2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

«Esmu saskāries ar izmeklētājiem, kas bezmaz pirmo reizi tur rokā kriminālprocesu, neorientējas elementārās lietās»

Tā DB intervijā saka advokāts, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Saulvedis Vārpiņš, piebilstot, ka Latvija vairs nevar atļauties šādi dzīvot un valsts ir būtiski jāpārkārto.

Mūsu saruna notiek laikā, kad visu pasauli joprojām šokē Parīzes notikumu konteksts. Terorisms, bēgļu straume un ar to saistītā noziedzība – cik Latvijas valsts ir gatava šādām ārkārtas situācijām?

Notikumi Parīzē ir aizskāruši jebkuru normāli domājošu cilvēku. Mani pārsteidz mūsu valsts mierīgums. Ir tikai cilvēku ārišķīgas izpausmes. Daudzi Facebook papildināja savus attēlus ar Francijas karoga fonu. Es drīzāk uzliktu Latvijas karoga fonu. Jo ir jādomā, kas notiek Latvijā un kas notiks, ja kaut kas līdzīgs atgadīsies pie mums. Francija uzreiz paziņoja, ka slēdz robežas. Faktiski tika ieviests kara stāvoklis, armija pārņēma kontroli. Francija ir liela, tai arī ir pietiekoši liela armija. Ko analogā situācija varam darīt mēs ar tiem pāris tūkstošiem militārpersonu, kas ir mums? Vai mēs ar to spējam kontrolēt situāciju valstī? Vai vajadzības gadījumā varam noslēgt Latvijas robežu? Francija, Vācija, kurām ir armijas, nodrošinās savas robežas. Šīm valstīm ir arī pietiekoši policijas un tiesu varas resursi, lai uzturētu kārtību, novērstu nekārtības un izmeklētu lietas. Savukārt Latvijai šādu resursu nav. Tas nelegālo personu skaits, kas katru diennakti ierodas Eiropas Savienības teritorijā, ir pietiekoši liels. Ja kādu dienu tās valstis, caur kurām bēgļi plūst šobrīd, slēgs savas robežas, Latvija, Lietuva, Igaunija un tām līdzīgās valstis paliks kā koridors. Proti, bēgļi izmantos tās valstis, kuras nespēs slēgt savas robežas, kuras nebūs spējīgas apturēt viņu plūsmu. Vieglprātīgi ir domāt, ka tad, ja bēgļus interesējošās valstis savas robežas aizvērs, viņi apturēs savus centienus nokļūt Eiropā. Ja nebūs iespēja nonākt kādā no attīstītākajām valstīm, tad arī netiks nonievāta tāda valsts kā Latvija. Apzinoties to, ka Latvija nav spējīga cīnīties ne ar potenciālo bēgļu plūsmu, ne ar šīs plūsmas izraisītajām blaknēm, nesaprotama ir bezdarbība valsts aizsargspēju stiprināšanā. Gan iekšējo, gan ārējo. Šobrīd valsts ar Dievu uz pusēm kaut kā tiek galā ar to noziedzību, kas ir bez jebkādiem bēgļiem. Protams, ne jau visi bēgļi ir noziedznieki vai teroristi. Taču problēma ir tā, ka mēs ne tikai neesam gatavi cīņai ar teroristiem, mēs nebūsim spējīgi tikt galā ar to vienkāršo cilvēku masu, lai vispār apturētu viņu ieplūšanu valstī. Pie kam viņu vidū tomēr būs zināms skaits likumpārkāpēju, kas izdarīs lielākus vai mazākus noziegumus, piemēram, kaut vai zags pārtiku. Bet arī uz to vajadzēs reaģēt. Taču mūsu resursi ir tā noplicināti, ka mēs neesam spējīgi kvalitatīvi izmeklēt pat tos noziegumus, kas šobrīd notiek bez bēgļu līdzdalības.

Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

"Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem," stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs .

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs, norāda uzņēmējs.

"Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu," situāciju īres tirgū komentē Aleksejs Kaškarovs.

Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti. Iespējams, ka sistēmā ir pamatīgas rezerves naudas izteiksmē, kuru tieši šobrīd valstij trūkst.

