Leģendārais investors Vorens Bafets uzpircis finanšu tirgus Amazon.com un ASV banku akcijas.

Reizi ceturksnī rodas iespēja ieskatīties pasaules slavenāko investoru un ietekmīgāko hedžfondu portfeļos. ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām.

Parasti liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko ar naudu darījis, šķiet, pats slavenākais pasaules investors – Vorens Bafets. Pieejamā informācija liecina, ka viņš iepriekšējā ceturkšņa laikā uzpircis Amazon.com akcijas. Proti, otrajā ceturksnī Bafeta stūrētajai Berkshire Hathaway piederējis par 11% vairāk Amazon.com akciju nekā iepriekš (kopumā vairāk nekā miljarda ASV dolāru vērtībā). Līdz ar to redzams, ka turpina mainīties V. Bafeta skatījums uz investīcijām tehnoloģiju uzņēmumos.

Pēdējās nedēļās pasaules finanšu tirgos dominē sarkanā krāsa, turklāt sevišķi nemierīgi lielākie tirgi izskatās dažu pēdējo tirdzniecības sesiju laikā. Interesanti gan ir tas, ka vairāki pasaules slavenākie un veiksmīgākie investori vienmēr norādījuši - izpārdošanas un krīzes gluži kā par spīti ir labākie brīži pirkumu izdarīšanai.

Piemēram, Barons Rotšīlds jau 18. gadsimtā mācīja: "Pērc, kad uz ielām ir asinis." Būtībā - nestabilāki periodi izmanīgajiem sniedz arī iespējas. Savukārt mūsdienu investoru leģenda "Berkshire Hathaway" vadītājs Vorens Bafets teicis – esi alkatīgs tad, kad citi ir bailīgi, un bailīgs tad, kad citi ir alkatīgi.

Protams, viens ir pateikt, bet otrs – reāli izdarīt. Vienmēr ir viegli teoretizēt, ka pie šādām nedienām arī tu iesi uz pilnu banku un būsi akciju pircējs, nevis pārdevējs. Realitāte gan bieži vien ir cita un būtiska daļa bravūras, pienākot šādiem momentiem, kad it kā ir iespēja balsot ar savu naudu (kura vienā mirklī draud izkust), lielākajai daļai pazūd. Patiesībā lielākajai daļai pastiprināta aktivitāte šādos brīžos arī nav ieteicama.

Leģendārais investors uzticas, ka ASV un Ķīnas attiecībās uzvarēs saprāts; pati kompānija ziņo par zaudējumiem.

Gadskārtējā Berkshire Hathaway akcionāru sapulcē Vorens Bafets izteicis šaubas, ka ASV un Ķīna varētu saķerties frontālā tirdzniecības karā un neatturēsies izdarīt kaut ko «sevišķi muļķīgu», citē Reuters.

Ekonomiski un citādā ziņā Savienotās Valstis un Ķīna būs divas pasaules lielvaras «ļoti, ļoti, ļoti ilgu laiku, nedēļas beigās Omahā notikušajā Berkshire Hathaway sapulcē, kas tradicionāli ir ar viņa personīgā šova elementiem, sacīja V. Bafets.

«Tās ir pārāk lielas un redzamas patiesības, ka ieguvums no tā ir pārāk liels un ka pasaules progress ļoti lielā mērā ir no tā atkarīgs, lai divas saprātīgas valstis neizdarītu kaut ko sevišķi muļķīgu,» sacīja V. Bafets.

Kompānijām vajadzētu ierobežot ierastos peļņas solījumus

Mūsdienu finanšu pasaulē ierasts, ka lielākā daļa publiski kotēto uzņēmumu katru ceturksni ziņo par to, kā tiem finansiālā ziņā klājies iepriekšējo trīs mēnešu laikā. Šie dati attiecīgi nonāk tirgus dalībnieku uzmanības centrā un bieži nosaka to, vai kāds konkrētais vērtspapīrs tiks pastiprināti pirkts vai pārdots. Tāpat kompānijas šajā pašā laikā sniedz savus peļņas paredzējumus, kas arī ietekmē investoru omu.

Pietiekami daudzi finanšu nozares smagsvari gan izvirza domu, ka šāda situācija stimulē īstermiņa domāšanu, kur kompānijas milzu pūles pieliek tam, lai uzspodrinātu savu kārtējo finanšu atskaiti.

