Britu televīzijas žurnālisti izveidojuši sarakstu ar pašām muļķīgākajām Hi-tech dāvanām Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Bet - pat pie šo lietu pilnīgās bezjēdzības - šīm lietām ir viens pluss - tās var dāvināt cilvēkam, kuram jau viss ir, joko laikraksts Daily Mail.

The Gadget Show vadītāji, protams, iepazīstināja publiku ar augsto tehnoloģiju noderīgo lietu topu, kurā ietilpa Nintendo spēļu sistēmas (Wii Music un Wii Fit) un Asus EeePc piezīmjdators, tomēr šīs lietas ir gaužām banālas, salīdzinot ar tādiem izgudrojumiem kā:

1. Iešļūcenes dzērienu glabāšanai - 20 GBP (15.1 LVL).

Zolē izvietotajos rezervuāros pietiks vietas 4 šotiņiem iemīļotā dzēriena, kas piesūcies ar gumijas smaku.

2. Klaviatūra ar neapzīmētiem taustiņiem - 86 GBP (65 LVL).

Šogad Uzņēmumu Reputācijas Tops prezentēs jau desmito korporatīvās reputācijas analīzi, apskatot ne tikai 2014. gada reputācijas izmaiņas, kāpumus un kritumus, bet arī analizējot aizvadītās dekādes spilgtākās tendences.

2014. gada Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju tiks apbalvoti jau 17. jūnijā, bet ar pētījumu Dienas Biznesa lasītāji varēs iepazīties 18. jūnijā - žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops.

Reputācijas Tops šajos gados kļuvis par ļoti būtisku tirgus notikumu barometru, skaidri identificējot dažādu tirgus svārstību un aktivitāšu ietekmi uz reputācijas reitingiem. Pirmie topa gadi kompāniju vadītājiem lika izvērtēt arī sociālās atbildības nozīmi uzņēmuma reputācijā.

Īss ieskats vēsturē:

Pētījums uzņēmumu reputācijas līderu noskaidrošanai pirmo reizi tika veikts 2005. gadā. Eksperti bija vienisprātis, ka Reputācijas Tops rosinās uzņēmējus novērtēt reputācijas spēku biznesā. Pirms desmit gadiem topā iezīmējās būtiska tendence – topa vietas ieņēma gan pelnošas korporācijas, gan 2005. gadā zaudējumus cietuši uzņēmumi, pierādot, ka ne vienmēr apgrozāmo līdzekļu daudzums nosaka to, kurš komersants būs sabiedrībai vai saviem sadarbības partneriem tīkamākais.

Paziņoti ietekmīgākie Baltijas «Instagram» influenceri.

Šobrīd influenceru skaits strauji aug, un uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk saprast, kurus izvēlēties par savu produktu vēstnešiem. Influenceru tops palīdz šajā jomā orientēties un noskaidrot, ar kurām «Instagram» zvaigznēm uzņēmumiem būtu sadarboties visefektīvāk.

Par Baltijas Instagram influenceru topa līderi kļuva @akvuzeee no Lietuvas. Turklāt lietuviešu influenceri dominē gan pirmajā desmitniekā, gan visā topā. Pirmajā desmitniekā izdevies iekļūt tikai vienam latvietim un vienam igaunim – @niklavs un @hensugusta.

Baltijas «Instagram» influenceru tops tika noteikts pirmo reizi, atsevišķi topi tika izveidoti arī katrā no Baltijas valstīm.

Latvijas Instagram influenceru top 5 – @niklavs, @movieevelina, @kporzee, @lauriszalans, @betabeidz.

Par spīti iekšzemes pieprasījuma kritumam šī gada pirmajos deviņos mēnešos Rīgas lielāko tirdzniecības centru apgrozījums ir turpinājis pieaugt, raksta laikraksts Dienas bizness.

Apgrozījums turpinot kristies konkrētās preču kategorijās, kas nav pirmās nepieciešamības preces, - mēbeles, juvelierizstrādājumi un elektropreces. Stabils apgrozījuma pieaugums vērojams pārtikas precēm, kas pamatā skaidrojams ar augstu inflāciju, norāda LCM tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska.

Apgrozījums arī samazinājies tirdzniecības centrā Barona centrs.