Sociālie izdevumi ESAO izpratnē

Sociālie izdevumi, kurus uzskaita ESAO pētījumu valstīs, ietver naudas pabalstus, tiešu preču un pakalpojumu nodrošināšanu natūrā un nodokļu atvieglojumus dažādiem sociāliem mērķiem. Pabalsti var būt paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, slimiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem. Lai programmas tiktu uzskatītas par «sociālām», tām ir jāietver resursu pārdale starp mājsaimniecībām. Sociālie pabalsti tiek klasificēti kā publiski, ja vispārējā valdība, proti, valsts, pašvaldības, tostarp sociālās apdrošināšanas fondi, kontrolē attiecīgās finanšu plūsmas. Visi sociālie pabalsti, ko nesniedz vispārējā valdība, tiek uzskatīti par privātiem. Privātus pārvedumus starp mājsaimniecībām neuzskata par «sociāliem». Neto kopējie sociālie izdevumi ietver gan valsts, gan privātos izdevumus, kas arī atspoguļo nodokļu sistēmas ietekmi, izmantojot tiešos un netiešos nodokļus un nodokļu atvieglojumus sociāliem mērķiem. Šis rādītājs tad arī tiek mērīts procentos no IKP vai ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Ja vēlaties uzzināt, ko Latvijas sabiedrība uzskata par lielāko 2017. gada draudu, nav nepieciešams rīkot aptaujas. Pietiek ieskatīties mediju virsrakstos un viss kļūst skaidrs. Pirms gada virsrakstos dominēja bēgļi, un sabiedrisko domu aptaujās lielākie draudi tika asociēti tieši ar nelegālajiem imigrantiem.

Toreiz teicu, ka, ja dažu simtu bēgļu iebraukšana rada tik būtisku rezonansi, tas atspoguļo mūsu neticību līdzpilsoņos – reālā problēma ir Latvijas sabiedrības irdenums, nevis bēgļi. Lai gan bēgļu problemātika no mediju virsrakstiem pazuda, reālā problēma – sabiedrības irdenums – joprojām paliek un tikai gaida nākamo izaicinājumu. Pašlaik mediji bieži raksta par ekonomikas lejupslīdi, un tieši tā nu ir kļuvusi par lielāko Latvijas draudu nākamajā gadā (vismaz iedzīvotāju skatījumā). Un, tāpat kā pirms gada, arī šoreiz atļaušos nepiekrist Latvijas sabiedrības vairākumam.

Ekonomikas lejupslīde – tas ir vakardienas notikums. Vakardienas notikumus var pieņemt vai nepieņemt, bet baidīties no tiem ir bezjēdzīgi. Eiropas Savienības (ES) fondu plūsmu pārrāvums samazināja 2016. gada investīcijas un būvniecību par piektdaļu, kas automātiski iedzina valsti tehniskajā recesijā. Vai tas liecina, ka Latvijas ekonomika nespēj augt bez ES fondu "piešprices"? Nebūt nē – ES fondiem nav vērā ņemamas ilgtermiņa ietekmes uz ekonomikas izaugsmes tempu. Nedaudz vienkāršoti – 1% no šī gada ienākumiem tiek pārnests uz nākamo gadu, proti, 2016. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1 procentpunktu lēnāk augstās bāzes dēļ, savukārt 2017. gadā pieaugs par 1 procentpunktu straujāk zemas bāzes dēļ, un tas ir arī viss stāsts. Tādējādi 2016. gada ekonomikas lejupslīde noteikti nevar būt 2017. gada lielākais drauds.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Bēgļi no Ukrainas varētu saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā un citu atbalstu, informē Labklājības ministrijā (LM).

Civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas saistībā ar Krievijas izraisīto militāro konfliktu, Latvijā tiks sniegti valsts un pašvaldību sociālā atbalsta pasākumi. LM, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un sociālie dienesti vienojušies par tiesību aktos nosakāmajiem atbalsta pasākumiem.

Paredzēts, ka ieceļojušajiem Ukrainas iedzīvotājiem tiks noteiktas tiesības saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā. LM un LPS ir vienisprātis, ka sākotnēji šie pabalsti piešķirami bez priekšnosacījumiem par iesniedzamajiem dokumentiem, deklarēto dzīves vietu un neparedzot veikt ienākumu un materiālās situācijas izvērtējumu.

