Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.

Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.

Aiziešot pa pieskari

Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.

99 gadu vecumā miris amerikāņu miljardiera un investora Vorena Bafeta partneris Čārlijs Mangers, kurš palīdzēja Bafetam izveidot uzņēmumu "Berkshire Hathaway" par investīciju milzi.

Mangers aizgājis no dzīves otrdien slimnīcā Kalifornijā, paziņoja "Berkshire Hathaway".

""Berkshire Hathaway" nebūtu tāds, kā šobrīd, bez Čārlija iedvesmas, gudrības un līdzdalības," norādīja 93 gadus vecais Bafets.

Mangers palīdzēja vadīt "Berkshire Hathaway" vairāk nekā 50 gadus un ilgu laiku bija uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Viņam patika palikt ēnā un ļaut Bafetam būt "Berkshire Hathaway" sejai, un bieži vien viņš publiski centās neizcelt savu ieguldījumu uzņēmuma ievērojamajos panākumos.

Mangers un Bafets "Berkshire Hathaway" akcijas sāka iegādāties 1962.gadā par septiņiem un astoņiem dolāriem par akciju, bet kontroli pār uzņēmumu viņi pārņēma 1965.gadā. Gadu gaitā viņi attīstīja "Berkshire Hathaway" par konglomerātu, kāds tas ir šobrīd, izmantojot tā paspārnē esošo uzņēmumu līdzekļus, lai iegādātos citu kompāniju akcijas.

Amerikāņu miljardierim un investoram Vorenam Bafetam piederošās investīciju kompānijas "Berkshire Hathaway" tirgus vērtība trešdien pārsniegusi viena triljona dolāru atzīmi, tam kļūstot par pirmo ar tehnoloģiju nozari nesaistītu uzņēmumu Volstrītā, kas guvis šādu panākumu.

Bafets, kuram piektdien paliks 94 gadi, "Berkshire Hathaway" vadījis kopš 1970.gada, pārveidojot to no maza tekstilrūpniecības uzņēmuma par vienu no pasaulē vērtīgākajām firmām, un viņam kļūstot par vienu no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem.

Trešdien "Berkshire Hathaway" tirgus kapitalizācija pārsniedza viena triljona dolāru atzīmi, uzņēmumu ierindojot starp tādām kompānijām kā "Apple", "Nvidia" un "Microsoft".

Uzņēmuma A klases akciju cena trešdien tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga par 0,8%, bet B klases akciju cena palielinājās par 0,9%, kopējai tirgus vērtībai nedaudz pārsniedzot vienu triljonu dolāru.

Tas ir vienīgais akciju biržā kotētais un ar tehnoloģiju nozari nesaistītais uzņēmums, izņemot Sauda Arābijas valstij piederošo naftas kompāniju "Saudi Aramco", kas spējis sasniegt šādu tirgus vērtību. Elektroauto ražotājs "Tesla", kas iepriekš arī sasniedza viena triljona dolāru tirgus vērtību, pēc analītiķu domām, tiek uzskatīts par tehnoloģiju uzņēmumu.

Leģendārais investors Vorens Bafets uzpircis finanšu tirgus Amazon.com un ASV banku akcijas.

Reizi ceturksnī rodas iespēja ieskatīties pasaules slavenāko investoru un ietekmīgāko hedžfondu portfeļos. ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām.

Parasti liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko ar naudu darījis, šķiet, pats slavenākais pasaules investors – Vorens Bafets. Pieejamā informācija liecina, ka viņš iepriekšējā ceturkšņa laikā uzpircis Amazon.com akcijas. Proti, otrajā ceturksnī Bafeta stūrētajai Berkshire Hathaway piederējis par 11% vairāk Amazon.com akciju nekā iepriekš (kopumā vairāk nekā miljarda ASV dolāru vērtībā). Līdz ar to redzams, ka turpina mainīties V. Bafeta skatījums uz investīcijām tehnoloģiju uzņēmumos.

Pēdējās nedēļās pasaules finanšu tirgos dominē sarkanā krāsa, turklāt sevišķi nemierīgi lielākie tirgi izskatās dažu pēdējo tirdzniecības sesiju laikā. Interesanti gan ir tas, ka vairāki pasaules slavenākie un veiksmīgākie investori vienmēr norādījuši - izpārdošanas un krīzes gluži kā par spīti ir labākie brīži pirkumu izdarīšanai.