Rīgas tirdzniecības centru apgrozījums šī gada pirmajos deviņos mēnešos:

Hansabankai pastāvīgi pilnveidojot savu internetbanku, kā arī turpinot elektronisko kanālu popularizēšanu, gada laikā dubultojies to cilvēku skaits, kuri noslēguši uzkrājumu līgumus, izmantojot elektroniskos kanālus – Hansabankas internetbanku, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

Kontekstā ar kopējo privātpersonu noguldījumu apjoma palielināšanos šī ir laba ziņa, kas liecina par sabiedrības kopējo finanšu zināšanu un informētības pieaugumu, ir pārliecināts Hansabankas Investīciju produktu daļas vadītājs Renārs Karaš.,

Turpinot attīstīties elektroniskajai videi, klientiem arvien svarīgāka kļūst internetbankas sniegtā iespēja ietaupīt laiku un naudu. Gandrīz divreiz pieaudzis arī kopējais pieteikumu skaits Hansabankas pakalpojumiem, izmantojot internetbanku.

No visiem bankas piedāvātajiem pakalpojumiem interneta vidē klienti visbiežāk izvēlas slēgt tieši noguldījumu (depozītu) līgumus – patlaban jau 40% no visiem Hansabankas depozītu līgumiem tiek noslēgti internetbankā. Otrajā vietā ir automātisko rēķinu apmaksas līgumu noformēšana – to izmanto gandrīz ceturtā daļa (23,7%) klientu. Tūlīt pēc tam seko īstermiņa aizdevumu līguma slēgšana, ko izmanto 21,7% klientu, jo šādu īstermiņa līgumu noformēšanas gadījumā klientam pat nav jādodas uz banku, lai parakstītu dokumentus.

Sākot ar šodienu, SEB bankas klienti konta atlikuma pārlūkošanu un rēķinu apmaksu var veikt, izmantojot SEB bankas mobilo internetbanku. Savukārt iPhone un Android tālruņos papildus iespējams aplūkot tuvākās filiāles un bankomātus, uzzināt aktuālos valūtu kursus un izmantot valūtu kalkulatoru, informē banka.

Kā liecina SEB bankas un Mindscan veikts pētījums - mobilo internetbanku izmanto katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, kurā visbiežāk veic divas funkcijas – konta atlikuma pārlūkošanu un rēķinu apmaksu.

«Pēc veiktā pētījuma datiem, mēs redzam, ka jau šobrīd katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs jeb 26% respondentu lieto mobilo internetbanku. Šāda mobilās internetbankas popularitāte skaidrojama ar lietošanas ērtību – vairāk nekā puse jeb 65% no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka mobilās internetbankas nozīmīgākā priekšrocība ir iespēja izmantot to jebkurā laikā un vietā bez datora starpniecības, skaidroja SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.

Starptautiskais ietekmīgais finanšu žurnāls Global Finance par labāko internetbanku privātpersonām Centrālajā un Austrumeiropā šogad atzinis internetbanku Hanza.net. Pasaules labākās internetbankas žurnāls izvērtē jau ceturto gadu.

Hanza.net atzīta par labāko privātpersonu internetbanku Centrālajā un Austrumeiropā. Tāpat tā ieguvusi pirmo vietu arī labākā web dizaina un labākā kopējā risinājuma kategorijās.

„Attīstoties internetbanku jomai, pieaug arī konkurence, un rezultātā arvien sarežģītāks uzdevums bankām ir atšķirties no sāncenšiem. Kas ir tas, ko veiksmīgākās bankas dara tiešsaistē? Tas ir jautājums, kuru izvirzīja Global Finance savā ceturtajā Pasaules labāko internetbanku godalgā,” raksta Global Outlook.

Internetbanku vērtējumā tika iesaistīti eksperti no tādām kompānijām kā Bearing Point, Deloitte & Touche, Logica, Neoris un Tata Infotech.

Starptautiskais finanšu žurnāls Global Finance 2011. gadā par labāko internetbanku patērētājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir atzinis Swedbank, savukārt par labāko internetbanku korporatīvajiem klientiem izdevums šogad atzinis UniCredit Bank.

Izdevuma žūrijas galvenie kritēriji bija internetbanku funkcionalitāte, iespēju klāsts, apkalpošanas līmenis un dizains.

Austrijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Spānijā un Šveicē par labāko internetbanku korporatīvajiem klientiem ir atzīta Citi banka, savukārt Turcijā un Apvienotajā Karalistē – HSBC internetbanka. Par labāko internetbanku patērētājiem Apvienotajā Karalistē izdevums nosaucis Lloyds TSB International, Spānijā – Bankinter, Turcijā – HSBC, Grieķijā – Piraeus Bank.

