Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Vēl pirms Rīgas Kurzemes rajona tiesas šodienas sprieduma pasludināšanas Iki un Cento veikalu operators SIA Palink saņēmis 17 identiska satura vēstules ar brīdinājumu par nodomu lūgt tiesu ierosināt jaunu maksātnespējas procesu no Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina - iepriekšējā maksātnespējas procesa ierosinātāja.

Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis norāda: šādas aktivitātes sāktas pēc tam, kad Augstākās tiesas Senāts atcēla Rīgas Kurzemes rajona tiesas spriedumu par Palink maksātnespējas procesa pasludināšanu un uzlika par pienākumu atkārtoti izskatīt sākotnēji iesniegto maksātnespējas pieteikumu.

Guščins, līdzīgi kā iepriekš, pieprasa samaksāt cesijas ceļā iegūto parādu un līgumsodu par būvkompānijas SIA Landekss it kā sniegtajiem pakalpojumiem. Viņš apgalvo, ka uzņēmums nav apmaksājis 8900 latu parādu un tikpat lielu līgumsodu par darbiem, ko pēc Palink pasūtījuma 2009.gadā it kā esot veicis Landekss.

Gadījumā, ja netiks atcelts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums par veikalu IKI un Cento apsaimniekotāja Palink maksātnespējas pasludināšanu, kompānijas akcionāri gatavi tiesāties ar Latvijas valsti, lai piedzītu materiālo un morālo kompensāciju, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Lietuvas Palink dibinātājs un akcionārs Olivers Ortics (Oliver Ortiz).

«Mēs ceram, ka šis smieklīgais lēmums [par maksātnespējas pasludināšanu] tiks atcelts,» norādīja Ortics un piebilda, ka pretējā gadījumā kompānijas akcionāri taisnību meklēs Eiropas institūcijās.

Pēc viņa teiktā, process, kādā Palink tika pasludināts par maksātnespējīgu, bijis kā banānu republikā, lai gan Latviju par tādu nevar uzskatīt.

Tikmēr auditorkompānija PricewaterhouseCoopers, kas ir Palink likumīgais auditors gan Latvijā, gan Lietuvā paziņoja, ka veikalu tīkla Iki un Cento operatora Palink audita procesā līdz pagājušā gada 31.decembrim neesot konstatētas nekādas ar uzņēmuma maksātspēju saistītas problēmas.

Fibrolīta ražotāja SIA JTS, kura galvenie eksporta tirgi ir Nīderlandeun Dānija, paplašinot noieta reģionus, pievērsies Irānai, kur saskata lielu potenciālu. DB interesējas, kas jāņem vērā, strādājot šajā neierastajā tirgū, kāda ir Latvijas līdzšinējā ekonomiskā sadarbība ar to un kādām precēm varētu būt lielākas izredzes Irānā.

Par Krievijas elektrību samaksāti 120 miljoni eiro

No trešajām valstīm Baltija pērn importējusi 6 TWh elektroenerģijas - tas ir vairāk nekā gadā saražojis Latvenergo.

PVN grozās kā vējrādis

Trešo reizi gada laikā mainījies normatīvo aktu regulējums PVN piemērošanai nekustamā īpašuma pārdošanai izsolēs, kas pamatīgi sajaucis galvas uzņēmējiem. «Ja spēles nosacījumi mainās tik bieži un šo izmaiņu ietekmē samazinās uzņēmuma ieņēmumi, bet pieaug samaksātā PVN apmērs, kā arī ir neskaidrības par to, kā pareizi visu to izdarīt, lai nebūtu domstarpību ar VID, tad ir šaubas, vai šāda situācija piesaista investorus,» secina SIA Ektornet Management Latvia finanšu direktors Jānis Urtāns.

Aigars Lūsis, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izvēlējusies par maksātnespējas administratora amata kandidātu a/s Latvijas Krājbanka, vērsies Saeimā ar lūgumu labot šī gada septembrī grozītās un spēkā stājušās normas Civilprocesa likumā.

Viņš konstatējis, ka ar minētajiem grozījumiem būs apgrūtinātas administratora iespējas atgūt bankas aktīvus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Ekspertu vērtējumā Latvijas Krājbankas kraha pamatā esot pretēji bankas kreditoru interesēm noslēgti ķīlas līgumi, norādīts A. Lūša izplatītajā paziņojumā.

