Asociācijas Latvijas koks padomes priekšsēdētājs būs Valdis Aunītis, bet līdzšinējais vadītājs Juris Biķis būs viņa vietnieks.
Tā nolemts asociācijas Latvijas koks biedru pilnsapulcē. Līdz šim V. Aunītis bija šīs asociācijas padomes priekšsēdētāja Jura Biķa vietnieks jau trīs gadus. Tādējādi faktiski ir notikusi vadītāju rokāde.
«Nekur jau no nozares neaizeju, jo kopā ar V. Aunīti asociāciju pārstāvēsim Latvijas Kokrūpniecības federācijā un citās vietās,» tā norāda Juris Biķis. Viņš atzīst, ka šādas pārmaiņas ir bijušas nepieciešamas, lai labāk strukturētu savus daudzos darba pienākumus.
«Jura Biķa prombūtnes laikā jau esmu viņu aizvietojis un līdz ar to esmu lietas kursā par notiekošo, kā arī strādājis daudzās darba grupās, kas saistītas ar nozarei svarīgu jautājumu risināšanu,» stāsta jaunais asociācijas Latvijas koks padomes priekšsēdētājs Valdis Aunītis. Viņš atzīst, ka šis amats ir sabiedrisks un par to nekāda atlīdzība nepienākas, un no tā necietīs arī darbs SIA Rona, kur Valdis Aunītis ir vadītājs. «Tas nebija negaidīti,» tā uz jautājumu par nonākšanu šajā amatā atzīst V. Aunītis.
«Asociācijai būtu jāmēģina paplašināt gan pārstāvēto nozares nišu skaitu, gan līdz ar to arī biedru skaitu,» tā galveno uzdevumu redz jaunievēlētais asociācijas Latvijas koks padomes priekšsēdētājs un SIA Rona direktors Valdis Aunītis. Viņš norāda, ka ir izveidotas vairākas asociācijas un federācija, taču ir daudz spēcīgu kokapstrādes nišu, kuras ir ļoti vāji pārstāvētas federācijā, piemēram, koka māju būve, jo šajā sektorā stiprs lobijs neesot redzams. Šajā procesā, pēc V. Aunīša domām varētu iesaistīt gan tos uzņēmumus, kuri saistīti ar gatavu māju būvi, gan tos, kuri nodarbojas ar koka māju detaļu ražošanu. «Manuprāt, šajā laikā būtu jābūt vienotiem ne tikai lielajiem uzņēmumiem, bet arī mazajiem — jāmeklē iespējas kā aizstāvēt savas kopīgās intereses,» uzsver V. Aunītis. Viņš arī kā vēl vienu uzdevumu min tālāk virzīt dažādus asociācijas biedru izteikto priekšlikumu virzīšanu uz izskatīšanu Latvijas Kokrūpniecības federācijā un pēc tam uz izskatīšanu un pieņemšanu valdībā, piemēram, valsts atbalstu vietējiem ražotājiem, nodokļu jautājumi, kur nepieciešama valsts iejaukšanās tos precizējot, kas varētu kalpot kā labs stimuls ražotājiem.