Global Finance ir viens no vadosajiem finanšu izdevumiem pasaulē, kas savu darbu sāka 1987. gadā. Patlaban Global Finance lasa 163 pasaules valstīs.

Bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, kas iedzīvotājus kaitina visvairāk, internetbankas kodu kartiņu lietošanā. Savā ziņā var teikt, ka internetbankas kodu karšu ēra ir beigusies, un bankas tās aizstāj ar modernākiem risinājumiem.

- Kodu karšu lietošanā cilvēkus visvairāk kaitina situācija, kad nekavējoties jāveic maksājums internetbankā, bet kodu karte nav pie rokas. Šāda situācija kaitinoša šķiet 49% aptaujāto iedzīvotāju, kas lieto internetbanku, un 26% tādā situācijā arī ir nokļuvuši.

- Līdzīgi kaitinoša ir situācija, kad ārzemēs nepieciešams veikt maksājumu, bet kodu karte nav paņemta līdzi. Tā atzina 43% internetbankas lietotāji, un 5% minēja, ka ir saskārušies ar šādu situāciju ceļojuma laikā.

- 37% internetbanku lietotājus kaitina situācija, kad cipari kodu kartē vairs nav vairs izlasāmi vai kodu karte ir pārlūzusi. Ar kartes nodilšanu saskārušies 14% internetbanku lietotāji, bet ar pārlūzušu karti – 5%.

Latvijas uzņēmumu reputācijas «mērīšana» turpinās – jau septīto gadu pēc kārtas, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumu vadītājus, tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops. Jaunums šogad – pirmo reizi portāla db.lv apmeklētāji var piedalīties totalizatorā un prognozēt, kuri uzņēmumi gozēsies topa augšgalā 2012. gadā.

LD Uzņēmumu reputācijas TOP 2012 izdevums pie lasītājiem nonāks 13. jūnijā. Pērn topa augšgalā bija pārbaudīta vērtības – Laima, Latvijas Mobilais telefons un Latvija Statoil. Vai šogad kas būs mainījies?

Topa veidotāja, sabiedrisko attiecību aģentūra Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska: «Jau septiņus gadus cīņa par iedzīvotāju un uzņēmēju atzinību un reputācijas līdera godu norisinās starp Latvijas vadošajiem uzņēmumiem – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un Latvija Statoil, kas topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Tomēr korporatīvajai mīlestībai ir visai nepastāvīga daba. Jau pašlaik varam droši prognozēt, ka aizvadītā gada spraigo notikumu ietekmē 2012. gada topā noteikti neiztiksim bez reputācijas kritumiem un kāpumiem, favorītu un grēkāžu maiņas, par to būs parūpējušies Latvijas iedzīvotāji.»

Otrdien, 17. jūnijā, Latvijas Nacionālajā operā notika svinīga desmitā Uzņēmumu Reputācijas Topa apbalvošanas ceremonija, kurā tika paziņoti 2014. gada uzņēmumi ar augstāko reputāciju un desmitgades reputācijas līderi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un laikraksta Dienas Bizness veidotais Uzņēmumu Reputācijas Tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā, kura apbalvošanas ceremonija šogad pulcināja Latvijas vadošo uzņēmumu vadītājus un uzņēmējus. Pasākumā viesus uzrunāja Ministru prezidente Laimdota Straujuma un LIAA direktors Andris Ozols.

«Jau desmit gadus nemainīgi topa augšgalā ir eksportējoši uzņēmumi, puse no labākajiem 2014. gada TOP20 uzņēmumiem veiksmīgi darbojas gan pašmāju, gan ārvalstu tirgos. Laba reputācija un līderība mājas tirgū ir bijusi priekšrocība, iekarojot eksporta tirgus, jo klienti visur novērtē kvalitatīvus produktus un pakalpojumus, labu servisu, atklātu komunikāciju un rūpes par darbiniekiem, sabiedrību un vidi,» uzsvēra LIAA direktors Andris Ozols.

Pēc mēneša taps zināmi 2013. gada Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju

Jau devīto gadu tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops, kurā iekļuvušie uzņēmumi tiks apbalvoti 19. jūnijā, bet ar pētījumu Dienas Biznesa lasītāji visā tā pilnībā varēs iepazīties 20. jūnijā.

