

Zaļo tehnoloģiju inkubators līdz šā gada 9. maijam aicina biznesa ideju autorus iesniegt videi draudzīgu un inovatīvu biznesa ideju pieteikumus pirmsinkubācija atbalsta saņemšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Zaļo tehnoloģiju inkubatorā biznesa ideju autoriem ir iespēja notestēt savu ideju, saņemt finansiālu atbalstu, kā arī saņemt palīdzību klientu piesaistē. Zaļo tehnoloģiju inkubators sniedz pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus:

Šajā pirmsinkubācijas atlases kārtā plānots atbalstīt 20 biznesa idejas un pieejamais atbalsta apjoms vienam biznesa ideju autoram no 5 000 EUR līdz 10 000 EUR ar atbalsta intensitāti 100%. Pirmsinkubācijas atbalsta saņēmēja minimālais atbalsta saņemšanas ilgums nav ierobežots, bet maksimālais atbalsta saņemšanas ilgums ir 6 mēneši.

Atbalsts pirmsinkubācijai paredzēts ekspertu konsultācijām idejas dzīvotspējas pārbaudei, tirgus izpētei, biznesa plāna sagatavošanai, semināru, darba grupu organizēšanai, komercdarbības idejas tehnoloģiskās ekspertīzes, kā arī ideju attīstītāju komandas veidošanai.

Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomā atbalstītajām aktivitātēm ir izveidojies finansējuma ietaupījums, tāpēc Ekonomikas ministrija (EM) rosina pārdalīt finansējumu starp programmas aktivitātēm, informē EM.

Ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Norvēģijas finanšu instrumenta programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomā īstenošanas kārtībā, kas pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu saņēmējiem palielina pieejamo finansējumu 1,090 miljonu apmērā, no kura 70% ir paredzēti pirmsinkubācijas pakalpojumu sniegšanai. Tāpat plānots pagarināt Programmas īstenošanas termiņu līdz 2017. gada 31. decembrim.

Programmas atbalstītās kārtas ir noslēgušās un šobrīd norit 15 atklāta projektu konkursa projektu īstenošana un 24 neliela apjoma grantu shēmas projektu īstenošana. Tāpat notiek arī iepriekš noteiktā projekta – Zaļo tehnoloģiju inkubators - īstenošana, kas nodrošina pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus.

Liepājā atklāts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Liepājas biznesa inkubators - viens no 14 LIAA biznesa inkubatoriem reģionos, informē LIAA.

Sveicot LIAA Liepājas Biznesa inkubatoru ar darbības uzsākšanu, Liepājs mērs Uldis Sesks dāvināja makšķeri: «Ziniet, kā saka: iedosi cilvēkam zivi, viņš būs paēdis vienu dienu, iedodiet makšķeri - viņš būs paēdis visu dzīvi. Tā jau ir arī šī inkubatora galvenā ideja - iedot jaunajiem uzņēmējiem makšķeri, ar kuriem viņiem pašiem noķert savu zivi. Lai izdodas noķert savu zelta zivtiņu, kas piepildītu vēlēšanās!»

Savukārt LIAA direktors Andris Ozols uzsvēra, ka Latvijas nākotne ir inovatīva, eksportspējīga uzņēmējdarbība, kas spēj nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās darbavietas visā valstī, stabilu labklājību un drošību par nākotni: «Lai šī nākotne pienāktu iespējami drīzāk, nenovērtējami svarīga ir palīdzība ne tikai jaunas uzņēmējdarbības sākšanai, bet arī jau esošās attīstīšanai. Tāpēc LIAA biznesa inkubatoros tiks nodrošinātas visplašākās iespējas gan attīstīt savu ideju, gan iegūt vērtīgas praktiskas konsultācijas.»

