Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidācijas izmaksas pārsniegs sākotnēji plānotās, taču kreditoriem nav pamata uztraukties par to, ka izmaksu pieauguma dēļ varētu nepietikt līdzekļu viņu prasījumu apmierināšanai, sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Mums ir gan optimistiskie scenāriji, gan pesimistiskie scenāriji, un tie cipari būtiski atšķiras. Taču pieaugums varētu būt par vairākiem desmitiem miljonu eiro," teica Rozenbergs.

Viņš minēja, ka tostarp piesaistīto auditoru EY darba apmaksai par kreditoru pārbaudēm sākotnēji bija iecerēts atvēlēt 30 miljonus eiro, bet process ar metodoloģijas gatavošanu, saskaņošanu, precizēšanu, uzlabošanu un iekšējo procedūru pielāgošanu izrādījās būtiski apjomīgāks, nekā tas sākotnēji bija plānots. Tādēļ šobrīd samērā droši var teikt, ka EY darba apmaksa pārsniegs šos 30 miljonus eiro.

Tāpat arī pārējās bankas likvidācijas izmaksas, pēc Rozenberga teiktā, visdrīzāk, būs lielākas, nekā sākotnēji bija plānots.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Teju visi uzņēmumu vadītāji pasaulē sagaida ekonomikas lejupslīdi – atšķiras vienīgi viedokļi, cik dziļa un ilga tā būs, liecina Jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse.

Proti, 25% vadītāju sagaida mērenu un īstermiņa ekonomikas attīstības sabremzēšanos, kamēr 41% domā, ka ekonomiskā lejupslīde būs mērena, taču noturīga. Tikmēr 18% sagaida dziļu, taču īstermiņa ekonomikas lejupslīdi, bet 15% domā, ka ekonomikas attīstības samazināšanās būs gan dziļa, gan noturīga. Tikai 1% uzņēmumu vadītāju pasaulē ekonomisko lejupslīdi negaida.

EY pētījumā tomēr arī novērojamas pozitīvas tendences, proti, salīdzinājumā ar šī gada janvāri, samazinās to vadītāju skaits, kas sagaida “dziļu” ekonomikas lejupslīdi – gan īstermiņa, gan noturīgu sabremzēšanos janvārī gaidīja pat 50% uzņēmumu vadītāju, bet tagad 33%. Tāpat arī 47% uzņēmumu vadītāji šobrīd atzīst, ka viņu noskaņojums par uzņēmuma gaidāmo sniegumu tuvāko 12 mēnešu laikā ir kļuvis optimistiskāks salīdzinājumā ar gada sākumu.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Ēnu ekonomika izsenis bijis viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izceltajiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes problēmjautājumiem.

Tāpēc Rīgas Ekonomikas augstskola un LTRK kopīgi jau vairāk nekā desmit gadus profesora Dr. Arņa Saukas vadībā prezentē aktuālo ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs un rīko diskusiju par ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumiem. Iepriekšējo vairāk nekā desmit gadu pieredze diemžēl uzrāda pat situācijas pasliktināšanos, iepriekšējā mērījumā uzrādot augstāko ēnu ekonomikas līmeni pēdējos gados.

Atļaušos prognozēt, ka, visticamāk, arī šogad būs vērojama stagnācija un būtiskus uzlabojumus ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā neredzēsim. Sliktus rezultātus redzam par spīti tam, ka ēnu ekonomikas mazināšana vismaz “uz papīra un vārdos” visu laiku Valdībai ir bijusi augstas prioritātes jautājums. Diemžēl jāatzīst, ka arī par spīti mūsu organizētajai ikgadējai konferencei. Šāda situācija rosina pārdomas.

Covid-19 pandēmija, visticamāk, ieies vēsturē kā viens no izšķirošiem 21. gadsimta notikumiem, kas ir devis grūdienu daudzām jaunām tendencēm un iedzīvotāju ieradumu izmaiņām.

