Aigars Lūsis, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izvēlējusies par maksātnespējas administratora amata kandidātu a/s Latvijas Krājbanka, vērsies Saeimā ar lūgumu labot šī gada septembrī grozītās un spēkā stājušās normas Civilprocesa likumā.
Viņš konstatējis, ka ar minētajiem grozījumiem būs apgrūtinātas administratora iespējas atgūt bankas aktīvus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Ekspertu vērtējumā Latvijas Krājbankas kraha pamatā esot pretēji bankas kreditoru interesēm noslēgti ķīlas līgumi, norādīts A. Lūša izplatītajā paziņojumā.
«Iedziļinoties Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esmu konstatējis, ka izdarītie grozījumi Civilprocesa likuma 376.panta 1.daļā būtiski apgrūtinās maksātnespējas administratora iespējas atgūt finanšu līdzekļus kreditoru interesēs un lūdzu Saeimu labot šos grozījumus,» uzsver A.Lūsis.
Atbilstoši Latvijas tiesību sistēmai kredītiestāžu maksātnespēju materiālo tiesību jomā regulē Kredītiestāžu likums, bet procesuālo tiesību jomā - Civilprocesa likums.
Saskaņā ar šo likumu regulējumu kredītiestādes maksātnespēja iestājas brīdī, kad tās saistības, kam iestājies izpildes termiņš, pārsniedz aktīvus. Savukārt, līdz šī gada septembrim Civilprocesa likums ļāva tiesai noteikt komercbankas maksātnespējas iestāšanās brīdi atšķirīgu no maksātnespējas pasludināšanas brīža. Likumos maksātnespējas administratoram bija paredzētas īpašas tiesības bankas kreditoru interesēs apstrīdēt darījumus, kas slēgti laikā starp bankas faktisko maksātnespējas iestāšanos un maksātnespējas pasludināšanas dienu tiesā.
Pēc septembra grozījumu izdarīšanas Civilprocesa likumā šīs administratora tiesības būtiski samazinātas. A.Lūsis uzsver, ka šis jautājums esot īpaši būtisks kontekstā ar Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesu, jo vecās kārtības gadījumā administratoram būtu tiesības apstrīdēt bankas ķīlas līgumus, kas noslēgti par labu trešajām personām.
«Tagad šīs iespējas ir būtiski apgrūtinātas vai pat padarītas par neiespējamām. Zudusi jēga Kredītiestāžu likuma normām par administratora tiesībām apstrīdēt bankas noslēgtos ķīlas līgumus,» skaidro A.Lūsis. Lai situāciju vērstu par labu, viņš vērsies Saeimā ar lūgumu izdarīt Civilprocesa likumā tādus grozījumus, kas dotu tiesai tiesības noteikt kredītiestādes faktiskās maksātnespējas iestāšanās brīdi agrākā datumā, salīdzinot ar maksātnespējas pasludināšanas dienu.
Jāmin gan, ka premjers Valdis Dombrovskis norādījis, ka A. Lūša vietā varētu parādīties arī citi maksātnespējas administratora amata kandidāti. V.Dombrovskis raidījumā 900 sekundes atzīmēja, ka ir radušās bažas par A.Lūša kandidatūru. Tas esot saistīts gan ar Jelgavas gadījumu, gan ar citiem signāliem, kas saņemti.
Kā vēstīts, FKTK 1.decembrī iesniedza Rīgas apgabaltiesā pieteikumu Latvijas Krājbanku atzīt par maksātnespējīgu. Komisija lūdza arī Rīgas apgabaltiesu lemt par A.Lūša apstiprināšanu bankas administratora postenī.Gan FKTK, gan Maksātnespējas administrācija noliedz, ka Lūsim būtu apšaubāma reputācija.