Piemēram, Barons Rotšīlds jau 18. gadsimtā mācīja: "Pērc, kad uz ielām ir asinis." Būtībā - nestabilāki periodi izmanīgajiem sniedz arī iespējas. Savukārt mūsdienu investoru leģenda "Berkshire Hathaway" vadītājs Vorens Bafets teicis – esi alkatīgs tad, kad citi ir bailīgi, un bailīgs tad, kad citi ir alkatīgi.

Protams, viens ir pateikt, bet otrs – reāli izdarīt. Vienmēr ir viegli teoretizēt, ka pie šādām nedienām arī tu iesi uz pilnu banku un būsi akciju pircējs, nevis pārdevējs. Realitāte gan bieži vien ir cita un būtiska daļa bravūras, pienākot šādiem momentiem, kad it kā ir iespēja balsot ar savu naudu (kura vienā mirklī draud izkust), lielākajai daļai pazūd. Patiesībā lielākajai daļai pastiprināta aktivitāte šādos brīžos arī nav ieteicama.

Amerikāņu investors Vorens Bafets pievienojies nelielam cilvēku lokam, kuru bagātība pārsniedz 100 miljardus dolāru, vēsta žurnāls "Forbes".

Bafeta piederošā investīcijas uzņēmuma "Berkshire Hathaway" akcijas cenas trešdien sasniedza rekordaugstu līmenim, viņa bagātību palielinot līdz 100,3 miljardiem dolāru.

Tādējādi šī ir pirmā reize, kad Bafeta turība pārsniegusi 100 miljardu dolāru robežu, norāda "Forbes".

"Berkshire Hathaway" pieder vairāk nekā 60 uzņēmumi, tostarp ASV apdrošināšanas kompānija "Geico" un bateriju ražotājs "Duracell".

"Forbes" vēsta, ka šobrīd tikai četrām personām ir lielāka bagātība, kā Bafetam - ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītājam Džefa Bezosam (179,6 miljardi dolāru), elektroauto ražotāja "Tesla" vadītājam Īlonam Maskam (165,1 miljards dolāru), Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājam Bernāram Arno (158,5 miljardi dolāru) un datortehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātājam Bilam Geitsam (125,6 miljardi dolāru).

#Uzņēmumu cenas pārāk dārgas, lai dotos to pirkšanas medībās, teic pasaulslavens investors.

Uzņēmumu cenas pārāk dārgas, lai dotos to pirkšanas medībās, teic pasaulslavens investors

Ir dažas lietas, kas investīciju pasaulē nemainās. Viena no tām – ziemas izskaņā finanšu tirgus dalībnieku obligātās lasāmvielas sarakstā parādās pasaules slavenākā investora Vorena Bafeta ikgadējais vēstījums viņa stūrētā holdinga uzņēmuma Berkshire Hathaway akcionāriem. No tā tirgus dalībnieki mēģina saprast, ko par aktuālajām tendencēm domā viens no pasaulē pašiem veiksmīgākajiem investoriem. Tāpat ar lielu interesi Bafeta fanu pulciņš gaida viņa pārdomas par citiem jautājumiem. Zināmā mērā šo lasāmvielu atvieglo tas, ka leģendārajam investoram ir tendence izteikties asprātīgā manierē.

Pasaules lielākajos akciju tirgos šā mēneša pirmajā pusē turpinājies cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka fondu tirgū, neskatoties uz pandēmiju, atkal aiz kalniem pēc zināmas - ne pārāk ilgas - pauzes var nebūt jaunu vēsturisko virsotņu sasniegšana.

Tuvākajā laikā omu finanšu tirgos gan noteiks tas, kādas būs globāli vadošo kompāniju atskaites par to iepriekšējā ceturkšņa peļņu.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa šā gada otrajā ceturksnī būs sarukusi gandrīz par 45%, liecina "FactSet" apkopotie dati. Savukārt visa šā gada skatījumā pagaidām tiek lēsts, ka ASV lielāko uzņēmumu peļņa būs saplakusi par 21,5% un apgrozījums - par 3,9%.

