Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktais pētījums plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā izraisīja sašutuma vilni, kad 14. maijā tika paziņoti tā rezultāti - ēnu ekonomikas apjoms 2013. gadā bijis 23,8%, un strauji audzis tā īpatsvars tieši būvniecības nozarē. Personīgi mani pārsteidz kas cits – kāpēc, ņemot vērā visiem skaidros šāda iemesla rezultātus, tas turpina izraisīt pārsteigumu, nevis mudina uz stingru rīcību ar reālām izmaiņām?
Pētījuma dati tikai vēlreiz uzsver to, par ko uzņēmēji jau sen runā publiski, aicinot attiecīgās valsts institūcijas un lēmuma pieņēmējus rast risinājumus iemesliem, kas veicina šādu situāciju. Uzņēmēju neapmierinātība ar neparedzamo likumdošanu un nodokļu politiku, atbildīgo iestāžu nespēja uzklausīt un izmantot pamatotus ieteikumus un cīņa ar sekām, nevis iemesliem veicina ēnu ekonomikas pieaugumu, kas jau bija sācis samazināties.
Gribētu komentēt būtiskākos pētījuma rezultātus, kas liecina – 60,7% uzņēmēju ir neapmierināti ar likumdošanas kvalitāti, liela daļa arī ar nodokļu politiku, jaunie uzņēmēji darbību sāk ar domu nemaksāt nodokļus. Šiem rezultātiem vajadzētu būt kā modinātāja zvanam visiem lēmuma pieņēmējiem! Mana personīgā pieredze liecina, ka uzņēmēji grib maksāt nodokļus, bet tam ir nepieciešama labvēlīga vide – stabila nodokļu politika, kas ļauj uzņēmējdarbību plānot ilgtermiņā, nevis ik pusgadu pārskatīt izdevumus.
Kamēr 2012. un daļēji arī 2013. gadā būvniecības apjoms Eiropas Savienībā turpināja samazināties, uz šā fona Latvijā tas bija viens no straujākajiem izaugsmes rādītājiem. Bet tajā pašā laikā joprojām nav stājies spēkā jaunais Būvniecības likums – tas atlikts nu jau uz 1. oktobri, joprojām nav skaidrs, kura ministrija ir atbildīgā par nozari, Publisko iepirkumu likums (PIL) joprojām atbalsta dempinga cenu politiku un darbu ēnu ekonomikā. Šobrīd saucu tikai piemērus, un tie skaidri norāda uz iemesliem, kāpēc 60,7% uzņēmēju ir neapmierināti.
Vēlreiz uzsvēršu arī tos iemeslus, kas pētījumā, iespējams, parādās vien netieši, bet ļoti tieši ietekmē ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī. Galvenie ir: negodīga konkurence un uzņēmējdarbības vide, kas ļauj piedāvāt dempinga cenas, absurdas PIL normas, atbalsta trūkums nodokļu maksātājiem un virkne citu. Visi minētie un neminētie faktori veicina situāciju, kuras rezultātā atbildīgās institūcijas cenšas noķert tos, kuri jau ir pārkāpuši likumu, nevis savlaicīgi nodrošinājušas piemērotu vidi, kurā visi ir ieinteresēti savlaicīgi segt saistības pret valsti.
Tas, ka PIL ir nepilnīgs un neveicina nodokļu nomaksu, šobrīd jau ir gandrīz kā anekdote uzņēmēju vidū – tika radīts jauns, plašs dokuments, kurā atsevišķas normas situāciju šobrīd padara absurdu. Apjomīgajos grozījumos, kas stājās spēkā 2013. gada 1. augustā, pazuda vai parādījās virkne dīvainu, bet nozīmīgu un nodokļu politiku regulējošu prasību. Piemēram, no PIL ir izņemta norma par nepieciešamību nodrošināt 70% no vidējās algas līmeņa nozarē, parādījās pants, kas būtībā ļauj nemaksāt nodokļus līdz pat valsts un pašvaldību pasūtījuma iegūšanai, joprojām tika saglabāts zemākās cenas princips valsts un pašvaldības iepirkumu konkursos un citi.
