Vērtējot biržas indeksa attīstību, ar lielu ticamības pakāpi var prognozēt gaidāmos iekšzemes kopprodukta «lēcienus».
Vēl krietni pirms ekonomikas kritumu vai pieaugumu uzrāda oficiālie statistikas dati par iekšzemes kopproduktu, par gaidāmām izmaiņām var nojaust, izpētot biržas indeksa attīstību, kas vismaz par diviem ceturkšņiem apsteidz Centrālās statistikas pārvaldes publicētos datus. Lai gan visuzskatamāk šī sakarība vērojama valstīs ar attīstītāku akciju tirgū, īpaši ASV, arī Latvijā biržas indekss var kalpot par ticamu ekonomikas izmaiņu priekšvēstnesi, secināts biržas Nasdaq OMX Riga pasūtītajā pētījumā.
Soli priekšā
Investoram prognozējot uzņēmuma vērtību un to iespējamu akciju cenu nākotnē, «mēs nedodam medaļas par pagātnes sasniegumiem, bet mēģinām novērtēt nākotnes perspektīvas», uzsver pētījuma autors Jānis Paņēvičs, tādēļ statistikas rādītāji kā galvenais lēmuma pieņemšana kritērijs investoram neder. «Statistika atspoguļo tikai pagātnes notikumus, jo, piemēram iekšzemes kopprodukta dati tiek publicēti vien divus mēnešus pēc attiecīgā perioda beigām. Tā ir skatīšanās atpakaļ spogulī, tādēļ investoriem būtu jāraugās ne tikai uz cietiem ekonomikas datiem, bet arī apsteidzošiem indikatoriem,» saka J. Paņēvičs. Pēc viņa teiktā, vēsture ir pierādījusi, ka šie indikatori ir pat soli priekšā reālajai ekonomikai.
Balso ar naudu
Viens no šādiem lakmusa papīriem, kas ļauj izdarīt secinājumus par to, kas ekonomikā notiks pēc dažiem mēnešiem, ir pašu uzņēmēju situācijas novērtējums. ASV tas tiek mērīts ar Institute fos Supply Management Index (ISM) indeksu, savukārt Latvijā tā «brālis» ir Parex index. Taču lai gan uzņēmēju prognozes attiecībā uz savām nākotnes izredzes pēc kāda laika diezgan precīzi rod apstiprinājumu arī reālos ciparos, tās joprojām ir tikai gaidas. Daudz objektīvāks šajā ziņā ir biržas indekss, jo akciju tirgū investori «balso», nevis atbildot uz jautājumiem, bet gan ieguldot vai neieguldot naudu konkrētos uzņēmumos, papildina Nasdaq OMX Rīga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne. «Ja noskaņojuma indeksi ekonomiku apsteidz par vienu ceturksni, tad akciju tirgus šo noskaņojumu jūt jau labu laiku iepriekš un ir priekšā reālai ekonomikai vismaz par diviem ceturkšņiem,» uzsver J. Paņēvičs. Akciju tirgus ir jūtīgāks un daudz operatīvāk reaģē uz tiem faktoriem, kas var ietekmēt uzņēmumu vērtību. Piemēram, ja biržā kotēts uzņēmums pēkšņi piedzīvo kādu satricinājumu, par to viņam uzreiz jāziņo biržai, un negatīvs notikumu pavērsiens zibenīgi atspoguļojas uzņēmuma akciju cenā, skaidro biržas korporatīvu komunikāciju vadītājs Āris Dreimanis. Statistikas datos šīs izmaiņas varētu parādīties vien pēc dažiem mēnešiem.
«Korelācija nav perfekta un būtu prasti apgalvot, ka ja pieaug akciju tirgus, tad pieaugs arī ekonomika kopumā taču tendence noteikti pastāv,» secina J. Paņēvičs.
Jāattīsta tirgus
Pēc viņa teiktā, signāli, ko mums patlaban sūta Latvijas akciju tirgus, ir neviennozīmīgi: pērn divus ceturkšņus pēc kārtas indekss OMX Riga piedzīvoja izaugsmi, taču tad sekoja virzība uz leju. «Mana interpretācija ir tāda, ka zemākais punkts ir sasniegts, pēc kā gaidāma izaugsme, taču nekas neliecina par to, ka tā būs spēcīga,» uzsver pētījuma autors. Tikmēr ASV viss pārliecinoši norādot uz to, ka situācija uzlabosies.
Taču dažādu indikatoru saistība nenozīmē, ka viens izraisa otru, vismaz ne Latvijas gadījumā, piebilst J.Paņēvičs. «Akciju tirgus augšupeja neizraisa ekonomikas pieaugumu. Ja akciju cenu pieaug, uzņēmējiem tas dzīvi neatvieglo. Tas tā būtu, ja uzņēmumi aktīvāk piesaistītu kapitālu caur akciju tirgu.»
Ja akcijas tirgus būtu lielāks un likvīdāks, tad arī tā sūtītie signāli būtu precīzāki, un tas ļautu daudz veiksmīgāk prognozēt ekonomiskus procesus, uzskata D.Auziņa-Melalksne. Tādēļ, viņasprāt, valstij vairāk jādomā par kapitāla tirgus attīstību, veicinot to caur valstij piederošo uzņēmumu izlikšanu biržā. «Mēs visu laiku runājam, ka nav investoru, bet nav jau daudz iespēju, kur investēt. Bet ja paskatāmies uz Lietuvas tirgu – tur pagājušonedēļ notika valsts uzņēmuma akciju publiskais piedāvājums un tika piesaistīti 20 miljoni latu,» spriež biržas vadītāja.