Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.

Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.

Aiziešot pa pieskari

Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.

Uzticība Vorenam Bafetam atmaksājusies, bet kas būs pēc viņa?

Šķiet, katru reizi, kad pasaulslavenais investors un Berkshire Hathaway vadītājs Vorens Bafets tiek pamanīts, kādā ātrās ēstuves restorānā notiesājot hamburgeru, daļai šīs kompānijas investoru notrīc sirsniņa. V. Bafeta ne īpaši veselīgās ēšanas paradumi jau ieguvuši gandrīz leģendāru statusu, un daļa investoru uztraucas par minētās finanšu pasaules zvaigznes veselību. Proti, V. Bafetam ir jau 84 gadi, un daudzi pauž pārliecību, ka bez viņa vadības Berkshire Hathaway vairs nebūs tā pati vecā kompānija.

Uzticība atmaksājusies

V. Bafets ir slavens ar savu spēju atrast pievilcīgus un īsti nenovērtētus uzņēmumus, kuros tad attiecīgi šī investora stūrētā Berkshire Hathaway iegulda vai nopērk. Katrā ziņā arī šogad «uzticēties Bafetam» stratēģija ir atmaksājusies un Berkshire Hathaway B klases akciju vērtība Ņujorkas biržā ir palielinājusies jau gandrīz par 18% – līdz 139,5 ASV dolāru atzīmei. Šajā pašā laika posmā plašā ASV akciju tirgus indikatora vērtība ir augusi krietni lēnāk – par 6%. Jāpiebilst, ka Berkshire Hathaway akciju vērtība faktiski bez kādiem īpašiem pārtraukumiem palielinās jau kopš 2011. gada augusta – kopš tā brīža minētā uzņēmuma akcijas vērtība ir palielinājusies jau par 100%.

#Uzņēmumu cenas pārāk dārgas, lai dotos to pirkšanas medībās, teic pasaulslavens investors.

Uzņēmumu cenas pārāk dārgas, lai dotos to pirkšanas medībās, teic pasaulslavens investors

Ir dažas lietas, kas investīciju pasaulē nemainās. Viena no tām – ziemas izskaņā finanšu tirgus dalībnieku obligātās lasāmvielas sarakstā parādās pasaules slavenākā investora Vorena Bafeta ikgadējais vēstījums viņa stūrētā holdinga uzņēmuma Berkshire Hathaway akcionāriem. No tā tirgus dalībnieki mēģina saprast, ko par aktuālajām tendencēm domā viens no pasaulē pašiem veiksmīgākajiem investoriem. Tāpat ar lielu interesi Bafeta fanu pulciņš gaida viņa pārdomas par citiem jautājumiem. Zināmā mērā šo lasāmvielu atvieglo tas, ka leģendārajam investoram ir tendence izteikties asprātīgā manierē.

Investīciju guru Vorens Bafets aizvadījis veiksmīgu dienu akciju tirgū, raksta MarketWatch.

Desmit lielāko Vorena Bafeta kompānijas Berkshire Hathaway ieguldījumu vērtība pirmdienas laikā palielinājās par 838,7 miljoniem dolāru, liecina FactSet analīze, balstoties uz datiem par investīcijām, ko kompānija sniegusi pērnā gada 31. decembrī.

Lielākais V. Bafeta ieguldījums – aptuveni 463,5 miljoni Wells Fargo akciju, - cenai augot par 38 centiem, nopelnījušas Bafetam aptuveni 176,1 miljonu dolāru.

Coca Colas akcijas cenas kāpums par 24 centiem Bafeta bagātību palielinājis par 96 miljoniem dolāru, bet American Express akcijas cenas pieaugums par 90 centiem vairoja viņa ieguldījuma vērtību par 136,45 miljoniem dolāru.

IBM akcijas cena pieauga par 2,16 dolāriem, tādējādi palielinot Bafeta ieguldījumu par 166,3 miljoniem dolāru.

Leģendārais investors Vorens Bafets uzpircis finanšu tirgus Amazon.com un ASV banku akcijas.

