Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Gazas joslas un Ēģiptes robeža tiek stingri apsargāta, un drošības apsvērumu dēļ uzņemt fotogrāfijas šajā reģionā ir aizliegts. Atļaujas fotografēšanai jāprasa Iekšlietu ministrijai, kas tās izsniedz nelabprāt. Pēc «milzīgām pūlēm» Reuters fotogrāfam Muhamedam Salemam (Mohammed Salem) fotografēšanas atļauju izdodas iegūt, un viņš piedāvā ielūkoties, kā viņam veicies «pazemes fotografēšanas misijā», iemūžinot fotogrāfijās vērienīgo tuneļu sistēmu, kas atrodas zem robežas.

Pirms ierašanās pierobežā, fotogrāfam jāapstājas vairākos policijas punktos, taču galu galā M. Salems nokļūst pie viena no kontrabandas tuneļiem. Simtiem ieeju tuneļos ir apklātas ar teltīm, lai slēptu to atrašanās vietu, tāpat netālu, sargājot robežu, atrodas arī Ēģiptes armijas tanki.

Viens no pierobežas strādniekiem Abu Muhamends (Abu Mohammed) fotogrāfam ļauj aplūkot tuneli. «Ieeja» tunelī ir aptuveni 20 metrus dziļš caurums, taču fotogrāfs tiek mierināts, ka tunelī var nolaisties ar elektrību darbināma ģeneratora palīdzību, turklāt virve ik dienas iztur arī smagus celtniecības materiālus, tādēļ uztraukumam nav pamata.

Gājēju lifts, kas pirms kāda laika uzstādīts stacijas tunelī uz Raiņa bulvāra pusi, nākamnedēļ tiks atklāts lietošanai, sola Rīgas domes Satiksmes departaments. Tikmēr invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Aigars Bolis norāda, ka pacēlāji bieži iziet no ierindas un arī to uzturēšana ir zem katras kritikas, vēsta laikraksts Diena.

Dienas uzmanību jau ilgāku laiku piesaista gājēju lifts stacijas tunelī, kas gan uzstādīts, bet tā stikla durvīs ielīmēta zīmīte, ka notiek remonta darbi, kaut gan aktīvas darbības šī lifta apkārtnē nemana. Toties aktīvi bijuši tie garāmgājēji, kas paspējuši jaunizveidoto stikla un metāla konstrukciju jau apķēpāt ar uzrakstiem. Pēc Dienas izrādītās intereses Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante informēja, ka nākamnedēļ lifts tiks atklāts. Apeirona vides pieejamības ekspertu Boli šī ziņa gan īpaši neiepriecina - viņš uzskata, ka stacijas tunelī jau esošie lifti savas funkcijas veic slikti. «Sākumā bija ļoti labi, taču tagad redzam, ka šāds risinājums neder. Firma, kas apsaimnieko pacēlājus, vaino bezpajumtniekus un puišeļus, kas bojā ierīces. Tie darbojas arī kā publiskā tualete, reizēm elpu rauj ciet. Pacēlāji netiek regulāri kopti, tajos valda netīrība un nekārtība. Ja vienā pusē nobrauc lejā, nav garantiju, ka otrā pusē tiksi ārā,» kritiku netaupa Bolis.

Lai gan baznīcas ir vienīgās vietas, kur šobrīd Rīgas vēsturiskajā centrā ļauts ubagot, kāds stacijas tunelī sastapts lūdzējs atklājis, ka par vietu pie baznīcām jāmaksā. Tur kārtību nosakot haļavčiki, kuri no katra ubagotāja pieprasa desmit latus dienā.

Nedēļas nogalē Vecrīgas dzīvīgākajā un tūristiem pārpildītākajā Kaļķu ielā ubagotāji nebija manāmi, taču jau kuplākā skaitā tos joprojām iespējams sastapt apakšzemes tunelī pie stacijas, kā arī Esplanādes malā netālu no Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles, novērojis portāls Diena.lv.

