Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti žurnālistiem paziņoja, ka 11.maijā, kad beidzas J.Maizīša pilnvaras amatā, viņš prokuratūras vadību uzticēs Krimināltiesiskā departamenta vadītājam virsprokuroram Arvīdam Kalniņam, ziņo Diena.lv.

Atbilstoši prokuratūras likumam par vienu no ģenerālprokurora vietas izpildītājiem var iecelt kādu no trim prokuratūras departamentu virsprokuroriem – A.Kalniņu, Juri Pēdu, Arvīdu Kalniņu vai Rudīti Āboliņu. A.Kalniņš izvēlēts, jo krimināltiesiskie jautājumi, pēc I.Bičkoviča domām, ir ļoti nozīmīgi.

I.Bičkovičs joprojām neatklāj, kuru ģenerālprokurora amata kandidātu varētu nosaukt, un, visticamāk, to neizdarīs līdz nākamās nedēļas nogalei, kad paredzēta Valts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar tiesībsargājošo iestāžu un Saeimas partiju pārstāvjiem. Tajā piedalīsies arī I.Bičkovičs.

I.Bičkovičs pateicās J.Maizītim par darbu un uzsvēra, ka pašreizējais ģenerālprokurors nav svītrots no kandidātu saraksta. Uz jautājumu, vai I.Bičkovičs izteicis kādu darba piedāvājumu, J.Maizītis atbildēja noraidoši, uzsverot, ka viņš nav saņēmis nevienu darba piedāvājumu tiesībsargājošajās iestādēs. J.Maizītis arī norādīja, ka viņam ir ļoti ierobežotas iespējas darboties biznesā, jo divus gadus viņš nevar strādāt uzņēmējsabiedrībās, saistībā ar kurām ir pieņēmis lēmumus.

Pretrunīgi vērtētais Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants, kurš pērn neguva Saeimas atbalstu un palika bez paaugstinājuma, tomēr ticis pie kārotā amata Augstākajā tiesā.

Nra.lv raksta, ka Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izdevis rīkojumu, uz laiku iecelt M. Vīgantu par AT tiesnesi. Viņa darbības termiņš nebūs ilgāks par diviem gadiem, skaidro AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

R. Zvejniece neatklāj, vai M. Vīgants bija vienīgā kandidatūra šim postenim. Viņa arī nekomentē, kāpēc I. Bičkovičs rīkojies pretēji Saeimas noraidošajam lēmumam, kas pērnā gada 22. oktobrī M. Vīgantu atzina par nepiemērotu darbam AT. Viņš jauno amatu ieguvis, pateicoties Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvajam atzinumam. «Šādi gadījumi ir bijuši arī agrāk,» piebilst R. Zvejniece.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savu viedokli par negaidīto Saeimas balsojumu pret ģenerālprokurora Jāņa Maizīša termiņa pagarināšanu sola sniegt šodien ap pulksten trijiem pēcpusdienā. I.Bičkoviča viedoklis tikšot pausts viņa rakstiskā paziņojumā, informēja Augstākajā tiesā.

Pēc preses dienesta sniegtās informācijas, I.Bickovičs šodien ieradies darbā. Vakar, kad notika Saeimas balsojums, I.Bičkovičs tomēr nav bijis komandējumā Baltkrievijā, kā vēstīts, bet gan atradies Latvijā, jo viņam radušās veselības problēmas.

Tieši I.Bičkovičam ir galvenā loma tālākajā notikumu gaitā saistībā ar ģenerālprokurora pārvēlēšanu, jo likums nosaka, ka viņš izvirza ģenerālprokurora amata kandidātu.

Savu «jā» atkārtotai kandidēšanai uz ģenerālprokurora amatu jau vakar neilgi pēc Saeimas balsojuma deva līdzšinējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

J.Maizīša kļūšana par ģenerālprokuroru ir svarīga, jo ar to tiek saistīta prokuratūras neatkarība. Asi pret J.Maizīša pārvēlēšanu iestājies smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, ar kura interešu lobēšanu tiek saistīts vakardienas Saeimas balsojums.