Pagājušonedēļ gandrīz 200 globālu kompāniju vadītāji nāca klajā ar kopēju paziņojumu, ka vajadzētu pārtraukt praksi, kas paredz, ka paši uzņēmumi regulāri mēģina paredzēt ceturkšņa peļņu. Lielu svaru šim viedoklim piedeva tas, ka šo vadītāju vidū ir arī leģendārais investors un Berkshire Hathaway vadītājs Vorens Bafets un arī, piemēram, J.P. Morgan Chase & Co vadītājs Džeimijs Dimons. Katrā ziņā – ja Bafeta kungs kaut ko saka, tad finanšu tirgus dalībnieki mēģina klausīties.

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Iespējams kopēt miljardieru taktiku. Tiesa gan, novēloti.

ASV vērtspapīru tirdzniecības noteikumi ik pa laikam sniedz iespēju ielūkoties pasaules ietekmīgāko investoru ieguldījumu portfeļos. Proti, ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām. Tad nu visi pārējie ar lielu interesi pēta to, ko pirkuši vai pārdevuši šīs pasaules finanšu jomas guru.

Par saviem ieguldījumiem tādējādi jāinformē arī ietekmīgākajiem hedžfondiem, kuri tradicionāli šo informāciju mēģina turēt slepenībā. Šādai informācijai mēdz būt ietekme uz kompāniju akciju vērtību, jo redzot, ka kādam uzņēmumam uzticas investēšanas pasaules zvaigznes, arī pārējie investori pludina līdzekļus to vērtspapīru virzienā. Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei līdzi var paraut arī citus. Var notikt tieši otrādi – ja tiek pamanīts, ka lielie investori kādas kompānijas akcijas pamet, tas ir papildu impulss šos vērtspapīrus pārdot arī citiem. Protams, būtu jāsaprot, ka pasaules lielāko investoru ieguldījumu aina tiek publicēta vien par iepriekšējā ceturkšņa beigām (tātad – šobrīd uz decembra beigām) un tādējādi pilnībā neataino to, kāds ir šo investoru akciju portfelis šajā brīdī.

AS “Grindeks” Rīgas apgabaltiesas lēmumu par 1,9 miljonu eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem uzskata par nepamatotu, šādu lēmumu nosoda un vērtē to kā uzņēmuma tiešu prestiža graušanu, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Saistībā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu AS “Grindeks” vadība uzrunās Ekonomikas ministriju, lai aicinātu to iesaistīties tālākās situācijas risināšanā, un atbalstītu uzņēmumu kā vienu no nozīmīgākajām komponentēm Latvijas tautsaimniecībā.

Atgādinām, ka Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

"Grindeks uzņēmuma darbība veicina valsts ekonomikas izaugsmi un prestižu kopumā. Lēmumu par 1,9 milj. eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem vērtēju kā nepamatotu. Jau iepriekš divos tiesas lēmumos šāda prasība pret Grindeks akcionāriem tika noraidīta. Vēlos uzsvērt, ka Grindeks akcionāri vienmēr ir rūpējušies par uzņēmuma izaugsmi un Latvijas farmācijas industrijas attīstību. Lai situācijā ieviestu skaidrību un veicinātu labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi valstī, rosināšu Ekonomikas ministriju uz dialogu. Šī situācija ir jāšķetina un jārod labākais risinājums farmācijas industrijas attīstībai. Katrs valdības solis attiecībā pret uzņēmumu akcionāriem ir izšķirošs, jo tas ietekmē arī uzņēmumu pašu. Mēs sagaidām, ka valdība rīkojas stratēģiski un tās rīcība vienmēr ir pārdomāta, pieņemot svarīgus ekonomiskus lēmumus," norāda AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr.chem. Juris Hmeļņickis.

Lipmans pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesas spriedumu  

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš...

“Grindeks” vadība nosoda 2016. gadā valdības nesaimniecisko lēmumu pārdot valstij piederošās “Grindeks” akcijas par izteikti zemu cenu. "Viens no ievērojamākajiem pasaules uzņēmējiem un filantropiem Vorens Bafets reiz teicis: “Mūsu iecienītākais investīciju periods ir mūžība.” Valdība, acīmredzami, ir rīkojusies pilnīgi pretēji sen zināmām un pārbaudītām uzņēmējdarbības nostādnēm," norāda uzņēmuma vadība.