Ieceļojušie Ukrainas iedzīvotāji varēs saņemt arī tā saucamās "pārtikas un higiēnas pakas" Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmā, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtos pakalpojumus, tajā skaitā, piedalīties NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos. Situācijās, kad nepieciešams īpašs psihosociāls atbalsts, bēgļi varēs arī saņemt sociālās rehabilitācijas kursu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Pēdējos gados bēgļi, kas mēģina iekļūt Eiropā, ir būtiski mainījušies - viņi palīdzību vairs nelūdz, bet gan pieprasa, šorīt LNT stāstīja Latvijas robežsargs Pēteris Zaķis, kurš šopavasar atgriezās no Eiropas Savienības (ES) robežapsardzes aģentūras Frontex operācijas Grieķijā.

Zaķis stāstīja, ka parasti operācijas dalībnieki atklājuši bēgļu laivas, kurās bija 40 līdz 50 cilvēki, pārsvarā vīrieši, bet parasti tajās bijušas arī piecas sešas sievietes. Laivās braucošie tikuši iztaujāti, tad robežsargi sazinājušies ar operācijas vadības centru, lai nolemtu, uz kuru ostu pavadīt laivu.

Robežsargs līdzīgās misijās ir strādājis jau vairākus gadus un novērojis, ka pēdējos gados būtiski mainījusies bēgļu uzvedība - ja agrāk bēgļi bijuši tādi bailīgāki un lūguši palīdzību, tad tagad jau viņi uzvedas pašpārliecināti un palīdzību nevis lūdz, bet gan pieprasa.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizstrādā rezerves plāns gadījumam, ja Turcija izstājas no vienošanās par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu, trešdien mudināja Grieķijas imigrācijas ministrs Jannis Muzals.

«Mēs esam ļoti satraukti, mums katrā gadījumā ir nepieciešams plāns «B»,» laikrakstam Bild sacīja ministrs.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu svētdien brīdinājis Briseli, ka Ankara izstāsies no vienošanās par imigrantu plūsmas ierobežošanu, ja ES līdz oktobrim neieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Steinmeiers noraidījis jebkādu «šantāžu», laikrakstam Rheinische Post sakot: «Tas ir absurds. Pastāv nosacījumi bezvīzu politikai, un tie ir zināmi visiem.»

Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Pagaidām nav apmierināto ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) nākamajam daudzgadu budžetam, tomēr sarunas par budžetu ir tikai sākušās, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Lai ietaupītu līdzekļus, Eiropas EK ierosinājusi par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, norādīts EK trešdien publicētajos priekšlikumos ES budžetam pēc 2020.gada.

EK pārstāvniecībā Latvijā iepriekš aģentūrai LETA stāstīja, ka EK ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Lai panāktu, ka šīs rīcībpolitikas dod augļus arī ar mazākiem līdzekļiem un pat kalpo jaunām prioritātēm, politikas jomas tiks modernizētas. Piemēram, kohēzijas politikai būs aizvien lielāka loma strukturālajā reformā un migrantu ilgtermiņa integrācijā, skaidro EK. Šo izmaiņu iespaidā budžets iegūs jaunu līdzsvaru, un pastiprināta uzmanība tiks veltīta jomām, kurās ES spēj palīdzēt visvairāk.

#Jaunākā BMW X3 modeļa daudzpusīgais sniegums liks aizdomāties, vai šobrīd ir vērts tiekties pēc novecojušā X5.

Jaunākā BMW X3 modeļa daudzpusīgais sniegums liks aizdomāties, vai šobrīd ir vērts tiekties pēc novecojušā X5

Vārds «novecojušais» ir gana pārspīlēti teikts, taču diemžēl vai par laimi šobrīd lietas noveco straujāk, nekā mēs to vēlētos, tostarp arī automašīnas. Jaunākais X3 jau sen ir izaudzis līdz pirmās paaudzes X5 modeļa izmēram, attiecīgi par vietu trūkumu šajā auto šaubu nav. Tāpat nav šaubu, ka tehnoloģiski X3 ar rūpnīcas kodu G01 ir acīmredzami pārāks par aktuālo X5. Salīdzinājumā ar X5 modeli jaunajam X3 viss ir jauns: izmēri, dizains, pildījums, ieskaitot milzum daudz visādu noderīgu elektronisko gadžetu, kā arī tas, kā tas viss kopā darbojas. Jāatzīst, ka tikai aktuālā BMW X5 modeļa kārdinošie piedāvājumi var izjaukt plānus, lai potenciālie pircēji nolemtu nedraudzēties ar supertalantīgu un modernu personību, kāds ir jaunais X3.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Izveidojot finanšu plānu un virzoties pretī mērķu sasniegšanai, svarīgi laiku pa laikam savu plānu koriģēt. Līdzīgi kā, sākoties siltajai sezonai, mēs mainām savu garderobi, mainoties gadalaikiem, ieteicams pārskatīt savu budžetu un izvērtēt, vai visa nopelnītā nauda nonāk tur, kur tai būtu lielākā vērtība.

