Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi pārslodzē, to, atskatoties uz lietu skaitu un to atlikumu, norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kā arī Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji.
Pagājušajā gadā Augstākajā tiesā saņemtas 5282 lietas, izskatītas 5194, taču, ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo lietu atlikumu, gadu pabeidzot, neizskatītas Augstākajā tiesā bija 3152 lietas. Piecu gadu laikā lietu uzkrājums Augstākajā tiesā divkāršojies, kaut gan, būtiski nepalielinot tiesnešu skaitu, tiek izskatīts par 24% vairāk lietu, skaidro Augstākā tiesa.
Lielākais lietu skaits ir civillietas – tās ir 49% no Senātā un 91% no tiesu palātās saņemtajām lietām. Krimināllietas Senātā ir 24%, administratīvās lietas – 27%. Arī lielākais neizskatīto lietu atlikums ir Senāta Civillietu departamentā un Civillietu tiesu palātā.
Vidēji viens Augstākās tiesas tiesnesis gadā izskatījis 103 lietas, Senātā šis skaits ir vidēji 115 lietas. Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan struktūrvienību vadītāji atzīmē, ka tā esot nepieņemami liela slodze augstākās instances tiesnešiem un strādāt vēl intensīvāk, nezaudējot darba kvalitāti, nav iespējams. Augtākā tiesa arī norāda, ka tiesneši pildījuši arī virkni citu pienākumu, piemēram, lasījuši lekcijas augstskolās, Tiesnešu mācību centrā, gatavojuši likumu komentārus utt.
Kā viens no risinājumiem neizskatīto lietu atlikuma un tiesnešu darba slodzes mazināšanai tiek norādīts tiesnešu skaita palielināšana. Tomēr I.Bičkovičs skaidro, ka budžetā tam nav paredzēti līdzekļi, turklāt situācija ir neskaidra saistībā ar Augstākās tiesas struktūras maiņu, kad, pārejot uz tā saukto tīro trīs pakāpju tiesu sistēmu, ar 2015. gadu beigs pastāvēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta, bet ar 2019. gadu – Civillietu tiesu palāta.
Aicināt uz Augstāko tiesu jaunus tiesnešus šobrīd būtu bezatbildīgi, ja pēc pāris gadiem paredzēts tiesnešu skaita samazinājums. Tāpat neesot iespējams šobrīd mazināt tiesnešu skaitu Civillietu tiesu palātā, paplašinot Senāta Civillietu departamentu, jo tiesu palātā saņemto lietu skaits nemazinās un nevar prognozēt tā mazināšanos, ja netiks procesuāli mainīta lietu piekritība, pakāpeniski nododot visu lietu izskatīšanu pirmajā instancē rajonu (pilsētu) tiesām, bet apelācijā – apgabaltiesām.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja – kaut arī Augstākajai tiesai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, šajā situācijā nebūtu prātīgi būt tikai novērotājiem un «ļauties straumei». Tādēļ paredzēts Augstākajā tiesā izveidot darba grupu, kas noformulētu tiesas skatījumu gan tiesu palātu noregulējumam, reformējot Augstākās tiesas struktūru, gan sagatavotu un paustu citus priekšlikumus tiesas darba apjoma mazināšanai.