Līdzīgi arī Latvijā šobrīd jau varam runāt par vairākām ieradumu tendencēm, ko izraisīja vai arī paātrināja pandēmijas dēļ ieviestie socializācijas, pārvietošanās un iepirkšanās ierobežojumi. Šajā gadījumā aicinu paraudzīties uz notiekošo caur lombarda prizmu, kas visos laikos ir bijis visai spilgts dažādu sabiedrībā notiekošu aktuālo procesu atspoguļotājs.

Vai šī lieta man patiešām ir nepieciešama?

Pandēmijas laikā cilvēki bija spiesti daudz vairāk uzturēties mājās – strādāt un mācīties attālināti vai atrasties piespiedu dīkstāvē. Tas savukārt veicināja mājās esošo mantu pārcilāšanu – ārā no skapjiem tika vilktas sen aizmirstas un iepriekš reti izmantotas lietas. Kopumā varam patiešām būt pārsteigti par to, cik daudz dažādu labu, kvalitatīvu un pilnībā darbspējīgu mantu neizmantotas glabājas līdzcilvēku skapjos un noliktavās. Normālos apstākļos liela daļa šo mantu turpinātu bezjēdzīgi uzkrāt putekļu kārtiņu mājas bēniņos vai dziļākajā skapja nostūrī, bet vēl pēc kāda laika visdrīzāk tiktu vienkārši izmestas, kļūstot par izšķērdīgas resursu izmantošanas kārtējo apliecinājumu.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs. Šogad šī diskusija izvērsās pat mazliet asāka, visticamāk, tamdēļ, ka ēnu ekonomikas apjoms 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijā palielinājās. Iespējams, diskusija saasinājās arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, bet ēnu ekonomikas mazināšana jau vairākus gadus ir bijusi viens no politikas veidotāju solījumiem un noteiktajām prioritātēm.

Tika minēts, ka šāda tendence nav iespējama pie situācijas, kad Latvijā pieaug ekonomikas apjoms, palielinās budžeta ieņēmumi no nodokļiem, un/ vai pieaug vidējā alga. Kā vēl viens arguments nereti tiek minēts arī tas, ka SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aprēķināšanā izmantotā metode balstās uz uzņēmēju aptaujām, nevis, piemēram, oficiālo statistiku, līdz ar to iegūtie rezultāti nevar tikt uzskatīti par ko vairāk kā uzņēmēju attieksmi pret ēnu ekonomiku.

Mūsuprāt, atsevišķu Latvijas ekonomikas ekspertu un valsts iestāžu komentāri parāda zināmu neizpratni par nacionālo kontu aritmētikas pamatprincipiem, tāpēc skaidrojam:

Arguments, ka ekonomika aug vai precīzāk - oficiālā statistika par ekonomiku rāda izaugsmi, neko nepasaka par ēnu ekonomikas tendencēm. Pie ekonomikas augšupejas ēnu ekonomika var gan palielināties, gan samazināties. Proti, ir iespējami daudz scenāriji situācijām, kas pieļauj gan ēnu ekonomikas palielinājumu, gan vienlaicīgi ekonomikas pieaugumu.

Koronavīrusa izplatība no Ķīnas uz citām valstīm rada ievērojamus riskus pasaules ekonomikas atlabšanai, norāda "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Šobrīd rodoties arī jautājums, vai ar monetāriem un fiskāliem stimuliem pietiks, lai novērstu koronavīrusa radīto kaitējumu?

Pēdējie gadi gan pierādījuši, ka jebkādi straujāki akciju izpārdošanas brīži investoriem devuši iespēju tās atkal uzpirkt lētāk. Vai tas tā būs bijis arī šoreiz? Vismaz pagājušās nedēļas vidū uz brīdī izskatījās, ka drīzāk jā. Savukārt nedēļas beigās jau šķita, ka tuneļa galā esošā gaisma drīzāk ir pretī braucošs vilciens (tuvojošās recesija).

