Neskatoties uz to, ka miljonāri veido tikai 0,9% pasaules iedzīvotāju, tie kontrolē 39% pasaules bagātību, raksta The Wall Street Journal, atsaucoties uz biznesa analītiķu grupas Boston Consulting Group (BCG) pētījumu.

Tie miljonāri, kuriem ir vairāk par pieciem miljoniem ASV dolāru, kontrolē 22% pasaules bagātību. Viņu īpatsvars veido tikai 0,1% no pasaules iedzīvotāju skaita.

Miljonāru mājsaimniecību skaits 2010. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par 12,2%. Pērn pasaulē ir bijis 12,5 miljoni miljonāru mājsaimniecību.

Visvairāk miljonāru dzīvo ASV - te atrodas 5,2 miljoni miljonāru mājsaimniecību. Otrajā vietā ir Japāna ar 1,5 miljoniem, trešajā Ķīna ar 1,1 miljonu un ceturtajā Lielbritānija ar 570 tūkstošiem miljonāru mājsaimniecībām.

Vislielākais miljonāru blīvums ir Singapūrā – 15,5% no tās iedzīvotāju skaita veido miljonāru mājsaimniecības.

2017. gadā divu entuziastu nodibinātais startup uzņēmums “GetaPro” balstījās uz ideju par platformu, kur kvalitatīvu pakalpojumu sniedzējiem satikties ar tiem, kuri meklē palīgus mājas, organizatoriskos, izglītojošos, juridiskos un dažādos citos jautājumos. Tobrīd nevienam no idejas autoriem – Jurijam Fridkinam un Aleksejam Kolpakovam - pat pārdrošākajos plānos neietilpa nākotnes vīzija, ka kādreiz šo ideju novērtēs Londonas biržā kotēts uzņēmums.

“GetaPro”, kuru nupat iegādājās vērienīgais Baltijas sludinājumu portālu uzņēmums “Baltic Classifieds Group” (“BCG”), ir platforma, kur dažādu nozaru pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt savus pakalpojumus, savukārt jebkuram platformas lietotājam vajadzības gadījumā ir iespēja atrast uzticamus speciālistus dažādu darbu paveikšanai. Portāls šobrīd pulcē vairāk nekā 10 000 dažādu pakalpojumu sniedzēju un līdz šim ar “GetaPro” palīdzību bijusi iespēja saņemt vairāk kā 130 000 pasūtījumu. Viena mēneša ietvaros portāla apmeklētāji, kuri meklē uzticamus speciālistus, izvieto vairāk nekā 5 000 darba piedāvājumu sludinājumus.

Pērn pirmo reizi septiņu gadu laika samazinājusies pasaules miljonāru bagātība, liecina konsultāciju uzņēmuma «Capgemini» veiktais pētījums.

Salīdzinot ar 2017.gadu, pagājušajā gadā pasaules miljonāru turība sarukusi par apmēram 3% līdz 68,21 miljardam ASV dolāru. Tā ir pirmā reize kopš 2011.gada, kad miljonāru bagātība samazinājusies.

Savukārt to miljonāru turība, kuru bagātība pārsniedz 30 miljonus dolāru, pagājušajā gadā sarukusi par apmēram 6%.

Pērn kļuvis mazāks arī miljonāru skaits. 2018.gadā pasaulē bija 18 miljoni miljonāru, un tas bija par 0,3% mazāk nekā 2017.gadā. Miljonāru skaits pasaulē pērn samazinājies pirmo reizi kopš 2008.gada.

Visvairāk miljonāru ir ASV, seko Japāna, Vācija un Ķīna. Šajās valstīs dzīvo 61,2% no visiem pasaules miljonāriem.

Pēc «Capgemini» vērtējuma, miljonāru turības samazināšanās galvenie iemesli ir starptautiskie tirdzniecības konflikti un breksita radītā nedrošība, kā arī pērn akciju tirgos ciestie zaudējumi.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic sava biznesa modeļa izvērtēšanu uzticēs starptautiskai vadības konsultāciju kompānijai Boston Consulting Group (BCG).

BCG tika izvēlēts iepirkumu procedūrā no sešiem pretendentiem. Pēdējo piecu gadu laikā BCG strādājis ar 250 dažādiem projektiem dažādās pasaules aviokompānijās.