Zināt zinu, bet neteikšu — aptuveni tā varētu raksturot šābrīža Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča rīcību attiecībā uz jauna ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanu.

Protams, izvēlēties cilvēku šādam amatam ir ļoti atbildīgs solis, ko nevar veikt vienā vai divās dienās — tam ir vajadzīgs laiks. Taču laika jau nu Bičkovičam ir bijis atliku likām.

Pirmkārt, jau trešo reizi izvirzot ģenerālprokurora amatam Jāni Maizīti, vajadzētu būt arī tā saucamajam plānam «B». Otrkārt, kopš Maizīša kandidatūras noraidīšanas Saeimā līdz viņa pilnvaru termiņa beigām arī pagāja zināms laiks, ko arī varēja izmantot jauna kandidāta meklēšanai. Treškārt, nevarētu teikt, ka Bičkovičs Latvijas tieslietu sistēmā strādātu pirmo nedēļu un tāpēc viņam tā īsti nebūtu ne jausmas, kam ko var, bet kam — nevar uzticēt. Turklāt Latvija nav tik liela valsts, lai tieslietu sistēmā ilgstoši strādājoši cilvēki nesaprastu, kas ir kas.

No 44 maksātnespējas procesiem, kurus pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi, šī iemesla dēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai, šodien notikušajā Tieslietu padomes sēdē pauda Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

AT Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs norādīja, ka visbiežākie pārkāpumi šajās lietās bija visu lietas materiālu un pierādījumu nepārbaudīšana, piemēram, nepārbaudot parādnieka darījumus - vai īsi pirms maksātnespējas pieteikšanas parādnieks nav atdāvinājis vai pārdevis savus īpašumus. Strupišs izcēla trīs lietas, kurās, viņaprāt, ir saskatāmi tādi pārkāpumi, ko nevar skaidrot ar dažādu likumu interpretāciju vai kompetences trūkumu.

Strupišs uzsvēra, ka gandrīz 40 no 44 lietām, kas tika apskatītas ekspertu komisijā, AT pēc protesta saņemšanas bija atcēlusi pirmās instances tiesas tiesneša lēmumu. Viņš norādīja, ka šis fakts pierāda, ka tiesu sistēmā lielākā daļā gadījumu tiek galā ar problēmām maksātnespējas jomā.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 15.jūnijā plkst.15 tiksies ar iespējamo ģenerālprokurora amata kandidātu, DB pastāstīja Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Iespējams pēc tikšanās varētu sekot kāds paziņojums, pieļāva R.Zvejniece. Jāatgādina, ka iepriekš I.Bičkovičs, pirms nosaukt ģenerālprokurora amata pretendentu, Jāni Maizīti bija uzaicinājis uz tikšanos AT. Savukārt pēc tikšanās sekoja paziņojums, ka viņš tiks virzīts ģenārprokurora amatam.

Šā gada 15.aprīlī J.Maizītis netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti balsoja aizklāti ar vēlēšanu zīmēm un noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, bet 47 deputāti nobalsoja pret.

Jau vēstīts, I.Bičkovičs, izvirzot J. Maizīša kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, norādīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bijis pamatā AT priekšsēdētāja lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo J. Maizīti.

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.

Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.

Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs šodien ģenerālprokurora amatam izvirzīja pašreizējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

Par Maizīša iecelšanu ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu balsos Saeima. Pats J.Maizītis bija apstiprinājis, ka ir gatavs kandidēt ģenerālprokurora amatam uz trešo amata termiņu.

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece apstiprināja, ka I.Bičkovičs izvirzījis J.Maizīti, norādot, ka viņa līdzšinējā pieredze, profesionālās spējas, izglītība, divu termiņu laikā iegūtās prasmes un spēja vadīt lielo prokuratūras kolektīvu ne tikai pietiekama finansējuma apstākļos, bet arī krīzes laikā dod pamatu cerēt, ka J.Maizītis labi tiks galā ar saviem pienākumiem arī turpmāk.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pērn algā saņēmis 24,33 tūkst. Ls, kas ir par 10,16 tūkst. Ls mazāk nekā 2009.gadā liecina VID mājaslapā pieejamā amatpersonu deklarācija.

