Jau pieņemtajam lēmumam par atteikšanos no obligātās 10 % pirmās iemaksas hipotekārajiem kredītiem seko zemesgrāmatu nodevu samazināšana.
Saskaņā ar Ministru kabineta otrdien pieņemtajiem grozījumiem noteikumos par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, šīs nodevas atkal tiek samazinātas.
Mazāk ķīlas līgumu
Jāatgādina, ka pērnā gada martā t.s. pretinflācijas plāna pieņemšanai valdībā sekoja lēmums palielināt valsts nodevu likmes par trešo un katru nākamo uz fiziskas personas vārda reģistrējamo nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, kā arī par katras nākamās hipotēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā. Nodevu paaugstināšanas mērķis bija spekulatīvo darījumu ar nekustamo īpašumu samazināšana, kā arī hipotekārās kreditēšanas ierobežošana. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš uzsver, ka pretinflācijas plāna ieviešanas sekas bijusi strauja nekustamo īpašumu tirgus aktivitātes samazināšanās, kas atspoguļojusies gan budžeta ieņēmumos no nodevas par īpašumu un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, gan darījumu skaita sarukumā. Tā, piemēram, šī gada pirmajā pusē, salīdzinājumā ar 2007. gada pirmo pusi, par aptuveni 43 % samazinājies zemesgrāmatās reģistrēto ķīlas līgumu skaits, savukārt ieņēmumi no valsts nodevas sarukuši par teju 10 milj. Ls jeb aptuveni 37 %. Finanšu ministrs Atis Slak- teris: «Paaugstinātās nodevas ir novedušas pie situācijas, ka iedzīvotāji vienkārši nereģistrē zemesgrāmatās savā īpašumā esošos nekustamos īpašumus. Manuprāt, ja arī nodevu samazināšana nesekmēs nekustamā īpašuma tirgus attīstību, tā pilnīgi noteikti to arī nebremzēs.» Finanšu ministrija norāda, ka valsts nodevas samazināšana par katru trešo un nākamo īpašumu un hipotēku īstermiņā negatīvi ietekmēs budžeta ieņēmumus no nodevas, tomēr nākotnē tie varētu pieaugt, jo varētu palielināties īpašumu tiesību reģistrēšana.
Vēl viens solis
Db jau vairākkārt (piem., 20.06.2008.) vēstījis, ka pirms pusotra mēneša Saeima pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, tādējādi atceļot pērn ieviesto normu, kas noteica, ka kredītus virs 100 minimālajām mēnešalgām jeb 16 000 Ls patērētājiem var izsniegt tikai pēc tam, kad tie veikuši pirmo iemaksu vismaz 10 % apmērā no preces vai pakalpojuma summas. Vienlaikus ar 2009. gada budžetu izskatīšanai parlamentā varētu tikt virzīti arī likuma grozījumi, kas paredzēs atcelt pērn ieviesto papildu nodokli auto, kuru dzinēja tilpums pārsniedz 3000 cm3. Fiksēto nodokli paredzēts aizstāt ar nodokli par CO2 izmešiem. Bijušais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (Tautas partija), kura vadībā savulaik tapa ekspertu toreiz cildinātais pretinflācijas plāns, Db uzsver, ka plāna iedzīvināšanai paredzēto pasākumu ieviešanu nevar uzskatīt par kļūdu. «Manuprāt, plāns tika pieņemts īstajā brīdī, toreiz vajadzēja atdzesēt nekustamā īpašuma tirgu, kas bija viens no inflācijas dzinuļiem. Uzskatu, ka plāns strādāja un gadījumā, ja tas nebūtu iedarbināts, inflācija šobrīd būtu vēl augstāka. Protams, valdībai ir jābūt gatavai ātri reaģēt uz nepieciešamību kaut ko mainīt un es ceru, ka valdība visus lēmumus, kas saistīti ar pretinflācijas pasākumu atcelšanu, pieņem pēc rūpīgas analīzes,» tā O. Spurdziņš. «Viena lieta, ko vajadzēja izdarīt, bet kas vēl netika izdarīta, bija tā saukto nebanku kreditētāju darbības sakārtošana. Domāju, ka šis jautājums tuvākajā laikā tiks aktualizēts, jo nav normāla situācija, ka cilvēki var aizņemties 20 dažādās vietās,» piebilst bijušais finanšu ministrs. Pēc tam, kad tiks atcelts pērn ieviestais papildu nodoklis jaudīgām automašīnām, spēkā paliks vairs tikai nedaudzi saistībā ar pretinflācijas plānu ieviesti pasākumi, proti, kredītu saņemšanai būs nepieciešamas Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtas izziņas par potenciālā kredītņēmēja legālajiem ienākumiem un gadījumos, kad nekustamais īpašums tiks pārdots ātrāk nekā 60 mēnešus pēc tā iegādes, īpašuma pārdošanā gūtā peļņa tiks aplikta ar 25 % iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Mazāk spekulatīvo kredītu
Iespējams, tieši spekulatīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu izsniegto kredītu apjoms šogad strauji sarūk.