«Kā lielākajam spēlētājam Baltijas aviācijas tirgū, airBaltic ir jānostpirina sava vadošā pozīcija un jāpielāgo biznesa modelis starptautiskā tirgus realitātei. BCG palīdzēs airBaltic vadībai izstrādāt rīcības plānu nākotnei tādās jomās kā biznesa plānošana, ieņēmumu palielināšana un izmaksu optimizācija,» norādīja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995. gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts, kurai pieder 99,8% akciju. airBaltic flotē ir trīsdesmit četras lidmašīnas: sešas Boeing 737-500, astoņas Boeing 737-300, divas Boeing 757-200, desmit Fokker 50, un astoņas Bombardier Q400Next Gen. airBaltic veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas.

Devīto gadu pēc kārtas ASV tehnoloģiju gigants Apple ieguvis inovatīvākās kompānijas titulu, liecina Boston Consulting Group (BCG) jaunākā aptauja.

BCG aptaujā kompāniju izpilddirektorus jau kopš 2005. gada, lai noskaidrotu uzņēmumu inovāciju līmeni. Šā gada pētījumā aptaujāti 1,5 tūkstoši augstākā līmeņa vadītāju. Aptaujās tiek noskaidroti vadītāju uzskati par nepieciešamajām inovācijām, viedokļi par konkurentiem u. c. rādītāji. Organizācija norāda, ka 2013. gada pētījumā piektā daļa aptaujāto kompāniju norādījusi, ka to darbība vērtējama kā spēcīga. Tik pat daudz kompāniju bija pretējās domās. Savukārt 60% savu darbību vērtējuši kā neitrālu.

BCG savā pētījumā apskatījusi piecus faktorus – vadības pārliecību par savām darbībām, spējas izmantot un aizstāvēt intelektuālo īpašumu, uzmanības pievēršanu patērētājiem, inovāciju portfeļa pārvaldīšanu un kompānijas vadīšanu.

Latvijas uzņēmējiem Singapūra vēl ir nezināms un grūti iekarojams tirgus , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par Āzijas vārtiem dēvētajā Singapūrā patlaban sadarbības partnerus varētu atrast Latvijas uzņēmēji, kas strādā biotehnoloģiju jomā, ražo kvalitatīvu kosmētiku vai dizaina preces.

Maza, attīstīta

Singapūras teritorija ir ļoti maza – tikai aptuveni 700 km2, stāsta uzņēmējdarbības konsultants Singapūrā un kompānijas Homestead Pte Ltd valdes priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams. Singapūrai un Latvijai ir vairākas kopīgas iezīmes – agrāk tām nāciess cīnīties ar impērijām, abās ir mazs iedzīvotāju skaits, pēc neatkarības atgūšanas tām nācās saskarties ar krīzēm un kritumiem, mainot ekonomikas struktūru.

Viņš atgādina Singapūras vēsturi: 1819. gadā Lielbritānijas uzņēmums British East India Company nodibināja tirdzniecības atbalsta punktu Singapūras upes grīvā, kur toreiz atradās mazs malajiešu zvejniekciems.

Vērtējot šī gada miljonāru sarakstu galvgali, redzams, ka, piemēram, ilggadējo privāto baņķieru vai azartspēļu jomas uzņēmēju līderpozīcijas ir nomainījuši citas paaudzes un citu nozaru uzņēmēji.

Iepriekšējo gadu nepārspētos līderus – SIA Mikrotīkls dalībniekus Arni Riekstiņu un Džonu Martinu Talliju - šajā gadā izdevies apsteigt uzņēmējam Agrim Tamanim, kurš ir holdingkompānijas Draugiem Group 100% īpašnieks. Agrim Tamanim piederošo uzņēmumu koppeļņa aizvadītajā gadā pārsniegusi 57,8 miljonus eiro.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko...

Augstās pozīcijās ierindojušies ne tikai holdingkompāniju īpašnieki, bet arī nekustamo īpašumu pārvaldītāji un attīstītāji, veselības un farmācijas nozarē strādājošo uzņēmumu īpašnieki, kā arī uzņēmēji no kokapstrādes jomas, finanšu pakalpojumu un arī IT jomas. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka savukārt būvniecības, transporta un loģistikas nozares uzņēmumu īpašnieku pārstāvība, salīdzinot ar to, kāda bija situācija pirms 3-5 gadiem, šajā gadā ievērojami sarukusi.