Lielas cerības tiek liktas uz nākamo gadu. Tad no ASV uzņēmumiem vidēji tiek gaidīta peļņas palielināšanās gandrīz par 30% un apgrozījuma pieaugums par 8,5%. Kopumā šāds noskaņojums liek domāt, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka sliktākais ar pasaules pandēmiju jau ir aiz muguras un, visticamāk, būs vērojams kaut kas līdzīgs "V" veida ekonomikas atgūšanās procesam. Pat straujāk uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņa var samazināties Eiropā. ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co" eksperti paredz, ka tā reģiona Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem būs kopumā sarukusi gandrīz par 60%.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Akciju tirgus vēsturē 2020.gads paliks atmiņā kā gads, kurā valdīja Covid-19 vīrusa izraisītā nenoteiktība un vēl nepieredzētas svārstības. Tomēr, spītējot pandēmijai, Latvijas un Baltijas iedzīvotāju vidū pieaudzis veikto ieguldījumu apjoms; visbiežāk darījumi veikti ar uzņēmuma Tesla akcijām, informē Luminor banka.

Daudziem investoriem vīrusa izraisītais satraukums lika vilkt paralēles ar 2008.gada finanšu krīzi, tomēr pēc straujās lejupslīdes akciju tirgus tikpat ātri atkopās un pat sāka augt. Platformas Luminor Investor dati liecina, ka pēc darījumu skaita augšgalā 2020.gadā bija uzņēmuma Tesla akcijas, kam seko Vācijas elektronisko maksājumu apstrādātājs Wirecard, viens no pasaulē lielākajiem premium klases automašīnu ražotājiem - Daimler, COVID-19 vakcīnas izgudrotājs - Pfizer un ASV tehnoloģiju gigants - Apple.

"Neskatoties uz to, ka Baltijas valstu mājsaimniecības ieguldījumus veic piecas reizes mazāk nekā vidēji citās ES valstīs, Luminor klientu aktivitāte 2020.gadā ievērojami pieauga. Viens no iemesliem varētu būt fakts, ka mēs 2019.gada rudenī sākām klientiem piedāvāt vienkāršu, saprotamu un ērti lietojamu ieguldījumu platformu Luminor Investor, kas piemērota arī cilvēkiem bez priekšzināšanām. Turklāt nesen veicām uzlabojumus, pievienojot platformai jaunas funkcijas, kas ļauj automātiski veikt personas identifikāciju, autentifikāciju un vienkāršus naudas pārskaitījumus gan līdzekļu ieskaitīšanai platformā, gan izņemšanai no tās. Līdz ar to procesi norit gandrīz automātiski un bankas darbinieka iesaistīšanās var būt nepieciešama tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos," stāsta Luminor bankas Uzkrājumu un ieguldījumu produktu attīstības vadītājs Jānis Bebris.

#Pirmdien piedzīvotais ASV akciju cenu kritums pamatīgi samazinājis pasaules turīgāko cilvēku bagātību.

Pirmdien piedzīvotais ASV akciju cenu kritums samazinājis 500 pasaules turīgāko cilvēku bagātību par 114 miljardiem dolāru, raksta Bloomberg.

Janvārī valdošais optimisms par nodokļu samazinājumu patlaban pārvērties pesimismā par potenciālo inflāciju nākotnē.

Vissmagāk akciju cenu kritums ietekmēja Berkshire Hathaway īpašnieku Vorenu Bafetu, kurš zaudēja 5,1 miljardu dolāru. Otru smagāko kritumu piedzīvoja Facebook īpašnieks Marks Cukerbergs – par 3,6 miljardiem dolāru.

Kritums ietekmēja arī Amazon.com vadītāja Džefa Bezosa bagātību, kas samazinājās par 3,3 miljardiem līdz 116,4 miljardiem dolāru. Alphabet īpašnieki Lerijs Peidžs un Sergejs Brins katrs zaudēja aptuveni 2,3 miljardus dolāru.

Es nevienu brīdi neesmu apsvēris kaut mazāko ieguldījumu bitkoinā – es ienīdu to jau tajā brīdī, kad tas tika radīts, un, jo populārāks tas kļuva, jo vairāk es to ienīdu – bitkoins ir bīstama inde, uzskata Vorenam Bafetam piederošās Berkshire Hathaway viceprezidents Čārlijs Mungers.

«Ir pretīgi, ka cilvēki ar to ir pārņemti,» viņš piebildis, sūdzoties, ka visi vēlas vieglu naudu.

Pēc Mungera domām, kriptovalūtām ir nepieciešama uzraudzība, un šajā ziņā ASV ir jādara līdzīgi Ķīnai. «Mūsu valstij pietrūkst stingras pieejas un tas ir nepareizi. Pareizā reakcija uz kaut ko tādu ir kārtīga regulatora uzraudzība,» viņš norāda.

Trešdien bitkoina cena pieauga līdz 9000 dolāru atzīmei. Pirms tam pārdošanas viļņa laikā bitkoina cena saruka līdz 7000 dolāriem, taču vēl pirms tam – decembra beigās – pieauga līdz 19 000 dolāru.