I.Bičkovičs arī deklarējis 237 Ls ienākumus no apdrošināšanas atlīdzības. Viņam pieder viens dzīvoklis Rīgā un vēl viens kopīpašumā ar māsu. AT priekšsēdētāja valdījumā atrodas arī 2007.gada Audi A4 automašīna.

Priekšsēdētāja parādsaistības ir nedaudz vairāk nekā 9 tūkst.Ls, tas nozīmē, ka tās ir palielinājušas, jo 2009.gada deklarācijā norādītās parādsaistības bija 6,67 tūkst. Ls.

Parlamenta Juridiskā komisija trešdien aizklātā balsojumā apstiprināja pašreizējā ģenerālprokurora apstiprināšanu arī nākamajam termiņam.

Balsojums par J.Maizīša kandidatūru vēl jāveic arī Saeimas plenārsēdē.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savu lēmumu virzīt J.Maizīti ģenerālprokurora amatam pamatoja ar viņa darba pieredzi, profesionalitāti, kā arī pienesums prokuratūras darbā, kā arī personiskās īpašības ir lietas.

Viņš sacīja, ka kandidātu loks bija plašs, tomēr arī ne bezizmēra - starp 100 un 200 cilvēkiem, kas strādā tieslietu sistēmā un var kvalificēties šajā amatā. I.Bičkovičs izvērtējis teju visu Augstākās tiesas, apgabaltiesas tiesnešu un prokuroru piemērotību ģenerālprokurora amatam, viņš skaidroja.

Jānis Maizītis šorīt netika ievēlēts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Saeimas deputāti šorīt balsojot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, noraidīja viņa kandidatūru. Par nobalsoja 45 deputāti, 47 deputāti nobalsoja pret. Deputātiem tika izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes. Tikai 92 zīmes tika atzītas par derīgām.

ZZS deputāts Ingmārs Līdaka, kurš bija balsošanas komisijas sastāvā, Db pastāstīja, ka divas par nederīgajām atzītās vēlēšanu zīmes bija ieliktas aploksnē tukšas. Pēc I. Līdaka domām, tas izdarīts mērķtiecīgi, lai ietekmētu balsošanas rezultātus.

Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, izvirzot J. Maizīša kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, norādīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bijis pamatā Augstākās tiesas priekšsēdētāja I.Bičkoviča lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo J. Maizīti.

Līdz esošā ģenerālprokurora pilnvaru beigām jebkura kandidāta izvirzīšana būtu sasteigta, tāpēc līdz 11.maijam tas netikšot darīts, norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs .

Šajā situācijā viņš rīkošoties saskaņā ar Prokuratūras likumu un izvēlēsies vienu no Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokuroriem, kurš līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai pildīs ģenerālprokurora pienākumus. Viņa vārds tiks paziņots maija sākumā.

«Saeimas pieņemtos politiskos lēmumus kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs neesmu komentējis un arī šoreiz nekomentēšu. Uzskatu, ka šobrīd ir nepieciešams laiks, lai saprastu notiekošos procesus Saeimā, prokuratūrā un sabiedrībā,» norādījis I.Bičkovičs.

Jāatgādina, ka savu «jā» atkārtotai kandidēšanai uz ģenerālprokurora amatu jau vakar neilgi pēc Saeimas balsojuma deva līdzšinējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi pārslodzē, to, atskatoties uz lietu skaitu un to atlikumu, norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kā arī Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji.

Pagājušajā gadā Augstākajā tiesā saņemtas 5282 lietas, izskatītas 5194, taču, ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo lietu atlikumu, gadu pabeidzot, neizskatītas Augstākajā tiesā bija 3152 lietas. Piecu gadu laikā lietu uzkrājums Augstākajā tiesā divkāršojies, kaut gan, būtiski nepalielinot tiesnešu skaitu, tiek izskatīts par 24% vairāk lietu, skaidro Augstākā tiesa.

