Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu pret SIA TV 3 Latvia (TV 3), uzliekot sodu 6000 eiro apmērā par Reklāmas likuma pārkāpumu, kā arī maldinošas komercprakses īstenošanu.

Lēmums pieņemts saistībā ar aprīļa sākumā LNT un citos MTG grupas kanālos raidīto reklāmu, kurā mudināja skatītājus atteikties no Lattelecom sniegtajiem interaktīvās televīzijas pakalpojumiem saistībā ar TV3 translēšanas pārtraukšanu. Reklāmā bez viņas piekrišanas tika izmantots PTAC direktores citāts, kas izrauts no sniegtās intervijas konteksta un pasniegts pārprotami un tendenciozi. Šāda reklāma ir pretlikumīga, jo pārkāpj gan Reklāmas likumu, kas aizliedz izmantot reklāmā personu, bez tās piekrišanas, gan mazināt sabiedrības uzticēšanos reklāmai, gan arī Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu, jo maldina patērētājus.

Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku.

Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?

Pēc 20 gadu pieredzes preses un radio reklāmas jomā Līga Freimane izlēmusi sākt savu biznesu un veido raidījumu Izstāsti Latvijai.

Televīzijā lielu daļu satura veido producentu grupu veidoti raidījumi, kas tos speciāli gatavo, un vidusmēra skatītājs to nereti pat nav pamanījis. Līga atzīst, ka konkurence šādu raidījumu vidū ir asa. «Mūsu mazajā Latvijas tirgū konkurence ir milzīga, jo mediju ir daudz un klientam ir iespējas izvēlēties. Konkurence ir veselīga, un jebkura uzņēmuma publiska aktivitāte veicina produkta noietu. Atšķirībā no citiem līdzīgiem raidījumiem mūsu pārraidē nav dažādas nozares kopā. Es šobrīd eju tādu ceļu, ka katram raidījumam ir savs temats. Varbūt nākotnē tas mainīsies, bet jābūt kaut kam vienojošam,» uzskata Līga.

Raidījums Izstāsti Latvijai ir skatāms trijās televīzijās – Latvijas Televīzijā, TV24 un iTV, kā arī sociālajos medijos. Šāds gadījums nav tipisks. «Principā tirgū ir tā, ka producents strādā vienam medijam, vienai televīzijai. Es gribēju atšķirties, lai klientam būtu lielāka auditorija un lielāka atdeve. Televīzijas bija atvērtas šādam piedāvājumam.» saka Līga. Viņa arī piebilst, ka ar laiku plānots paplašināties, lai klientiem būtu iespēja uzrunāt pēc iespējas lielāku mērķauditoriju.

Sabiedrība Latvijā ir konservatīva, un tādēļ reklāmas nozarē strādājošie nevar atļauties veidot provokatīvas reklāmas, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas reklāmas asociācijas valdes locekle un Golden Hammer valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Reklāmas straujākā attīstība notiek interneta vidē, un gaidāms, ka arī nākotnē šī tendence nemainīsies. Savukārt tirgus līderis pēc reklāmu apjoma reklāmas nozarē ir televīzija, kas patlaban aizņem aptuveni 45% no kopējiem reklāmas apjomiem, norādīja asociācijas valdes locekle.

Tajā pašā laikā Latvijā interneta reklāmas daļa ir salīdzinoši neliela – 15%, kamēr citās Eiropas valstīs tie ir 35-40%

2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojams reklāmas tirgus daļas pieaugums par 11%. Šī joma pieaug arī šogad, un I. Krīgere prognozēja, ka tā turpinās palielināties.

Jau rakstīts, ka, piemēram, Lielbritānijā televīzijas skatītājus saniknojusi mēbeļu ražotāja Ikea reklāma, kurā redzams, kā jauns pāris iznīcina dārza rūķus.

Martā televīzijas reklāmu skaits ir pieaudzis par 11%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 10%, kopumā nodrošinot 8% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS Reklāmu reģistrs martā televīzijā ir reģistrējis 133,2 tūkstošius reklāmu un 20 tūkstošus sponsorreklāmu.