Šoreiz redzams, ka ģimeņu ciešās saites un vairāku vienas ģimenes locekļu nokļūšana pelnītāju TOPā kļuvusi biežāka parādība: var minēt vairākus piemērus - Kesenfeldu, Lipmanu, Apsīšu, Sproģu, Bērziņu ģimenes, kuru pārstāvji nokļuvuši miljonu pelnītāju vidū.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, miljonāru sarakstā iekļuvuši arī eksportējošo uzņēmumu īpašnieki. Tie ir ne tikai no apstrādes rūpniecības, jo redzam gan pakalpojumu eksportētājus, gan produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražotājus.

Apskatot miljonāru TOPu un vērtējot veiksmīgo uzņēmēju vecumu, redzams, ka jauno uzņēmēju paaudze – trīsdesmitgadnieki - šajā sarakstā sevi piesaka aizvien plašāk. Turklāt daļa no tiem uzņēmumus veidojuši paši un nav tos pārmantojuši vai ieguvuši no saviem vecākiem.

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka vēl aizvien pelnītāju un arī miljonāru TOPa precīzai noteikšanai šķērslis ir akciju sabiedrību akcionāru noteikšana – proti, šobrīd šī informācija nav obligāti reģistrējama publiskā reģistrā. Tomēr jau pēc gada sakarā ar izmaiņām normatīvajos aktos akciju sabiedrību akcionāru saraksti būs kā publiskojama informācija, tas savukārt veicinās caurspīdīgumu un datu analīzes iespējas arī šajos gadījumos.

Vairāk lasi jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs!

Dienas Biznesa abonenti žurnālu Miljonārs saņem bez maksas.

Jaunāko Miljonāru lasi arī elektroniski vai meklē lielākajās tirdzniecības vietās!

Āzijas lidsabiedrība Singapore Airlines pārtrauks lidojumus maršrutos Singapūra – Ņuarkas lidosta pie Ņujorkas un Singapūra – Losandželosa, kas patlaban ir pasaulē garākie un ilgākie tiešie nepārtrauktie komerciālie lidojumi.

Lidojumu minētajos maršrutos tiks pārtraukti nākamā gada beigās. Uz šādu soli aviokompāniju pamudinājušas augstās degvielas cenas, kā arī zemais pieprasījums pēc starpkontinentāliem lidojumiem, vēsta Bloomberg.

Lidojums uz Ņuarku no Singapūras ilgst aptuveni 18 stundas un ceļā tiek pārvarēti aptuveni 15,3 tūkstoši kilometru. Lidojums uz Losandželosu ir par 2,4 tūkstošiem kilometru īsāks, tomēr ilgst 18 stundas un 30 minūtes. Tas skaidrojams ar pretvējiem Klusajā okeānā, kas lidojumu paildzina. Savukārt lidojums no Singapūras uz Ņuarku šķērso Ziemeļpolu, kur lidmašīnas var lidot ātrāk.

Maršrutā Singapūra – Ņuarka patlaban ir paši garākāie lidojumi pasaulē, bet maršrutā Singapūra – Losandželosa – ilgākie, vēsta AP.

Ceturtdien, 19. oktobrī, pie laikraksta Dienas Bizness abonentiem un no 23. oktobra mazumtirdzniecībā nonāks žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Šī ir jau divdesmit pirmā reize, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Taču vienlaikus šī ir pirmā reize, kad vienā izdevumā atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

«Mēdz sacīt, ka zeme ir apaļa, ar to domājot, ka pēc zināma laika mēs atkal satiekam tos pašus cilvēkus un nodarbojamies ar tām pašām vai līdzīgām lietām. Dažs to sauc par karmu, dažs par likumsakarību, bet jebkurā gadījumā jau šķiroties ir vērts aizdomāties par to, lai satikšanās būtu uz patīkamas nots. Arī Dienas Biznesam Miljonāru tops ir tāda atkalredzēšanās, savulaik kopts un lolots un tagad pēc vairāku gadu pārtraukuma atgūts kā iztrūkstošais mozaīkas gabaliņš mūsu dažādo, ik gadus veidoto analītisko topu sarakstā. Mēs augstu novērtējam, ka Latvijas bagātāko cilvēku topu ekskluzīvi DB veido autori ar lielu pieredzi un gadu gaitā atstrādātu metodiku – Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu ekspertiem Vadimu Jerošenko un Jāni Pinni. No DB perspektīvas mēs uz šajā žurnālā apkopotajiem faktiem raugāmies ne tikai kā uz iespēju salīdzināt konkrēto cilvēku un ģimeņu turīguma līmeni, bet arī kā uz plašu izzinošu materiālu par Latvijas biznesa vidi un tautsaimniecības attīstības dinamiku kopumā,» saka laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic padomes sēdē Martins Sedlackis (Martin Sedlacky) iecelts airBaltic operāciju vadības direktora un valdes locekļa amatā.