Stacijas tunelī sastaptais Jānis (vārds mainīts) norādījis, ka par jaunajiem noteikumiem ir informēts, taču no tuneļa viņš prom iet negrasās, jo «iztika kaut kā ir jāpelna». Jānim iepriekš bijis darbs, taču firma, kurā viņš strādājis, bankrotējusi un citu darbu viņam tā arī nav izdevies atrast.

Pāris reizes pie Jāņa pienākuši policisti, kuri stāstījuši par jaunajiem noteikumiem un aicinājuši ubagot citur, piemēram, pie baznīcām. Taču Jānis norādījis, ka pie pareizticīgo baznīcas Rīgas centrā valda nerakstīti un stingri likumi – tur saimniekojot pieci, seši vīrieši, kuri par ubagošanu pie baznīcas no katra cilvēka iekasē desmit latus dienā.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

SIA Aerodium svētdien, 23.februārī, ar īpašu specefektu piedalīsies Ziemas olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā Sočos - tas nebūšot lidošanas šovs, bet gan jauns, ar vēju saistīts vizuālais efekts, informē uzņēmuma komunikācijas un mārketinga vadītāja Līga Gablika.

Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns skaidroja, ka papildus vēja tuneļu ražošanai un lidošanas šovu demonstrēšanai uzņēmums ir atklājis jaunu šovbiznesa nišu - ar vēju saistītu vizuālo efektu veidošanu. «Mēs veidojam vēja specefektu. Kas tieši tas būs - to šobrīd vēl nedrīkstu atklāt, jo noslēguma ceremonijas ideja, kā jau ierasts, tiek turēta slepenībā,» norādīja Beitāns.

Jauna specefekta izstrādi Aerodiun uzticējusi olimpisko spēļu šovu producentu kompānija, ar kuru uzņēmumam izveidojusies ļoti laba sadarbība kopš Turīnas olimpiskajām spēlēm 2006.gadā. «Šoreiz atkal ir iespēja attīstīt pasaulē vēl nebijušu specefektu, kam redzam attīstības potenciālu visā šovbiznesa industrijā,» saka Beitāns.

Simtiem pasažieru aizvadītajā naktī un šorīt iesprostoti Eurostar pasažieru vilcienos vai palikuši gaidām stacijās, jo vairāki nelegālie imigranti sakāpuši uz sliedēm netālu no Francijas ostas pilsētas Kalē, aizkavējot vilciena satiksmi Lamanša tunelī, ziņo mediji.

Francijas valsts dzelzceļa uzņēmums SNCF ziņoja, ka uz sliedēm Lamanša tuneļa Francijas pusē manīti cilvēki, tādēļ vilcieni apturēti.

Tika apturēti vairāki vilcieni ar simtiem pasažieru, no kuriem daudzi sūdzējās par stundām ilgu sēdēšanu tumšos, smacīgos vagonos, kam atslēgta elektrība.

Pasažieri sociālajos medijos sūdzējās arī par informācijas trūkumu un neziņu par notiekošo.

Eurostar paziņoja, ka dara visu iespējamo, lai nodrošinātu pasažierus ar ūdeni un pārtiku, kamēr viņi gaida.

Pēc ilgas kavēšanās trīs vilcieni turpināja ceļu uz Londonu, bet divi bija spiesti atgriezties Parīzē.

Vēl viens vilciens tehnisku problēmu dēļ nespēja atgriezties Parīzē un pēc pasažieriem tika nosūtīts jauns vilciens.

Automašīnu ražošanas kompānija Scania pētniecības un inovāciju centrā Sēderteljē, Zviedrijā, izveidojusi klimatisko vēja tuneli. Lai testētu automobiļus, tunelī gaisa temperatūru var mainīt no -35 līdz +50 grādiem pēc Celsija, bet mitruma līmeni – no 5% līdz 95%.

Sistēma darbojas, izmēģinājuma transportlīdzekli novietojot uz rotējošajiem cilindriem attiecīgi katram riteņu pārim. Tādējādi ir iespējams simulēt ātrumu līdz 100 km/h, kas esot optimālais ātrums dažādu testu veikšanai.