«Iedziļinoties Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esmu konstatējis, ka izdarītie grozījumi Civilprocesa likuma 376.panta 1.daļā būtiski apgrūtinās maksātnespējas administratora iespējas atgūt finanšu līdzekļus kreditoru interesēs un lūdzu Saeimu labot šos grozījumus,» uzsver A.Lūsis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otro reiz apmierināja uzņēmējas Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres pieteikumu par fiziskas personas maksātnespējas atzīšanu.

Parex banka, kas gan spriedumu vēl nav saņēmusi, izskaa nožēlu, ka tiesa atkārtoti nav ņēmusi vērā bankas iesniegtos pierādījumus par I. Rēlingeres-Plaudes iespējami prettiesiskām darbībām saistībā ar aktīvu nobēdzināšanu, tajā skaitā par darbībām, kas veiktas pēc 2010. gada 7. decembra tiesas sprieduma pasludināšanas. Parex banka norāda, ka vairākkārtīgi norādījusi uz I. Plaudes – Rēlingeres veiktajiem darījumiem nolūkā izvairīties no savu saistību izpildes, kā arī to radīto būtisko kreditoru aizskārumu. Tāpat Parex banka ir norādījusi, ka Plaude- Rēlingere maksātnespējas lietā sniegusi nepilnīgu, tātad nepatiesu informāciju par viņai piederošo mantu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, 24.augustā, atkārtoti izskatīs Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, liecina informācija tiesu sistēmas portālā pieejamā informācija.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts maijā atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru I. Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai. DB jau rakstīja, ka Ģenerālprokuroratūra šā gada 25.februārī iesniedza protestu par I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju. Ar lūgumu iesniegt protestu par viņas atzīšanu par maksātnespējīgu Ģenerālprokuratūrā vērsās a/s Parex banka.

Kā iepriekš skaidroja Parex pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska, banka tiesas lēmumu, atzīstot I.Plaudi-Rēlingeri par maksātnespējīgu, uzskata par nepamatotu un norāda, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa augusta beigās atkārtoti izskatīs Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, liecina informācija tiesu sistēmas portālā pieejamā informācija.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts maijā atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru I. Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai. DB jau rakstīja, ka Ģenerālprokuroratūra šā gada 25.februārī iesniedza protestu par I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju. Ar lūgumu iesniegt protestu par viņas atzīšanu par maksātnespējīgu Ģenerālprokuratūrā vērsās a/s Parex banka.

Kā iepriekš skaidroja Parex pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska, banka tiesas lēmumu, atzīstot I.Plaudi-Rēlingeri par maksātnespējīgu, uzskata par nepamatotu un norāda, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs parakstījis iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) par a/s Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā.

Iesniegumā Rīgas dome norāda, ka šā gada 10.oktobrī Rīgas domes Finanšu departaments noslēdza līgumu par universālā termiņnoguldījuma 10 milj. Ls apmērā noguldījumu depozīta kontā Latvijas Krājbankā.

Šā gada 17.novembrī Finanšu departaments nosūtījis bankai brīdinājumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un noguldījuma atmaksu, bet 24.novembrī vērsās bankas klientu apkalpošanas centrā ar lūgumu izmaksāt noguldījumu, bet saņēma bankas atteikumu. Pamatojoties uz to, Finanšu departaments vērsies pie Krājbankas ar pretenziju – pirmstiesas brīdinājumu par maksātnespējas procesa iesniegšanu.

SIA Palink ir pārliecināta, ka 2. maijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa izbeigs Palink maksātnespējas lietu, un «Latvijas tiesību sistēma uzņēmumu pasargās no atkārtotiem nepareiziem tiesas lēmumiem», Palink vārdā ziņo sabiedrisko attiecību konsultante Velga Ozola.

Augstākās tiesas (AT) Senāts savā spriedumā, ar kuru atcelts šā gada janvārī pieņemtais spriedums par SIA Palink maksātnespēju, atzina, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa SIA Palink maksātnespējas lietā pārkāpusi Satversmes 92. pantā garantētās pamattiesības - tiesības uz taisnīgu tiesu. Spriedumā Senāts atzinis, ka Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu pārkāptas, jo Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, patvarīgi grozījusi SIA Palink maksātnespējas pieteikuma priekšmetu un pamatu un pēc būtības izskatījusi prasību par parādu, teikts SIA Palink paziņojumā.