Var tikt paralizēta ekonomika

"Iepriekš uzdevām jautājumu, vai koronavīrusu Ķīnā var uzskatīt par pasaules ekonomikas un finanšu tirgu "melno gulbi". Pamata vēstījums bija tāds, ka, ja vien vīruss neizplatās uz citām valstīm un neizraisa globālu pandēmiju, situācija, visticamāk, neradīs lielu paniku tirgos. Līdz februāra pēdējai dekādei tā tas tiešām arī bija un globālo akciju cenas turpināja celties un sasniedza nepieredzēti augstu līmeni. Arī situācija Ķīnā sāka stabilizēties, jo samazinājās jaunu saslimšanas gadījumu un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits, un valsts lēnām atgriezās normālā dzīves ritmā.

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016 datiem.

«Ēnu ekonomika Latvijā turpina samazināties vairāk vai mazāk saskaņā ar politikas veidotāju izstrādāto plānu, kas ir apmēram viena procentpunkta samazinājums gadā,» sacīja Sauka.

Vienlaikus viņš norādīja, lai gan Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šī plaisa sarūk un šobrīd ir apmēram 4-5 procentpunktu apmērā, kamēr pirms vairākiem gadiem šī starpība bija būtiski lielāka.«Iepriekšējos gados ir aktīvi strādāts pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas, acīmredzot, jau dod kaut kādus rezultātus,» piebilda Sauka.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma šorīt atzīmēja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, lai arī ne ļoti krasi, bet mazinās. Tāpat Latvija ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā tuvojas līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs.«Šā gada datos, tāpat kā iepriekšējā gadā, faktiski lielākā atšķirība ir jautājumā par peļņas slēpšanu, tostarp īpaši starp Latviju un Igauniju,» atzīmēja Endziņš. Vienlaikus viņš piebilda, ka vakar valdības apstiprinātās nodokļu politikas vadlīnijas paredz būtiskas reformas, tajā skaitā uzņēmuma ienākuma nodoklī un 0% likmes noteikšanu reinvestētajai peļņai. «Ja izdosies to šogad apstiprināt, tad, ja ne nākamā gada rādījumā, tad pēc diviem gadiem mums ēnu ekonomikas īpatsvars būs par kārtu mazāks,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Akciju tirgi mēdz būt priekšvēstneši cikla maiņām ekonomikā. Taču daudz biežāk straujš akciju cenu kritums ekonomiku ietekmē minimāli vai neietekmē vispār. Ja aplūko 18 periodus, kad ASV akcijas (S&P 500) samazinājās par 10% vai vairāk, tikai trīs gadījumos sekoja globāla lejupslīde - (1990. g. jūlijs, 2000. g. septembris un 2007. g. oktobris).

1990. gadā akciju tirgus kritums sakrita ar recesijas, kā to definē NBER (Nacionālais ekonomiskās pētniecības birojs, kas parasti fiksē ekonomisko ciklu maiņu ASV) sākumu. 2000. un 2007. gadā kritums finanšu tirgos aizsākās attiecīgi 6 un 2 mēneši pirms recesijas sākuma. Citi akciju tirgus kritumi ir saistīti ar reģionālām krīzēm, kas globālo lejupslīdi neizraisīja: 1997. gada Āzijas finanšu krīze, Krievijas krīze 1998. gadā un krīze Grieķijā 2010. gadā.

Jāpiebilst, ka eiro krīze 2011. gadā izraisīja recesiju eirozonā. Vairāki 10-15% kritumi ir radušies arī no ierobežota mēroga satricinājumiem, piemēram, ar naftas cenu svārstībām, izmaiņām Ķīnas valūtas politikā vai kredīta procentu likmēs. Tikmēr vairāku kritumu tieša saistība ar reālo ekonomiku nav saskatāmi, piemēram, «Melnā pirmdiena» 1987. gada oktobrī vai kritums, ko veicināja LTCM riska ieguldījumu fonda sabrukums 1998. gada oktobrī. Tādējādi var secināt, ka 10-15% kritums nav automātisks signāls par globālas lejupslīdes sākšanos.

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.