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Zaļo tehnoloģiju inkubators pirmsinkubācijas programmā nākamajā kārtā plāno atbalstīt 20 idejas; vēl šodien var pieteikt savus projektus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šī ir iespēja ikvienam esošajam vai topošajam Latvijas uzņēmējam, kurš savu biznesu saista ar zaļajām tehnoloģijām, iegūt atbalstu intelektuālo un finanšu resursu piesaistē, kas nepieciešami inovatīvu biznesa ideju attīstīšanai. Pirmsinkubācijas laikā inkubators palīdzēs uzņēmējiem pilnveidot un notestēt biznesa idejas, kā arī sagatavot biznesa plānu un definēt biznesa modeli,» saka Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) komercdirektors. ZTI atbalsta projektus, kas veicina atjaunojamo materiālu un enerģijas avotu izmantošanu, samazina un novērš emisiju un atkritumus. Atbalsts ir paredzēts idejām ar augstu eksporta potenciālu, tehnoloģiski ietilpīgām («zaļās tehnoloģijas») un ar zinātnisku ievirzi, produkta attīstīšanai, nevis perfektas tehnoloģijas izstrādei un komandām ar ambīcijām un vēlmi uzvarēt.

Zaļo tehnoloģiju inkubators, visticamāk, strādās ne tikai līdz šī gada aprīlim, kā iepriekš paredzēts, bet vēl vienu gadu – līdz 2017. gada aprīlim, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Inkubatora darbību finansē Norvēģijas finanšu instrumenta programmas Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā ietvaros, un šajā fondā ir neapgūts finansējums, no kura daļu paredzēts novirzīt Zaļo tehnoloģiju inkubatoram.

Secināts, ka inkubatora lielākā pievienotā vērtība ir pirmsinkubācijas programma, tāpēc nolemts turpmāk atbalstīt tieši šo virzienu.

«Pašā sākumā vajadzīgs visvairāk palīdzības,» uzsver Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora komercdirektors. Paredzams, ka finansējums būs no 600 līdz 700 tūkstošu eiro apmērā, ar ko iecerēts atbalstīt 70 biznesa idejas. Saistībā ar to, ka inkubators darbu turpinās vēl gadu, nākamā pieteikšanās pirmsinkubācijai varētu sākties ne ātrāk kā martā vai aprīlī.

Pagājušajā nedēļā kopstrādes telpās Teikums tika aizvadīts jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup pusfināls, kura laikā 20 izvēlētie dalībnieki klātesošajiem prezentēja savas inovatīvās biznesa idejas.

Žūrijas pārstāvji noteica piecus spēcīgākos pretendentus, kuri rudenī turpinās cīņu nacionālajā finālā. Starptautiskais konkurss Latvijā tiek organizēts jau sesto reizi, un tā uzvarētājs iegūs iespēju doties uz lielo finālu, kas novembrī norisināsies Kopenhāgenā Global Entrepreneurship Week nedēļas ietvaros.

Par šī gada daudzsološākajiem uzņēmumiem tika atzīti CastPrint, CheeksUp, Safe & Stable, Gamechanger Audio un BlindArt, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Inovatīvo 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint piedāvā progresīvu pieeju lūzumu ārstēšanai; virtuālā bērnu spēle CheeksUp paaugstina produktivitāti logopēdiskajā terapijā, automatizējot skaņas atkārtošanos un izmantojot artikulēšanas uzdevumus; mūzikas inženieru kompānija Gamechanger Audio ražo inovatīvus elektroniskos mūzikas izstrādājumus; sociālais uzņēmums BlindArt izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, savukārt studentu radītais zīmols Safe & Stable piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Durvis vēris jaunais Ogres biznesa inkubators Akmeņu ielā, vēsta reģionālais laikraksts Daugavas Balss.

Ogres biznesa inkubatora darbības teritorija aptver septiņus novadus - Lielvārdes, Ķeguma, Ogres, Ikšķiles, Salaspils, Stopiņu un Ropažu novadus. Ogrē atrodas koprades darba telpa, kā arī semināru, sapulču, apspriežu un apmācību telpa, ko biznesa inkubatora dalībnieki var izmantot savām vajadzībām.

Inkubatora dalībnieki uzņēmējdarbību var veikt jebkurā vietā inkubatora darbības teritorijā, kas nozīmē, ka jaunajiem uzņēmējiem nav jābūt reģistrētiem tieši Ogrē - viņi var darboties jebkurā no darbības reģioniem.