Savukārt UAB Palink ģenerāldirektors Marsels Haršti (Marcel Haraszti) paudis, ka nepieciešams izstrādāt Maksātnespējas likuma labojumus, «lai šādas situācijas kā ar SIA Palink vairs nevarētu atkārtoties».

AS Latvijas Krājbanka klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā šodien izziņoto bankas administratora KPMG Baltics lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

A/s Liepājas metalurgs maksātnespējas procesā gaismā var nākt patiesais kreditoru prasījumu apjoms.

Liepājas tiesa 12. novembrī rakstveida procesā nolēma apmierināt Haralda Velmera prasību izbeigt a/s Liepājas metalurgs (LM) tiesiskās aizsardzības procesu un pasludināt maksātnespējas procesu. Lēmums nav pārsūdzams.

Ar pasludināšanas brīdi līdzšinējā uzņēmuma valde zaudē savas pilnvaras, un turpmāk visa atbildība gulstas uz maksātnespējas procesa administratora H. Velmera pleciem, kura uzdevums būs sešu mēnešu laikā sagatavot uzņēmumu pārdošanai. Viņam jāveic parādnieka dokumentu un mantas pilna inventarizācija. Savukārt nodrošinātajam kreditoram divus mēnešus pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir aizliegts prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu. 12. novembrī arī birža apturēja tirdzniecību ar LM akcijām.

Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.

«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»

Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.

Komponists Raimonds Pauls vēl nav atmetis cerības atgūt vismaz daļu AS Latvijas Krājbanka noguldītās naudas.

Komponists aģentūrai LETA pastāstīja, ka pagaidām vēl nav iesniedzis kreditora pretenziju, bet to plānojot izdarīt pēc Jaunā gada. «Mierā nelikšos un par muļķi palikt negribu,» teica R. Pauls, gan piebilstot, ka neko daudz necerot uz veiksmīgu iznākumu.

Pauls arī pauda sašutumu, ka vainīgās personas nav apcietinātas. «Ir jānoskaidro, kur tā nauda aizgāja, un te var atklāties valdībai nepatīkamas lietas,» izteicās komponists.

R. Paulam nu jau par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 tūkstoši latu).

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija 21.novembrī nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Ja nenotiks brīnums, tad a/s Liepājas metalurgs administrators 4. novembrī iesniegs tiesā pieteikumu par tiesiskā aizsardzības plāna izbeigšanu, kam sekos maksātnespēja.

Tādu nākotnes scenāriju iezīmē a/s Liepājas metalurgs (LM) tiesiskās aizsardzības plānu (TAP) uzraugošais administrators Haralds Velmers. Tieši tādu pašu LM likteni intervijā DB (16.10.2013.) prognozēja viens no LM lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans, kurš ir «kara stāvoklī» ar abiem pārējiem lielākajiem akcionātiem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu.

Ir plāns B

LM TAP uzraugs atzīst, ka viņam jau ir gatavs plāns B, kas sāks darboties līdz ar LM maksātnespējas atzīšanu. «Pārņemšu visu uzņēmumu savā pārziņā un runāšu ar potenciālajiem investoriem, darbiniekiem un kreditoriem un normatīvos paredzēto divu mēnešu laikā būs ar kreditoriem saskaņots LM tālākās rīcības plāns,» skaidro H. Velmers. Viņš atzīst, ka tieši potenciālo investoru jautājums būs centrālais, jo bez tā LM nav iespējas reanimēt. «Cik zinu, interesi, kaut arī bez jebkādas tālākās rīcības, ir izrādījuši potenciālie investori gan no austrumiem, gan rietumiem, ir arī tādi, kurus uzrunājis kreditoru kluba konsultants Prudentia Advisers,» tā uz jautājumu par iespējamo investoru interesi atbild H. Velmers. Viņš norāda, ka ne TAP, ne pasludinātā maksātnespējas situācijā nodrošinātajiem kreditoriem nav tiesību izmantot savas komercķīlas tiesības un LM atstāt kā tukšu juridisku čaulu. «To varēja darīt martā, aprīlī, kad uzņēmumam vēl nebija pieteikts TAP, un vēl jo vairāk pēc 10. septembra, kad tas tika apstiprināts tiesā,» tā uz jautājumu, kad nodrošinātie kreditori (Latvijas valsts) varēja paziņojot par komercķīlas izmantošanas tiesībām, Komercķīlu reģistrā izņemt šo mantu no LM un ar to darīt visu, ko vēlas, atbild H. Velmers. Viņš gan atzīst, ka uzņēmuma rīcībā naudas, par ko finansēt maksātnespējas procesu, nav, tāpēc par šiem jautājumiem būs jārunā ar kreditoriem.