Rīgas apgalbaltiesas š.g. 19. maija lēmums attiecībā pret “Grindeks” lielākajiem akcionāriem uzņēmuma ieskatā ir nepamatots, un to apstiprina 2015. gada 21. oktobra Laimdotas Straujumas tobrīd vadītās valdības pieņemtais MK rīkojums nr. 642, kas paredzēja “Grindeks” un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Tādējādi Rīgas apgabaltiesas 19. maija lēmums piedzīt 1,9 milj. eiro no “Grindeks” lielākajiem akcionāriem Kirova un Filipa Lipmaniem, kas balstās uz faktu, ka 2014. gadā nav izteikts piedāvājums valstij izpirkt “Grindeks” akcijas, ir neizprotams. AS “Grindeks” vadība neatbalsta negodīgu praksi uzņēmējdarbībā un aicina valdību rūpēties par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, kā arī vēlas uzsvērt, ka neviens no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem 2016. gada 8. novembra izsolē, kurā valstij piederošās akcijas tika pārdotas par nepamatoti zemu, nav iegādājies nevienu akciju. Uzņēmuma vadība vērš uzmanību, ka jau 2019. gadā tieši Rīgas apgabaltiesa, kura š.g. 19. maijā ir pieņēmusi lēmumu par 1,9 milj. eiro piedziņu no AS “Grindeks” lielākajiem akcionāriem, identisku prasību noraidīja. AS “Grindeks” aicina pievērst plašāku ierēdņu un politiķu uzmanību uzņēmumiem, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas un ievērojamu nodokļu iemaksu valsts budžetā," teikts paziņojumā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu, stiprinot savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportējot uz 93 valstīm par kopā 187,1 milj. eiro. 2021. gadā uzņēmums plāno saražoto produkciju eksportēt uz 100 valstīm.

“Grindeks” koncernu veido AS “Grindeks” un tā sabiedrības: AS “Kalceks” Latvijā, AS “Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca” Igaunijā, “HBM Pharma” s.r.o. Slovākijā, “Grindeks Rus” Krievijā un SIA “Namu Apsaimniekošanas projekti” Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

Tehnoloģiju kompānijas Apple akcijas cena sasniegusi vēsturiski augstāko atzīmi, tādējādi kompānijas vērtība tuvojas vienam triljonam ASV dolāru.

Apple akcijas cena strauji pieauga piektdien, kad investoru guru Vorens Bafets ikgadējā Berkshire Hathaway akcionāru sapulcē atklāja, ka kompānija iegādājusies vēl 75 miljonus Apple akciju.

Pirmdien akcijas cena pieauga gandrīz par 2% un tagad tās vērtība ir vairāk nekā 940 miljardi ASV dolāru. Pēdējo sešu tirdzniecības sesiju laikā akcijas cena ir palielinājusies par 14%.

Apple aizvadījis veiksmīgu mēnesi. 1.maijā uzņēmums patīkami pārsteidza Volstrītas investorus, paziņojot par labāku peļņu, nekā gaidīts, neskatoties uz to, ka iPhone pārdošanas apjomi ASV ir palēninājušies, savukārt Ķīnā un Japānā vērojams straujš pieaugums.

Cilvēkiem ir raksturīga zināma interese paskatīties, kāda ir aina citu maciņos. Piemēram, The Wall Street Journal apkopojis datus par to, kāda pagājušogad ir bijusi darba samaksa lielo ASV publiski kotēto uzņēmumu vadītājiem.

Tie liecina, ka 2020. gadā Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu vadītāju mediānā darba samaksa bijusi 13,4 miljonu ASV dolāru apmērā. Var secināt, ka pandēmijas apstākļos vadītāju darba samaksa sasniegusi jaunu rekordu un, salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, palielinājusies teju par 4%.

Lielākā darba samaksa 2020. gadā no kompāniju vadītājiem bijusi tiešsaistes algas un cilvēkresursu tehnoloģiju nodrošinātāja Paycom Software šefam Čadam Ričisonam, kur tā sasniegusi 211 miljonus ASV dolārus.