Reizi ceturksnī rodas iespēja ieskatīties pasaules slavenāko investoru un ietekmīgāko hedžfondu portfeļos. ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām.

Parasti liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko ar naudu darījis, šķiet, pats slavenākais pasaules investors – Vorens Bafets. Pieejamā informācija liecina, ka viņš iepriekšējā ceturkšņa laikā uzpircis Amazon.com akcijas. Proti, otrajā ceturksnī Bafeta stūrētajai Berkshire Hathaway piederējis par 11% vairāk Amazon.com akciju nekā iepriekš (kopumā vairāk nekā miljarda ASV dolāru vērtībā). Līdz ar to redzams, ka turpina mainīties V. Bafeta skatījums uz investīcijām tehnoloģiju uzņēmumos.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss saglabājuši līderu pozīcijas biznesa laikraksta «Aripaev» veidotajā Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstā.

Kā liecina laikraksta aplēses, Igaunijā bagātākais cilvēks arī šogad ir Kērmans, kura aktīvu kopējā vērtība ir 644,7 miljoni eiro. Viņa biznesa partneris Hinrikuss ieņem otro vietu ar 512,6 miljonu eiro turību.

Abi Igaunijā bagātākie cilvēki gada laikā savu bagātību vairāk nekā dubultojuši.

Trešajā vietā šogad ierindots enerģētikas jomas uzņēmējs Kristjans Rahu, kurš pērn sarakstā bija 12.vietā. Viņa aktīvu vērtība šogad tiek lēsta 312 miljonu eiro apmērā, lai gan pērn tā sasniedza tikai 132,6 miljonus eiro. Krasais viņa turības pieaugums saistāms ar to, ka 2018.gada novembrī Rahu vairāk nekā 350 miljonu eiro vērtā darījumā pārdeva savu enerģētikas uzņēmumu «Utilitas».

Ja Finanšu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski šodien, 11.martā, tiks ievēlēts Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja amatā, reālākais viņa pēctecis varētu būt kāds no viņa pašreizējiem vietniekiem ministrijā. Tas secināms no Dienas uzrunāto politiķu atbildēm.

«Atbilde ir īsa – vispirms pārliecināmies, sagaidām lēmumu un apstiprinājumu, ka M.Bičevskis aiziet no šī amata. Taču tā noteikti nebūs politiska kandidatūra,» norāda FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība), kurai piekrīt arī finanšu ministrs Andris Vilks.

Uzstādījumam, ka valsts sekretārs nedrīkst būt politiķis, pēc ministra preses sekretāra Alekša Jarocka teiktā, nav nekāda sakara ar M. Bičevska kādreizējo darbību Tautas partijā. No tās ierēdnis esot norobežojies sen.

Pagaidām neesot spriests par procedūru, kādā tiks izvēlēts piemērotākais M.Bičevska pēctecis. Tomēr, pēc finanšu ministra teiktā esot trīs ceļi – meklēt kandidātu FM iekšienē, visā valsts pārvaldē vai ārējā konkursā. I.Viņķele atbalsta kandidāta meklēšanu starp augstas raudzes ierēdņiem valsts pārvaldē un tieši FM iekšienē.

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Valdība otrdien atbalstīja Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta apstiprināšanu amatā uz trešo piecu gadu termiņu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) aģentūrai LETA šādu lēmumu skaidroja ar to, ka, "dzīvojot hibrīdkara apstākļos, ir nepieciešama profesionāla un patriotiska dienestu vadība, kas gādā par valsts drošību". Mežviets dienestu vadot profesionāli un pārliecinoši, tādēļ pieņemts lēmums virzīt viņu apstiprināšanai amatā uz trešo termiņu.

Likums paredz, ka VDD priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma.

Mežviets VDD (tolaik Drošības policijas) priekšnieku kļuva 2014.gada novembrī.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Latvijas specdienetu priekšnieki amatos allaž atrodas samērā ilgu laiku. Mežvieta priekštecis Jānis Reiniks amatā atradās laikā no 1999. līdz 2014.gadam.