Lielākais lietu skaits ir civillietas – tās ir 49% no Senātā un 91% no tiesu palātās saņemtajām lietām. Krimināllietas Senātā ir 24%, administratīvās lietas – 27%. Arī lielākais neizskatīto lietu atlikums ir Senāta Civillietu departamentā un Civillietu tiesu palātā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pieļauj, ka atkārtoti Augstākās tiesas (AT) tiesneša amatā var tik virzīts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants, ziņo Latvijas Radio.

Komentējot Saeimas balsojumu, ar kuru AT tiesneša amatā netika apstiprināts M.Vīgants, AT priekšsēdētājs norādīja, ka viņa rīcībā par neievēlēšanas iemesliem ir tikai «drumslas» no masu medijiem.

Pēc slēgtā balsojuma ir zināms rezultāts, bet nav zināma lēmuma motivācija, uzsvēra I.Bičkovičs.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā būtu vērts pārskatīt kārtību, kādā tiesneši tiek virzīti pa karjeras kāpnēm gan horizontāli, gan vertikāli. Iespējams, tiesnešu iecelšanas kārtība būtu jāmaina, kombinējot labākos modeļus no citām valstīm. Tiesa, lai manītu šo kārtību, būtu jāmaina Satversme.

Augstākā tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nekomentē ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) izteikto viedokli saistībā ar ģenerālprokurora iecelšanu amatā.

Tiesas pārstāve Rasma Zvejniece vērsa uzmanību uz to, ka no publiskajā telpā izskanējušās informācijas saprotams, ka V. Dombrovskis nevis norāda uz AT priekšsēdētāja atbildību par radušos situāciju, bet tikai to, ka I.Bičkovičs esot atbildīgs par ģenerālprokurora kandidāta izvirzīšanu.

Jāatgādina, ka premjers LNT raidījumā 900 sekundes atzina, ka situācija ar ģenerālprokurora iecelšanu amatā ir novilcināta, jo pienākumu izpildītājs tikai daļēji varot risināt problēmas, kas rodas iestādē, kura ilgstoši ir bez vadītāja. Tomēr atbildība par to jāuzņemas AT priekšsēdētājam I. Bičkovičam.

Ģenerālprokurora amatam varētu teik izvirzīts prokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nolēmis Saeimai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā virzīt prokuroru Ēriku Kalnmeieru. I.Bičkovičs savu izvēli pamatoja ar Kalnmeiera profesionalitāti, kompetenci un izpratni par procesiem prokuratūrā, vēsta diena.lv.

Laikraksts Diena iepriekš rakstīja, ka pret viņa kandidatūru neiebilstu apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Ē. Kalnmeiere CV:

Dzimis 1960.gadā

Izglītība

2003.g. līdz 2004.g. – Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē;

1982.g. līdz 1987.g.  Latvijas Valsts universitātes Juridiskā fakultāte, tiesību zinātne.

Tiesneša pienākumus Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātā no 25.janvāra uz laiku sāk pildīt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzdevis M.Vīgantam uz laiku aizstāt tiesneša vakanci Civillietu tiesu palātā likuma «Par tiesu varu» 79.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Šis pants nosaka, ka tiesu palātas tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā AT priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu, pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma.

Šā likuma 79.panta otrajā daļa nav noteikt termiņš uz cik ilgu laiku tiesnesis var aizstāt tiesneša vakanci, taču šī paša panta pirmajā daļā ir norādīts, ka pagaidu darba termiņš nevar pārsniegt divus gadus. It kā pēc analoģijas šis termiņš varētu būt attiecināms arī uz šo gadījumu, bet tikpat to varētu arī neattiecināt, Db uzzināja AT Komunikāciju nodaļā.

Saeimā ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķu rosinātā pārbaude ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai.

Par šo ierosinājumu vēl plānots lemt Saeimā.

Vaicāta, kas ir mainījies kopš pirmdienas, kad valdību veidojošās partijas vēl norādīja, ka parlamentā būs jāstrādā pie pamatojuma sagatavošanas, JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe žurnālistiem skaidroja, ka ir noticis intensīvs darbs un pamatojums sagatavots, ņemot vērā arī koalīcijas partneru iebildumus.

