Ķīnas ekonomikas izaugsme vairs nav nekas garantēts, un reizē ar to pagurst arī Eiropas ekonomikas lokomotīve.

Visu pagājušo desmitgadi bija ierasts, ka garantēti vareni rūc Ķīnas ekonomikas motors. Situācija veidojās tā, ka, daļai pasaules ekonomikas esot anēmiskai, tieši šīs valsts tautsaimniecības dinamika bija atbildīga par būtisku daļu no pasaules kopējā ekonomikas pieauguma. Arī šīs desmitgades sākumā – pandēmijas pirmajā gadā – Ķīnas ekonomika demonstrēja salīdzinoši labu pieaugumu. Tomēr tad ļoti stingru Covid-19 vīrusa izplatīšanās ierobežojumu sāga Ķīnā tika ievilkta uz visu pagājušo gadu, kas bija katalizators vājākam šīs valsts ekonomikas sniegumam.

Šogad daudz agrāk un plaši ticis cerēts uz Ķīnas ekonomikas atveseļošanos. Sākotnēji pēc pandēmijas ierobežojumu beigām šīs valsts iedzīvotāji patiešām nodevās tēriņiem. Tomēr pēdējā laikā tiek manīti arvien pārliecinošāki signāli tam, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme tā īsti varētu arī neieskrieties.

Energonesēju cenas pašlaik ir zemas, un ir īstais brīdis tos aplikt ar lielākiem nodokļiem

Eiropas fiskālajā politikā vēl ir arī efektivitātes rezerve, lai lāpītu valstu problemātiskos budžetus, saka Eiropas Komisijas ekonomikas, monetāro lietu, eiro un sociālā dialoga komisārs Valdis Dombrovskis.

Starptautiskajam Valūtas fondam ir priekšlikums budžetu papildināšanai izmantot zemās resursu cenas un celt energonesēju nodokļus. Tas nozīmētu lejup slīdošo degvielas un apkures cenu atgriešanos iepriekšējā līmenī.

Energonesēju cenas pašlaik tiešām ir zemas, un šis ir īstais brīdis tos aplikt ar lielākiem nodokļiem. Ir gan jāsaprot, ka konkrētais SVF aicinājums ir vairāk adresēts nevis ES, bet citām pasaules valstīm, kur šie nodokļi ir daudz zemāki nekā Latvijā, un daudzviet fosilie resursi vispār tiek subsidēti. (Skat. DB 30.10.2015.) Tāpēc tur, kur ir subsīdijas, ir īstais brīdis tās atcelt, bet zemos nodokļus – paaugstināt.

17. un 18. jūnijā Porsche atkal mērosies spēkiem cīņā par godalgām izturības sacīkstēs, mēģinot trešo gadu pēc kārtas uzvarēt Lemānas 24 stundu sacīkstēs. Sīkstākā sāncense trasē ir Toyota komanda.

Japāņu ražotājs vēl nav plūcis laurus Lemānas sacīkstēs. 2016. gadā Toyota tehnisku problēmu dēļ izstājās no sacensībām tikai pāris minūtes pirms finiša, un 2017. gadā augstākajā LMP1-H kategorijā komandu pārstāvēs trīs automašīnas pret diviem Porsche 919 Hybrid.

«2017. gada Lemānas sacīkstes būs īpaši smagas, varbūt vēl ātrākas par 2016. gada sacīkstēm,» norāda Frics Encingers (Fritz Enzinger), apzinoties gaidāmo sacīkšu nozīmīgumu. LMP1 viceprezidents uzsver: «Tā nebūs tikai cīņa ar Toyota. Vislielākais izaicinājums Lemānā ir pašas sacīkstes. Nekad nedrīkst pienācīgi nenovērtēt 5000 kilometru braucienu dienā un naktī mainīgos laikapstākļos, braucot ātrāk par 330 km/h un nepārtraukti apsteidzot sāncenšus un par apļiem apdzenot atpalicējus. Nekas nav garantēts, viss var mainīties vienā mirklī. Lemānas lielo balvu var izcīnīt tikai ar pilnīgu un savlaicīgu sagatavošanos, nevainojamu darbu un braukšanu bez starpgadījumiem.»