Ar testēšanas iekārtu esot iespējams pārbaudīt transportlīdzekļa detaļu izturību pret karstumu un salu, lietusūdens notecēšanu no transportlīdzekļa, autovadītāja redzamību lietus un snigšanas laikā, vējstikla aizsalšanas pakāpi, vēja radīto troksni un to, kā netīrumi pielīp pie transportlīdzekļa sāniem, spoguļiem un durvju rokturiem.

Piemēram, gaisa kanālu sistēma ir veidota no vairākiem maziem sniega lielgabaliem, kas ražo dažāda veida sniegu. Sniegu var aizstāt ar dažāda stipruma lietu, tāpat ir iespējams mainīt lietus lāšu lielumu.

No 18. līdz 27.maijam Jelgavas vēja tunelī notiks Džekija Čana nedēļa, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Tās laikā katram klientam būs iespēja lidot filmēšanai speciāli sagatavotajā tunelī, kas ieies pasaules kino industrijas vēsturē ar aizraujošām gaisa cīņām un Džekiju Čanu galvenajā lomā. Ar visiem lidotgribētājiem strādās tie paši lidošanas instruktori, kas trīs nedēļu garumā gan apmācīja, gan arī daudzās ainās dublēja slaveno aktieri.

Aerodium pārstāve Līga Gablika skaidrojusi, ka divu minūšu lidojums tunelī izmaksās 17 latu. Tāpat ar instruktoriem būs iespēja tikties klātienē, lai uzzinātu par filmēšanas aizkulisēm.

«Man ir liels gods, ka bija iespēja dublēt Džekiju Čanu dažādās lidošanas epizodēs. Apbrīnojama ir viņa personīgā pieredze, labsirdīgā daba un viņa gadiem neraksturīgā fiziskā izturība un kustīgums. Tomēr darbs nebija no vieglajiem. Astoņpadsmit dienas pēc kārtas strādājām no agra rīta līdz vēlam vakaram. Čans bija ļoti prasīgs pret sevi un visu komandu, lai filmēšana izdotos lieliska,» komentējis Džekija Čana dublieris un Aerodium instruktors Kaspars Rums.

Likvidējamā «ABLV Bank» sākusi kreditoru prasījumu izmaksas, liecina tās sniegtā informācija.

Šā gada oktobrī «ABLV Bank» uzsākusi jaunu posmu pašlikvidācijas procesā — veikta pirmā izmaksa tās atzītajam kreditoram, kuram veiktas visas pārbaudes saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) saskaņoto metodoloģiju.

Izmaksas uzsāktas Kredītiestāžu likumā noteiktai kreditoru 2. kārtai, kurā šobrīd ir 865 kreditori ar kopējo atzīto prasījumu apmēru 347 miljoni eiro. Tās ir privātpersonas, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi.

«Līdz šim Latvijā un Eiropā šāda veida kreditoru pārbaudes nav īstenotas. Tas mums lika izveidot pilnīgi jaunus procesus un procedūras, lai šo pārbaužu mehānismu iedarbinātu. Jā, tas prasīja ilgāku laiku kā plānots, taču šobrīd sagatavošanās darbs ir paveikts un pirmais tests veiksmīgi īstenots, lai sāktu naudas izmaksu kreditoriem,» skaidro likvidators Arvīds Kostomārovs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Vismaz 1500 imigranti cerībā sasniegt Lielbritāniju naktī no otrdienas uz trešdienu atkal centušies iekļūt Lamanša tunelī Francijas ostas pilsētā Kalē, vēsta policija.

Viens cilvēks atrasts miris.

«Mūsu komanda no rīta atrada līķi, un ugunsdzēsēji ir apstiprinājuši cilvēka nāvi,» pavēstīja tuneļa apsaimniekotāja kompānijas Eurotunnel pārstāvis.

Tiek uzskatīts, ka sudāniešu izcelsmes imigrantu, kuram varētu būt 25 līdz 30 gadi, sabraukusi smagā automašīna, kas izbrauca no Lamanšu šķērsojuša prāmja.

Pēc šī nāves gadījuma bojāgājušo imigrantu skaits pie Lamanša tuneļa kopš jūnija sasniedzis deviņus.