Tāpat ar ļoti iespaidīgām summām var lepoties videospēļu holdinga kompānijas Activision Blizzard vadītājs Roberts Kotiks un biotehnoloģiju nozares pārstāvja Regeneron Pharmaceuticals vadītājs Leonards Šleifners. Viņi pagājušogad no saviem uzņēmumiem nopelnījuši attiecīgi 155 miljonus ASV dolārus un 135 miljonus ASV dolārus. Topa līderu saraksta augšgalā ir arī medicīnas uzņēmuma DaVita vadītājs Haviers Rodrigezs (ar 73,4 miljoniem dolāriem) un General Elecric vadītājs Larijs Kalps (ar 73,2 miljonu dolāru darba samaksu).

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Izrādās, ka superbagātie amerikāņi labprāt maksātu lielākus nodokļus, ziņo BBC.

18 miljardieri parakstījuši vēstuli, mudinot ASV prezidenta amata kandidātus izmantot no augstākiem nodokļiem iegūto naudu tādu problēmu risināšanai kā klimata izmaiņas.

«Amerikai ir morāla, ētiska un ekonomiska atbildība noteikt augstākus nodokļus mūsu bagātībai,» paziņojusi grupa, kuras sastāvā ir miljardieri Džordžs Soross, Facebook līdzdibinātājs Kriss Hjūzs, Volta Disneja pēcteči un Hyatt viesnīcu ķēdes īpašnieki.

Vēstules autori norāda uz faktu - miljardieris Vorens Bafets atklājis, ka viņam noteikta zemāka nodokļu likme nekā viņa sekretāram.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Pasaules pieci turīgākie cilvēki kopš 2020.gada vairāk nekā dubultojuši savu bagātību, secināts starptautiskās humānās palīdzības organizācijas "Oxfam" ziņojumā.

"Oxfam" norāda, ka šo cilvēku bagātība palielinājusies no 405 miljardiem dolāru 2020.gadā līdz 869 miljardiem dolāru pērn.

Taču vienlaikus šajā periodā gandrīz pieci miljardi cilvēku pasaulē kļuvuši nabadzīgāki, teikts ziņojumā.

Miljardieri šobrīd ir par 3,3 triljoniem dolāru bagātāki salīdzinājumā ar 2020.gadu, neskatoties uz vairākām krīzēm, kas negatīvi ietekmējušas globālo ekonomiku, tostarp koronavīrusa pandēmija.

"Oxfam" ikgadējais ziņojums par nevienlīdzību pasaulē tradicionāli tiek publiskots pirms Davosas Pasaules ekonomikas foruma, kas šogad ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs augsta ranga amatpersonas.

Organizācija pauž bažas par aizvien pieaugošo nevienlīdzību pasaulē, bagātākajiem cilvēkiem un uzņēmumiem kļūstot aizvien turīgākiem, pateicoties akciju cenu kāpumam, kā arī tiem iegūstot aizvien lielāku varu.

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Piecsimt pasaules turīgāko cilvēku bagātība pirmdien, kas jau nodēvēta par akciju biržu "Melno pirmdienu", sarukusi par 238,5 miljardiem ASV dolāru (208,2 miljardiem eiro), liecina ziņu aģentūras "Bloomberg" veidotā miljardieru indeksa dati.

Indieša Mukeša Ambani bagātība samazinājusies par 5,8 miljardiem dolāru līdz aptuveni 41,8 miljardiem dolāru, viņam zaudējot Āzijas turīgākā cilvēka statusu.

Zaudējumu ziņā viņu apsteidzis interneta tirdzniecības kompānijas "Alibaba" dibinātājs Džeks Ma no Ķīnas, kura bagātība sarukusi par 1,1 miljardu dolāru līdz 44,5 miljardiem dolāru.

Tikmēr ASV interneta tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāja un vadītāja, pasaules bagātākā cilvēka Džefa Bezosa bagātība pirmdien samazinājusies par 5,6 miljardiem dolāru, bet amerikāņu investors Vorens Bafets zaudējis 5,3 miljardus dolāru.

Eiropā vislielākos zaudējumus cietis Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, kura bagātība sarukusi par 4,4 miljardiem dolāru.