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Sāk īstenoties autogiganta Toyota stratēģiskais plāns, jo arī leģendārā Toyota Corolla jaunākie modeļi ir acīmredzami emocionālāki un «garšīgāki» nekā jebkad agrāk

No more boring cars... Tā skan Toyota Motor Corporation šā brīža vadītāja Akio Tojodas (Akio Toyodas) izvirzītais mērķis. Uzmundrinoši esošajiem un topošajiem klientiem, bet biedējoši konkurentiem. Pēc jaunākas paaudzes Toyota RAV 4 modeļa tagad arī Corollas jaunākie modeļi ļauj vaļu emocijām. Laikam jau Toyota C-HR panākumi Eiropas tirgū likuši mainīt stratēģisko virzienu arī pārējos segmentos. Vēl viena būtiska piebilde, ka, sākot ar 12. paaudzes Corolla, visas virsbūves versijas, tostarp piecdurvju hečbeks, ko pazinām ar nosaukumu Auris, turpmāk arī sauksies Corolla.

Pēc pārdošanas apjomiem jauno kompaktklases modeļu segmentā Toyota Corolla ir visvairāk pirktais modelis Baltijā, aiz sevis drošā attālumā atstājot gan šīs klases ciltstēvu VW Golf, gan KIA Ceed. Atšķirībā no abu kaimiņu tirgiem pie mums Corolla vēl jūtami zaudē VW Golf, tāpēc ar jaunākās paaudzes Corolla modeļiem ir plāns iekarot pirmo vietu arī Latvijā. Potenciāls, lai to izdarītu, ir. Trīs dažādas virsbūves versijas, proti, hečbeks, universāls un sedans izstiepj potenciālo Corolla pircēju auditoriju ļoti garā ierindā. Visas trīs virsbūves ir atšķirīgas pēc rakstura. Hečbeks ir jauneklīgākais no visiem. Ja vēl kopā ar 180 ZS jaudīgo hibrīdsistēmu, ko atbalsta divu litru benzīnmotors, tad jautrība un braukšanas prieks ir garantēts. Universāls jau ir krietni atbildīgāka personība. Mērķauditorija ir ģimenes, kā arī firmas un uzņēmumi, kas iepriekš bija uzticīgi Toyota Avensis, jo jaunais Corolla universālis varētu būt lieliska alternatīva. Kā zināms, Avensis no Toyota modeļu gammas ir izslēgts. Tā vietā jau šopavasar Latvijā ieradīsies jaunais Toyota Camry. Skaidrs, ka Camry būs dārgāks pirkums par Avensis, attiecīgi Corolla universāla vai sedana izpildījumā varētu automātiski kļūt par pilnvērtīgiem aizvietotājiem. Sedana izpildījuma Corolla ir visvairāk atšķirīgā versija no pārējām gan pēc izskata, gan pēc satura. Ņemot vērā, ka lielākie noieta tirgi būs Krievija un Turcija, atbilstoši arī sedana motora gamma ir veidota pēc lielāko tirgus vajadzībām. Uz papīra sedana potenciāls Baltijā izskatās visbālāk, taču laiks rādīs, kā tauta uzlūkos sedanu. Pēc cenu pozicionējuma: Corolla piecdurvju hečbeks būs pieejamākā virsbūve, proti, sākot no 16 490 eiro, bet par universālu nāksies noskaitīt par 1100 eiro vairāk. Abos gadījumos bāzes modeļa benzīnmotors būs jaunais 1,2 litru turbomotors, kas attīstīs 116 ZS lielu jaudu. Sedana modeļa pamatmotors būs labi zināmais 132 ZS jaudīgais 1,6 l benzīnmotors. Komplektā ar to sedana bāzes modeļa cena, sākot no 16 850 eiro. Skaidrs, ka lauvas tiesu no Corolla modeļiem veidos hibrīdversiju pārdošana. Tiek lēsts, ka kopumā Eiropā hibrīdmodeļu īpatsvars veidos 77% no kopējiem Corolla pārdošanas apjomiem, bet pie mums, Baltijā, šis skaitlis noteikti būs vēl lielāks. Hibrīdmodeļu cena, sākot no 21 750 eiro, kas tiek prasīta par hečbeka versiju. 22 790 eiro – par Touring Sports Hybrid, bet visdārgāk maksās Corolla sedana hibrīds, proti, sākot no 23 600 eiro.