«Viss notika naktī, un plkst.6 (plkst.7 pēc Latvijas laika) policijai joprojām ir daudz darba,» sacīja avots policijā, kurš pastāstīja, ka pie tuneļa ieejas joprojām atrodas 500 līdz 1000 imigranti.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Lauriņu zemnieku saimniecībā grieķu un poļu zemenes Latvijas tirgū par konkurentēm neuzskata

Ne jau tikai atvaļinājums, bet arī pavasara rīti un pēcpusdienas Bauskas sākumskolas vizuālās mākslas skolotājai Maijai Lauriņai-Rimicānei paiet zemeņu laukā. Maijā viņas zemenes Bauskā bija aizrunātas un visas tika nopirktas, līdz Rīgas tirgum pat nenonākot, bet jau no jūnija sākuma Lauriņi zemenes ved uz zemnieku nakts tirgu Rīgā pie centrāltirgus.

Par Eiropas naudu

Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās pērn uzsākta četrus gadus ilga Eiropas Savienības projekta realizācija, piesaistot līdzekļus, kas paredzēti mazo saimniecību attīstībai. «Paši par savu naudu to nevarētu. Par projekta naudu mēs pērn uzbūvējām pirmo tuneli. Nopirkām tik ļoti nepieciešamo zemes frēzi, kā arī sakārtojām laistīšanas sistēmu veselam hektāram. Patlaban apsaimniekojam 0,7 hektārus, bet ar laiku ogas augs visā aprīkotajā platībā. Šogad uzbūvējām otro tuneli. Tas jau par pašu nopelnīto naudiņu,» atklāja saimniece.

Aerodium sadarbībā ar Ķīnas investoriem atvēris pasaulē pirmo lidošanas amfiteātri, kas paredzēts pastāvīgu šovu un klientu apkalpošanas nodrošināšanai, informē uzņēmumā.

Vēja tunelis Flying Dream atrodas svēto kalnu SongShan vidū, netālu no pasaulslavenā Šaolinas klostera Ķīnā.

Katru dienu klienti varēs gan vērot lidošanas un kung fu šovu, gan arī paši piedzīvot īstu lidojumu. «Tā kā vēja tunelis atrodas netālu no Šaolinas klostera, kurā mūki jau gadu simtiem ir mēģinājuši izzināt levitāciju, tad arī šova galvenā ideja ir parādīt lidošanas attīstību no dzenbudisma rašanās līdz šim brīdim. Šovā sākotnēji iesaistīti vairāk kā 200 kung-fu meistari, dejotāji, dziedātāji un, protams, lidošanas akrobāti, kuri lido līdz pat 15 metru augstumam, » atklāj projekta vadītāja Līga Gablika.

Tirdzniecības karu ziņā tomēr dziļāk tunelī; neskaidrībai seko arī finanšu tirgus.

Šī vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem līdz jūlija beigu daļai bija ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekas nav mūžīgs - ASV centrālo baņķieru nepārliecinoša retorika par tālāku likmju samazināšanu un jauni pasaules tirdzniecības karu uzplūdi tomēr spējuši iedragāt riska aktīvu mijēju optimismu. Kopš savas 26. jūlija virsotnes ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir samazinājusies gandrīz par 6%. Turklāt šo pirmdien vien šī indikatora vērtība saruka uzreiz par 3%. Tas šogad ir lielākais vienas sesijas ASV akciju kritums.

Pienākot spējākai izpārdošanai, tradicionāli daudz tiek spriests par to, vai piedzīvosim cenu korekciju (kritums par 10% no iepriekšējām augstienēm var atrasties kaut vai, piemēram, vēl viena ASV prezidenta «Twitter ieraksta attālumā»), un vai, iespējams, būs atnākuši pat lāči (cenu kritums kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%). Arī ASV investīciju bankas Morgan Stanley eksperti norāda, ka jaunie ASV vadītāja Donalda Trampa 10% papildu tarifi Ķīnas precēm 300 miljardu vērtībā neesot vien tirdzniecības diskusiju taktika. Iestāde uzskata, ka abas puses šobrīd ir izteikti motivētas pastāvēt par savu taisnību un investoriem būtu jāgatavojas tam, ka globālā protekcionisma stāsts vēl saasināsies. «Abu pušu sadarbību galu galā var veicināt cenu korekcija finanšu tirgū. Domājam, ka būs vajadzīgs vēl tālāks tirgus vājums, pirms tiks panākta tirdzniecības karu deeskalācija, » spriež ASV investīciju bankas analītiķi.