Šogad īpašu uzmanību Dienas Bizness un topa veidotāji Nords Porter Novelli pievērsīs uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības vērtējumam, respektīvi, tam, cik un kā kompānijas rūpējas ne tikai par savu, bet visas sabiedrības labklājību. Jāpiebilst, ka šis ir viens no uzņēmumu reputācijas faktoriem, kas gadu no gada kļūst arvien nozīmīgāks gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju acīs.

Fiksē fotofinišā

Latvijas iedzīvotāji ir par ceturtdaļu aktīvāki internetbankas lietotāji nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji, liecina 2016. gada Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI).

Kā informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), Latvijā banku pakalpojumus tiešsaistē lieto 81%, kamēr ES tikai 57% iedzīvotāju. Latvija jau otro gadu ieņem 6. vietu reģionā. Vēl aktīvāk internetbanka tiek lietota tikai Skandināvijā un Igaunijā,

«Latvija uz citu valstu fona izceļas ar augstas kvalitātes internetbankām, kas ir pat funkcionālākas nekā citās indeksa līdervalstīs – Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Nīderlandē. Elektroniska banku pakalpojumu saņemšana ļauj ietaupīt budžetu un veicina dažādu tautsaimniecības nozaru attīstību, piemēram, veiksmes stāsts ir IT nozare – uzņēmumi, kas guvuši pieredzi internetbanku izstrādē Latvijā, tagad turpina iesākto, eksportējot šos augstās pievienotās vērtības pakalpojumus,» skaidro LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

Paplašinoties interneta pieejamībai Latvijā, pieaugot internetbanku lietotāju skaitam un iedzīvotāju interesei par elektroniskajā vidē pieejamajiem banku pakalpojumiem, SEB banka saviem klientiem sākusi piedāvā internetbanku Ibanka ar pilnīgi jaunu dizainu un ērtāku lietošanu.

Ibankā papildināta un strukturēta pakalpojumu izvēlne, ir iespēja klientam pašam veidot savu ātro izvēlni, tajā iekļaujot biežāk izmantotos pakalpojumus. Šobrīd SEB bankas internetbanku lieto jau vairāk kā 50 % bankas klientu un kopējais elektroniski veikto darījumu skaits pieaudzis līdz 84 %. Salīdzinājumā ar pagājušā gada sešiem mēnešiem, šogad SEB bankas internetbankas lietotāju skaits pieaudzis par 23 %, savukārt internetā veikto darījumu skaits pieaudzis par 31 %.

SEB bankas un E-Spy pētījuma dati liecina, internetbanku savu finanšu pārlūkošanai, rēķinu veikšanai un citu finanšu pakalpojumu izmantošanai lieto vairāk kā 84 % respondentu. SEB banka vēlas klientiem atgādināt, ka tā saviem klientiem nekad ar e-pasta starpniecību nelūdz norādīt savus identifikācijas datus, kā arī paroles un autorizācijas kodus. Neskaidrību un jautājumu gadījumā mēs aicinām vienmēr sazināties ar banku. Šogad par pilnveidojumiem internetbankā jau ziņoja Hansabanka.

Es piederu pie cilvēkiem, kas uzskata, – visu, ko var elektronizēt, ir jāelektronizē. Tas attiecas gan, piemēram, uz e-receptēm, gan saziņu ar valsts iestādēm.

Tajā pašā laikā šim it kā laika garam tik atbilstošajam uzstādījumam kā auksta dušas šalts bija politoloģes Ilzes Ostrovskas tvīts: «Šodien bankā piedzīvoju situāciju, ka kategoriski pieprasīja iesniegumu rakstīt bankas mājas lapā un caur internetbanku. Absolūtam vairākumam no maniem vienaudžiem (70 g. v.) nav interneta prasmju. Tātad – izmesti ārpus borta! Ko viņi dara šādā situācijā, – nespēju iedomāties.» Tam atbildēja jaunā, advancētā Žaņa Lipkes muzeja direktore Lolita Tomsone: «Tā ir nejēdzīga situācija un padara seniorus atkarīgus no tiem radiem, kaimiņu bērniem, kas to var. Un tas nav droši.»

Šie divi tvīti ļoti labi izgaismo mūsdienu nevienlīdzību, ka robežšķirtne ir ne tik daudz bagāts vai nabags, bet gan digitāli komunicēt varošs vai nē. Ne velti visā pasaulē tiek runāts par digitālo plaisu, kuras vienā pusē ir tie, kas var visas jaunās priekšrocības izmantot, bet otrā tie, kas uz to var tikai skumji noraudzīties. Jāteic, ka Latvijā, kur interneta infrastruktūra ir izcili labi attīstīta, digitālo plaisu veido ne tik daudz interneta nepieejamība, kā prasmju trūkums.