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Ģenerālprokuratūrai uzraudzības kārtībā nekavējoties ir jāpārtrauc nepamatoti uzsāktie kriminālprocesi. Nav pieļaujama Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) nekritiska viedokļa akceptēšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jautājumos, atklātā vēstulē ģenerālprokuroram Jurim Stukānam norāda vairāki Latvijā ievērojami advokāti.

Turpinājumā advokātu atklātā vēstule:

A. god. J. Stukāna kungs! Iepazīstoties ar 2020. gada 14. decembra publikāciju portālā Nra.lv "Finanšu izlūkošanas dienests vispirms publisko, tad paslēpj”, vēlamies izteikt atbalstu Jūsu paustajam viedoklim par Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) vadības mēģinājumiem mūsdienās pieņemtus normatīvos aktus attiecināt uz notikumiem pirms desmit un divdesmit gadiem: "Mums ir jāatceras, ka ir sācies tā sauktais finanšu remonts. Nav jēgas uz notikumiem 2000. gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus.”

Tilta pār Salacu būvniecība varētu izmaksāt ap 18 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums "Par tilta pār Salacu Salacgrīvā pārbūvi".

Ziņojumā norādīts, ka pēc Limbažu novada pašvaldības pasūtījuma ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kura realizācijai nepieciešams ap 18 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat ziņojumā norādīts, ka būvdarbus ir iespējams veikt divu būvsezonu laikā, ja tiek veiktas nekavējošas darbības un no valsts puses sniegts speciālistu atbalsts pašvaldībai, kā arī nodrošināta iespēja šo finanšu apjomu piesaistīt.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir saņemt daļu finansējuma Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) 2023.gada 3.maijā izsludinātajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Militārās mobilitātes projektu konkursā.

Par spīti automatizācijai, digitalizācijai, Zaļā kursa prasībām un mākslīgā intelekta spējām Eiropā darbiniekus vajadzēs un vajadzēs aizvien vairāk, līdztekus būs nepieciešama pārkvalifikācija un mūžizglītība ar valstisku pieeju.

To intervijā Dienas Biznesam atklāja personāla nomas uzņēmuma SIA Biuro klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Baiba Rozentāle.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet par uzņēmuma personāla nomas uzņēmuma Biuro vēsturi un attīstību?

Uzņēmuma saknes ir Lietuvā pirms 20 gadiem, kad uzņēmuma dibinātāji atrada šo nišu – personāla noma. Sākums bija ar darbiniekiem izklaižu pasākumiem un koncertu organizēšanai, un lēnām pakalpojumu sfēras paplašinājās. Latvijas filiāle SIA Biuro pastāv 11 gadus. Līdzīga pārstāvniecība uzņēmumam ir arī Igaunijā. Proti, strādājam visās trijās Baltijas valstīs, nodrošinot klientiem personāla nomas pakalpojumus, personāla atlasi pilnā apmērā, arī konsultējam par personāla atlasi un tirgus situāciju darbaspēka jomā. Ar nomu saistītajā jomā uzskatām sevi par līderiem Baltijas tirgū. Lietuvā zinām, ka tirgus daļa ir aptuveni 30%.

Ja līdz gada beigām netiks samazināts straujais un nekontrolējamais bēgļu pieplūdums, varētu tik aktualizēts jautājums par Šengenas zonas pastāvēšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Faktiski lielākais sasniegums, kas ir brīvā pārvietošanās, varētu beigt pastāvēt. Tas nenozīmētu, ka mēs nekur nevaram aizbraukt, vienkārši tas nebūtu kā agrāk - tiktu atjaunota robežkontrole,» skaidroja ministrs.

Kozlovskis norādīja, ka tikai aptuveni 40 000 no 160 000 bēgļu, kas atrodas Eiropas Savienībā (ES), ir pieprasījuši patvērumu. Tas liecina, ka viņi grib nonākt Vācijā vai Zviedrijā, skaidroja ministrs. Līdz ar to esot radusies doma izvērtēt, vai ir iespēja tas personas, kuras uzreiz neprasa patvērumu, faktiski izraidīt no Eiropas.

Viņš gan atgādināja, ka brīdī, kad patvēruma meklētājam tiek piešķirts bēgļa statuss, viņam ir brīvas tiesības pārvietoties ES. Līdz ar to nav garantēts, ka šīs personas tiešām paliks valstī, kurā sākotnēji pieprasīja patvērumu.