Cilvēkiem ir raksturīga zināma interese paskatīties, kāda ir aina citu maciņos. Piemēram, The Wall Street Journal apkopojis datus par to, kāda pagājušogad ir bijusi darba samaksa lielo ASV publiski kotēto uzņēmumu vadītājiem.

Tie liecina, ka 2020. gadā Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu vadītāju mediānā darba samaksa bijusi 13,4 miljonu ASV dolāru apmērā. Var secināt, ka pandēmijas apstākļos vadītāju darba samaksa sasniegusi jaunu rekordu un, salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, palielinājusies teju par 4%.

Lielākā darba samaksa 2020. gadā no kompāniju vadītājiem bijusi tiešsaistes algas un cilvēkresursu tehnoloģiju nodrošinātāja Paycom Software šefam Čadam Ričisonam, kur tā sasniegusi 211 miljonus ASV dolārus.

Tāpat ar ļoti iespaidīgām summām var lepoties videospēļu holdinga kompānijas Activision Blizzard vadītājs Roberts Kotiks un biotehnoloģiju nozares pārstāvja Regeneron Pharmaceuticals vadītājs Leonards Šleifners. Viņi pagājušogad no saviem uzņēmumiem nopelnījuši attiecīgi 155 miljonus ASV dolārus un 135 miljonus ASV dolārus. Topa līderu saraksta augšgalā ir arī medicīnas uzņēmuma DaVita vadītājs Haviers Rodrigezs (ar 73,4 miljoniem dolāriem) un General Elecric vadītājs Larijs Kalps (ar 73,2 miljonu dolāru darba samaksu).

#Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei līdzi var paraut arī citus.

Reizi ceturksnī ASV ietekmīgākajiem investoriem nākas informēt šīs valsts Vērtspapīru un biržu komisiju par to, kādi ir bijuši to ieguldījumi iepriekšējā atskaites perioda beigās. Tas parastajiem investoriem ļauj ieskatīties šīs jomas pašu veiksmīgāko censoņu portfeļos un saprast, uz kuru pusi virzās tā saucamā «gudrā nauda».

Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei līdzi var paraut arī citus.

Leģendārā investora Vorena Bafeta stūrētā holdinga uzņēmuma Berkshire Hathaway ieguldījumi:

Visu rakstu Ieskats finanšu «guru» portfeļos lasiet 21. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.

Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.

Tehnoloģiju kompānijas Apple akcijas cena sasniegusi vēsturiski augstāko atzīmi, tādējādi kompānijas vērtība tuvojas vienam triljonam ASV dolāru.

Apple akcijas cena strauji pieauga piektdien, kad investoru guru Vorens Bafets ikgadējā Berkshire Hathaway akcionāru sapulcē atklāja, ka kompānija iegādājusies vēl 75 miljonus Apple akciju.

Pirmdien akcijas cena pieauga gandrīz par 2% un tagad tās vērtība ir vairāk nekā 940 miljardi ASV dolāru. Pēdējo sešu tirdzniecības sesiju laikā akcijas cena ir palielinājusies par 14%.

Apple aizvadījis veiksmīgu mēnesi. 1.maijā uzņēmums patīkami pārsteidza Volstrītas investorus, paziņojot par labāku peļņu, nekā gaidīts, neskatoties uz to, ka iPhone pārdošanas apjomi ASV ir palēninājušies, savukārt Ķīnā un Japānā vērojams straujš pieaugums.

Kompānijām vajadzētu ierobežot ierastos peļņas solījumus

Mūsdienu finanšu pasaulē ierasts, ka lielākā daļa publiski kotēto uzņēmumu katru ceturksni ziņo par to, kā tiem finansiālā ziņā klājies iepriekšējo trīs mēnešu laikā. Šie dati attiecīgi nonāk tirgus dalībnieku uzmanības centrā un bieži nosaka to, vai kāds konkrētais vērtspapīrs tiks pastiprināti pirkts vai pārdots. Tāpat kompānijas šajā pašā laikā sniedz savus peļņas paredzējumus, kas arī ietekmē investoru omu.

Pietiekami daudzi finanšu nozares smagsvari gan izvirza domu, ka šāda situācija stimulē īstermiņa domāšanu, kur kompānijas milzu pūles pieliek tam, lai uzspodrinātu savu kārtējo finanšu atskaiti.