Īpaši jāuzsver jau minētais PIL pants par nodokļu nomaksu – šobrīd spēkā esošā likuma redakcija nodokļu maksātājus nostāda vēl neizdevīgākā situācijā, nekā bija pirms tam. Joprojām darbojas likuma norma, kas valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos ļauj piedalīties arī nodokļu nemaksātājiem. Par spīti visām diskusijām, kas gan pirms, gan pēc tam bijušas par nepieciešamību izslēgt iespēju šādiem uzņēmumiem pat piedalīties konkursos (nemaz nerunājot par uzvaru), joprojām tas tiek veicināts.
29. maijā Saeimā 2. lasījumā tika apstiprināti grozījumi par šīs kļūdas labojumu, bet tam ir bijuši nepieciešami jau 10 mēneši! Tomēr vēl joprojām publiski izskan dīvaini iebildumi un spriedelējumi par to, kāpēc prasība maksāt nodokļus ir neatbilstoša. Turklāt pret to iestājas neviens cits kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kam prioritāri vajadzētu veicināt veselīgu un godīgu konkurenci. Pret jaunajiem grozījumiem ir arī pašvaldības, kas acīmredzot neapzinās uzņēmēju maksāto nodokļu nozīmi katras pašvaldības budžetā.
Par šīm problēmām bieži runā uzņēmēji, bet satraukties vajadzētu arī pasūtītājiem – lētākās cenas princips un ēnu ekonomikas īpatsvars nekādi neveicina kvalitatīva produkta vai pakalpojuma saņemšanu. Zemākās izmaksas ir īstermiņa parādība, un visbiežāk tas ir tikai šķietams efekts līguma noslēgšanas brīdī. Bet pasūtījuma izpildes laikā tādos gadījumos rodas virkne problēmu, piemēram, ar atbilstoši lētu materiālu piegādēm, slikti apmaksātu darbinieku kompetenci un līdzīgi. Maigi izsakoties, kvalitāte tādās situācijās ir apšaubāma un pasūtītājam rezultātā izmaksā vairāk.
Svarīgi arī, ka Latvijai kā valstij nav daudz reālu instrumentu godīgo nodokļu maksātāju atbalstam, un, lai arī pirms diviem gadiem tika ieviests tā dēvētais VID uzņēmumu “baltais saraksts”, praktiskas jēgas no tā īsti nav bijis. Taisnības labad jāsaka, ka ar I. Pētersones stāšanos VID ģenerāldirektores amatā situācija ir uzlabojusies – PVN pārmaksu atmaksā ievērojami ātrāk, uzņēmumiem nozīmēti privātie konsultanti. Tomēr sākotnēji „baltā saraksta” pamatideja un vērtība bija iecere to sasaistīt ar valsts un pašvaldību iepirkumiem. Tā kā valstij nav daudz instrumentu ēnu ekonomikas mazināšanai, budžeta ieņēmumu palielināšanai un vienlaikus arī nodokļu maksātāju atbalstam, uzskatu, ka nedrīkst laist garām iespēju veikt labojumus Publisko iepirkumu likumā.
Situācijā, kad ir zināmi galvenie ēnu ekonomikas iemesli un ir definēti ļoti precīzi uzņēmēju ierosinājumi par nodokļu maksāšanas veicināšanu, atliek vienīgi rīkoties. Mans galvenais ieteikums lēmumu pieņēmējiem ir neaizmirst par to, cik svarīgi ir nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, veicināt preventīvu nodokļu apmaksu, nevis „post factum” cīnīties ar sekām, un panākt, lai tie uzņēmumi, kuri izvēlas maksāt visus nodokļus, konkurences cīņā būtu ieguvēji, nevis zaudētāji. Tāpēc aicinu valsts lēmējvaru un politiķus parādīt, ka tiem ir mugurkauls un valstisks skatījums uz nodokļu iekasēšanas politiku, kas ir viena no valsts pamatfunkcijām. Tādā gadījumā varbūt pietiks naudas arī skolotājiem, pensionāriem un mediķiem.