Eiropas Investīciju banka (EIB) piešķīrusi līdz 30 miljonu eiro lielu aizdevumu Latvijas Universitātei (LU), lai turpinātu universitātes jaunās studiju pilsētiņas (Akadēmiskā centra) attīstību, īpaši koncentrējoties uz mūsdienīgu, jaunākajām tehnoloģijām aprīkotu pētniecības un studiju telpu celtniecību, informē EIB un LU pārstāvji.

Atzīmēts, ka šī ir pirmā reize Baltijas valstīs, kad EIB tiešā veidā piešķir aizdevumu augstākās izglītības iestādei. Aizdevums garantēts ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbalstu un tā ir nozīmīga Investīciju plāna Eiropai jeb tā sauktā «Junkera plāna» daļa.

Norādīts, ka mūsdienīga, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotu pētniecības un studiju centra celtniecība sekmēs universitātes pilsētiņas modernizāciju, apvienojot lielu daļu universitātes aktivitāšu vienā teritorijā un uzlabojot kā universitātes administrācijas, tā pasniedzēju un studentu darba efektivitāti. Šīs investīcijas nolūks ir radīt optimālus apstākļus studijām un pētniecībai. Pateicoties tai, radīsies iespēja palielināt studējošo skaitu, mazināt to studentu daudzumu, kas pārtrauc studijas un uzlabot absolventu sasniegtos rezultātus.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA EBU 19 plāno Ernesta Birznieka-Upīša ielā 19, Rīgā, būvēt mājokļu kompleksu vismaz 650 studentiem, pastāstīja kompānijas projekta administratore Evija Kuļevska.

Viņa informēja, ka ir noslēdzies kompleksa arhitektūras konkurss, kurā uzvarēja Lielbritānijas arhitektu birojs MJP Architects. Projekta mērķis ir kļūt par pirmo privāti attīstīto liela mēroga mājokļu kompleksu Rīgā, kas paredzēts tieši studentiem un kas īpaši izstrādāts un īstenots, lai nodrošinātu studentus ar tādu dzīvesvietu, kurā garantēts pilns pakalpojumu spektrs.

«Tagad vēl ir nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu, kas saskaņojams atbildīgajās institūcijās. Pēc mūsu aplēsēm, šis process varētu aizņemt aptuveni 12 mēnešus. Tam sekojošie studentu mājokļu kompleksa būvniecības darbi varētu aizņemt aptuveni 24-30 mēnešus,» stāstīja Kuļevska.

Atpūtas kuģītis Vecrīga piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis Vecrīga piedāvā Saulrieta reisus uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Vairāk nekā pusē (51%) Latvijas mājsaimniecību katrs ģimenes loceklis izvēlas savas televīzijas pārraides un skatās tās atsevišķi no pārējiem ģimenes locekļiem, noskaidrots mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktajā aptaujā. Tāpat 43% atzīst, ka katrs ģimenes loceklis televīzijas pārraides skatās savā ierīcē – televizorā, datorā, planšetē vai telefonā, tādējādi izvēloties sev ērtāko formātu.

"Mūsdienās ir pieejams ļoti dažāds video saturs un katrs var izvēlēties sev interesantāko, turklāt ar iespēju to skatīties visdažādākajās ierīcēs. Līdz ar to "cīņa par pulti" notiek tikai aptuveni 15% Latvijas mājsaimniecību, vienlaikus arī mainoties ģimeņu paradumiem – kā apliecina aptauja, ģimenes Latvijā televīzijas pārraides kopā skatās arvien mazāk. Ir sākusies ko, kur un kad gribu, to skatos ēra," atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Bloga "Viens + Viens" autore Laura Grēviņa atzīst, ka līdzība ar pētījuma datiem novērojama arī viņas ģimenes mājās: "Katram no mums ir savas iecienītākās TV pārraides, ko skatāmies katrs sev ērtā laikā. Kopīga vienas pārraides skatīšanās notiek salīdzinoši reti. Vienīgi brīvdienu rītos bērni mēdz paskatīties kādu kopīgu bērniem piemērotu pārraidi. Ja skatāmies kaut ko kopā, tas jau ir īpašs notikums, un tādā gadījumā saturs, protams, ir atbilstošs bērnu vecumam un interesēm – kāda ģimenes filma vai animācijas filma, filmas par dabu u.tml."