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.

AERODIUM ir uzbūvējis vēja tuneli pasaules lielākajai Disnejlendai - Shanghai Disney Resort-, kas jūnijā tika atvērta Šanhajā, Ķīnā. Radītais vēja tunelis ir lielākais atvērtais tunelis pasaulē, un tas ir iebūvēts Karību jūras pirātu šova Eye of the Storm skatuvē, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Līga Gablika.

Izklaides parks aizņem 390 ha lielu platību un tā radīšana izmaksāja 6,3 miljardus ASV dolāru. Izklaides parkā iekļautas inovatīvas atrakcijas, lai arvien vairāk pārsteigtu parka apmeklētājus. Kā viens no tehnoloģiski inovatīvākajiem risinājumiem tiek izcelts tieši Eye of the Storm šovs, kura kulminācija ir AERODIUM radītais tunelis un tā akrobātu lidojums. Šobrīd visos šovos lido latviešu lidotāji, taču paralēli jau tiek trenēti arī vietējie akrobāti.

Eye of the Storm ir 30 minūtes ilgs šovs, kas balstīts uz filmas Karību jūras pirāti scenāriju. AERODIUM vēja tunelis un lidotāji piedalās šova noslēguma ainā, kad notiek cīņa starp galveno varoni pirātu kapteini Jack Sparrow un admirāli James Norrington. Viņu cīņas laikā sākas vētra, kas paceļ gaisā abus pretiniekus. Cīņa turpinās, lidojot gaisā. Šovs pretendē uz labākā šova titulu atrakciju parku industrijā.

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Jaunās Holivudas filmas Mission Impossible: Fallout lidošanas ainas ir uzņemtas pasaulē lielākajā vēja tunelī, ko speciāli Toma Krūza pasūtījumam būvēja Aerodium, informē uzņēmumā.

Pasaules lielākajam vēja tunelim ir 6,5 m x 3,5 m liela lidošanas zona. Tajā vienlaicīgi var brīvi lidot 7 cilvēki. Lidot var arī horizontāli, kas ir jauna, unikāla pieredze un rada vistuvākās sajūtas izpletņlēkšanai. Iekārta ir četrstāvu mājas augstumā, un tās darbināšanai nepieciešama 3200 kW jauda - ar tādu pietiktu 200 privātmājām.

Lai arī lidošanas ainu filmēšana aizņēma tikai 3 dienas, treniņi tām Warner Brothers studijā Londonā ilga gandrīz gadu. Holivudas kino zvaigznes galvenais lidošanas treneris bija Aerodium lidotājs Ēriks Osmanis, kurš atzīst, ka: «Strādāt ar Tomu Krūzu bija liels pagodinājums! Treniņu plānošana bija izaicinošs uzdevums, lai tie būtu maksimāli efektīvi un pēc iespējas īsāki, saistībā ar Toma aizņemto grafiku. Katra minūte bija svarīga un mēs to nevarējām izniekot. Toms ir cilvēks, kurš daudz un smagi strādā pie tā, lai kaut ko sasniegtu. Lidošanu viņš apguva ātri, kā rezultātā bijām spējīgi horeogrāfijā ielikt sarežģītākus lidošanas manevrus un trikus».

No šodienas apmeklētājiem ir atvērts jauns Aerodium vēja tunelis Siguldā, kura izveidē investēti 500 000 eiro, informēja Aerodium pārstāvji.

SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns stāsta, ka uzņēmums šā gada janvārī izīrēja iepriekšējo Siguldas Aerodium vēja tuneli Bahreinas avio šovam, kur to noskatīja un iegādājās Dubaijas šeihs Mohameds bin Rašids al Maktūms. Patlaban šis vēja tunelis tiek izmantots izpletņlēcēju bāzē Skydive Dubai.