Pēc partneru rosinājuma no pamatojuma izņemti jautājumi par prokuratūras rīcību saistībā ar kriminālvajāšanai izdoto Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) un deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV), par kuru šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts lēmumprojekts par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Par jauno ģenerālprokuroru ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeima apstiprinājusi Ēriku Kalnmeieru. Par viņu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 25, bet 12 deputāti atturējās. Balsojums bija slēgts, tādēļ katra deputāta personiskā izvēle nav zināma.

Tomēr iepriekš vairāku frakciju pārstāvji, piemēram, no ZZS, Tautas partijas, LPP/LC un Sasaņas centra sliecās Ē. Kalnmeieru atbalstīt. Iepriekš Saeimas Juridiskā komisija arī pārliecinoši atbalstīja lēmumprojektu par viņa virzīšanu Saeimas balsojumam. Neoficiāli DB zināms, ka komisijas slēgtajā balsojumā atturējās atsevišķi Vienotības deputāti. Ē. Kalnmeiers tūlīt pēc balsojuma kā pirmo savu uzdevumu stājoties amatā žurnālistiem minēja virsprokuroru darba uzlabošanu.

Kā zināms, aprīlī Saeima aizklātā balsojumā nepārvēlēja uz trešo termiņu līdzšinējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kurš nolēmis pievērsties pasniedzēja darbam. Atšķirībā no balsojuma par J. Maizīti, pirmdien neviens deputāts neuzstāja uz balsošanu ar vēlēšanu zīmēm, kas garantē lielāku anonimitāti, jo kolēģi nevar redzēt, kuru balsošanas pogu nospiež blakussēdētājs.

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Vēl tikai dažas dienas - līdz 8.septembrim - var pieteikties ideju konkursam Ideju kauss 2019, kas ir lieliska iespēja topošajiem uzņēmējiem iegūt vērtīgus ekspertu padomus un kontaktus savas biznesa idejas pilnveidošanai, kā arī piesaistīt starta kapitālu uzņēmējdarbības sākšanai.

«Ideju kauss» jau 11 gadus sniedz iespēju saņemt finansējumu, lai īstenotu savas biznesa idejas gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) nodrošina 7000 eiro naudas balvu spožākās idejas autoram, bet otrās – 5000 eiro un trešās labākās idejas autori iegūs 3000 eiro. Savukārt 25 rīdzinieki varēs pretendēt uz Rīgas Domes grantu – katrs 2000 eiro vērtībā.

Konkursam var pieteikties, aizpildot anketu vietnē idejukauss.lv un nosūtot to uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursā var piedalīties ikviens, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību, īstenojot savu biznesa ideju Latvijas vai pasaules mērogā. Īpaši aicinātas pieteikties ideju konkursam tiek autoru komandas, jo jebkura veiksmes stāsta pamatā ir komandas darbs.

Sākot no marta tiesneša pienākumus Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātā sāk pildīt Rīgas apgabaltiesas tiesnese Daina Treija, liecina informācija tiesas mājas lapā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ir uzdevis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājai uz laiku, kas ir ne ilgāks par diviem gadiem, aizstāt tiesneša vakanci AT.

Likuma «Par tiesu varu» 79. panta otrā daļa nosaka, ka tiesu palātas tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā AT priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt AT Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim.

Pozitīvu atzinumu D. Treijai aizstāt AT tiesneša vakanci devusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

D.Treijas 1996. gadā sāka pildīt tiesneša pienākumus Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. No 2000. gada viņa strādā par tiesnesi Rīgas apgabaltiesā, pēdējos trīs gadus pildot arī Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājas pienākumus.

Pret jaunā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu amatā pirmdien nobalsojuši Vienotības deputāti, bet daži atturējušies, DB apstiprināja Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa. DB jau vēstīja, ka par Ē. Kalnmeieru nobalsoja 54 deputāti, pret bija 25, bet 12 deputāti atturējās. Vēlēšanu apvienības Vienotība partijām Saeimā šobrīd kopumā ir 25 balsis.