Strauji pieaugot saslimušo ar Covid-19 skaitam, atkal aktualizējies jautājums par iespējamiem ierobežojumiem ar mērķi mazināt cilvēku kontaktus un attiecīgi – slimību raisoša vīrusa izplatīšanos.

Tikai problēma, ka situācija kopš pērnā rudens krietni mainījusies, – aptuveni puse no sabiedrības pieaugušo daļas ir vakcinēta, tātad uz to nevajadzētu attiecināt ierobežojumus, jo pretējā gadījumā zudīs viena no būtiskākajām (pēc veselības pasargāšanas, ja to tā uztver) motivācijām vakcinēties.

Savukārt nevakcinētajiem iestājies tāds kā Stokholmas sindroms – viņi pieraduši pie dzīves apdraudējumā, uztver to teju vai kā normālu, īpaši pēc vīrusa izplatības ziņā samērā klusas vasaras, līdz ar to arī pieaug skeptiķu pret vakcinēšanos skaits, kas arī, tā teikt, jauc gaisu.

Vai vakcinēšanās ir brīnumlīdzeklis, kas visus spētu glābt? Būtu pārspīlējums tā domāt. Bet te ļoti iederīgi ir vilkt paralēles ar Čērčila slaveno teicienu par demokrātiju, kas nav ideāla, taču bēda tā, ka nekas labāks nav izdomāts. Ar pretvīrusa līdzekļiem tas pats. Vakcīna šajā situācija ir vismaz kā salmiņš, pie kā pieturēties. Vismaz biznesam – sertifikātu pārbaude klientiem un darbiniekiem, protams, ir papildu slogs, taču tā ļauj tomēr kaut kā turpināt darbu, ja alternatīva būtu totāls lokdauns visiem uz sazin cik mēnešiem.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mūsu nākotnes ambīcija ir audzēt uzņēmuma vērtību līdz vienam miljardam eiro, intervijā DB stāsta Ingus Rūķis, Mapon direktors, piebilstot, ka šobrīd Mapon ir otrais lielākais Draugiem Group uzņēmums. Līdera pozīciju arvien saglabā Latvijas pirmais vienradzis - Printful, taču arī Mapon nākotnes plāni ir ļoti ambiciozi. To apstiprina arī viņa kolēģis, Mapon direktors Andris Dzudzilo, nenoliedzot, ka tālākā nākotnē uzņēmums varētu kļūt arī par vienradzi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.novembra žurnālā lasi:

Statistika

Cerību budžeta projekts uz prognožu fona

Tēma

Latvija ir lielākā kūdras produktu piegādātāja pasaulē

Ir pēdējais brīdis sākt pilnībā izmantot kūdras iespējas

Aktuāli

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Eksporta balva

Ieguvums ir garantēts

Finansējums

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Meža nozare

Drošība ir pašu rokās

Ķīmijas rūpniecība

Eiropā gaidāms vismaz par vienu nozari mazāk

Portrets

Sigita Kotlere, SIA Nectaro izpilddirektore un valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Algu iesaldēšana valdes un padomes locekļiem pirmām kārtām attieksies uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kas faktiski nav konkurējošas tirgū un saņem valsts budžeta finansējumu 80% apmērā, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vienlaikus prezidents atzina, ka tas nav šī gada jautājums un ka šai diskusijai ir jābūt plašākai.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

Prezidents atklāja, ka grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs, taps sadarbībā ar Valsts kanceleju, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, lai nenotiktu dublēšanās.

Prezidents norādīja, ka vēlreiz vēlas atgriezties pie diskusijas par to, vai kapitālsabiedrības forma ir pareizākā topošajam vienotajam sabiedriskajam medijam - VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM). Viņš atklāja, ka ir runājis ar atsevišķiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem par to, ka, iespējams, jāskatās uz Igaunijas modeli, kur sabiedriskais medijs ir nodibinājums.

"Visu cieņu tam, ko dara žurnālisti, bet samērīgums pretim privātajam sektoram vai pretim pelnošiem uzņēmumiem ir mazliet citādāks," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tomēr līdz galam nav korekti no SEPLP puses teikt, ka atalgojuma aprēķināšanai piemērotas Valsts kancelejas vadlīnijas, jo tās bija attiecinātas uz tām kapitālsabiedrībām, kuras ir konkurējošas un pelnošas, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šobrīd pamatā saņem valsts budžeta dotāciju.