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Foto avots: Pixabay

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī dažāda veida komerciālais nekustamais īpašums. Šajā pašā laikā vairāki pasaules lielie investori un fondi gatavojas iespējai neierasti lēti uzpirkt dažādus nekustamos īpašumus.

"The Wall Street Journal" jau aprīlī rakstīja – daudzu šādu fondu vadība uzskata, ka pandēmija tiem varētu būt sniegusi retu – vienreiz paaudzē – iespēju par grašiem kādā brīdī iegādāties grūtībās nonākušus nekustamā īpašuma aktīvus.

Tiek izcelts, ka tādi investīciju uzņēmumi kā "Blackstone Group", "Brookfield Asset Management" un "Starwood Capital Group" šobrīd sēž uz miljardiem ASV dolāru, kurus daļā gadījumu tie piesaistījuši no dažādiem institucionālajiem investoriem, piemēram, pensiju fondiem, valstu labklājības fondiem un bagātām ģimenēm. Acis tiekot mestas uz viesnīcu ēkām, mazumtirdzniecības īpašumiem, ar hipotēku nodrošinātajiem vērtspapīriem un citiem aktīviem, kuri līdz ar pandēmiju nonākuši pastiprinātā stresā.

Pasaules lielākajos akciju tirgos šā mēneša pirmajā pusē turpinājies cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka fondu tirgū, neskatoties uz pandēmiju, atkal aiz kalniem pēc zināmas - ne pārāk ilgas - pauzes var nebūt jaunu vēsturisko virsotņu sasniegšana.

Tuvākajā laikā omu finanšu tirgos gan noteiks tas, kādas būs globāli vadošo kompāniju atskaites par to iepriekšējā ceturkšņa peļņu.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa šā gada otrajā ceturksnī būs sarukusi gandrīz par 45%, liecina "FactSet" apkopotie dati. Savukārt visa šā gada skatījumā pagaidām tiek lēsts, ka ASV lielāko uzņēmumu peļņa būs saplakusi par 21,5% un apgrozījums - par 3,9%.

Lielas cerības tiek liktas uz nākamo gadu. Tad no ASV uzņēmumiem vidēji tiek gaidīta peļņas palielināšanās gandrīz par 30% un apgrozījuma pieaugums par 8,5%. Kopumā šāds noskaņojums liek domāt, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka sliktākais ar pasaules pandēmiju jau ir aiz muguras un, visticamāk, būs vērojams kaut kas līdzīgs "V" veida ekonomikas atgūšanās procesam. Pat straujāk uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņa var samazināties Eiropā. ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co" eksperti paredz, ka tā reģiona Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem būs kopumā sarukusi gandrīz par 60%.

Kā teica Vorens Bafets, kad putas nostājas, tad redzam, kurš ir pliks.

To iespējams pārfrāzēt - krīzes laikā ļoti labi var redzēt visas menedžmenta kļūdas, tās burtiski lien ārā kā īleni no maisa. Viens no menedžmenta pamatpostulātiem – lēmējvarai jābūt atdalītai no izpildvaras, ja šobrīd šķiet, ka ir par vēlu, tad sakārtojot uzņēmuma struktūru, tas ļaus veiksmīgi pārvarēt nākamo krīzi. Uzņēmējdarbībā lēmējvara ir īpašnieki, bet izpildvara – direktors. Lai saprastu, kādu efektu tas dod – jāpaskatās uz funkcijām. Īpašnieks (stratēģiskā plānošana) - jāstāv augstu un jāredz tālu, jāredz visa bilde kopumā, tuvojošās vētras un jāpieņem stratēģiski lēmumi - kā vislabāk vētras resursus izmantot vai pārciest.

Lai varētu nodarboties ar stratēģiskām lietām, pirmais priekšnoteikums ir "brīva galva". Ja visu dienu strādā pa virtuvi vai stāvi pie virpas un vakarā bezspēkā iekrīti gultā, tad par stratēģisko plānošanu nevar būt ne runas. Līdzīgi kā mūzikā – viens komponē, otrs diriģē. Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, izsvērti visi par un pret, taču plāna izstrādātājam pašam tas jārealizē, tad vai nu plāns tiks izveidots tāds, lai to būtu viegli izpildīt vai arī plāns netiks pildīts. Kā sportā – diez vai profesionāli sportisti nezinātu kad, ko un kā darīt treniņos, taču lielākā daļa tomēr trenējas trenera pavadībā, tieši šī iemesla dēļ.