Kalnrūpniecības uzņēmuma Rio Tinto izpilddirektors Toms Albanīss (Tom Albanese) ceturtdien atkāpies no amata. Tas noticis pēc paziņojuma, ka Rio Tinto 2012. gadā ir spiesti norakstīt aptuveni 14 miljardus ASV dolāru, ziņo Wall Street Jornal.

Rio Tinto 2012. gadā 10 līdz 11 miljardi ASV dolāru tika norakstīti saistībā ar neveiksmīgo alumīnija ieguves uzņēmuma atzaru un vēl trīs miljardi ASV dolāru – saistībā ar Mozambikas ogļu ieguvi.

Ogļu aktīvi Mozambikā tika iegādāti 2011. gadā par četriem miljardiem ASV dolāru, iegādājoties Sidnejā bāzēto kompāniju Riversdale Mining Ltd. No amata līdz ar Rio Tinto izpilddirektoru atkāpies arī Dags Ričijs (Doug Ritchie), kurš vadīja Riversdale iegādes procesu.

2011. gadā kompānijas peļņa saruka par 59%, un to lielā mērā ietekmēja 8,9 miljardus ASV dolāru norakstīšana saistībā ar alumīnija aktīviem.

T. Albanīsa vietā Rio Tinto izpilddirektora amatā stājies Sems Velšs (Sam Walsh), līdzšinējais kompānijas dzelzs rūdas ieguves nodaļas vadītājs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.

Reirs piebilda, ka Razāne viņam iesniegumu atnesusi klātienē, bet Putniņš par savu nodomu rakstīt atlūgumu ministru informējis jau nedēļas sākumā telefoniski.

Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no mēnešalgas.

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursu izsludinās līdz augustam, taču pieteikšanās termiņš būs garš un uzvarētājs tiks nosaukts pēc Saeimas vēlēšanām, šodien žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre stāstīja, ka patlaban Valsts kanceleja meklē jaunu personāla atlases kompāniju, kuru piesaistīt VID vadītāja amata konkursam. Kad tā būs atrasta, konkursa komisija pārskatīs pretendentu prasību kritērijus, kā arī paredzēs gana daudz laika, lai pretendēti varētu sagatavoties konkursam.

Plānots, ka VID vadītāja amata konkurss varētu tikt izsludināts jūlija beigās vai augusta sākumā, paredzot gana ilgu laiku, lai pretendenti varētu pieteikties. «Lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods,» pauda ministre.

Savukārt VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā žurnālistiem norādīja, ka vēl nav izlēmusi, vai pieteiksies VID ģenerāldirektora amata konkursā, jo vispirms vēloties redzēt konkursa nolikumu. Reizniece-Ozola gan piebilda, ka viņa gribētu, lai amata konkursā pieteiktos arī kāds no VID vadības, lai konkursam uzstādītu augstāku latiņu un nodrošinātu lielāku konkurenci.

Miljardiera, investora Vorena Bafeta (Warren Buffett) seja Ķīnā redzama uz ķiršu Coca-Cola 500ml pudelēm un bundžām, vēsta BBC.

V. Bafets bieži redzams, publiski dzerot tieši ķiršu Coca-Colu un tiek uzskatīts par tās lielāko fanu, un viņa investīciju uzņēmums Berkshire Hathaway ir Coca-Cola lielākais akcionārs ar gandrīz 10% akciju.

Coca-Cola gan atzinusi, ka bijusi pārsteigta, kad Bafets piekritis savas fotogrāfijas izmantošanai. Turklāt viņam par to netiek maksāts.

Miljardiera Vorena Bafeta kompānijai Berkshire Hathaway piederošais uzņēmums CalEnergy Resources Poland uzsācis sadarbību ar Polijas valsts kompāniju Grupa Lotos par Baltijas jūras gāzes atradņu apgūšanu.

Polijas valsts kompānijas Lotos rīcībā varētu būt četri miljardi kubikmetru lielas gāzes atradnes. Tas veido vienu trešdaļu no Polijas gada kopējā gāzes patēriņa. Sadarbojoties ar V. Bafeta kompānijām, Polijas valdības uzņēmums tiks pie papildus resursiem, kurus izmantot gāzes nogādāšanai tirgū.