Līdztekus prezidents norādīja, ka neapšauba topošā vienotā LSM darba apjomu, bet nav nedz izskaidrojams, nedz saprātīgs tāds lēciens atalgojumā.

"Domāju, ka neviens nediskutētu par 20-30% pieaugumu, bet pamatot šāda veida lietas ir grūti," sacīja Rinkēvičs.

Prezidents norādīja, ka algu iesaldēšana būtu terminēta, līdzīgi kā tiek runāts par terminētu algas iesaldēšanu tām amatpersonām, kurām atalgojuma pieaugums ir garantēts.

"Tai brīdī, kad mums ekonomika uzlabosies, tai brīdī, kad mēs redzēsim attīstību, es domāju, ka tad varbūt šīs diskusijas nebūtu," sacīja Rinkēvičs.

Jautāts, kāpēc par LSM valdes atalgojumu netika runāts pirms mēneša vai diviem, prezidents norādīja, ka tad vēl šis atalgojums nebija zināms, tas bijis pārsteigums visiem.

"Brīdī, kad ir jārunā par algām, tad viss ir kārtībā saskaņā ar likumiem, normatīviem - perfekta birokrātija. Bet ir arī cilvēku gaidas un reālijas," teica prezidents.

Tāpat prezidents atklāja, ka būs diskusija arī par tām kapitālsabiedrībām, kas konkurē privātajā tirgū un kas lielā mērā ir monopolisti.

Prezidents atgādināja, ka gala lēmums ir Saeimas rokās.

Kā ziņots, Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā LSM valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Atpūtas kuģītis "Vecrīga" piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis “Vecrīga” piedāvā "Saulrieta reisus" uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Pasaulē pieaug minerālmēslu ražotāju un termināļu skaits; Rīgas brīvostā investē jaunās noliktavās

To DB norāda SIA Riga fertilizer terminal (RFT) valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats. Viņš ir dzimis un audzis Rīgā, 1994. gadā devies uz ASV, kur nodzīvojis astoņus gadus, iegūstot izglītību mārketinga, starptautiskā biznesa attīstības jomā un strādājot. Pēc tam vairākus gadus dzīvojis Krievijā, strādājot naftas produktu, kā arī ogļu tranzīta biznesā Latvijas ostu virzienā, bet 2009. gadā sācis darbu Uralhim saistībā ar termināļa izveidi Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Fragments no intervijas:

Kas ir RFT pārkrautās produkcijas gala patērētājs?

Lauksaimniecība. Patlaban pārkraujam trīs veidu produkciju: divu veidu amonija nitrātu un karbamīdu. 2013. gadā ekspluatācijā nodotā termināļa jauda ir divi mlj. t produkcijas gadā. Sākumā tika pārkrauts vairāk nekā viens mlj. t produkcijas gadā, bet pēdējos divos gados apgrozījums ir ap diviem mlj. t, un ceram to sasniegt arī 2017. gadā. Pamatā produkciju kraujam tādos Handymax tipa kuģos, kādu šobrīd redzat piestātnē, un tā iet uz visiem pasaules tirgiem, ieskaitot Latīņameriku un Ziemeļameriku, Eiropu, Brazīliju.

Latvijā galvenā problēma ir nevis bezdarbs, bet kvalificētu darbinieku trūkums. Šie vārdi pieder labklājības ministram Jānim Reiram, kurš tos teica, atklājot nodarbinātības konferenci. Šķiet, šī ir tā retā reize, kad uzņēmēji kāda ministra vārdiem var no sirds piekrist. Tikai vieglāk jau no tā nekļūst. Atslēgas vārds ir «kvalificēti», un tas izskaidro to, kādēļ it kā neiet kopā oficiālā statistika.