Pagājušonedēļ gandrīz 200 globālu kompāniju vadītāji nāca klajā ar kopēju paziņojumu, ka vajadzētu pārtraukt praksi, kas paredz, ka paši uzņēmumi regulāri mēģina paredzēt ceturkšņa peļņu. Lielu svaru šim viedoklim piedeva tas, ka šo vadītāju vidū ir arī leģendārais investors un Berkshire Hathaway vadītājs Vorens Bafets un arī, piemēram, J.P. Morgan Chase & Co vadītājs Džeimijs Dimons. Katrā ziņā – ja Bafeta kungs kaut ko saka, tad finanšu tirgus dalībnieki mēģina klausīties.

Iespējams kopēt miljardieru taktiku. Tiesa gan, novēloti.

ASV vērtspapīru tirdzniecības noteikumi ik pa laikam sniedz iespēju ielūkoties pasaules ietekmīgāko investoru ieguldījumu portfeļos. Proti, ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām. Tad nu visi pārējie ar lielu interesi pēta to, ko pirkuši vai pārdevuši šīs pasaules finanšu jomas guru.

Par saviem ieguldījumiem tādējādi jāinformē arī ietekmīgākajiem hedžfondiem, kuri tradicionāli šo informāciju mēģina turēt slepenībā. Šādai informācijai mēdz būt ietekme uz kompāniju akciju vērtību, jo redzot, ka kādam uzņēmumam uzticas investēšanas pasaules zvaigznes, arī pārējie investori pludina līdzekļus to vērtspapīru virzienā. Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei līdzi var paraut arī citus. Var notikt tieši otrādi – ja tiek pamanīts, ka lielie investori kādas kompānijas akcijas pamet, tas ir papildu impulss šos vērtspapīrus pārdot arī citiem. Protams, būtu jāsaprot, ka pasaules lielāko investoru ieguldījumu aina tiek publicēta vien par iepriekšējā ceturkšņa beigām (tātad – šobrīd uz decembra beigām) un tādējādi pilnībā neataino to, kāds ir šo investoru akciju portfelis šajā brīdī.

ASV interneta tirdzniecības milža «Amazon» dibinātājs Džefs Bezoss un viņa bijusī sieva Makenzija ceturtdien noslēdza vēsturē lielāko laulības šķiršanas vienošanos, saskaņā ar kuru Bezosam paliek 75% no viņu līdzšinējām akcijām šajā uzņēmumā, bet Makenzijai – akcijas apmēram 36 miljardu ASV dolāru vērtībā.

48 gadus vecā Makenzija Bezosa sacīja, ka viņa atdos 55 gadus vecajam bijušajam vīram visas savas akcijas laikrakstā «The Washington Post» un kosmosa izpētes firmā «Blue Origin», kā arī balss kontroles tiesības pār viņai palikušajām «Amazon» akcijām.

Bezoss un romānu rakstniece Makenzija Tatla apprecējās 1993.gadā, un viņiem ir četri bērni. Bezoss 1994.gadā savā garāžā Sietlā nodibināja «Amazon» un laika gaitā pārvērta šo uzņēmumu par milzi, kas dominē interneta mazumtirdzniecībā.

«Amazon», kura tirgus kapitalizācija ir apmēram 890 miljardi dolāru, iesniegumā ASV Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) paziņoja, ka Makenzija Bezosa kontrolēs 4% no uzņēmuma apgrozībā esošajām parastajām akcijām.

Pilnā sparā turpinās ASV kompāniju iepriekšējā ceturkšņa peļņas paziņošanas sezona. Sociālo mediju uzņēmums "Twitter" spējis iepriecināt savus investorus paziņojot, ka pirmo reizi vēsturē tā ienākumi ceturksnī pārsnieguši apaļa miljarda ASV dolāru atzīmi (pieaugums par 11%).

Sajūsma bija vērojama arī akciju tirgū, un pieejamā informācija liecina, ka "Twitter" akcijas cena šīs ceturtdienas tirdzniecības sesijas sākumā varētu tikt tirgota aptuveni par 8% dārgāk. Jāteic, ka "Twitter" akcija cena kopš pagājušā gada sākuma pieaugusi par 11% (neskaitot šīs ceturtdienas potenciālo veikumu).

Tas nav daudz, ja salīdzina gan ar kopējo ASV akciju tirgu, gan citiem tehnoloģiju milžiem. Piemēram, "Facebook" akcijas cena kopš pagājušā gada janvāra palielinājusies uz pusi (un kopējā ASV akciju tirgus - gandrīz par trešo daļu).

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.