«Kopš brīža, kad vēja tunelis tika pārdots, uzsākām jaunā vēja tuneļa modeļa izstrādi un ražošanu. Jaunais vēja tunelis O2 Silence ir pasaulē pirmais šāda veida tunelis, un tas ir ievērojams ar to, ka ir klusāks, ātrāks un drošāks, salīdzinot ar citiem atvērtā tipa tuneļiem. Šāda vēja tuneļa izveidē mēs investējām ap 500 000 eiro,» atzina Beitāns.

Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs par nereālu nodēvējis somu uzņēmēja Pētera Vesterbakas vēlmi līdz 2024.gada beigām pabeigt zemūdens tuneli starp Helsinkiem un Tallinu, otrdien vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Ābs sarunā ar ERR sacījis, ka ir apkopoti pirmie pamata dati, lai lemtu par izraudzītas teritorijas plānojuma, kas nepieciešams tuneļa būvniecībai, sākšanu, tomēr pastāv arī bažas, kas galvenokārt saistītas ar projekta finansēšanu un ietekmi uz vidi.

Ministrs sacījis, ka lielākā daļa atbildīgo Igaunijas ministriju ir iepazinušās ar Vesterbakas kompānijas «FinEst Bay Area Development» iesniegtajiem dokumentiem un sniegušas savu vērtējumu par attīstītāja plāniem.

«Atsevišķu ministriju vēstules liecina, ka tās vēlas saņemt papildu informāciju no attīstītāja. Kad būs saņemtas visas vēstules, mēs varēsim izlemt, vai lūgt papildu informāciju vai arī nosūtīt jautājumu izskatīšanai valdībā, lai redzētu, vai ir izpildīti visi priekšnosacījumi izraudzītas teritorijas plānojuma ierosināšanai,» klāstīja Ābs.

Šveices Alpos jau teju 20 gadus notiek pasaulē lielākā un dziļākā tuneļa – Gotharda bāzes tuneļa – būvniecība. 57 kilometrus garajam dzelzceļa tunelim jāsāk darboties 2016.gada beigās.

Pēc atklāšanas Gotharda bāzes tunelis savos izmēros pārsniegs 53,8 kilometrus garo Seikana zemūdens tuneli, kas savieno Japānas salas Honsju un Hokaido.

Iecerēts, ka pa jauno tuneli starp ziemeļu un dienvidaustrumu Eiropu kursēs līdz 300 vilcieniem dienā un tas mazinās satiksmes sastrēgumus un piesārņojumu Šveices Alpos.

Tuneļa celtniecības izmaksas ir aptuveni 11 miljardi ASV dolāru.

Dzelzceļa posma celtniecības laikā bojā gājuši astoņi no aptuveni 2500 tuneļa strādniekiem, kas ik dienas veica spridzināšanas un urbšanas darbus cauri 13 miljoniem kubikmetru klinšu karstos, spiedīgos un mitros apstākļos, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Pētījumā par dzelzceļa tuneļa būvi starp Helsinkiem un Tallinu aplēsts, ka tuneļa izbūve izmaksās aptuveni 16 miljardus eiro un ilgs 15 gadus, sākot no 2025.gada.

Eiropas Savienības (ES) programmas Central Baltic daļēji finansētā projekta FinEst Link pētījumā par tuneļa būvi secināts, ka tā ir ekonomiski iespējama, ja tiek izmantots valsts un privātā sektora partnerības modelis, privātajam sektoram finansējot tuneļa izbūvi un 40% no izmaksām sedzot no ES līdzekļiem.

Kad tunelis sāktu darboties, ienākumi no tuneļa izmantošanas segtu ikgadējās apkopes izmaksas, bet būtu nepieciešamas arī subsīdijas dzelzceļa satiksmes uzturēšanai.

Subsīdijām no Somijas un Igaunijas būtu jāsasniedz 280 miljoni eiro gadā 40 gadus pēc kārtas, norādīts pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka tiešā peļņa no tuneļa reģionam pārsniegtu piecus miljardus eiro gadā. Lielāko daļu no šīs summas veido laika ietaupījums, izteikts naudā. Netiešā veidā tunelis piesaistītu vēl septiņus miljardus eiro gadā.