Vienotībai pēc Ē. Kalnmeiera uzklausīšanas frakcijās, kā arī publiski izskanējušās informācijas palikušas šaubas par pašu viņa izvirzīšanas un apstiprināšanas procedūru. «Ņemot vērā to, kā šeit tiek pieņemti lēmumi, domāju, ka šai Saeimai nav morālu tiesību balsot par ģenerālprokurora apstiprināšanu,» šādu Vienotības lēmumu DB argumentēja S. Āboltiņa. Viņai pašai arī radušās šaubas pēc Ē. Kalnmeiera pozīcijas par legālo prezumpciju uzklausīšanas, tāpat S. Āboltiņai neesot saprotams, kādēļ ģenerālprokuratūrā nav atradies darbs bijušajam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim. Ē. Kalnmeieram stājoties jaunajā amatā, atbrīvojas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurora amats, kas esot «cienījama vieta Maizītim». Treškārt, S. Āboltiņai šaubas par Ē. Kalnmeiera kandidatūru radot tas, ka viņš nav parakstījis prokuroru atbalsta vēstuli J. Maizītim.

Algu apcirpšana pagājušajā gadā nav gājusi secen arī valsts augstākajām amatpersonām, kuras ar dažiem izņēmumiem vistiešākā mērā izjuta ienākumu kritumu. Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās deklarācijas liecina, ka lielākā daļa amatpersonu ir centušās veidot uzkrājumus nebaltām dienām, raksta Neatkarīgā.

Tā Valsts prezidents Valdis Zatlers pērn algā saņēmis 33,2 tūkst. Ls, kas ir par 5,19 tūkst. Ls mazāk nekā gadu iepriekš. Viņš norādījis, ka gada laikā nemainīgi palikuši skaidras naudas uzkrājumi 2 tūkst. Ls apmērā, par 11 tūkst. Ls samazinājušies uzkrājumi bankās.

Līdz ar nonākšanu Saeimas spīkeres krēslā nedaudz palielinājušies Solvitas Āboltiņas ienākumi. Viņa pērn algā un kompensācijās no parlamenta saņēma 26,69 tūkst. Ls iepretim 24,73 tūkst. Ls gadu iepriekš.

Par teju 3 tūkst. Ls vairāk nekā 2009. gadā pērn saņēma premjers Valdis Dombrovskis. Tas skaidrojams ar faktu, ka Ministru prezidenta amatu viņš ieņem no 2009.gada marta. Pērn viņa ienākumus papildināja arī 4,1 tūkst. eiro atmaksa par apdrošināšanas polisi, kā arī noguldījuma procenti 561 eiro un 71,73 Ls apmērā. Par 1,5 tūkst. eiro V. Dombrovskis pērn pārdeva Saab 9–3, tā vietā iegādājās 2008.gada vieglo automašīnu Toyota RAV4. Tāpat premjers norādījis, ka ir aizdevis 178,78 tūkst. eiro.

Tieslietu padome apstiprinājusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentu. Turpmāk līdzšinējās kvalifikācijas klašu sistēmas vietā tiks veikts tiesnešu profesionālās darbības novērtējums reizi piecos gados, kā arī ārpuskārtas novērtēšana, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu.

Šobrīd ir izstrādāta jauna profesionālās novērtēšanas kārtība un tai atbilstošs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas nolikums. Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs cer, ka jaunā sistēma veicinās tiesnešu pašizglītošanos un sava darba pilnveidošanu, tādējādi sekmējot tiesu sistēmas darba efektivitāti.

Jāmin, ka visu tiesnešu darbības novērtēšanu kolēģija pirmoreiz veiks no 2013. līdz 2016.gadam un turpmāk reizi piecos gados. Lai novērtētu tiesneša profesionālo darbību, tik vērtēta informācija, kas būs ietverta Tiesu administrācijas vai Augstākās tiesas uzziņā, tiesas priekšsēdētāja vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka, kā arī augstākās instances tiesneša atsauksmē par tiesneša darbu.