Saskaņā ar abu kompāniju vienošanos tiks veidots kopuzņēmums, kur Lotos kontrolēs 51%, bet CalEnergy 49% daļu. Polijas pievēršanās Baltijas jūras gāzes atradņu izpētei liecina par valsts vēlmi mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas.

Patlaban Polija no Krievijas valsts uzņēmuma Gazprom importē 10,2 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Kopumā gada laikā Polija patērē 14 miljardus kubikmetrus dabasgāzes.

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Viens no Vācijā bagātākajiem cilvēkiem SAP dibinātājs Hasso Platners apsolījis atdot pusi no savas 5 miljardu eiro bagātības labiem mērķiem. Šī apņemšanās padara viņu par pirmo vācieti, kurš pievienojies Vorena Bafeta un Bila Geitsa iniciatīvai, ziņo thelocal.de.

Programmatūras magnāts otrdienas vakarā paziņojis, ka viņš nolēmis piedalīties iniciatīvā, kuru leģendārais ASV investors Bafets un

Microsoft dibinātājs Geitss uzsāka, lai pārliecinātu miljardieris ziedot vismaz pusi no savas bagātības labdarībai, vai nu viņiem vēl dzīviem esot, vai pēc tam.

Pēc Bafeta vārdiem šāda apņemšanās nav juridisks līgums, tas vairāk morāls solījums.

ASV tehnoloģiju kompānija vairs nav miljonāru iecienīts ieguldījumu mērķis, liecina amerikāņu un kanādiešu bagātnieku kluba Tiger 21 biedru aptauja.

Miljonāri par daudz pievilcīgākiem vērtspapīriem uzskata Vorena Bafeta konglomerāta Berkshire Hathaway akcijas. Tādējādi Apple zaudējusi pirmo vietu ikgadējā Tiger 21 biedru aptaujā. Iepriekšējos divus gadus Apple akcijas tika uzskatītas par vispievilcīgākajām.

Klubā Tiger 21 apvienojušies aptuveni 200 uzņēmēji, investori un augstākā līmeņa vadītāji, kuriem ir vismaz desmit miljoni ASV dolāru. Katru gadu klubs veic savu biedru aptaujas, kurā cenšas noskaidrot viedokļus par izdevīgākajām investīcijām. Iepriekšējos gados miljonārus pievilka Apple panākumi ar iPad un iPhone augstajiem tirdzniecības rādītājiem, raksta Bloomberg.

Vorens Bafets atklāti par iepirkšanos Vācijā

Pasaulslavenā investora Vorena Bafeta acs pavērsta uz Vācijas kompāniju iegādi, ziņo Reuters. Jāpiebilst, ka vēl tikai pirms dažām dienām V. Bafeta vadītā Berkshire Hathaway atklāja, ka iegādāsies šīs valsts motociklu aksesuāru ražotāju Detlev Louis Motorradvertrieb. Šobrīd pieaugušas spekulācijas, ka Berkshire Hathaway domā arī par citu šīs valsts mazumtirdzniecības uzņēmumu pirkšanu, ko apstiprinājis arī leģendārais investors.

V. Bafets vācu biznesa laikrakstam Handelsblatt atzinies, ka viņam patīkot šīs valsts kompānijas un tas, ka biznesa regulēšanas un investoru aizsardzības jomas Vācijā esot sakārtotas un pat maziem biznesiem esot tendence uz «globālu virzību».

Slavenā investora Vorena Bafeta šā gada vēstulē Berkshire Hathaway akcionāriem daudz vārdu bija veltīts politiskajai situācijai ASV.

V. Bafets pauda pārliecību, ka ASV tautsaimniecība ir spēcīga, un kritizēja politiķus, ka tie visiem likuši domāt, ka situācija valstī esot sliktāka, nekā tā ir patiesībā. V. Bafets vērsa uzmanību uz to, ka IKP uz vienu iedzīvotāju ASV joprojām pieaug pat pašreizējos ekonomikas apstākļos, un ilgākā termiņā ASV joprojām esot uz stabilas labklājības pieauguma takas.