Martins Gauss, airBaltic izpilddirektors, norāda: «Mēs esam priecīgi uzņemt Martinu Sedlacki kā jauno aviokompānijas operāciju vadības direktoru un valdes locekli. Esmu pārliecināts, ka viņš būs nenovērtējams ieguvums airBaltic operāciju vadībai un turpinās iesākto darbu pie airBaltic ReShape biznesa restrukturizācijas programmas.»

Pēdējā desmitgadē Martins Sedlackis ir strādājis pie uzņēmumu restrukturizācijas, tajā skaitā ar aviokompānijām Centrālajā un Austrumeiropā, Skandināvijā, ASV, Singapūrā un Malaizijā. Esot Boston Consulting Group (BCG) komandā, Martins Sedlackis pēdējos septiņus gadus ir vadījis biznesa konsultāciju projektus transporta un citās jomās. Pēdējo četru mēnešu laikā Martins Sedlackis kā BCG komandas vadītājis esot veicis būtisku ieguldījumu airBaltic ReShape programmā.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders atvēris zīmola veikalu Singapūrā. 60 kv.m lielais veikals atrodas uz lielākās tirdzniecības ielas Orchard road, tirdzniecības centrā Plaza Singapura, pastāstīja uzņēmuma mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Veikals ir atvērts jau no 30.septembra, bet oficiālā atklāšana norisinājās 8.oktobrī. Atvērtā tirdzniecības vieta Singapūrā ir pirmais uzņēmumam piederošais zīmola veikals Āzijas reģionā. Tuvāko gadu laikā plānots atvērt vēl vismaz divas tirdzniecības vietas. Db.lv jau vēstīja, ka novembrī plānots atvērt veikalus Portugālē un Vjetnamā.

«Singapūra ir ļoti piesātināts tirgus, pasaules labākie zīmoli sacenšas par tirdzniecības vietām. Iedzīvotāji šeit ir ļoti izlutināti ar pasaules labāko kosmētikas zīmolu piedāvājumiem, tomēr mums ir izdevies viņus ieinteresēt ar zīmola izcelsmi un augstvērtīgajiem produktiem. Pateicoties investīcijām un mērķtiecīgam komandas darbam, veiksmīgi esam sasnieguši mērķi un tagad strādājam pie tālākās attīstības Singapūrā un reģionā kopumā. Pēc veikala atvēršanas esam saņēmuši sadarbības piedāvājumus no citiem tirdzniecības centriem, kurus tuvākajā laikā izskatīsim, kā arī interesi no citām reģiona valstīm», stāsta Stenders vadītājs un valdes priekšsēdētājs Julien Laporte.

Degvielas tirgotājs Neste investēs 1,4 miljardus eiro, lai palielinātu atjaunojamo produktu ražošanas kapacitāti rūpnīcā Singapūrā.

Šis lēmums par ievērojamām investīcijām ir balstīts uz aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc zema oglekļa satura risinājumiem transporta un aviācijas nozarēs, pilsētvidē, kā arī polimēru un ķimikāliju ražošanas sektoros globālajā tirgū.

Šīs investīcijas ļaus ievērojami paaugstināt Neste atjaunojamo produktu ražošanas kapacitāti Singapūrā līdz 1,3 miljoniem tonnu gadā, kopējo atjaunojamo produktu ražošanas apjomu līdz 2022. gadam pietuvinot 4,5 miljoniem tonnu gadā. Uzņēmuma mērķis ir uzsākt jaunās ražošanas līnijas darbību 2022. gada pirmajā pusgadā.

«Neste palīdz padarīt savu biznesu ilgtspējīgu transporta un aviācijas nozaru, pilsētvides, polimēru un ķimikāliju ražošanas sektoru klientiem, un turpinās rādīt priekšzīmi attiecībā uz atjaunojamo produktu ražošanu. Šīs investīcijas iezīmē nopietnu soli attiecībā uz mūsu rentablās izaugsmes stratēģijas realizēšanu visā pasaulē,» norāda Peters Vanakers (Peter Vanacker), Neste prezidents un izpilddirektors.

