Nosacījumu izmaiņas tā dēvētajam baltajam sarakstam to padara par VIP klubiņu, kas ir slēgts mazajiem uzņēmējiem, tādējādi valdība atsakās no pērn solītā izpildīšanas.
Tā valdības sēdē akceptēto noteikumu (par Padziļinātās sadarbības programmas darbību) izmaiņas vērtē bijušais Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Proti, lai arī sākotnēji bija paredzēts, ka papildu kritēriji, kas ierobežo mazo un vidējo uzņēmumu dalības iespējas, būs spēkā tikai gadu, ļaujot pēcāk dalībnieku loku paplašināt, tagad Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka programmas paplašināšana varētu apdraudēt tās kvalitāti un visi noteiktie kritēriji ir jāsaglabā. «Izvērtējot pašreizējos kritērijus, tika konstatēts, ka tie kopumā atbilst esošajai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kapacitātei darbam ar Padziļinātajā sadarbības programmā iekļautajiem uzņēmumiem,» skaidro FM.
Tomēr, nākot pretī vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, paredzēts atcelt prasību par ieguldījumu pamatlīdzekļos vai nemateriālajos ieguldījumos konkrētu apmēru – trim miljoniem latu –, vienlaikus paredzot, ka šie ieguldījumi neatkarīgi no to summas var būt cēlonis, lai atkāptos no noteiktajiem finanšu rādītājiem. «Prātā nāk spārnotas frāzes, «kā var nesolīt» un «klausieties uz maniem vārdiem, bet neskatieties uz maniem darbiem»,» tā uz jautājumu, kā vērtē valdības rīcību, atbild A. Lasmanis.
Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts sāka darboties pērn jūlija sākumā, un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar VID nodokļu saistību izpildei. DB jau rakstījis – lai uzņēmums tiktu iekļauts programmā, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp saimnieciskā darbība jāveic vismaz trīs gadus, nodokļu parādu kopsumma nedrīkst pārsniegt 100 latus u.c. Pirmos 12 mēnešus baltā saraksta kandidātiem jāatbilst papildu kritērijiem kā vismaz triju milj.Ls apgrozījums, vismaz 0,5 milj. Ls samaksātiem nodokļiem, 25 darbiniekiem.