Dažas no mūsu izmaksām bieži vien ir sezonālas, piemēram, maksa par apkuri. Tiem, kuriem ir bērni, izdevumi mācību gada laikā arī parasti ir krietni lielāki: ēdināšana skolā, pulciņi un treniņi, kancelejas preces u.c.

Sākoties vasarai, šķiet, varam atpūsties un elpot vieglāk, jo naudas paliek vairāk, taču, ja nepievērsīsim uzmanību tam, kā prātīgi rīkoties ar “lieku” naudu, pastāv risk to iztērēt impulsīviem pirkumiem, kas sagādā vien īslaicīgu prieku, bet nerada pievienoto vērtību. Lai tas nenotiktu, ir svarīgi regulāri pārskatīt savu budžetu un ieplānot, kā brīvo naudu tērēt mērķtiecīgāk vai iekrāt laikam, kad izdevumi atkal pieaugs.

Īpašais plāns atvaļinājumam – dienas limits un speciālais uzkrājums

Epidemioloģisko drošības pasākumu atvieglošana patlaban nebūtu atbalstāma, otrdien valdības sēdē pauda virkne ekspertu.

Pirms mēneša valdība vienojās pārskatīt ierobežojumus pakāpeniski. Pirmajā solī tika pārskatīti ierobežojumi tirdzniecībā un izglītībā. Savukārt Operatīvās vadības grupas piedāvātais otrais solis paredzēja, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās varētu lemt par nākamajiem soļiem ierobežojumu pārskatīšanā.

Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis otrdien valdības pārstāvjus informēja, ka patlaban saslimstība ar Covid-19 ir daudz augstāka, nekā tika prognozēts pirms mēneša, tāpēc patlaban nebūtu atbalstāms pārskatīt noteiktos ierobežojumus.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

2021. gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās. Tad atnāca 2022. gads, un jau pavisam drīz patiesās norises sāka liecināt par pretējo, liela daļa pasaules palika gluži kā uz pauzes.

Krievijas aizsāktais karš Ukrainā daudziem uzņēmumiem apturēja plānoto ekonomisko augšupeju, lika pārskatīt darbību līdzšinējos tirgos, pārstrukturizēt piegāžu ķēdes un uzsākt cīņu ar izmaksu pieaugumu. Taču 2022. gadā mēs atguvām savu cilvēcīgo būtības šķautni – karš Ukrainā vienaldzīgu atstāja tikai reto. Nupat ir sācies nākamais gads, kurā atkal lūkojamies ar zināmām bažām un cerībām. Vai 2023. gads atnesīs pozitīvas pārmaiņas vai tomēr iestūrēs dziļāk tumšajos un dziļajos ūdeņos, kur mājo pieaugoša inflācija, resursu dārdzība un sajūta, ka nekad nepaliks labāk?

Alternatīvo finansētāju 2022. gada rezumē

2022. gada nogale finansēšanas nozarei bija netipiska – parasti darījumu skaits decembrī pieaug, bet pērn tas samazinājās. Spriežot pēc mūsu uzņēmuma datiem, darījumu skaita samazinājums pret 2021. gada decembri bija 12%, taču pieauga vidējā darījuma summa – par 19%. Tas izlīdzsvaroja nozares darbības apjomus un ļāva pabeigt gadu uz pozitīvas nots. Kopumā 2022. gada pēdējā ceturksnī klienti kļuva vēl piesardzīgāki, lielāku vērību pievēršot biznesa plānošanai un iespējamo ieguldījumu atdeves rēķināšanai. Līdzīgu tendenci jutām jau Covid-19 pandēmijas laikā un energoresursu krīzes priekšvakarā. Varējām precīzi just, kā samazinās patēriņš, jo patērētāji sāka vairāk taupīt un attiecīgi – tērēt mazāk.

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.