Turīgās pilsētvalsts bagātākajiem 5% nodokļos būs jādod vairāk, lai atbalstītu mazāk pelnošos , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ‒ tas ir valsts budžets. Tā acīmredzami uzskata Singapūrā, kur nacionālo neatkarību atzīmē jubilejai veltītiem fiskālajiem jauninājumiem.

Tirgum netraucē

Singapūras Republika valsts neatkarības 50. gadskārtu sagaida ar īpašiem jubilejas budžeta jauninājumiem, kas stāsies spēkā ar 2017. fiskālo gadu. Kāds nacionālā dienas laikraksta The Straits Times apskatnieks to raksturo kā Robina Huda budžetu – tas ar dažādiem fiskālajiem instrumentiem ņem no bagātajiem un dod trūcīgajiem.

Tāds risinājums var šķist paradoksāls valstij, kurā privātā labklājība faktiski ir ideoloģija. Apmēram 5,5 miljonu iedzīvotāju un 718,3 kvadrātkilometru lielā Singapūra ar IKP uz vienu iedzīvotāju 55182 USD līmenī ir viena no turīgākajām ekonomikām pasaulē. Ļoti nelielā un resursiem nabadzīgā pilsētvalsts ir pamanījusies radīt ekonomiku, kurā mūsdienās katrs piektais iedzīvotājs ir miljonārs, un tas ir, pat neņemot vērā nekustamos īpašumus.

Neņemot vērā valsts prezidenta Fransuā Olanda atbalstu progresīvajiem nodokļiem, Francijā dzīvo vairāk miljonāru nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Pasaules «miljonāru klubā» ir 2211 francūži, noskaidrojusi banka Credit Suisse.

Miljonāru skaita ziņā Francija apsteigusi Vāciju un Lielbritāniju, kurā dzīvo attiecīgi 1735 un 1529 bagātnieki.

Credit Suisse paredz, ka līdz 2018. gadam Francijā miljonāru skaits būs pieaudzis līdz 3224, bet Vācijā pēc pieciem gadiem dzīvos 2537, savukārt Lielbritānijā – 2377 miljonāri.

Jau rakstīts, ka Francijas prezidents vēlējies ieviest nodokli 75% apmērā tiem valsts iedzīvotājiem, kas gada laikā nopelna vairāk nekā vienu miljonu eiro. Tomēr šā gada janvārī valsts konstitucionālā tiesa atzina šādu nodokli par neatbilstošu pamatlikumam.

Lai izvairītos no augsto nodokļu maksāšanas, piemēram, aktieris Žerārs Depardjē kļuvis par Krievijas pilsoni. Tāpat valsti pametis arī tās bagātākais cilvēks Bernards Arno, kā arī izskanējušas bažas, ka ekonomisku apsvērumu dēļ uz Londonu varētu pārcelties arī bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un viņa sieva Karla Bruni. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons (David Cameron) iepriekš izteicies, ka ir gatavs «izritināt sarkano paklāju» turīgajiem francūžiem, kas vēlas apmesties Apvienotajā Karalistē.

Ceturto gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Kā liecina saraksts, gada laikā Latvijas 100 visbagātāko cilvēku pirmā desmitnieka īpašumu vērtības kopsumma sasniegusi 1,41 miljardu eiro.

Topa veidotājs Lapsa norādīja, ka Latvijā nevar nosaukt galvenās trīs vai piecas nozares, uz kurām balstītos visa ekonomika. Jau miljonāru saraksta pirmajā desmitniekā ir atrodami ne tikai baņķieri, bet arī nekustamo īpašumu un būvniecības, meža nozares, informācijas tehnoloģiju un farmācijas pārstāvji. Savukārt Top 100 ir iekļuvuši visu nozaru pārstāvji.

Jaunais Top 100 jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika stars un Lursoft datu bāzēm. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā Top 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,» norāda Laika stara vadītājs Vadims Jerošenko, kurš notikušās pārmaiņas skaidro, pirmkārt, ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.

Šis ir jau divdesmit trešais gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un vienlaikus pirmā reize, kad vienā izdevumā būs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiks publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Pirms trim gadiem kopējais Latvijas bagātāko cilvēku TOP 100 vērtības apjoms bija 2,83 miljardi eiro, pirms diviem tas bija pieaudzis līdz 2,91 miljardam eiro, bet pērn saruka līdz 2,49 miljardiem eiro. Tagad kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljardiem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro.