Proti, reģistrēto bezdarbnieku vēl joprojām ir vairāk, nekā brīvo darba vietu, taču šie skaitļi nav nekāds mierinājums. Jo liela daļa bezdarbnieku ir ar neatbilstošu izglītību un prasmēm, līdz ar to par nopietniem pretendentiem uz brīvajām darba vietām nav uzskatāmi. Tajā pašā laikā ministra teiktajam dusmīgi komentētāji oponē, teikdami, ka trūkst labi atalgotu darba vietu, tādēļ kvalificēti speciālisti aizbrauc. Bet vai tiešām tā ir? Pērn darba alga ir augusi teju par 8%, un decembrī tā bija 1013 eiro bruto, Rīgā sasniedzot 1152 eiro. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, aplūkojot darba samaksu pa darbības veidiem (pēc NACE kodiem), no 19 darbības veidiem trešajā daļā vidējā alga pārsniedz 1000 eiro. Zemākā vidējā alga Latvijā pēc darbības veidiem ir 667 eiro bruto, un tā ir izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kur ir liels mazkvalificēta roku darba īpatsvars.

Spējam, nespējam, drīkstam, nedrīkstam. Ko valdības lēmums samazināt bezdarbnieka pabalstu nozīmē no nodokļu teorijas skatupunkta?

Veidojot jauno valsts budžetu un vērtējot dažādas izmaksas, tiek lemts par to, vai samazināt bezdarbnieka pabalstu izmaksu apmēru un ilgumu. Motīvs pietiekami vienkāršs: izmaiņas motivēs cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū; tiks ietaupīti 12 miljoni eiro.

Šobrīd izskatās, ka lēmums tiks pieņemts ar vieglu roku, uzskatot, ka tā drīkst un tā vienkārši būtu pareizi, jautājumam pieejot tīri matemātiski, ignorējot sociālās apdrošināšanas būtību, darbības pamatprincipus un mērķus, pakalpojuma saņēmēja un sniedzēja attiecību elementu.

Bezdarbnieka pabalsts nav vis valsts dāvana vai kāds citāds labvēlības žests grūtdieņiem. Tas ir viens no sociālās apdrošināšanas veidiem. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu iegūst tikai tie, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas (ik mēnesi speciālajā budžetā iemaksā 1,84 % no savas algas).

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Ziemassvētkos Ukraina no Pasaules Bankas saņēmusi 1,34 miljardus ASV dolāru (aptuveni 1,22 miljardus eiro), pirmdien paziņojusi Ukrainas Finanšu ministrija.

Šī nauda galvenokārt tiks izlietota pensiju izmaksām un civilās aizsardzības darbinieku algām, paziņoja ministrija.

Nedaudz vairāk nekā viens miljards ASV dolāru ir Japānas valdības garantēts aizdevums, bet pārējā summa nāk no Norvēģijas, ASV un Šveices, atklāja ministrija.

"Starptautiskā finansiālā palīdzība ir nozīmīgs ieguldījums Ukrainas finansiālās un ekonomiskās stabilitātes uzturēšanā un ļauj mums kara laikā nodrošināt prioritāros sociālos izdevumus. Kopš pilnā iebrukuma sākuma Japānas, Savienoto Valstu, Norvēģijas un Šveices valdības ir vairākkārt apliecinājušas savu nelokāmo atbalstu un solidaritāti Ukrainai. Esmu pateicīgs mūsu partneriem par gatavību sadarboties un palīdzēt Ukrainai izšķirīgā brīdī," uzsvēra Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko.

Igaunija pastiprina centienus atklāt un cīnīties pret bezpilota lidaparātiem gar valsts austrumu robežu, ap lielākajām pilsētām un kritiskās vai jutīgās infrastruktūras zonās, trešdien vēstīja sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Tā kā naidīgais austrumu kaimiņš arvien vairāk izmanto dronu tehniku ne tikai hibrīddarbībām, bet arī tādām noziedzīgām darbībām kā kontrabanda, Igaunija sākusi īstenot valdības atbalstītu "dronu mūra" projektu, kuram nākamajos trīs gados paredzēti nepilni 12 miljoni eiro.

Tas nozīmē, ka Igaunijai ir frontes līnijas spējas, lai atklātu un nepieciešamības gadījumā notriektu dronus.

Tomēr Policijas un robežsardzes departamenta Robežu pārvaldības biroja vadītāja Eve Kalmusa pauda pārliecību, ka šīs spējas vēl nebūt nav pietiekamas šim uzdevumam.

"Austrumu pierobežā lido kontrabandas droni, un plašsaziņas līdzekļos esam dzirdējuši par dronu konstatēšanu virs mūsu kritiskās infrastruktūras," viņa teica, uzsverot, ka tas liecina par nepieciešamību uzlabot pretdronu spējas.