Interesanti, ka daži aiz V. Bafeta šādas ASV slavēšanas saskata viņa politisko nostāju un to, ka Berkshire Hathaway ieguldījumu portfelis lielā mērā atkarīgs no šīs valsts veiksmes stāsta.

Visu rakstu Bafets slavē ASV tautsaimniecību lasiet 1. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Ceturtdiena nebija veiksmīga diena investīciju guru Vorena Bafeta uzņēmumam Berkshire Hathaway, raksta MarketWatch.

Berkshire Hathaway ir lielākais kompānijas American Express akcionārs, un tai pieder 151,6 miljoni šī uzņēmuma akciju.

Ceturtdien American Express akcija zaudēja 6% no savas vērtības pēc tam, kad uzņēmuma pārstāvji paziņoja, ka tā nav noslēgusi ekskluzīvu darījumu ar Costco Wholesale.

Tas var nozīmēt, ka Berkshire Hathaway ir zaudējis 780,8 miljonus dolāru. Jaunākie dati par Berkshire Hathaway ieguldījumiem un to ienesīgumu tiks publicēti 14. februārī, tādējādi drīzumā investori uzzinās, cik Bafeta uzņēmums ir zaudējis.

Berkshire Hathaway B klases akcijas cena piektdien saruka par 0,09%. Kopumā pēdējo trīs mēnešu laikā tās vērtspapīra cena ir pieaugusi par 2,8%.

Šogad februāra beigās tirgus dalībnieku uzmanība pievērsta tam, ko par aktuālo situāciju ekonomikā un finanšu pasaulē saka slavenākais pasaules ieguldītājs – Vorens Bafets.

Holdinga kompānijas Berkshire Hathaway vadītājs nācis klajā ar savu ikgadējo vēstījumu uzņēmuma akcionāriem, kas tradicionāli ietver dažādas viņa pārdomas par šā brīža situāciju. Tāpat kāri tiek tverti viņa padomi par investīcijām un dzīvi kopumā. DB jau rakstījis, ka ikgadējā V. Bafeta vēstule kļuvusi par lasāmvielu, kura lielākā vai mazākā mērā būtu jāizburto cauri katram sevi cienošam investoram; savukārt Volstrītā tā kļuvusi pat par obligāto lasāmvielu. Protams, Bafeta tekstus palīdz lasīt arī tas, ka viņš mēdz izteikties visai asprātīgā un kolorītā manierē.

Leģendārais investors šogad atkārtojis savu pēdējo gadu laikā pausto pārliecību, ka ASV investīcijām joprojām ir lieliska vieta. V. Bafets uzsvēra, ka ASV ekonomikas nākotni pēdējā laika politiskie notikumi satracinājuši tomēr nav un piebilda, ka par «ASV lieliskumu» lielā mērā atbildīgi ir bijuši talantīgi un ambiciozi imigranti. «Tev nav jābūt ekonomistam, lai saprastu, cik labi mūsu sistēma tomēr ir strādājusi. Vienkārši paskatieties apkārt. Skatieties uz 75 milj. māju, kas pieder pašiem to īpašniekiem, bagātīgo lauksaimniecības zemi, 260 milj. transportlīdzekļu, hiperproduktīvajām rūpnīcām, lieliskajiem medicīnas centriem, talantu pilnajām universitātēm. Viss tas reprezentē neto peļņu amerikāņiem, salīdzinot ar neauglīgo zemi, primitīvajām struktūrām un mazajām jaudām 1776. gadā. Sākot no nulles ASV ir uzkrājusi bagātību 90 triljonu dolāru apmērā,» V. Bafets, runājot par ASV, saglabā optimismu. «Jā, būs īslaicīgi bagātības uzkaršanas pārtrūkuma brīži. Tās audzēšana gan nestāsies. Es atkārtoju to, ko esmu jau teicis un turpināšu teikt nākotnē: mazuļi, kas šobrīd dzimst ASV būs laimīgākā «to raža» vēsturē», pārliecināts ir V. Bafets.