“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas bagātāko cilvēku vārdi.

Miljonāru tops ir balstīts uz Lursoft publiski pieejamiem datiem, un to speciāli Dienas Biznesam ir apkopojis un izveidojis Lato Lapsa.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljoniem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro. Miljonāru pirmajā simtniekā šoreiz ir tikai 19 jauni vārdi, nevis 41, kā tas bija pirms diviem gadiem. Tas norāda, ka aizvadītais gads kopumā patiešām ir bijis stabilitātes un nelielas izaugsmes gads.

Āzijas pilsētas atrodas dārgāko nekustamo īpašumu saraksta kalngalā kopš 2005. gada un pēc pēdējās statistikas datiem pasaules dārgākie nekustamie īpašumi ir Honkongā. Savukārt zemākās nekustamā īpašuma cenas no pasaules lielākajām pilsētām ir Mumbajā, Indijā, vēsta portāls pravda.ru.

Honkongā, Ķīnā nekustamo īpašumu cenas ir par 107% augstākas nekā vidējās cenas citās desmit pasaules lielākajās pilsētās. Mumbajā, Indijā tās ir par 43% zemākas, salīdzinot ar pārējām pasaules metrapolēm, liecina nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzēja Savills sagatavotais Pasaules Klases indekss (World Class Index).

Salīdzinājumam, Honkongā nekustamais īpašums ir par 63% dārgāks nekā Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, kas ierindojas saraksta otrajā vietā. Tai seko metropoles Tokija un Singapūra, kā arī Parīze. Pēdējos piecos ar pusi gados ievērojamu izaugsmi piedzīvojusi Singapūra – 2005. gadā lielpilsēta atradās saraksta septītajā vietā, bet šogad jau ceturtajā vietā.

Dažos nākamajos gados ASV multinacionālās kompānijas atsāks investīcijas savās mājās, jo pieaugošās algas un stipra juaņa padara Ķīnu par mazāk saistošu ražošanas vietu, secināts konsultantu grupas Boston Consulting Group (BCG) pētījumā, vēsta Reuters.

Kompāniju investīcijas ASV pieaugs, jo valsts kļūst par vienu no lētākajām vietām, starp pasaules attīstītajām valstīm, kur nodarboties ar ražošanu. Šāds situācijas pavērsiens var ievērojami paātrināt ASV ekonomikas atlabšanu.

Trīs ievērojamas kompānijas jau ir pārcēlušas savas ražotnes atpakaļ uz ASV. Piemēram, kalnrūpniecības iekārtu ražotājs Caterpillar Inc. uz ASV ir pārcēlis savu celtniecības ekskavatoru ražotni. Tehnoloģiju kompānija NCR Corp uz Džordžijas štatu ir pārcēlusi bankomātu ražotni un rotaļlietu ražotājs Wham-O ir pārcēlis vairākas ražotnes no Ķīnas uz ASV.

Visticamāk, dažu tuvāko gadu laikā vēl vairāk kompāniju atgriezīsies ASV. «Ja jūs skatieties uz pašreizējiem rādītājiem, joprojām ir izdevīgāk ražot Ķīnā, bet ap 2015. gadu būs daudz savādāk,» norāda Hals Sirkins BCG pārstāvis.

AirBaltic restrukturizācijas plāns ir noslēdzies, un tagad Latvijas aviācijas industrija vērtē iespējas, kurp attīstīties tālāk. Īpaši šim nolūkam tika organizēta diskusija par attīstības scenārijiem, kurā cita starpā biznesa stratēģijas konsultāciju kompānija Boston Consulting Group (BCG) iepazīstināja ar nupat veikto pētījumu. Konsultanti mūsu aviācijas nozarei piedāvā divus attīstības virzienus. Pirmais – lielāku akcentu likt uz tranzīta pasažieriem, otrais – vairāk koncentrēties uz biznesa pasažieriem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Diskusijas gaitā gan tika pausts, ka nebūtu pareizi šos abus scenārijus pretnostatīt, jo tikpat labi tie viens otru var papildināt.