Nākamā gada 24.janvārī nekustamā īpašuma izsolē ar augšupejošu soli plānots izsolīt par maksātnespējīgu atzītās uzņēmējas un Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres vienu no nekustamajiem īpašumiem.

Oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis norādīts, ka tas ir dzīvokļa īpašums nr.3 (kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala), kas atrodas Rīgā, Kaļķu ielā 6-3, ar kopējo platību 157,1 kvadrātmetri.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 181,4 tūkst. Ls. Šī ir pirmā izsole.Uz nekustamo īpašumu nostiprināta pirmā hipotēka par labu Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei par kopējo summu 228,41 tūkst. Ls apmērā. Citi hipotekārie kreditori un viņu prasījumi uz nekustamo īpašumu nav zināmi.

Jāatgādina, ka šā gada pavasarī I.Plaudes-Rēlingeres netieši kontrolētajai SIA Strēlnieku 7 izdevās kādam Krievijas pilsonim piederošai Latvijā reģistrētai firmai SIA AP Vecrīga par vairāk nekā 1,75 milj. Ls pārdot zemesgabalu Rīgā, Strēlnieku ielā 7. Zemesgabals Strēlnieku ielā 7 bija viens no tiem I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas plānā neminētajiem diviem īpašumiem, kurus uzņēmēja marta beigās solījās pārdot par labu kreditoriem.

Tirgotāja SIA "Elkor centrs" pasludināts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa uzņēmumu par maksātnespējīgu pasludinājusi trešdien, 21.februārī. Par "Elkor centra" maksātnespējas procesa administratoru iecelta Kristīne Kļaviņa.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratorei līdz 2024.gada 22.martam.

Šogad 21.februārī "Elkor centram" bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 73 435 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka VID pērn novembrī "Elkor centram" piemēroja aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai.

2022.gadā "Elkor centrs" strādāja ar 3,058 miljonu eiro apgrozījumu un 25 273 eiro peļņu, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmums reģistrēts 2003.gadā, un tā pamatkapitāls ir 17 066 eiro. "Elkor centra" vienīgā īpašniece kopš pagājušā gada novembra ir pati kompānija.

Finanšu grūtībās nonākušās AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administrators Haralds Velmers sācis gatavot pieteikumu tiesai Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu, apstiprina Velmers.

«Šodien akcionāru sapulcē paredzētā uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana 100 miljonu latu apmērā nerisināja Liepājas metalurga problēmu jau esošajā faktiskās maksātnespējas situācijā, kad nauda bija nepieciešama te un tagad. Tomēr akcionāru lēmums pamatkapitālu nepalielināt faktiski liedz nenodrošinātajiem kreditoriem TAP plānā un likumā noteiktajā termiņā izmantot savas tiesības parakstīties uz uzņēmuma akcijām plānā paredzētā dzēstā prasījuma apmērā,» skaidroja Velmers.

Viņš piebilda, ka pie šādiem apstākļiem ir pilnīgi skaidrs, ka tiek gatavots pieteikums tiesā Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu.

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

No veikalu tīkli Iki un Cento operatora SIA Palink, kas atzīts par maksātnespējīgu, biroja, iespējams, vakar iznesti vairāki datori un arī skaidra nauda. Savukārt uzņēmuma finanšu direktors, pēc tam, kad viņam nav ļauts iznest dokumentus, tos saplēsis. Norāda SIA Landekss pārstāvis zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Šos apgalvojums gan pilnībā noliedz uzņēmuma pilnvarotā pārstāve Dace Zundere. Viņa skaidro, ka maksātnespējas administratora pārstāvji esot atļāvuši darbiniekiem paņemt savas personīgās mantas, jo uzņēmums pakļāvies tiesas lēmuma prasībām par mantas arestu. Kopumā D.Zundere uzsver, ka pret SIA Palink tiekot vērsta organizēta pretdarbība, un tiesas spriedums esot absurds. Tāpēc uzņēmums vērsies ar protestu Ģenerālprokuratūrā, kā arī plāno vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča.