Turpinās tendence pieaugt televīzijas reklāmu skaitam, turklāt proporcionāli šī gadā martā tas noticis vairāk nelielajos nišas kanālos, skaidro TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Analizējot reklāmu izvietojumu diennakts laikos, redzams, ka martā par 1,1 procentpunktu samazinājusies dienā (9.00-18.00) izvietoto reklāmu skaita daļa. Reklāma pārdalīta uz pārējām diennakts daļām, bet visvairāk uz nakts (0.00-9.00) laiku, kurā izvietoto reklāmu skaits sasniedzis 5,2%.

Martā televīzijā, tāpat kā februārī, visbiežāk izvietotas zāļu nozares reklāmas - par 42% vairāk nekā 2012. gada martā. Mazumtirdzniecības nozare, neskatoties uz 16% kritumu, ieņem 2. pozīciju. 3.-5. vietā, ļoti cieši sekojot mazumtirdzniecības nozarei, ierindojās finanšu institūciju un pakalpojumu nozare (+89%), mājsaimniecības higiēna (+61%) un saldumi un konditoreja (+65%).

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atjaunojusi apraides licenci mediju koncernā Baltijas Mediju alianse (BMA) ietilpstošajam televīzijas kanālam Pirmais Baltijas kanāls Latvija (PBK) uz desmit gadiem, informē BMA preses sekretārs Edžus Vējiņš.

BMA Biznesa attīstības vadītāja Baltijā Ginta Krivma norāda, ka licences pagarināšana PBK dod iespēju strādāt gan pie ilgtermiņa investīciju politikas kanāla satura pilnveidošanā, gan pie jaunu servisu un biznesa modeļu izstrādes.

PBK apraidi Baltijas valstu plašsaziņas līdzekļu vidē sāka 2002.gada 4.septembrī.

BMA ir Latvijā reģistrēts uzņēmums, kura galvenie darbības virzieni ir televīzija, prese un reklāma. BMA uzņēmumos strādā vairāk nekā 200 speciālistu visā Baltijā. Galvenais birojs atrodas Rīgā.

BMA mediju auditorijai piedāvā televīzijas kanālus PBK, 1.Baltijas Muzikālais kanāls, NTV Mir, REN TV, iknedēļas avīzes MK Latvija un MK Igaunija, kā arī mobilo TV MASSmedia.

Reklāmu individualizācija, pielāgojot tās konkrētai auditorijai, nes augļus un ļauj audzēt uzņēmuma ienākumus, stāsta konsultāciju un biznesa datu analīzes kompānijas Civitta partneris Gatis Bolinskis.

21. janvārī eksperts sadarbībā ar Dienas Bizness konferences vadīs meistarklasi «Kā pasniegt to, ko patiesībā pērk tavs klients jeb mārketinga individualizācija», kuras laikā stāstīs, kā dalīt klientus grupās, lai ar epasta piedāvājumiem panāktu efektīvāko rezultātu, kā arī vadīs praktiskās nodarbības.

«Agrāk gan preču, gan pakalpojumu piedāvājums bija ierobežots – cilvēkiem bija pieejami vien daži televīzijas kanāli un laikraksti, bet preces varēja iegādāties pāris veikalos. Gadu gaitā dažādība un izvēles iespējas ir ievērojami pieaugušas, taču domāšanā ne vienmēr ir izdevies tikt līdzi šīm izmaiņām,» stāsta G. Bolinskis. Viņš novērojis, ka daudzi uzņēmumi mūsdienās aizvien uzskata, ka dažādos laikrakstos vai televīzijas kanālos, kaut arī to auditorija ir atšķirīga, var izvietot vienādas reklāmas vai arī visiem 100 tūkstošiem klientu var sūtīt epastus ar vienādu piedāvājumu. Šajā gadījumā uz epastiem reaģēs maz klientu – labākajā gadījumā 5-10%.

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Miljardieris Īlons Masks, kuram pieder sociālās saziņas vietne "Twitter", paziņojis par plāniem veidot savu mākslīgā intelekta sarunbotu, uzstājot, ka pašlaik populāram sarunbotam ir liberāli aizspriedumi.