BCG pārstāvis Martins Kalovecs norādīja, ka aviācijas nozare Latvijā tuvākajā laikā var piedzīvot lejupslīdi, ja netiks veikti ieguldījumi tās ilgtermiņa attīstībā. Pagaidām rādītāji ir labi. Pērn aviācijas nozare gan tiešā, gan netiešā formā nodrošināja trīs procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā sacīja M. Kalovecs, šie 700 miljoni eiro ir būtisks īpatsvars. Tiešā aviācijas sektora ietekme bijusi 20 miljonu eiro jeb 0,6% no IKP. Viņš uzsvēra, ka Latvija Eiropas Savienības valstu vidū izceļas ar to, ka no aviācijas industrijas valsts gūst proporcionāli ļoti lielu netiešo ekonomisko efektu. Viņš arī minēja citu nozaru ekonomisko izaugsmi, ko stimulē pietiekama aviācijas industrijas attīstība.

Kāda sieviete Ogrē iegādājusies sāls paciņu, kurā iekšā ir metāllūžņi.

Par to vēsta portāls ogrenet.lv.

Lasītāja ar vārdu Ineta solot nepieciešamības gadījumā uzrādīt arī lietiskos pierādījumus.

«Vienā no Ogres lielveikaliem (ja godīgi, neatceros īsti kurā) nopirku sāls paciņu, noliku plauktā. Atvēru tikai pēc kādām pāris nedēļām. Liels bija mans pārsteigums, kad berot ārā sāli, no paciņas sāka līst ārā sarūsējoša metāla gabali apmēram skolēnu lineāla platumā. Viens, otrs, trešais... No sākuma apstulbu, pēc tam sāku apsvērt, kas ar to domāts. Vai tādā veidā sāls ražotājs no Ukrainas Doņeckas apgabala, kur atrodas sāls raktuves, eksportē uz Latviju metāllūžņus, vai tas ir sveiciens ar koku (lasi:dzelžiem) no tiem, kas fasējuši sāli? Uz paciņas norādīts, ka sāls fasēta SIA BCG Rīga Rīgā, Daugavgrīvas ielā 83/89. Beigās pat sāku justies neērti, ka par divdesmit un dažiem santīmiem esmu nopirkusi kaudzi ar metāllūžņiem. Iespējams, ka mans ieguvums ir krietni vērtīgāks nekā viens kilograms sāls,» rakstījusi lasītāja.

Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC) nav konstatējis būtisks neatbilstības, vērtējot elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus mājsaimniecībām un līgumos ietvertos nosacījumus, aģentūrai BNS pastāstīja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas pārstāve Ilze Žunde.

Viņa sacīja, ka jau iepriekš, kad sākotnēji bija paredzēta elektroenerģijas tirgus liberalizācija, PTAC vērtēja lielu daļu līgumu, kas tiek un tiks piedāvāti patērētājiem. Līgumus izvērtēja un nepieciešamības gadījumā centrs sniedza rekomendācijas, bet būtiskas neatbilstības nav konstatētas.

Žunde uzsvēra, ka būs jāskatās kā līgumi darbosies praksē. «Viena lieta ir līguma nosacījumi un cik tie ir atbilstoši, savukārt otra lieta ir tas, kā tie darbosies praksē, kāda būs pašu komersantu prakse, ievērojot šos nosacījumus. Tas var pilnībā atšķirties no tā, kā tas ir šobrīd,» teica PTAC pārstāve.

Latvija var mēģināt atkārtot Singapūras ekonomisko brīnumu, bet tā cena ir nācijas izmiršana, saka Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieks un Globālā Vadības foruma priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams.

Singapūrā ir katastrofāla demogrāfijas situācija, ko jūs risināt ar masu imigrāciju. Bet nav jau tādas etniskas singapūriešu tautības – jūs tur esat ķīnieši, malajieši un indieši dažādās kombinācijās, un es šaubos, vai latviešiem šāds modelis patiktu. Vai labklājības čempioni noteikti kļūst zaudētāji demogrāfijā?

Atvērtās sabiedrībās sajaukšanās ir neizbēgama. Neizbēgama ir arī saistība starp ekonomisku labklājību un zemu dzimstību. Agrārajā sabiedrībā bērna dzimšana bija investīcija. Zināšanās balstītā sabiedrībā bērni ir sasodīti izdevumi. Ja tev ļoti patīk bērni, tad tev viņi ir, bet vispār tas ir ārprātīgi dārgi. Nupat ir publicēti pētījumi, ka Lielbritānijā bērna kārtīga izskološana no bērnu dārza līdz universitātes beigšanai maksā 220 tūkstošus mārciņu. Singapūrā šis skaitlis ir tuvu miljonam dolāru. Kādēļ? – Jo sešgadnieka skološana ir pat dārgāka nekā gads universitātē!

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.