Šogad, sarūkot banku filāļu skaitam, vienlaikus pieaudzis to bankas klientu skaits, kas izmanto internetbanku. Visvairāk internetbankas lietotāju skaits pieaudzis Swedbank, bet vissstraujāk filiāles sarukušas SEB bankai.

Latvijas komercbanku asociācijas dati liecina, ka internetbankas lietotāju skaits šogad jūnija beigās sasniedza 1,415 miljonus, kas ir par 30 tūkstošiem lietotāju jeb 2,2% vairāk nekā šā gada sākumā. Tikmēr filiāļu skaits sešu mēnešu laikā sarucis par 35 vienībām jeb 8,6%, sasniedzot 371 filiāli jūnija beigās.

Lielākais internetbankas lietotāju skaits ir Swedbank - šogad jūnija beigās tie bija 784,2 tūkstoši bankas klienti, kas turklāt ir par 22 tūkstošiem lietotāju jeb 2,85% vairāk nekā nekā gada sākumā. Kopējais bankas aktīvo klientu skats Swedbank šā gada vidū bija 933,7 tūkstoši, kas ir par 6,7 tūkstošiem aktīvu klientu vairāk nekā gada sākumā. Bankai jūnija beigās bija 54 filiāles – tik pat, cik šā gada sākumā.

Starptautiskais finanšu žurnāls Global Finance Magazine desmito reizi paziņojis sava apskata World’s Best Internet Banks uzvarētājus Centrālajā un Austrumeiropā. Par labāko internetbanku privātpersonām Latvijā atzīta SEB bankas Ibanka.

Banku sniegumu vērtēja pasaules līmeņa speciālisti, ņemot vērā internetbanku funkcionalitāti, drošību, dizainu, piedāvāto produktu klāstu, bankas stratēģiju un citus nozīmīgus faktorus. Sasummējot visus rezultātus, SEB bankas Ibanka ieguvusi augstāko punktu skaitu kategorijā Labākā internetbanka privātpersonām Latvijā. Tāpat žurnāls atzinis SEB bankas Ibanku par labāko internetbanku privātpersonām informācijas drošības aspektā visā Centrālās un Austrumeiropas reģionā.

Aktīvo privātpersonu skaits, kas lieto SEB internetbanku, gada laikā pieaudzis par 28%, kopš gada sākuma - par 9%, bet juridisko klientu - par 21%, savukārt kopš gada sākuma - par 5%. Privātpersonu veikto darījumu skaits internetbankā šī gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 22% (salīdzinājumā ar 2008. gada 1. pusgadu), bet kopējais Ibankas lietotāju – gan privātpersonu, gan juridisko personu - skaits pirmajā pusgadā pieaudzis par 15%, informē SEB banka.

Darbaspēka izmaksas stundā gada laikā līdz šī gada otrajam ceturksnim Eiropas Savienības (ES) valstīs palielinājās par 3.4%. Vislielākais darbaspēka izmaksu pieaugums reģistrēts Latvijā, kur darbaspēka izmaksas stundā gada laikā palielinājušās par 24.8%, liecina Eurostat dati.

Vismazākais darbaspēka izmaksu pieaugums gada laikā reģistrs Vācijā (0.7%), Maltā (1.8%) un Zviedrijā (2.2%), savukārt vislielākais - Latvijā (24.8%), Rumānijā (23.0%) un Bulgārijā (21.9%).

Lietuvā un Igaunijā darbaspēka izmaksu pieaugums pēdējā gada laikā bija attiecīgi 18.2% un 16.9%.

Tabula. Darbaspēka izmaksu izmaiņas salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada.

Latvijas mīlētāko zīmolu saraksta pirmajā vietā ir zīmols Google, šodien tika paziņots kompāniju DDB Consulting, Gfk Custom Research Baltic, PHD Latvia un Kapitāls kopīgi veidotajā Mīlētāko zīmolu topa apbalvošanas ceremonijā.

Otrs mīlētākais zīmols Latvijā ir Inbox, bet trešais - Swedbank. Top10 ceturto vietu ieņem Youtube, piekto - Rimi, sestajā vietā ierindojas Facebook, septītajā - Lattelecom, astotajā vietā ir Skype, devītajā vietā Maxima, bet Top10 noslēdz Depo.