Intervijā televīzijas kanāla "Fox News" raidījumu vadītājam Takeram Kārlsonam Masks stāstīja par plāniem veidot alternatīvu sarunbotam "ChatGPT", dodot tam nosaukumu "TruthGPT". Masks pauda apņēmību panākt, ka "TruthGPT" ir "maksimāli patiesību meklējošs mākslīgais intelekts, kas mēģina saprast visuma dabu".

Kā teica Masks, mākslīgajam intelektam, kas vēlas saprast cilvēci, būs mazākas iespējas to iznīcināt.

Tāpat "Tesla" un "SpaceX" dibinātājs pauda bažas, ka "ChatGPT" "tiek apmācīts būt politkorekts".

Neskatoties uz vēlmi iesaistīties šajā jomā, Masks izteica nepieciešamību vairāk regulēt mākslīgā intelekta attīstību, jo tas esot bīstamāks par mašīnām vai raķetēm un var iznīcināt cilvēci.

Dažas nedēļas pirms pašvaldību vēlēšanām vairāk nekā pusi no atļautā izdevumu apmēra ir iztērējuši astoņi politiskie spēki, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Viena partiju apvienība ir sasniegusi 89%, trīs politiskie spēki pārsnieguši 70%, divas partijas - 60% un divas partijas - 50% no atļautā apmēra. Vēl 27 politiskie spēki priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem iztērējuši mazāk par 50%, savukārt 12 politiskie spēki nav iztērējuši finanšu līdzekļus politiskās reklāmas izvietošanai, labdarībai un sponsorēšanai.

Trīs nedēļas pirms pašvaldību vēlēšanām apkopojot politisko partiju un mediju sniegto informāciju, KNAB nav konstatējis, ka līdz šim kāda no 47 politiskajām partijām un to apvienībām būtu pārsniegusi likumā noteikto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru konkrētiem vēlēšanu kampaņas izdevumiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Terra restorāni līdzīpašniece Ilze Megne. Restorāns Terra atrodas Blaumaņa ielā. «Pie mums ēd gan gaļēdāji, gan veģetārieši, gan cilvēki, kuriem nepieciešams ievērot noteiktas diētas – Terra ļauj sakomplektēt savu ēdienu pašam. Un jāpiemin, ka liela daļa no restorāna augļu un dārzeņu klāsta nāk no mūsu pašu saimniecības Kuldīgā, jo gatavojot priekšroku dodam sezonas produktiem,» stāsta I. Megne.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms pievērsos restorānu biznesam, es strādāju finanšu konsultāciju jomā. Tolaik saspringtā ikdienas ritma dēļ bija grūti atrast vietu, kur varētu ātri un veselīgi paēst. Izvēle nereti krita uz maizītēm, bulciņām vai citām veiklām uzkodām, ko par pilnvērtīgu uzturu nosaukt nevar. Tāpēc radās vēlme šādu vietu izveidot. Šī bija un, manuprāt, daļēji joprojām ir samērā brīva niša – kur ikdienā ātri, garšīgi un veselīgi paēst par cenām, kuras vari atļauties. Turklāt man patīk strādāt ar cilvēkiem.

Mans bizness ir saistīts ar interneta izmantošanu ikdienā, un esmu novērojis - Latvijā mobilie operatori melo, ka viņu internets ir ātrs, portālam db.lv sacīja interneta televīzijas Fokuss TV īpašnieks Gintars Kavacis.

«Mani kaitina operatoru lielīšanās ar rādītājiem, jo pat Rīgāk daudzās vietās nav pieejams normāls internets un ātrums noteikti nav viendabīgs. Varu minēt, piemēram, Rīgā, Pulkveža Brieža ielā, kur pat uz ielas nereti nav interneta, tāpat viesnīcās pie Vanšu tilta, - atbrauc viesi no ārvalstīm un brīnās, kāpēc jums nav interneta. Viss ir labi, līdz brīdim, kad centies to izmantot,» viņš uzsver.

Tāpat viņš novērojis, ka operatori izmanto dažādas mērvienības, variējot ar megabitiem un megabaitiem, kas ir būtiska atšķirība un var pielīdzināt, vai mērījums tiek veikts metros vai centimetros, tādējādi lietotāji nespēj izsekot līdzi rādītājiem.