Latvijas Bankā atrodamie dati par mājsaimniecībām (pēc būtības arī privātpersonām) izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei liecina, ka šogad ar katru mēnesi sarūk izsniegtie kredīti ar termiņu no viena līdz pieciem gadiem. Šāda termiņa kredītus mājokļa iegādei banku speciālisti sauc kā kredītus, no kuriem daļa varētu būt izsniegti darījumiem ar nekustamo īpašumu, kurus varētu saukt par spekulatīviem. Tāpat daļa šo kredītu varētu būt saistīti ar aizdevumiem remontiem. Vēl pērn spekulācijas ar nekustamiem īpašumiem ar mērķi pelnīt, «sita augstu vilni», bet pēc inflācijas apkarošanas plāna ieviešanas šādi darījumi kļuva arvien retāki, veicinot strauju nekustamā īpašuma tirgus cenu samazināšanos. Šogad jūnija beigās šo kredītu apjoms bija 420.8 milj. Ls, kas ir par 22.8 % mazāks nekā pērn jūnija beigās un par 7.2 % mazāks nekā 2006. gada jūnijā.
Krīt plāna dēļ
Hansabankas speciālists Dzintars Kalniņš pieļauj, ka šie kredīti varētu būt tā saucamie pirmās iemaksas kredīti, kas vēl līdz pērnā gada vidum, kad pamainījās likumdošana, tika doti uz termiņu līdz pieciem gadiem. Tāpat šie pirmās iemaksas kredīti savulaik bieži tika pārstrukturizēti un pievienoti pamata aizdevumam mājokļa iegādei un jau uz garāku atmaksas termiņu. «Vēl šie kredīti varētu būt izsniegti mājsaimniecībām darījumiem ar nekustamiem īpašumiem, kuru varētu nosaukt par spekulāciju un kur mērķis bija kredīta atmaksu veikt nevis no ikmēneša ienākumiem, bet kā vienreizēju ieskaitījumu pēc projekta realizācijas, dzēšot visas saistības,» tā viņš. Tikmēr Nordea bankas kredītu analīzes nodaļas vadītājs Rasmuss Pētersons domā, ka šajos kredītos pirmās iemaksas kredītu varētu veidot nelielu daļu, bet nospiedošais vairums ir kredīti, kas izsniegti mājokļu remontiem. Pēc viņa teiktā, šo kredītu apjoma samazināšanās saistīta ar vispārējās aktivitātes samazinājumu un to, ka šos kredītus vairāk atmaksā nekā izsniedz. R. Pētersons nepiekrīt viedoklim, ka šajos kredītos ietilpst tādi, kas domāti nekustamā īpašuma iegādei spekulatīviem nolūkiem. «Zem kredīta mājokļa iegādei (ar termiņu virs 5 gadiem) var pakļaut kredītus, kas ņemti īpašuma pirkšanai ar domu spekulēt, bet tad klients nav to teicis bankai un ņēmis kredītu uz garāku termiņu,» tā baņķieris.
Varētu atvieglot
Dz. Kalniņš pauda viedokli, ka inflācijas apkarošanas plāna noteikto ierobežojumu atcelšana viennozīmīgi radīs vienkāršākus procesus un būs lielāka pieejamības sajūta. «Tomēr šobrīd sagaidīt, ka šo iemeslu dēļ atgriezīsies aktīvitāte tirgū, sagaidīt lielus lēcienus tirgū, droši vien nevarēs,» domā Dz. Kalniņš, kur kā iemeslu tam min pašu mājsaimniecību nostāju neveikt darījumus, bet nogaidīt. Nordea hipotekārās kreditēšanas attīstības vadītājs Juris Jansons minēja, ka iepriekš presē izskanējušā informācija par valdības konceptuālu lēmumu grozīt likumu, kas paredz atcelt paaugstinātās valsts nodevas likmes par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un par hipotēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā, ir vērtējama kā ļoti pozitīva ziņa. «Pozitīva tādēļ, ka šis lēmums ir klientiem pretimnākošs, tas samazinās klientu izdevumus, kā arī atvieglos kopējo hipotēkas reģistrēšanas procesu. Cilvēkiem nenāksies pārmaksāt nodokļos summas, kuras pēc būtības tiem nebūtu jāmaksā, piem., pārnesot savas saistības no vienas bankas uz otru. Bez tam, ņemot vērā situāciju nekustamā īpašumu tirgū, šo nodevu atcelšana varētu palīdzēt kredītu ņēmējiem pieņemt lēmumus par īpašumu iegādi,» tā J. Jansons.