Par 2015.gada unikālāko zīmolu atzīts Rīgas Melnais balzams, kvalitatīvākā zīmola statusā ir Nike, savukārt kā izdevīgākais zīmols ir noteikts Supernetto.

Žurnāla Kapitāls īpašā balva - Straujāk augošākais zīmols - tika piešķirta Statoil, pētījumu aģentūras GfK speciālbalvu - Zīmols ar potenciālu - ieguva Latvijas Televīzijas 1.kanāls, bet PHD Latvija drosmīgākā zīmola statuss tika piešķirts Amoralle.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Šā gada janvārī reģistrētas 911 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 12% mazāk nekā 2012. gada attiecīgajā mēnesī, liecina jaunākā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) dati.

Janvārī reģistrētas 776 jaunas pasažieru automašīnas un 135 jaunas vieglā komerctransporta automašīnas – gan jauna pasažieru automašīnu, gan jauna vieglā komerctransporta reģistrācijas šā gada pirmajā mēnesī ir samazinājušās par 12%.

Latvijā visvairāk janvārī reģistrētas tādu vieglo automašīnu zīmolu kā Volkswagen (reģistrētas 132 automašīnas, kas ir 14,5% no kopējās tirgus daļas), Toyota (109 automašīnas jeb 12,0% tirgus daļa), Peugeot (80 automašīnas jeb 8,8% tirgus daļas), Renault (55 automašīnas jeb 6% no tirgus daļas) vieglās automašīnas.

Ceturtdien, 19. oktobrī, pie laikraksta Dienas Bizness abonentiem un no 23. oktobra mazumtirdzniecībā nonāks žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Šī ir jau divdesmit pirmā reize, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Taču vienlaikus šī ir pirmā reize, kad vienā izdevumā atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

«Mēdz sacīt, ka zeme ir apaļa, ar to domājot, ka pēc zināma laika mēs atkal satiekam tos pašus cilvēkus un nodarbojamies ar tām pašām vai līdzīgām lietām. Dažs to sauc par karmu, dažs par likumsakarību, bet jebkurā gadījumā jau šķiroties ir vērts aizdomāties par to, lai satikšanās būtu uz patīkamas nots. Arī Dienas Biznesam Miljonāru tops ir tāda atkalredzēšanās, savulaik kopts un lolots un tagad pēc vairāku gadu pārtraukuma atgūts kā iztrūkstošais mozaīkas gabaliņš mūsu dažādo, ik gadus veidoto analītisko topu sarakstā. Mēs augstu novērtējam, ka Latvijas bagātāko cilvēku topu ekskluzīvi DB veido autori ar lielu pieredzi un gadu gaitā atstrādātu metodiku – Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu ekspertiem Vadimu Jerošenko un Jāni Pinni. No DB perspektīvas mēs uz šajā žurnālā apkopotajiem faktiem raugāmies ne tikai kā uz iespēju salīdzināt konkrēto cilvēku un ģimeņu turīguma līmeni, bet arī kā uz plašu izzinošu materiālu par Latvijas biznesa vidi un tautsaimniecības attīstības dinamiku kopumā,» saka laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Trešdien, 19. jūnijā, laikraksta Dienas Bizness redakcijā notika svinīga gadskārtējā Uzņēmumu Reputācijas Topa rezultātu paziņošana, kurā tika sumināti 150 Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju. Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Dienas Bizness veidotais Reputācijas tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā, kura apbalvošanas ceremonija šogad pulcināja vairāk nekā 150 valsts vadošo uzņēmumu vadītāju. Pasākumā viesus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Reputācijas Topa ceremonijā tika apbalvoti Uzņēmumu Reputācijas Topa 2013 pirmo 10 vietu ieguvēji, kā arī nozaru topu uzvarētāji – vadošie Latvijas uzņēmumi. Šogad topa virsotnē ir atgriezies uzņēmums SIA Latvijas Mobilais Telefons, kas saņēma balvu kā uzņēmums ar labāko reputāciju gan starp savas nozares uzņēmumiem, gan starp visiem Latvijas uzņēmumiem kopumā. Reputācijas topa augstajā otrajā vietā ierindojusies AS Swedbank, savukārt trešo vietu ieņem uzņēmums AS Laima, kas iepriekšējos divus gadus noturējās topa augšgalā. Uzņēmums ar straujāko reputācijas izaugsmi šā gada topā – VSIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, pakāpjoties Reputācijas topā par 36. vietām.