Savukārt A.Gobzems uzskata ,ka Palink maksātnespējas lieta nav absurds, kā to mēģina pasniegt veikalu tīklu Iki un Cento operators, bet gan loģisks šīs kompānijas darbības rezultāts.

Iespējams, basketbolists Andris Biedriņš izvairījies no PVN nomaksas vairāk nekā 11 tūkst. Ls apmērā. Tāpēc VID Finanšu policija lūdz uzsākt kriminālvajāšanu par valsts budžetam nodarītu zaudējumu 11, 54 tūkst. Ls apmērā pret trim personām.

Savukārt VID kriminālprocesa ietvaros noskaidrojis, ka viena SIA juridiski atbildīgā amatpersona ar mērķi personu grupā izvairīties no PVN nomaksas par jaunas motorlaivas ievešanu Latvijā no Amerikas Savienotajām Valstīm nodibinājusi uzņēmumu un piereģistrējusi motorlaivu Malibu Wakesetter kā šī uzņēmuma pamatlīdzekli.

Iespējams, ka tas ir basketbolists Andris Biedriņš, jo kā liecina medijos pieejamā informācija, viņš pērn iegādājies laivu Malibu Wakesetter.

Uzņēmums tika nodibināts it kā ar mērķi nodarboties ar atpūtas un sporta priekšmetu, ūdens un sauszemes transportlīdzekļu iznomāšanu, jau iepriekš zinot, ka vienīgais iznomājamais ūdens transportlīdzeklis būs minētā motorlaiva un tā vienīgais lietotājs būs viena persona.

Ja Augstākā tiesa lems par SIA Palink maksātnespējas procesu atcelšanu, SIA Palink investēs plānotos trīs miljonus latu uzņēmuma attīstībā Latvijā 2012.gadā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma darbība divus mēnešus ir bijusi apturēta, tā savā paziņojumā norāda SIA Palink.

Db.lv jau ziņoja, ka nākamo piecu gadu laikā Palink plāno Latvijā un Lietuvā ieguldīt 122 miljonus latu, tostarp 2012. gadā Palink plānoja Latvijā ieguldīt ap trīs miljoniem latu, sagaidot investīciju atdevi ilgtermiņā.

«Mēs ar nepacietību gaidām Augstākās tiesas Sentāta lēmumu 7.martā, pēc kura tad ceram turpināt īstenot iesāktos plānus IKI veikalu tīkla attīstībā. Plānojam atvērt divus jaunus Iki veikalus Rīgā un veikt divu jau esošo veikalu rekonstrukciju, bet jau gada pirmajā pusē 17 Cento veikali visā Latvijā tiks pārveidoti par Iki zīmola veikaliem,» norāda SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure saka.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums apturēt visus Latvijas Krājbankas norēķinus ir pozitīvs solis, jo cilvēki šobrīd ir diezgan satricināti.

To laikrakstā Latvijas Avīze publicētā komentārā norāda Banku augstskolas finanšu katedras asociētais profesors Uģis Zālītis.

«Plašsaziņas līdzekļi šo satraukumu tikai vairo, un rodas cilvēciska reakcija: izņemt naudu, bet bankai naudas nav, jo tā ir kredītos. Tādējādi šis lēmums pasargā banku no naudas aizplūšanas,» viņš skaidro.

«Mums nevajadzētu satraukties, jo iedzīvotāju intereses aizsargā Noguldījumu garantijas likums,» akcentē profesors. «Problēmas valdībai radīsies tikai tad, ja banku pasludinās par maksātnespējīgu. Kur valdība ņems naudu, lai iedzīvotājiem izmaksātu noguldījumus? Viss atkarīgs no tā, cik gudri valdība šīs problēmas atrisinās. Turklāt tās jārisina, paturot prātā, ka, ja tiks palīdzēts Latvijas Krājbankai – doti naudas līdzekļi –, tad principā šie līdzekļi aizplūdīs uz citām bankām,» viņš raksta.