Amerikāņu investors Vorens Bafets pievienojies nelielam cilvēku lokam, kuru bagātība pārsniedz 100 miljardus dolāru, vēsta žurnāls "Forbes".

Bafeta piederošā investīcijas uzņēmuma "Berkshire Hathaway" akcijas cenas trešdien sasniedza rekordaugstu līmenim, viņa bagātību palielinot līdz 100,3 miljardiem dolāru.

Tādējādi šī ir pirmā reize, kad Bafeta turība pārsniegusi 100 miljardu dolāru robežu, norāda "Forbes".

"Berkshire Hathaway" pieder vairāk nekā 60 uzņēmumi, tostarp ASV apdrošināšanas kompānija "Geico" un bateriju ražotājs "Duracell".

"Forbes" vēsta, ka šobrīd tikai četrām personām ir lielāka bagātība, kā Bafetam - ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītājam Džefa Bezosam (179,6 miljardi dolāru), elektroauto ražotāja "Tesla" vadītājam Īlonam Maskam (165,1 miljards dolāru), Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājam Bernāram Arno (158,5 miljardi dolāru) un datortehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātājam Bilam Geitsam (125,6 miljardi dolāru).

Twitter, Google un Facebook ir aizliedzis izvietot kriptovalūtas un monētu sākotnējās izvietošanas reklāmas, tādējādi cerot aizsargāt lietotājus no augsta riska finanšu produktiem. Saskaņā ar pieņemtajiem jauninājumiem Google platformā no jūnija būs aizliegts publicēt paziņojumus par kriptovalūtu un ar to saistītiem pakalpojumiem, jo īpaši par monētu sākotnējo izvietošanu. Jau pērn Google dažādu iemeslu dēļ no platformas izņēma vairāk nekā 3,2 miljardus reklāmu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Facebook, pieņemot līdzīgu lēmumu janvārī, skaidroja, ka tas tiek darīts, lai uzlabotu finanšu produktu reklāmu drošību. «Mēs vēlamies, lai cilvēki turpinātu uzzināt par jauniem produktiem un pakalpojumiem, izmantojot Facebook reklāmas, nebaidoties no krāpšanas vai maldināšanas,» skaidroja produktu regulēšanas direktors Robs Leserns.

Lielie finanšu tirgus dalībnieki – investori un finanšu regulatori – regulāri norāda uz risku, veicot investīcijas kriptovalūtās. Stefans Polozs, Kanādas Centrālās bankas vadītājs, nosaucis tirdzniecību ar bitkoiniem par «azartspēlēm». Bet Džordžs Soross to nodēvējis par tipisko «finanšu burbuli», kura plīšanu gan vēl neparedz. Savukārt Vorens Bafets paredz, ka kriptovalūtu drudzis slikti beigsies. Speciālisti no Morgan Stanley pērnā gada decembrī pieļāva, ja bitkoins netiks pieņemts kā maksāšanas līdzeklis, tā vērtība nokritīs līdz nullei.

Jau ceturto gadu pēc kārtas bagātākais cilvēks pasaulē ir interneta tirdzniecības milža "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss, liecina žurnāla "Forbes" ikgadējais reitings.

Dž.Bezosa bagātība tiek lēsta 177 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 64 miljardiem dolāru vairāk nekā pirms gada. Bagātības pieaugumu nodrošinājis "Amazon" akcijas cenas kāpums.

Ar 151 miljardu dolāru lielu bagātību otrajā vietā ierindojas elektroautomobiļu ražotāja "Tesla" līdzīpašnieks un kosmosa transporta kompānijas "SpaceX" dibinātājs Īlons Masks, kurš pērn šajā sarakstā bija vien 31.vietā ar 24,6 miljardiem dolāru. Arī viņa bagātība palielinājusies galvenokārt "Tesla" akcijas cenas straujā kāpuma dēļ.

Trešo vietu ar 150 miljardiem dolāru saglabājis franču luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno. Viņam seko "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss (124 miljardi dolāru), bet piektajā vietā - sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook' dibinātājs Marks Zakerbergs (97 miljardi dolāru).